RSK apdrošināšana AS atstājuši daudzi lieli klienti, arī darbinieki, kā dēļ satraucoši strauji sarūk biznesa apjomi.

RSK apdrošināšanas AS (RSK) vadība to skaidro ar negatīvo privatizācijas procesa ietekmi, bet bijusī padomes locekle - ar uzņēmuma slikto menedžmentu un īpašnieku nevērību. Pirms pāris gadiem lielākā veselības apdrošinātāja Latvijā, kura ir gandrīz vienīgā, kas apdrošina veselību privātpersonām, šogad piedzīvojusi smagu tirgus daļas kritumu. Kamēr tirgū ir kāpums, bijušai Slimokasei parakstīto bruto prēmiju apjoms sarūk. RSK pametuši vairāki lielie klienti - juridiskas personas. Pēc Apdrošinātāju asociācijas datiem, 2005. g. 1. cet. RSK bija noslēgti 54 tūkst. līgumi, bet šogad 1. cet. par 45 % mazāk - 29.5 tūkst. līgumi. Prēmiju ziņā lielākais kritums bijis tieši juridisko personu daļā (par 31 %). Prēmiju mērenāks kritums varētu būt saistīts ar polišu cenu kāpumu, jo RSK pērn par aptuveni 10 % palielinājusi cenas fizisko personu veselības apdrošināšanā. Bīstami, ka vairākumā paliek privātpersonas: savulaik citi apdrošinātāji atteicās no fizisko personu apdrošināšanas, jo tas radīja zaudējumus. RSK lielā klientu bāze deva iespēju izkliedēt zaudējumu riska pakāpi. RSK 2006. gada dati liecina, ka kompānija no pamatdarbības cieš milzīgus zaudējumus: pērn RSK guva nepilna miljona Ls peļņu aptuveni miljona Ls zaudējumu vietā, pateicoties pārvērtētam nekustamam īpašumam, kas deva papildu ieņēmumus virs 2 milj. Ls.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, lai aizsargātu apdrošināto personu intereses, ir pieņēmusi lēmumu apturēt visu RSK apdrošināšanas AS (RSK) izsniegto licenču apdrošināšanas veikšanai darbību līdz 31.01.2010., liecina FKTK paziņojums.

FKTK uzliek par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 31.01.2010., nodrošināt maksātspējas prasības izpildi un tehnisko rezervju segumu pilnā apmērā ar aktīviem atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma prasībām. Saskaņā ar šo lēmumu RSK apdrošināšanas AS ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, taču RSK turpina pildīt saistības par līdz šī lēmuma pieņemšanai noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

Db rīcībā esošā informācija liecina, ka FKTK veikusi izpēti RSK uzņēmumā un norādījusi, ka privatizējamās RSK darbības zaudējumi 2009. gada desmit mēnešos bija vairāk nekā trīs miljoni latu, un tas liecina, ka pašu līdzekļi bija tikai 62.7 tūkstoši latu, bet maksātspējas norma un garantijas fonds bija 1.546 miljoni latu. Tādējādi RSK uz oktobra beigām neizpildīja maksātspējas prasību par summu 1.483 miljoni latu. Saskaņā ar RSK 2009.gada desmit mēnešu pārskatā norādīto tehniskās rezerves 31.10.2009. bija segtas 88.16 % apmērā.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Rīgas pašvaldībai piederošās likvidējamās risku apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS (RSK) ēka Lāčplēša ielā 38 par 1,51 miljonu latu pārdota ārvalsts fiziskai personai, aģentūrai BNS pavēstīja RSK galvenā juriskonsulte Baiba Lietiņa.

Viņa informēja, ka ar RSK likvidatora Jura Jansona lēmumu ir apstiprināti ēkas Lāčplēša ielā 38, Rīgā, izsoles rezultāti un īpašumtiesību pāreja reģistrēta Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā.

«Tādējādi sekmīgi realizēts kārtējais RSK likvidācijas procesa plāna, atbilstoši kuram tiek realizēts RSK likvidācijas process, posms,» atzina Lietiņa.

Viņa arī informēja, ka RSK pašlaik ir apmierinājusi pirmās grupas kreditoru prasījumus 82% apmērā, kas veido 66% no visu kopējo kreditoru prasījumu apmēra. Līdz 2010.gada decembra vidum RSK plāno apmierināt visus kreditoru prasījumus, par kuru apmēru nav strīds.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 15.oktobrī izsolē ar lejupejošu soli tika pārdota RSK ēka Lāčplēša ielā, taču kompānijas pārstāvji neatklāja ēkas pārdošanas cenu, kā arī pircēju, kas to iegādājās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi RSK apdrošināšanas AS likvidācijas procesa plānu un devusi atļauju tā realizācijai. Saskaņā ar plānu, RSK apdrošināšanas AS šonedēļ uzrunās citus tirgus dalībniekus par viņu ieinteresētību RSK apdrošināšanas AS portfeļu pārņemšanā.

Atbilstoši FKTK 5.martā apstiprinātajam likvidācijas procesa plānam RSK apdrošināšanas AS izsūtījusi vēstules citiem tirgus dalībniekiem, informējot par apdrošināšanas portfeļu pārņemšanas iespējām. Ņemot vērā situāciju apdrošināšanas nozarē, uzņēmums piesardzīgi vērtē tirgus dalībnieku iespējamo interesi par iespēju pārņemt apdrošināšanas portfeļus, jo īpaši tas attiecināms uz privātpersonu veselības apdrošināšanu, kas pašlaik ir zaudējumus nesošs.

Ja citi tirgus dalībnieki neizrādīs interesi par apdrošināšanas portfeļu pārņemšanu, RSK apdrošināšanas AS tuvākās nedēļas laikā vērtēs turpmāko rīcību, lai veiksmīgi realizētu pašlikvidācijas procesu, ņemot vērā apdrošināšanas ņēmēju intereses.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) ir aizdomas, ka Rīgas pašvaldībai piederošā AS RSK apdrošināšana, slēdzot apdrošināšanas līgumu ar SIA Rīgas satiksme, ir izšķērdējusi nepilnus 0.5 miljonus latu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa Db apliecināja, ka 17.februārī tika saņemta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam adresēta FKTK vēstule par RSK apdrošināšana veikto darījumu.

FKTK vēstulē informē, ka RSK apdrošināšana pēc apdrošināšanas līguma ar Rīgas satiksmi noslēgšanas pārskaitījusi SIA Trīs A brokers 485 tūkstošus latu par klienta, proti, Rīgas satiksmes piesaisti un par papildu riska administrēšanu.

FKTK uzskata, ka Trīs A brokers nav veikusi klienta piesaisti, jo RSK apdrošināšana uzvarēja atklātā konkursā par SIA Rīgas satiksme darbinieku veselības apdrošināšanu. Līdz ar to FKTK ir pamats uzskatīt, ka RSK apdrošināšana, pārskaitot minēto naudas summu Trīs A brokers, ir rīkojusies neatbilstoši likumam par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu. FKTK vēstules kopiju nosūtīja arī Rīgas domes priekšsēdētājam Jānim Birkam.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti atbalstījuši lēmumu nodot privatizācijai Rīgas domei piederošo apdrošināšanas a/s RSK Apdrošināšana AS.

Rīgas Domes sagatavotā informācija liecina, ka apdrošinātājs tiks privatizēts, piemērojot privātā kapitāla piesaistīšanas metodi.

Noteikts, ka RSK Apdrošināšanas AS pamatkapitāls ir 3.25 miljoni latu, bet minimālā pamatkapitāla parakstīšanās summa ir 1.1 miljons latu.

Pēc RSK pamatkapitāla palielināšanas pirmpirkuma tiesības uz Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošām akcijām būs privatizācijas subjektam - personai, kas veikusi ieguldījumu. Galīgais lēmums par RSK Apdrošināšanas AS privatizāciju būs jāpieņem domes sēdē.

Lēmums par RSK Apdrošināšanas AS nodošanu privatizācijai pieņemts, ņemot vērā arī a/s Bastions ZS 2005. gada iesniegumu.

Rīgas pašvaldībai piederošās RSK apdrošināšanas AS padome nolēma atlaist visu uzņēmuma valdi saistībā ar izskanējušo informāciju par iespējamo līdzekļu izšķērdēšanu.

Sākot ar 28. aprīli, no amata atcelts RSK apdrošināšanas AS valdes priekšsēdētājs Ēriks Gailāns, kā arī valdes locekļi Ineta Rezevska un Jānis Odiņš.

Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) preses sekretāre Kristīne Liepa pavēstīja, ka padome nolēma uz trīs gadiem iecelt jaunu valdes locekli - Aivaru Neimani, kā arī statūtos paredzēt, ka uzņēmumā turpmāk būs tikai viens valdes loceklis.

Padome arī nolēma lūgt uzņēmuma akcionāru sapulcei vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu celt prasību pret valdi par pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kā rezultātā uzņēmumam nodarīts būtisks kaitējums.

Padome šo lēmumu pamatoja ar valdes locekļu rīcību, kas kaitējusi uzņēmuma finanšu stabilitātei, kā rezultātā valde zaudējusi uzticību.

Rīgas dome ar balsu vairākumu nolēma ieguldīt 1.25 miljonus latu pašvaldības uzņēmuma RSK apdrošināšana AS (RSK) pamatkapitālā, kas nepieciešams, lai netiktu apturēta uzņēmuma darbības licence. Par šādu summu tiks palielināts pašvaldības pamatbudžeta deficīts.

RSK pašu līdzekļu nepietiekamība marta beigās bija 2.55 milj. Ls. Par to, ka RSK pamatkapitālā steidzami nepieciešams papildu ieguldījums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informējusi uzņēmumu, brīdinot, ka gadījumā, ja kapitāla atjaunošanas jautājums netiek atrisināts, FKTK lems par RSK licenču apturēšanu.

Jau ziņots, ka RSK ir steidzami jāiesniedz komisijā plāns pašu līdzekļu summas tūlītējai atjaunošanai līdz garantijas fonda apmēram, norādot konkrētus pasākumus un termiņus to izpildei.

Nolemj glābt RSK

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

Pirms nepilniem diviem mēnešiem amatā ieceltais RSK apdrošināšanas AS (RSK) vadītājs Dainis Virbalis iesniedzis atlūgumu, tādējādi RSK palikusi bez neviena valdes locekļa.

RSK pārstāve Ildze Varna, apstiprinot faktu par atlūguma iesniegšanu akcionāram Rīgas domei, Db piebilda, ka atlūguma iesniegšanas iemesli bijuši saistīti ar personīgiem apstākļiem.

Tā kā RSK valde iepriekš tika samazināta no 3 līdz vienam cilvēkam, līdz ar D. Virbaļa aiziešanu, RSK nav neviena cilvēka, kas darbotos valdē.

D. Virbalis bija jau trešais RSK vadītājs šogad, pirms viņa valdi vadīja Aivars Neimanis, kurš savukārt amatā tika iecelts pēc tam, kad saistībā ar izskanējušo informāciju par iespējamo līdzekļu izšķērdēšanu RSK padome atlaida visu uzņēmuma valdi ar Ēriku Gailānu priekšgalā.

Šobrīd RSK akcionārs Rīgas dome turpina skatīt jautājumu par RSK privatizāciju, piesaistot privāto kapitālu.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas deputāti atbalstīja 1.25 miljonu latu ieguldīšanu pašvaldības uzņēmuma RSK apdrošināšana AS pamatkapitālā.

Šāds solis domei jāveic, lai netiktu apturēta uzņēmuma darbības licence.

RSK ir steidzami jāiesniedz komisijā plāns pašu līdzekļu summas tūlītējai atjaunošanai līdz garantijas fonda apmēram, norādot konkrētus pasākumus un termiņus to izpildei.

Jau ziņots, ka FKTK anulējusi RSK izsniegto licenci vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veikšanai no šā gada 1.jūnija.

Ieguldot naudu, Rīgas pilsētas pašvaldība pretī iegūs attiecīgu RSK akciju skaitu. Pašvaldībai uzņēmumā jau pieder akcijas divu miljonu latu vērtībā.

Valsts policija ir uzsākusi kriminālprocesu par iespējamo mēģinājumu izkrāpt no RSK apdrošināšanas AS (RSK) vairāk nekā vienu miljonu latu, DB informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa.

Kriminālprocess uzsākts šā gada 16.jūnijā, pamatojoties uz domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) iesniegumu par iespējamām pretlikumīgām darbībām no RSK amatpersonu puses.

Šā gada pavasarī N.Ušakovs Nosūtīja korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) materiālus par iespējamo mēģinājumu izkrāpt no RSK vairāk nekā miljonu latu.

«Iepazīstoties ar mana rīcībā esošo informāciju, jāsecina, ka šāda veida rīcība nebija iespējama bez augstu tā laika Rīgas domes amatpersonu «līdzzināšanas»», žurnālistiem toreiz norādīja N. Ušakovs. Viņš minēja, ka naudas līdzekļi izkrāpšana varētu būt saistīta ar 1,25 milj. Ls, kurus RSK dome piešķīra pērn, lai kompānija varētu apdrošināt maksātspēju. Š.g. janvārī RSK tika likvidēta saskaņā ar Rīgas domes lēmumu.

Rīgas pašvaldībai piederošās likvidējamās risku apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS ēkas Lāčplēša ielā 38 izsole ar lejupejošu soli otrdien nenotika un tā pasludināta par nenotikušu, jo tai nebija pieteicies neviens pretendents.

RSK apdrošināšanas AS pārstāvji norādīja, ka par turpmāko rīcību tiks lemts pēc akcionāru sēdes, kurus plānots sasaukt pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus kompānijā atzina, ka ēkas pārdošana RSK apdrošināšanas AS likvidācijas procesā ir pietiekami svarīgs jautājums, taču tas nav steidzams.

Jau vēstīts, ka otrdien bija paredzēta RSK apdrošināšanas AS ēkas Lāčplēša ielā 38 izsole ar lejupejošu soli. Paziņojums presē liecina, ka ēkas sākumcena noteikta 2,762 miljoni latu.

Izsolē ar lejupejošu soli piedāvāja iegādāties nekustamo īpašumu - zemes gabalu 2939 kvadrātmetru platībā un uz tā esošu piecu stāvu poliklīnikas ēku, garāžu, pagrabu zem pagalma un trīs pagalma izbūves, kas atrodas Lāčplēša ielā 38, Rīgā.

Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS, kas vēl pirms vairākiem mēnešiem bija cerējusi investorus piesaistīt līdz šā gada beigām, šobrīd rēķinās ar ievērojami ilgāku laiku.

«Investora piesaistīšana ir pārrunāta ar uzņēmuma akcionāru, kas ir atbalstījis šo ideju un turpmākās rīcības process ir akcionāra pārziņā. Saprotams, ņemot vērā ekonomisko situāciju gan Latvijā, gan pasaulē rēķināmies, ka akcionāra piesaiste var prasīt ievērojami ilgāku laiku, bet ceram, ka ilgtermiņā tam būs pozitīvs rezultāts. Vienlaikus šobrīd turpinām strādāt un orientēt savu darbību, nepaļaujoties uz drīzu investora piesaisti,» Db atzina RSK Apdrošināšanas AS valdes priekšsēdētājs Aivars Neimanis.

Šogad RSK Apdrošināšanas AS finansiāli skāruši vairāki negatīvi faktori, tostarp mainītās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasības par pašu līdzekļu pietiekamību. Proti, tika mainīta kārtība, kādā tiek aprēķināta apdrošināšanas sabiedrību pašu līdzekļu pietiekamība, izslēdzot no tās nekustamos īpašumus. Līdz ar to RSK Apdrošināšanas AS šogad jūnijā noslēdza līgumu ar SIA Rīgas nami, kurai pārdotas ēkas Lāčplēša ielā 60 par 787 tūks. Ls. Tāpat Rīgas dome papildu RSK Apdrošināšanas AS pamatkapitālā bija spiesta ieguldīt vēl 1.25 milj. Ls.

Strādājošie pie prēmijām ir tik ļoti pieraduši, ka tās jau uztver kā trīspa-

dsmito algu. Uzņēmēji prēmijas viņiem arī lielākoties maksā.

Turklāt daļa uzņēmēju uzskata, ka darbinieku stimulēšanai ar papildu naudu vien nepietiek - viņi pasniedz arī Ziemassvētku dāvanas.

Personāla atlases kompāniju pārstāvji uzsver, ka tagad arvien svarīgāk kļūst, par ko un kādā veidā prēmijas un citi motivatori tiek pasniegti.Speciālisti arī atzīst, ka prēmijas un dažādas piemaksas tagad - darbaspēka trūkuma apstākļos - mēdz būt izšķirošais faktors, izvēloties nākamo darba vietu.

Sveic dubultā

"Agrāk ilglaicīgajiem darbiniekiem Ziemassvētkos pasniedzām prēmijas, taču no šā gada sistēmu mainījām - tagad ir izveidots uzkrājumu fonds, no kura pēc 5 gadiem viņi saņems naudu. Paralēli tiek dāvāta dzīvības apdrošināšana," stāsta apģērbu ražotāja un tirgotāja SIA Baltika Latvija (zīmoli Mosaic, Monton, Baltman) direktore Maruta Ērgle. Fondā par katru lojālo - vismaz gadu uzņēmumā nostrādājušo - darbinieku esot pārskaitīta summa aptuveni mēnešalgas apmērā. Taču līdztekus tam uzņēmums uz Ziemassvētkiem darbiniekiem arī pasniedzot dāvanas - šogad tie esot bijuši dāvanu grozi no tirdzniecības centra Stockmann. "Uzskatu, ja darbiniekiem tiek maksāta normāla alga, vienkārši ieskaitot kaut kādu naudas summu kontā, prieka ir visai maz. Tāpēc cenšamies viņiem arī citādos veidos pateikties, piemēram, rīkojot ekskursijas un dažādus atpūtas pasākumus," stāsta M. Ērgle.

Rīgas dome plāno likvidēt apdrošināšanas sabiedrību RSK Apdrošināšanas AS, liecina RD dokumenti. Šādu scenāriju šodien jau atbalstīja domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komisija, Db apstiprināja uzņēmuma vadītājs Juris Jansons.

RD lēmuma projekts paredz, ka kapitālsabiedrību likvidēs, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstuli, kur FKTK norāda, ka RSK Apdrošināšanas AS licences ir apturētas līdz likviditātes atjaunošanai. Rīgas mērs Nils Ušakovs iepriekš Db teica, ka likviditāti atjaunot nav iespējams, jo zaudējumi bijuši pārāk lieli un neviens nevēlas investēt tik lielus līdzekļus tās atjaunošanā.

Db jau ziņoja, ka FKTK padome, lai aizsargātu apdrošināto personu intereses, ir pieņēmusi lēmumu apturēt visu RSK izsniegto licenču apdrošināšanas veikšanai darbību līdz 31.01.2010. FKTK veikusi izpēti RSK uzņēmumā un norādījusi, ka privatizējamās RSK darbības zaudējumi 2009. gada desmit mēnešos bija vairāk nekā trīs miljoni latu, un tas liecina, ka pašu līdzekļi bija tikai 62.7 tūkstoši latu, bet maksātspējas norma un garantijas fonds bija 1.546 miljoni latu.

KNAB no Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova saņemtos materiālus par iespējamu mēģinājumu izkrāpt no RSK vairāk nekā miljonu latu nosūtījis izmeklēšanai Valsts policijai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), izvērtējot Rīgas domes iesniegtos materiālus par RSK apdrošināšanas AS (RSK) likvidatora konstatētajiem pārkāpumiem un nelikumīgām darbībām, secina, ka RSK, iespējams, savā darbībā ir pārkāpusi Latvijas normatīvos aktus.

Materiāls, iespējams, satur ziņas par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, kas paredzēti attiecīgā Krimināllikuma nodaļā, vēstulē Rīgas domei un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei norāda KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis. Līdz ar to birojs lietu nodevis tālākai izvērtēšanai Valsts policijai.

Kā Db.lv jau vēstīja, Rīgas domes priekšsēdētājs šā gada martā nosūtīja KNAB materiālus par iespējamo mēģinājumu izkrāpt no RSK vairāk nekā miljonu latu. «Iepazīstoties ar mana rīcībā esošo informāciju, jāsecina, ka šāda veida rīcība nebija iespējama bez augstu tā laika Rīgas domes amatpersonu «līdzzināšanas»», žurnālistiem toreiz norādīja N. Ušakovs.

Rīgas bijušais mērs Jānis Birks norāda, ka visi lēmumi, kas tika pieņemti saistībā ar RSK, esot pieņemti domes balsojumā.

«Uzskatu, ka tie bija pareizi, jo RSK lielā mērā pildīja arī sociālas funkcijas – būtībā bija vienīgā apdrošināšanas sabiedrība, kas apdrošināja arī fiziskas personas,» norāda bijusī Rīgas galva, piebilstot, ka Domes viena no galvenajām funkcijām ir tieši sociālo jautājumu risināšana un palīdzības sniegšana. «Visi lēmumi saistībā ar RSK tika pieņemti atbilstoši šīm funkcijām,» tā J. Birks.

Db jau vēstīja, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs KNAB ir nosūtījis materiālus par iespējamu mēģinājumu izkrāpt no RSK vairāk nekā miljons latu. Informācija, kas ir atklājusies RSK likvidācijas procesā liek secināt, ka jau pirms gada RSK ir bijusi uz maksātnespējas robežas un jau tad bijis jārisina jautājums par uzņēmuma turpmāko darbību. Paralēli, iespējams, tika izkrāpti ievērojami pašvaldības līdzekļi.

Likvidējamā RSK apdrošināšanas AS atbilstoši likvidācijas procesa plānam, kas saskaņots FKTK, izvērtējot apdrošināšanas polišu īpašnieku intereses, nolēmusi pārtraukt privātpersonu veselības apdrošināšanas polišu darbību.

Uzņēmums aprēķinās polises īpašniekiem atlikušo apdrošināšanas prēmijas daļu, un, kuriem tāda būs, veiks atmaksu, teikts otrdien uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Saskaņā ar FKTK saskaņoto likvidācijas plānu, Likvidējamā RSK apdrošināšanas AS uzrunāja citus tirgus dalībniekus, piedāvājot pārņemt apdrošināšanas portfeli, bet interese šobrīd izrādīta par īpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

Tā kā neviens cits tirgus dalībnieks nepiedāvā privātpersonu veselības apdrošināšanu, lēmums par polišu pārtraukšanu pirms termiņa, tika atzīts par polises īpašnieku interesēm visatbilstošāko risinājumu, nodrošinot pienākošos atlīdzību izmaksu apmēru.

RSK apdrošināšanas AS nekustamais īpašums Lāčplēša ielā 60 tiks pārdots izsolē 2009.gada 3.martā ar sākotnējo cenu 1.2 miljoni latu.

Cena noteikta saskaņā ar licencēta novērtētāja sniegto atzinumu. „Ēkas pārdošana Lāčplēšu ielā 60 RSK ir nozīmīga turpmākai biznesa stratēģiskai attīstībai, jo šobrīd uzņēmuma aktīvu struktūra ir netipiska apdrošināšanas sabiedrībai. Pārdodot nekustamo īpašumu, finanšu resursi tiks novirzīti no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā uz apgrozāmiem finanšu līdzekļiem, kas ir tikai likumsakarīgi un atbilstoši apdrošināšanas nozares specifikai," izsoli komentē RSK apdrošināšanas AS valdes priekšsēdētājs Ēriks Gailāns.

RSK apdrošināšanas AS pamatnodarbošanās ir apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana, nevis nekustamā īpašuma apsaimniekošana, norāda Ē. Gailāns. Lai palielinātu RSK apdrošināšanas AS tirgus daļu, nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, jo atšķirībā no citiem apdrošinātājiem, kam tiek piesaistītas māteskompāniju investīcijas, RSK nepieciešamo līdzekļu ieguvei esot jāmeklē citas iespējas, un kā piemērotākā atzīta nekustamā īpašuma pārdošana.

Meklēs iespējas atgūt nepamatoti samaksāto naudu RSK Apdrošināšanas AS partneriem.

RSK Apdrošināšanas AS (RSK) ir nepamatoti samaksājusi vairāk nekā 480 tūkstošus latu saviem partneriem – jau iepriekš atklājies, ka RSK nepamatoti samaksājusi 464.4 tūkstošus latu SIA Trīs A brokers, taču nupat veiktajā revīzijā atklāts, ka bez iemesla samaksāti vēl 16.6 tūkstoši latu SIA Attollo brokers – tā konstatējusi Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde, liecina Db rīcībā esošais revīzijas atzinums.

Tagad RSK valdei uzdots izvērtēt iespējas atgūt šos līdzekļus. Pašreizējais RSK valdes priekšsēdētājs Juris Jansons Db norādīja, ka vēl nav sīki iepazinies ar Rīgas mēra uzdoto, taču gadījumā, ja veiktas pretlikumīgas darbības, tad noteikti meklēs iespējas zaudēto naudu atgūt.

«Mēs jau aptaujājām visus, ko varējām – nav neviena interesenta RSK apdrošināšanas AS (RSK) iegādei. Es domāju, ko to neviens nepirks,» Db pastāstīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Šodien Finanšu un administrācijas lietu komiteja jautājumu par RSK privatizāciju atlika, jo šodien paredzēts iecelt jaunu valdes priekšsēdētāju uzņēmumā. N. Ušakovs teica, ka iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Dainis Virbalis iesniedzis atlūgumu un šodien skaidros mēram situāciju uzņēmumā un iemeslus, kādēļ pamet amatu.

Db jau ziņoja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, lai aizsargātu apdrošināto personu intereses, ir pieņēmusi lēmumu apturēt visu RSK izsniegto licenču apdrošināšanas veikšanai darbību līdz 31.01.2010. FKTK veikusi izpēti RSK uzņēmumā un norādījusi, ka privatizējamās RSK darbības zaudējumi 2009. gada desmit mēnešos bija vairāk nekā trīs miljoni latu, un tas liecina, ka pašu līdzekļi bija tikai 62.7 tūkstoši latu, bet maksātspējas norma un garantijas fonds bija 1.546 miljoni latu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprinājusi Juri Radzeviču Rīgas Slimokases (RSK) valdes locekļa pienākumu pildīšanai. Jau iepriekš informējām, ka 10. novembrī RSK padome akceptēja RSK administratīvā departamenta direktores Anitas Baibas Lustes kā valdes locekles pilnvaras termiņa beigas. Šis lēmums ir saistīts ar to, ka 2005.gada 10.augustā RSK padome A.B. Lusti par valdes locekli iecēla uz trīs mēnešiem, līdz 10.novembrim. Tādēļ RSK padome 30.novembrī par valdes locekli iecēla Juri Radzeviču. RSK valdes loceklis Juris Radzevičs ir strādājis par LR Iekšlietu ministra padomnieku, par LR Izglītības un zinātnes ministru, par VAS “Latvenergo” padomes priekšsēdētāja vietnieku. J.Radzevičs ir bijis Ministru Prezidenta biedra biroja vadītājs, Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības priekšsēdētājs, kā arī ir ieņēmis citus vadošos amatus valsts un pašvaldību iestādēs. J. Radzevičs šobrīd studē doktorantūrā un pirms tam viņš ir ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu. RSK J. Radzevičs koordinēs Administratīvā departamenta darbību. RSK ir riska apdrošināšanas kompānija un līderis veselības apdrošināšanas tirgū.