Sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu būs smagas, šobrīd neviena valsts nav apmierināta ar piedāvājumu, tomēr ar budžeta pieņemšanu nedrīkst kavēties, atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka skaidri redzamas divas tendences – no vienas puses absolūta neapmierinātība ar piedāvājumu un no otras puses – sapratne, ka kompromiss ir jāmeklē un jo ilgāk tas vilksies, jo būs sliktāk.
Ministrs uzsvēra, ka vēlme pieņemt budžetu ir, taču ir arī noteiktas lietas, kuras, tostarp arī Latvijai, tiek uzskatītas par ļoti svarīgām un būtiskām un kuru dēļ šīs sarunas būs ļoti smagas.
Atšķirīgi viedokļi ir tā sauktajām donorvalstīm, kas ES budžetā iemaksā vairāk, un tām, kas saņem vairāk par iemaksāto. Latvija pieder otrajai grupai – šajā periodā no ES Latvijas valsts budžetā tīri ienāk aptuveni pieci miljardi eiro. Valstis, kuras vairāk maksā, šobrīd krīzes apstākļos vēlas redzēt samazinātu ES budžetu, bet Latvija un vēl virkne valstu to nepieņem. Lavijas galvenās intereses saistītas ar tiešmaksājumu izlīdzināšanu un kohēzijas finansējumu.
Db.lv jau vēstīja, ka Latvija neatbalstīs pašreizējo piedāvājumu ES daudzgadu budžetam, jo priekšlikums par finansējumu valstij nav pieņemams. «Kaut arī Latvija ir gatava konstruktīvi meklēt risinājumu tam, lai panāktu vienošanos, šobrīd izskatās, ka iespēja vienoties ir ļoti zema, jo Eiropadomes prezidenta priekšlikums par finansējumu Latvijai ir nepieņemams, un Latvija par to nevar balsot,» iepriekš sacīja ārlietu ministrs E. Rinkēvičs.
Lai Latvija atbalstītu vienošanos par ES budžetu, ir nepieciešams nodrošināt nacionālo Kohēzijas politikas finansējumu vismaz pašreizējā apmērā, kā arī Latvijā maksātos tiešos maksājumus tādā līmenī, kas nodrošina godīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem vienotajā ES tirgū, klāstīja E. Rinkēvičs. «Bez šo vajadzību respektēšanas vienošanās nebūs iespējama,» atzīst ministrs.