Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.

2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.

Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.

Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».

Pašlaik vasaras nometnes darbinieku bērniem rīko vien retais uzņēmums .

Pirms krīzes uzņēmumi daudz aktīvāk rīkoja nometnes savu darbinieku bērniem, tomēr patlaban aktivitāte ir panīkusi, nav gaidāms būtisks uzplaukums šajā jomā.

Daži vēl rīko

Pagaidām liela aktivitāte no uzņēmēju puses nometņu rīkošanā darbinieku bērniem nav manāma, atzīst nometņu organizatori, stāstot, ka pirms vairākiem gadiem, kad ekonomiku vēl nebija skārusi krīze, šādu praksi varēja manīt daudz biežāk. Tomēr tie uzņēmumi, kas rīko šādas nometnes, iedalāmi divās grupās – tie, kuri piedāvā nometnes visu darbinieku bērniem un tādi, kas piedāvā šādu atpūtu tikai daļai darbinieku bērnu, piemēram, tiem darbiniekiem, kas guvuši īpašus sasniegumus. Tomēr kopumā tādu kompāniju ir maz. Kā stāsta nometņu organizatora Mirandas nometnes vadītāja Lolita Osipova, uzņēmums agrāk rīkoja slēgtās nometnes dažādu kompāniju darbinieku bērniem, tomēr krīzes laika ietekmē šāda rīkošana tika pārtraukta. «Vienīgais, kas turpināja darboties un joprojām darbojas, – dažas arodbiedrības apmaksā savu biedru bērnu dalību nometnēs pilnībā vai daļēji,» novērojusi L. Osipova.

LOSP informē par organizāciju plānotajām aktivitātēm • 24.jūlijā Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" dodas pa Latvijas novadiem apsekot saimniecības, kuras iekļaut netradicionālajā tūrisma ceļvedī “Lauku labumi”. Apsekojumu plāns: 10. -11.07. Kurzeme; 24. -25.07. Vidzeme; 28. -29.07. Latgale. • 24. jūlijā, plkst. 10.00 – 15.00 Latvijas Bioloģisko lauksaimniecības asociācija rīko darba grupu par biškopības, zivkopības, sēņu audzēšanas un vides veselības saimniecību, tēju un diedzējumu grupām – LVAEI. • 24.Jūlijā. Dobeles LKB sadarbībā ar Dobeles lauksaimnieku apvienību organizē info dienu par tēmu “Jurista padomi zemes pirkšanā, pārdošanā un nomāšanā”, lektore – Dobeles rajona juriste Aiva Sproģe: 24.07.2006. , plkst. 10.00 - Auru pagasta padomē; plkst. 12.30 - Penkules pagasta, pasta ēkā; 27.07.2006. , plkst. 10.00 - Tērvetes pagasta kultūras namā; plkst. 13.00 - Bikstu pagasta padomē. • 24. jūlijā, Latvijas Augļkopju asociācija rīko “Dārza dienas” z/s "Jomas" Jaunsātu pag - ogu (upeņu) novākšanas kombaina demonstrācija, 27.07. plkst 10.00 z/s "Kalnanoras" Ikšķile - “Dārzu dienas” - agrotehnika un augu aizsardzība ābelēm, bumbierēm, ķiršiem, plūmēm. • 25 - 26. jūlijā Latvijas Zemnieku federācija organizē pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu, kur tiks apskatītas dažādu nozaru saimniecības. • 25. – 26. jūlijam Madonas RLA pārstāve D. Karavaičuka dodas LOSP organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvas Republiku. • 27. jūlijā Madonas rajona lauksaimnieku apvienības biedru R. Meldera z/s „Līvi” un D. Karavaičukas saimniecību „TD Sveķi” apmeklēs Valmieras LKB darbinieki, lai iepazītos ar kazu un trušu audzēšanas un labturības noteikumiem. • 27. – 28. jūlijā, Valkas rajona lauksaimnieku apvienība rīko pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvas saimniecībām. • No 28. jūlija līdz 3.augustam Višķu profesionālajā vidusskolā Jauno Zemnieku klubs sadarbībā ar Daugavpils RLA un konsultāciju biroju organizē nometni jauniešiem, kam ir interese par lauksaimniecību. • 28. jūlijā, plkst. 10.00 Latvijas Augļkopju asociācija rīko “Smiltsērkšķu dienu” Augļkopības institūta telpās. Kontaktinformācija: • 1. augustā, plkst. 10.00 Ventspils Lauku Konsultāciju Birojs rīko “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Mārketinga pētījumi tūrisma nozarē. • 2.augustā, plkst. 10.00 Ventspils Lauku Konsultāciju Birojs rīko “Profesionālo apmācību 2005, 2006” Ekskursija par naktsmītnēm Ventspilī. • 2. augustā Cēsu zemnieku apvienība rīko Cēsu rajona Lauku sieviešu vasaras skola „Prieks-3”. • 2. augustā, plkst. 10.00 Krimūnu pagastā, Dobeles LKB rīko pagastu lauku attīstības speciālistu informācijas dienu.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

LOSP informē par organizāciju plānotajām aktivitātēm • 15.augustā plkst.10.00 Ventspils rajona konsultāciju birojs Ventspils LKB (Raiņa iela 4a) rīko “Profesionālās apmācības 2005, 2006”, Tūrisma vides raksturojums. Koontaktinformācija: 3662721 • 15. augustā plkst. 10.00 Valkas rajona lauksaimnieku apvienība rīko Smiltenes pagasta Kalnamuižā 6, piena ražotāju tikšanos ar ZSA (Zemnieku Saeima) biroja vadītaju Ritu Sīli. • 15. augustā plkst. 14.00 Zemkopības ministrijas 23. stāva zālē, LOSP Gaļas grupas sanāksme. Kontaktinformācija: Linda Bille: 7027274 • 16. augustā plkst. 11.00 Zemkopības ministrijas 23. stāva zālē LOSP pārstāvju sapulce Nr. 10. Kontaktinformācija: Linda Bille: 7027274 • 16.augustā plkst. 9.00 Rīgā Zemkopības ministrijas 23.stāva zālē lauksaimnieku organizācijas tiekas ar ZM vadību, lai pārrunātu nākamā plānošanas perioda Lauku attīstības programmas 2.ass pasākumus. Kontaktinformācija: Linda Bille, tel: 7027274, e-pasts: [email protected]; • 16.augustā plkst. 11.00 Ventspils rajona konsultāciju birojs Jūrkalnes pagastā rīko tikšanos ar pagastu konsultantiem. Koontaktinformācija: 3662721 • 16. augustā plkst. 11.00 Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvju sapulce. Kontaktinformācija: Linda Bille, tel: 7027274 • 17.augusts plkst. 10.00 Ventspils rajona konsultāciju birojs Jūrkalnes pagastā rīko “Profesionālās apmācības 2005, 2006”, Ekskursija par Jūrkalnes pagasta kempingiem (viesu namiem). Kontaktinformācija: 3662721

Latvijas valdība nav spērusi pat ne pussoli 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanai, tāpēc kopumā zaudējums Dānijai nav liels pārsteigums, atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.

Balsojumā Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Latviju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā pārstāvēja vien Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), tikmēr no Dānijas ieradušies gan divi ministri, gan arī Kopenhāgenas un Herningas pilsētu mēri.

«Valdība neizdarīja pat ne pussoli, un izrādās, ka tikai man vajag čempionātu,» atzina Lipmans. «Es tiešām gribēju, lai čempionāts notiktu, bet balsotājiem nebija pārliecības, ka mūsu valdība ir ieinteresēta.»

Pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018.gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

No 3. līdz 6. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 8. starptautiskā grāmatu izstāde “Baltijas grāmatu svētki 2005”. Kā allaž, izstādē piedalās gandrīz visi vadošie Latvijas grāmatizdevēji. Protams, mūsu grāmatmīļu tirgus ir interesants arī ārvalstu izdevējiem. Šogad izstādē ar savu stendu piedalīsies Frankfurtes grāmatu izstāde, pārstāvot 162 Vācijas un Austrijas izdevējus, kā arī Lietuvas un Igaunijas grāmatizdevēju asociācijas, uzņēmumi “Humanitas” (Lietuva), “Bookshop Krisostomus” (Igaunija), “Book Review”, “Informnauka” (Krievija), “Miles Kelly Publishers” (Lielbritānija), “New Era” (Dānija) u.c. Firma „Autodati” piedāvās 2005. gada jaunākos ārzemju grāmatu izdevumus. Būs arī ievērojamā ASV mūzikas izdevēja „Hal-Leonard” stends. Apgāds „Daugava” piedāvās nozīmīgu pasaules literatūras šedevru tulkojumus, latviešu literatūras mantojumu un mūsdienu oriģinālliteratūru. Kā allaž izdevniecība „Lielvārds” un „Mācību grāmata” iepazīstinās ar jaunāko izdoto mācību literatūru, demonstrējumu un praktisko darbu komplektiem, kā arī ar iestrādnēm sagatavošanā esošajiem izdevumiem. Arī apgāds „Izglītības soļi” savā stendā aicina studentus, pasniedzējus un interesentus iepazīties ar juridisko un ekonomisko, kā arī pedagoģisko un psiholoģisko literatūru. Vairākas izdevniecības ir sagatavojušas plašu grāmatu klāstu mazākajiem lasītājiem – jaunus bērnu iemīļotu rakstnieku darbus. Latvijas Bībeles biedrība izstādes apmeklētājiem sagādājusi dažādu kristīgo literatūru gan bērniem, gan pieaugušajiem. Īpaši domāts par vecāka gadagājuma cilvēkiem, piedāvājot izdevumu ar lielākiem burtiem. 5.martā plkst.13.00 Latvijas Bībeles biedrība organizē tikšanos ar jaunā Bībeles tulkojuma veidotājiem. 3. martā plkst.14.00 Sirdslietu aģenta ritmiskajās domās aicinās ieklausīties izdevniecība „Nordik” – notiks Latvijas radio žurnālista Dzintara Tilaka grāmatas atvēršanas svētki. Savukārt 4.martā plkst.14.00 „Tapals” aicina uz tikšanos ar Krievijas neatkarīgo žurnālisti Jeļenu Tregubovu, kā arī grāmatas „Kremļa digera atvadas” atvēršanas svētkiem. 4.martā plkst. 16.00 apgāds “Daugava” piedāvās lasījumus no Laimas Muktupāvelas topošās grāmatas par Emīliju Benjamiņu. 5.martā plkst. 10.05 “Likteņstāsti” organizēs tikšanos ar grāmatas “Ķīniešu mīti un leģendas” izdevējiem un sinologu Edgaru Kataju. 5.martā plkst.12.00 Ķīpsalā notiks Lielo lasīšanas svētku noslēguma pasākums, kurā Bērnu žūrija pasniegs balvas populārākajām grāmatām, to autoriem, tulkotājiem, ilustrētājiem un izdevējiem. Grāmatu vērtēšanā kopumā ir piedalījušies vairāk nekā 10 000 jauno lasītāju no 400 Latvijas bibliotēkām. 5.martā plkst. 14.00 tiks prezentēta grāmata „Populārie personvārdi latviešu ģimenēs 21.gs.” un būs tikšanās ar valodniekiem, Valsts valodas centra darbiniekiem un apgāda „Nordik” ļaudīm. 6.martā plkst.14.00 apgāds „Nordik” ielūdz uz grāmatas „Auni un ārsti” atvēršanu un tikšanos ar ārsti un rakstnieci Liānu Miķelsoni. Ieeja “Baltijas grāmatu izstādē” – bez maksas!

28.novembrī Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar lielāko jomu nevalstiskajām organizācijām, lai pārrunātu nozaru attīstības prognozes krīzes laikā, uz tikšanos nepieaicinot nevienu pārstāvi no lauksaimnieku organizācijām, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Uz tikšanos tika aicinātas lielākās ekonomikas, transporta, sakaru, tirdzniecības, būvniecības un komercpakalpojumu jomas nevalstiskās organizācijas un nozaru asociācijas, kas apvieno valsts lielākos pakalpojumu un vērtību ražotājus. Arī lauksaimniecība būtu jānosaka kā prioritārā nozare valstī, jo tā nodrošina iedzīvotājus ar eksistencei nepieciešamāko - pārtiku, tomēr neviena no NVO, kas pārstāv lauksaimniecības nozari, ieskaitot LOSP netika uzaicinātas uz minēto tikšanos.

LOSP valdes priekšsēdētājs A.Krauze: „Krīze ļoti spēcīgi ir skārusi arī lauksaimniecību. Krītas piena, graudu un citu pārtikas produktu cenas, bet bankas tai pašā laikā palielina kredītu procentu likmes. Daudzi lauksaimnieki, kuri ņēma kredītus, modernizēja savas saimniecības, jo vadījās pēc iepriekšējo valdību optimistiskajām prognozēm tuvāko nedēļu un mēnešu laikā nonāks maksātnespējas vai pat bankrota priekšā. Lauksaimnieki vēl ražo un ievērojamu daļu no saražotā eksportē, tādēļ mēs vēlamies ātru valdības rīcību, lai tādai svarīgai nozarei kā lauksaimniecība palīdzētu pārvarēt krīzi. ”

8.februārī ir atvērta Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā (ES) mājaslapa internetā. Tās adrese www.am.gov.lv/lv/brussels Virtuālajā mājaslapā var gūt plašāku ieskatu par Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību ES, tās diplomātiem un ekspertiem. Pastāvīgā pārstāvniecība ES ir Latvijas lielākā diplomātiskā pārstāvniecība ārzemēs, kura pārstāv Latvijas intereses ES, tās diplomātiem ikdienā piedaloties ES Padomes un Komisijas dažādo darba grupu un komiteju darbā Briselē. Lai interesentiem palīdzētu orientēties ES institūcijās bieži lietotajos terminos un saīsinājumos, mājaslapā ir atrodams arī neliels t.s. «eirožargona» skaidrojums.

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

“Bigbank” 2,75 miljonu eiro aizdevums ļāvis atdzimt vienai no Rīgas jūgendstila pērlēm – Stabu ielā jeb “diplomātu namam” atjaunota fasāde, veikts vērienīgs telpu remonts, ierīkotas mūsdienīgas inženierkomunikācijas, informēja “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs.

Teju pirms 100 gadiem celto arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Stabu ielā rekonstruējis viens no nekustamo īpašumu investīciju grupas “Astor Group” uzņēmumiem. Tā ir Latvijas uzņēmumu grupa, kas Latvijas tirgū darbojas jau vairāk nekā 20 gadus.

Pirmās brīvvalsts laikā šo namu valsts uzdāvināja Latvijas pirmajam ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam (1887–1925). Lai gan izcilais politiķis namā nav dzīvojis, to līdz pat 2008. gadam apsaimniekoja Meierovica dzimtas mantinieki.

“Arī patlaban namā turpina valdīt diplomātijas gars – tās nomnieku vidū ir vairāku valstu vēstniecības. Nama rekonstrukcija tika veikta atbilstoši augstākajām kvalitātes prasībām. Kultūrvēsturiskas ēkas atjaunošana prasa izpratni un individuālus risinājumus, arī operatīvu rīcību,” stāsta “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

ASV aicinājušas neļaut diplomātiem stiprā alkohola reibumā piedalīties ANO budžeta sarunās. Budžeta sarunas ievelkas vairākas dienas pēc kārtas un nereti diplomāti sevi atspirdzina ar grādīgā glāzi.

ASV vēstnieka vietnieks Džozefs Torselja uzsver, ka vēršas pret piedzeršanos sarunu laikā, nevis pret alkohola lietošanu kā tādu. «Vienmēr ir bijusi laba un atbildīga tradīcija ar alkohola palīdzību uzlabot sarunas. Tomēr mēs šajā gadījumā vairs nerunājam par diplomātiem, kas aizmieg ar galvu uz bāra letes. Mūsu piedāvājums paredz, ka sarunu telpai nākotnē jābūt brīvai no alkohola,» sacīja ASV vēstnieka vietnieks.

Viņš arī norādīja, ka, lai gan ASV ir pateicīgas par stratēģiskajām iespējām, kuras iepriekš ir dāvājušas šādas tradīcijas, šampanieša dzeršana būtu jāatliek uz sesijas beigām.

Krievijas tirgus ir viens no galvenajiem Latvijas preču eksporta tirgiem, ieņemot trešo vietu gan eksporta, gan importa valstu sarakstā. Gandrīz 11% no kopējā Latvijas eksporta apjoma nonāk tieši Krievijas tirgū.

Svarīgas pozīcijas Krievijas tirgū ir saglabājuši Latvijā ražotie piena produkti, zivju konservi, alkoholiskie dzērieni, medikamenti un citi izstrādājumi. Piemēram, 2008.gadā uz Krieviju tika eksportēti Latvijas lauksaimniecības produkti 240 miljonu eiro vērtībā (puse no visa Latvijas eksporta uz trešajām valstīm).

Darbojoties Krievijas tirgū uzņēmējiem, jāņem vērā, ka Krievija bieži vien veic tirgus aizsardzības pasākumus gan palielinot ievedmuitas – tā šogad tika palielināta ievedmuita sieram un sviestam, gan nosakot kvotas, piemēram, gaļai. Lai varētu sākt dzīvnieku izcelsmes produktu eksportu uz Krieviju, Latvijas uzņēmumiem ir jāsaņem atļauja no Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta inspekcijas. Šie pasākumi Latvijas eksportētājiem rada papildu izdevumus un palielina eksporta izmaksas. Tomēr kopumā Krievijas tirgus Latvijas biznesam ir interesants, tāpēc, pacietīgi un prasmīgi tajā darbojoties, ir iespējams gūt panākumus un peļņu.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

LOSP informē par organizāciju plānotajām aktivitātēm • 19.augustā Dobeles, Bauskas un Jelgavas rajonu bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji piedalīsies biedrības “Slow Food” rīkotajā pasākumā “Lauku meistars” Liepājā; • 22. augustā, plkst 10.00 Ventspils LKB, Ragaiņa iela 4a, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Kempingu attīstība Ventspilī un Ventspils rajonā. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 24.augustā, plkst 10.00, Ventspilī, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Ekskursija. Latvijas kempingu asociācijas biedri. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 24.augustā, plkst 11.00, ZS "Ābolkalni", Piltenes lauku teritorija, Ventspils rajons, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru “Piena ganāmpulka apsaimniekošanas praktiskie aspekti un nagu slimības govīm". Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 29.augustā, plkst 10.00, Ventspils LKB, Ragaiņa iela 4a, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006”, Viesnīcu, viesu māju, attīstības tendences Ventspilī un Ventspils rajonā. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 30. augustā, Dobeles lauku konsultāciju birojs Vītiņu pagastā rīko semināru “Apkārtējās vides sakārtošanas problēmas un risinājumi lopkopībā”. • SIA LLKC rīko semināru sēriju piensaimniekiem “Piena ganāmpulka apsaimniekošanas praktiskie aspekti. Nagu slimības govīm”, 21.08.06. - plkst.11.00 Krāslavā, 22.08.06. - plkst.10.00 Gulbenē, 23.08.06. - plkst. 10.00 Limbažos, 24.08.06. - plkst.11.00 Ventspilī, 25.08.06. - plkst. 10.00 Liepājā. Dalības maksa 15Ls.

Kāzas ir ne vien svētki jaunajam pārim un viesiem, bet arī garantēts bizness kāzu aģentūrām, fotogrāfiem, svinību vietām, ēdinātājiem, floristiem un citiem kāzu rīkošanā iesaistītiem uzņēmējiem. Kāzu aģentūru vidū valda liela konkurence, un saskaņā ar portāla precos.lv datiem Latvijā ir 16 kāzu aģentūru un vairākas privātpersonas, kas piedāvā kāzu rīkošanas pakalpojumus, trešdien raksta laikraksts Diena.

Aptaujātās kāzu aģentūras stāsta, ka par klientu trūkumu sūdzēties nevar un, lai gan pārsvarā kāzu svinības tiek rīkotas no maija līdz septembrim, darba kāzu sagatavošanā netrūkst arī ziemā. Jāteic, ka Latvijas kāzu aģentūru pakalpojumus mēdz izmantot ne tikai mūsu valsts pāri, bet arī pāri no Skandināvijas, Krievijas, Vācijas un citām valstīm.

Kāzu aģentūras Mīlestība īpašniece un direktore Dace Miezīte stāsta, ka biznesu iespējams plānot, jo pāri līgumu ar aģentūru par svinību rīkošanu slēdz aptuveni pusotru gadu pirms kāzām. Aģentūra piedāvā pilnu pakalpojumu spektru, sākot no laulību gredzeniem, floristiem, fotogrāfiem un vakara vadītājiem līdz svinību vietas dekorēšanai un transporta organizēšanai. D. Miezīte stāsta, ka klienti, kas izvēlas kāzu rīkošanai piesaistīt aģentūru, parasti tai uztic visu kāzu organizēšanu. «Vidēji mēs sarīkojam līdz 50 kāzām gadā, vasaras vidū ir nedēļas nogales, kad mums ir piecas kāzas vienlaikus. Ja runājam par mūsu pakalpojumu izmaksām, tās sastāv no divām daļām: samaksa par pakalpojumiem un noteikts procents no kopējām izmaksām,» klāsta D. Miezīte.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nodibinājusi Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, kurā darbosies divas apakšpadomes – Pierīgas uzņēmēju apakšpadome un Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadome. Padomes mērķis ir pārstāvēt uzņēmēju intereses konkrētajā reģionā, palīdzot sadarboties ar pašvaldībām risinot dažādus jautājumus, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK Rīgas reģionālo padomi veidos divas apakšpadomes, kuru priekšsēdētāji būs arī padomes līdzpriekšsēdētāji. Par Pierīgas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju ievēlēts Miks Balodis, kurš pārstāv Salaspils Uzņēmēju biedrību, bet viņa vietnieks būs Kārlis Bodnieks no Mārupes uzņēmēju biedrības. Savukārt par Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju kļuvusi Edīte Alksne, kura pārstāv Rīgas Uzņēmēju biedrību, bet viņas vietnieks būs Andris Božē no YIT Celtniecība.

«Mūsu viens no galvenajiem mērķiem, veidojot Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, ir panākt likumdošanas izmaiņas, kas vērstas uz novadu attīstību, lai pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbībā un nomaksātie nodokļi atspoguļotu konkrētās vietas izaugsmi nevis līdzekļi aizplūstu prom,» saka Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālās padomes līdzpriekšsēdētājs Miks Balodis.

Uzņēmēju attieksmē par valsts ekonomisko stāvokli notikusi būtiska optimisma mazināšanās, turklāt uzņēmēji sagaida, ka valsts tos atbalstīs ekonomiskajās grūtībās, liecina Parex bankas un sabiedrisko pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas Parex index dati par 2008.gada decembri.

Parex index rādītājs decembrī samazinājies par 6.15 punktiem, sasniedzot jaunu rekordu – 35.26 punktus. Parex index izveidots 2004.gadā un šajā laikā tik krasas izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā iepriekš nav konstatētas.

"Pētījumu izmantosim, attīstot bankas pakalpojumus saviem klientiem, jo pašreiz gan privātpersonām, gan uzņēmējiem mainījušās prioritātes. Šie fakti būs noderīgi arī Latvijas valdībai, plānojot Eiropas Savienības fondu un Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai," norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

2008.gada decembrī Parex index jau gandrīz par piecpadsmit punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo astoņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā ir samazinājies gandrīz par vairāk nekā 25 punktiem, un kopš 2006.gada nogales tā kopējais skaitlis ir uzrādījis tikai kritumu.

Uz šī gada noslēdzošo Eiropas virtuālo tikšanos 16.decembrī aicināts pulcēties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs, kuru interesē gūt noderīgas, praktiskas zināšanas, uzklausīt īstus pieredzes stāstus un dibināt kontaktus ar iespējamiem sadarbības partneriem un jauniem klientiem.

Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tīklošanās notiks jau piekto reizi, un arī šoreiz aicināti piedalīties gan diasporas, gan Latvijas uzņēmēji vai tie, kuri tikai vēl prāto par savu ideju iespējamu realizāciju un vēlas gūt zināšanas un iedrošinājumu.

Decembra pasākuma galvenā lekcija būs par tēmu “Autentiska līderība”.

Virtuāli klātesošajiem būs iespēja uzzināt, kā pilnveidot līderības prasmes; kā izvēlēties piemērotākos darbības virzienus un veidot izcilu komandu; kā ietekmīgi komunicēt, lai sadzird darbinieki un sadarbības partneri.

Meistarklasi par šiem jautājumiem vadīs Inga Ezera, starptautiski pieredzējusi biznesa, līderības un personības attīstības trenere ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi augsta līmeņa amatos. Ierasta un dalībnieku iecienīta sadaļa uzņēmēju tīklošanās pasākumos ir praktiskie pieredzes stāsti. Šoreiz ar to dalīsies Šveicē mītošā Liene Poriete. Viņa nesen sākusi realizēt savu radošās uzņēmējdarbības ideju, projektu “fine art plate”, apvienojot divas lielās aizraušanās – vizuālo un kulinārijas mākslu. Ceļš līdz savam sapnim bijis garš un interesants, un tajā gūtas atziņas un pieredze, kas var noderēt arī citiem diasporā dzīvojošajiem, kas vēl tikai prāto par savu ideju realizēšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, dalībniekiem būs iespēja īsumā prezentēt sevi, savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu un pastāstīt, kādu sadarbību šobrīd meklē.

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).