Baumotāju dēļ "debesīs uzdzītais" RIGIBOR šogad vēl varētu nekristies, līdz ar to jārēķinās ar dārgiem latu kredītiem.

Kas vainīgs?

No pieprasījuma un piedāvājuma atkarīgā RIGIBOR kāpums atspoguļoja likviditātes trūkumu latu naudas tirgū, kas ir sekas lata devalvācijas baumu izplatībai, uzskata eksperti. Baumu dēļ sākās ne vien masveidīga latu pārdošana, pērkot eiro, kā rezultātā pieauga latu daudzums tirgū un lata kurss attiecībā pret eiro. Bija arī tādi, kas centās pārkreditēties no eiro uz latiem. Investoru vēlme hedžēt lata pozīcijas (apdrošināt, proti, investors, piem., baidoties par nākotnē saņemtā lata vērtību, negaida nākotnes ieņēmumus latos, bet aizņemas no bankas latus, tos samainot un turot eiro) pastiprināja pieprasījumu pēc lata resursiem, raujot augšā RIGIBOR likmes, lēsa Parex Asset Management speciālists Zigurds Vaikulis. "Tā rezultātā lats pret eiro pavājinājās tiktāl, ka LB savās pasīvajās intervencēs bija spiesta atpirkt no tirgus vairākus simtus miljonu latu, tādējādi pastiprinot likviditātes problēmas starpbanku tirgū," tā viņš. No tirgus tādējādi "izņemtie" ap 236 milj. Ls šobrīd varētu būt vieni no galvenajiem iemesliem augstajā RIGIBOR. To saasināja arī februārī pienākušais obligāto rezervju normas izpildes termiņš bankām, kurām noguldījumi LB jāveic latos.

Šodien negaidīti strauji pieaugušas latu starpbanku kredītu procentu likmes - nedēļas un mēneša RIGIBOR pārsniedzis 30 % robežu.

Latvijas Bankas informācija liecina, ka nedēļas RIGIBOR sasniedzis 32.6 %, bet mēneša RIGIBOR - 30.4 %. Vēl aizvakar šīs likmes bija attiecīgi 17.8 % un 22.4 %.

Tas liecina, ka RIGIBOR indeksu veidojošās bankas ir gatavas maksāt augstas likmes, lai no citas bankas aizņemtos latus.

Šodien par 4.8 procentu punktiem pieaugusi arī RIGIBOR likme uz vienu nakti, sasniedzot 9.8 %. Tiesa, tā nav tik augstā kā pirms nedēļas, kad pārsniedza 20 %.

Nedaudz pieaugušas arī ilgāka termiņa RIGIBOR likmes – 3 mēnešu likme dienas laikā pieaugusi par 3.68 procentu punktiem, līdz 26.2 %, 6 mēnešu RIGIBOR sasniedzis 25.4 % (18. jūnijā bija 20.8 %), bet gada RIGIBOR šodien noteikts 22 % līmenī (18. jūnijā bija 19.6 %).

Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2009. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu uzvarējusi Swedbank, informē Finanšu ministrija.

Izsolei bija pieteikušās divas bankas – SEB banka un Swedbank. Izsoles komisija par uzvarētāju atzina Swedbank, kura izsolē kredītu izsniegšanu piedāvāja ar zemākajiem kredītprocentiem.

Tiesības 2009. gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma Swedbank par kopējo summu 18 954 000 Ls, procentu likme būs sešu mēnešu RIGIBOR likme mīnus 0.07%.

Tiesības 2009. gadā izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma Swedbank par kopējo summu 10 692 000 Ls, studējošo kredītu procentu likme būs sešu mēnešu RIGIBOR likme mīnus 0.07%.

Pērn, 2008. gadā, tiesības izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma Hansabanka, kuras piedāvātā likme bija sešu mēnešu RIGIBOR likme mīnus 1. 02%.

Latvijai ieviešot eiro, kredītņēmējiem, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, samazināsies ikmēneša kredīta maksājumi, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Viņa uzsver, ka daudzi iedzīvotāji savā dzīvē ir saskārušies ar kredītiem - ņēmuši hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, kredītu dzīves apstākļu uzlabošanai, lieto kredītkarti vai strādā uzņēmumā, kas savai attīstībai izmanto no bankām aizņemtos līdzekļus.

Kopumā pagājušā gada rudenī Latvijā mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija izsniegts vairāk nekā miljons kredītu 10,1 miljarda latu apmērā (no tiem latos 1,3 miljardi un eiro 8,4 miljardi), tostarp uzņēmumiem izsniegti gandrīz 50 tūkstoši kredītu, mājsaimniecībām mājokļu iegādei - vairāk nekā 130 tūkstoši, mājsaimniecībām patēriņa preču iegādei - vairāk nekā 215 tūkstoši kredītu, bet norēķinu karšu un kontu kredītu skaits pārsniedz 535 tūkstošus.

Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2008. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu bija pieteikušās trīs bankas – AS SEB Latvijas Unibanka, AS Hansabanka un AS Parex banka.

Izsoles komisija par uzvarētāju atzina AS Hansabanka, kura izsolē piedāvāja kredītu izsniegšanu un ar zemākajiem kredītprocentiem, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Izsoles piedāvājumu atvēršana notika otrdien, 29. janvārī, Finanšu ministrijā, un atvēršanā piedalījās arī visu trīs banku pārstāvji.

Tiesības 2008. gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma AS Hansabanka – par summu 13,12 miljoni latu (procentu likme – sešu mēnešu RIGIBOR likme, mīnus 1,02 %).

Tiesības 2008. gadā izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma AS Hansabanka – par summu 10,69 miljoni latu (procentu likme – sešu mēnešu RIGIBOR likme, mīnus 1,02 %).

Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2007.gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu bija pieteikušās trīs bankas - a/s SEB Latvijas Unibanka, a/s Hansabanka un a/s Parex banka. Izsoles komisija par uzvarētāju atzinusi a/s SEB Latvijas Unibanka, kura izsolē piedāvājusi kredītu izsniegšanu par pilnu apjomu un ar zemākajiem kredītprocentiem.

Par to Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Izsoles piedāvājumu atvēršana notika šodien, 26. janvārī, Finanšu ministrijā, un atvēršanā piedalījās arī visu trīs banku pārstāvji.

Tiesības 2007.gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma a/s SEB Latvijas Unibanka - par summu 15,12 miljoni latu (procentu likme - sešu mēnešu RIGIBOR likme, mīnus 0,7 %).

Tiesības 2007.gadā izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma a/s SEB Latvijas Unibanka - par summu 14,58 miljoni latu (procentu likme - sešu mēnešu RIGIBOR likme, mīnus 0,7 %).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Latvijā ātros kredītus ir izmantojis katrs trešais jeb 30 % un katrs piektais jeb 21 % iedzīvotāju to darījuši vairākkārt. Tāpat 5 % atzīst, ka bijušas vai ir grūtības aizdevumu atmaksāt, liecina aptauja.

Tikmēr Lietuvā ātros kredītus izmantojuši 22 %, bet 15 % šo pakalpojumu izmantojuši vairākas reizes. Igaunijā ātrajos kredītos aizņēmušies 15 % iedzīvotāju un 9 % to darījuši vairākkārtīgi. Lietuvā un Igaunijā grūtības atmaksāt atzinuši 3 % aptaujāto.

64 % aptaujāto Latvijā ātros kredītus nekad nav izmantojuši, un vēl 6 % norāda, ka aizņemas tikai bankās. Šie ir zemākie rādītāji Baltijā – Lietuvā 70 %, savukārt Igaunijā 76 % iedzīvotāju ātros kredītus neizmanto, kā arī 8 % abu valstu iedzīvotāju izmanto tikai banku kredītus.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2015.gadā patērētājiem no jauna izsnieguši kredītus 468,01 milj.EUR apmērā, kas ir par 80,63 milj. EUR (20,81%) vairāk nekā 2014.gadā, kad tika izsniegti 387,38 milj.EUR. Izsniegto kredītu apjoma pieaugums vērojams visos kredītu veidos, bet visstraujākais - distances kredītu apjomā (+33,58 %) un hipotekāro kredītu apjomā (+32,95%), informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

Jāpiebilst, ka jauni nosacījumi patērētāju kreditēšanai stājās spēkā no 2016. gada 1. janvāra. PTAC rīcībā pagaidām ir dati tikai līdz pagājušā gada beigām.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju no jauna izsniegtajos kredītos dominē distances kredīti ar 192,58 milj. jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas.

PTAC secinājis, ka nebanku kreditētāju kredītportfelī esošo kredītu kvalitāte uzlabojas, kopējam kavēto kredītu īpatsvaram samazinoties un 2015.gada decembrī sarūkot līdz 14,72% no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Visaugstākais virs 90 dienām kavēto saistību īpatsvars 20,79% 2015.gada 31.decembrī saglabājies distances kredītiem. Salīdzinot ar 2014.gada 31.decembri, kad virs 90 dienām tika kavēti 22,60%, tas ir samazinājies par nepilniem 2 procentpunktiem.

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Latu starpbanku likmes Rigibor turpina samazināties, gada likmei sasniedzot zemāko līmenī pēdējo 15 mēnešu laikā, liecina Latvijas Bankas dati.

Gada Rigibor otrdien paslīdēja zem 9 % un pēdējoreiz likme zem šīs atzīmes bija 2008. gada oktobrī.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.24 %, uz vienu dienu – 1.26 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.40 %, viena mēneša likme – 2.09 %, trīs mēnešu likme – 5.19 %, sešu mēnešu likme – 7.37 %, bet gada likme – 8.99 %.

Rigibor kritums turpinās lielā latu likviditātes pārpalikuma dēļ - papildus obilgātajām rezervju prasībām komercbankas 11. janvārī LB bija noguldījušas gandrīz 493 miljonus latu, skaidro Parex bankas viceprezidents resursu pārvaldības jautājumos Kaspars Jansons.

Rigibor kritums korelē arī ar Latvijas valsts parādzīmju ienesības samazināšanos, kur pēdējā izsolē uz 3 mēnešiem investori bija gatavi aizdot valstij par nedaudz virs 3 % gadā, kamēr 3 mēnešu Rigibor ir 5.19%. Šis faktors parāda, ka likmei vēl ir potenciāls kristies.

Ilgāku termiņu latu likmes joprojām turas augstos līmeņos – trīs mēnešu RIGIBOR sasniedzis 11.56 %, sešu mēnešu RIGIBOR pieaudzis līdz 12.5 %, bet 12 mēnešu RIGIBOR jau ir 13.1 %

Latu naudas tirgū pēdējās nedēļās nav lielu izmaiņu, norāda Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš. Viena no nelielām izmaiņām pagaidām ir pagājušajā nedēļā piedzīvotās Latvijas Bankas (LB) intervences valūtu tirgū, kas pieejamo latu daudzumu šogad pirmo reizi samazināja par 28.4 miljoniem latu. Pagaidām tas ir sīkums, salīdzinot ar to, ka obligāto rezervju norma pirmajās septiņās rezervju perioda dienās ir pārpildīta par 288 miljoniem latu.

Tomēr eiro cena pagaidām no koridora griestiem nedomā atkāpties, kas liek domāt, ka šo 288 miljonu pārsvaru var sadeldēt dažās nedēļās, un tieši tādēļ lata procentu likmes, īpaši garākiem termiņiem, nekrīt zemāk, skaidro eksperts.

Šodien, 28.janvārī, SEB banka tika atzīta par uzvarētāju Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē par tiesībām 2011. gadā izsniegt studiju un studējošā kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Kopējais finansēšanas apjoms, ko SEB banka šogad piešķirs kā studiju vai studējošā kredītus, ir 28,7 miljoni lati, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn.

SEB banka šogad izsniegs valsts galvotos studiju kredītus vairāk kā 19 miljonu latu apmērā un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu gandrīz 9 miljonu latu apmērā visu Latvijas augstskolu studentiem. SEB banka kopā iepriekšējos gados izsniegusi jau 12 404 studiju un 5466 studējošo kredītus ar valsts galvojumu par kopējo summu 28,6 miljoni lati.

Arī 2010. gadā SEB banka saņēma tiesības izsniegt valsts galvotos kredītus studentiem, Kopumā tika piešķirti 4547 studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu,no kuriem 77% bija studiju, bet 23% studējošā kredīti. Kopējais izsniegto kredītu apjoms pārsniedza 14 miljoni latus.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Pagājušā gada beigās iedzīvotāji un uzņēmumi banku sektorā kavēja kredītus kopumā par 600 miljoniem latu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šādus operatīvos datus paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Proti, kopumā kredītu ar maksājumu kavējumiem daļa kopējos kredītos pieaugusi no 6,89 % 2007. gada beigās līdz 15 % 2008. gada beigās, tostarp pērn decembra beigās kredītu ar maksājumu kavējumiem virs 90 dienām īpatsvars kredītportfelī sasniedza 3,6 % iepretim 0,8 % 2007. gada beigās. Pēc I. Krūmanes teiktā, no 600 milj. Ls 58 % apmērā, kas ir 345 milj. Ls, bankas 2008. gada beigās bija izveidojušas uzkrājumus. Tādējādi uzkrājumu īpatsvars kopējā kredītportfelī 2008. gada beigās bija sasniedzis 2,1 % - līdzīgi kā to jau iepriekš prognozēja FKTK. Tostarp atsevišķās bankās uzkrājumu līmenis sasniedzis pat 5 % līdz 6 % no kredītportfeļa. Būtiskākais uzkrājumu pieaugums bijis tieši decembrī, kad uzkrājumu apjoms pieauga par 150 milj. Ls, jo vēl novembra beigās uzkrājumiem bija atvēlēti 1,2 % kopējā kredītportfeļa.

Šonedēļ investoru noskaņojumam ievērojami pasliktinoties visā pasaule, zemākos līmeņos brauc arī Baltijas akciju tirgi. Rīgas biržu raksturojošais OMXR indekss nedēļas laikā saruka par 5.86 %, Tallinas OMXT – par 4.56 % un Viļņas OMXV – par 0.65 %.

Līdzīgi kā iepriekšējās nedēļās, starp lielākajiem zaudētājiem bija kompānijas ar lielu ekspozīciju uz NVS tirgiem, kuru vietējās valūtas ir piedzīvojušas vai pat vēl piedzīvo devalvāciju, t.i., Olainfarm (akcijas cena šonedēļ saruka par 25.71 %,), Grindeks (akcijas cenai mīnus 21.84 %), Silvano Fashion Group, u.c. Savukārt Norma un Snaige, kas arī no NVS saņem vairāk nekā pusi ieņēmumu, paziņoja par tālāku štatu samazināšanu un informēja, ka atlaidīs attiecīgi 111 un 300 darbiniekus. Normas akcijas cena nedēļas skatījumā samazinājās par 14.9 %, līdz 2.17 EUR.

Mūsdienās, līdz ar straujo digitālo iespēju attīstību, online kazino dominē azartspēļu tirgū, Latvijas labākos kazino var aplūkot kazinotops.lv mājas lapā. Taču populāri tūristu galamērķi joprojām ir zemes kazino, kuri piedāvā visplašāko izklaides klāstu, kas ieintresēs ne tikai kaislīgus azartspēļu cienītājus. Daļa no tiem izceļas ar iespaidīgu platību un greznību.

WinStar World Casino

ASV štata Oklahomas pilsētā Takervilā esošais WinStar World Casino uzskatāms par pasaulē lielāko kazino, kopējai azartspēļu platībai sasniedzot pat 55 tūkstošus kvadrātmetru. Kazino darbojas jau kopš 2004.gada, taču par pasaulē lielāko to padarīja iespaidīga paplašināšanās 2013.gadā.

Kazino īpašnieki un uzturētāji ir Chickasaw Nation, kas ir federāli atzīta Amerikas pamatiedzīvotāju cilts, kuras īpašumā ir vēl vairāki citi kazino un tās kopējā ekonomiskā ietekme, ieskaitot pārējos biznesus, kopā sasniedz vairākus miljardus ASV dolāru.

Kopumā WinStar World Casino nodrošina aptuveni 8500 spēļu automātu, 100 galda spēļu galdus, ārpus trases zirgu sacīkšu likmju veikšanas, kā arī iespaidīgas bingo zāles darbību. Paralēli kazino seko arī tendencēm un piedāvā arī online kazino internetā.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Arī šogad studējošo un studiju kredītus ar valsts galvojumu turpinās izsniegt SEB Banka, kas bija vienīgais dalībnieks Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē.

Studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu varēs izsniegt kopumā 28,1 miljona eiro apmērā. Savukārt valsts galvotos studējošo kredītus SEB Banka varēs izsniegt par 12,8 miljoniem eiro. Abiem kredītu veidiem procentu likme būs sešu mēnešu EURIBOR likme plus 2,65%.

Tā ir augstākā likme pēdējo gadu laikā. Pērn valsts galvoto kredītu likme bija sešu mēnešu EURIBOR plus 1,9%, 2012. gadā – sešu mēnešu EURIBOR plus 1,85%, bet 2011.gadā – sešu mēnešu EURIBOR plus 1,42%.

Šogad turklāt tā bija jau otrā izsole, jo pirmajā, kas notika janvāra beigās, arī piedalījās tikai SEB Banka, bet tās piedāvātā procentu likme pārsniedza noteikto maksimāli pieļaujamo likmes apmēru.

Finanšu ministrijas (FM) rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2013. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu atkal vienīgā pieteikusies un uzvarējusi SEB banka.

Tādējādi banka aizdevumus izsniegs jau ceturto gadu pēc kārtas. Jāatgādina, ka arī pērn SEB banka bija vienīgā, kas pieteicās uz šo kredītu izsniegšanu.

Kā skaidro FM, SEB banka ieguva tiesības izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu par kopējo summu 28,102 miljoni eiro (19,75 miljonu latu) apmērā, ar procentu likmi sešu mēnešu Euribor + 1,90%.

Tāpat banka ieguva tiesības šogad izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma par kopējo summu 12,77 miljoni eiro (8,98 miljoni latu), ar procentu likmi sešu mēnešu Euribor + 1,90%.

Izsolē varēja piedalīties jebkura Latvijā reģistrēta kredītiestāde un ārvalstu bankas nodaļa, kura var nodrošināt kredītu izsniegšanu un administrēšanu visā Latvijas teritorijā.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.