RSK apdrošināšana AS atstājuši daudzi lieli klienti, arī darbinieki, kā dēļ satraucoši strauji sarūk biznesa apjomi.

RSK apdrošināšanas AS (RSK) vadība to skaidro ar negatīvo privatizācijas procesa ietekmi, bet bijusī padomes locekle - ar uzņēmuma slikto menedžmentu un īpašnieku nevērību. Pirms pāris gadiem lielākā veselības apdrošinātāja Latvijā, kura ir gandrīz vienīgā, kas apdrošina veselību privātpersonām, šogad piedzīvojusi smagu tirgus daļas kritumu. Kamēr tirgū ir kāpums, bijušai Slimokasei parakstīto bruto prēmiju apjoms sarūk. RSK pametuši vairāki lielie klienti - juridiskas personas. Pēc Apdrošinātāju asociācijas datiem, 2005. g. 1. cet. RSK bija noslēgti 54 tūkst. līgumi, bet šogad 1. cet. par 45 % mazāk - 29.5 tūkst. līgumi. Prēmiju ziņā lielākais kritums bijis tieši juridisko personu daļā (par 31 %). Prēmiju mērenāks kritums varētu būt saistīts ar polišu cenu kāpumu, jo RSK pērn par aptuveni 10 % palielinājusi cenas fizisko personu veselības apdrošināšanā. Bīstami, ka vairākumā paliek privātpersonas: savulaik citi apdrošinātāji atteicās no fizisko personu apdrošināšanas, jo tas radīja zaudējumus. RSK lielā klientu bāze deva iespēju izkliedēt zaudējumu riska pakāpi. RSK 2006. gada dati liecina, ka kompānija no pamatdarbības cieš milzīgus zaudējumus: pērn RSK guva nepilna miljona Ls peļņu aptuveni miljona Ls zaudējumu vietā, pateicoties pārvērtētam nekustamam īpašumam, kas deva papildu ieņēmumus virs 2 milj. Ls.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, lai aizsargātu apdrošināto personu intereses, ir pieņēmusi lēmumu apturēt visu RSK apdrošināšanas AS (RSK) izsniegto licenču apdrošināšanas veikšanai darbību līdz 31.01.2010., liecina FKTK paziņojums.

FKTK uzliek par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 31.01.2010., nodrošināt maksātspējas prasības izpildi un tehnisko rezervju segumu pilnā apmērā ar aktīviem atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma prasībām. Saskaņā ar šo lēmumu RSK apdrošināšanas AS ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, taču RSK turpina pildīt saistības par līdz šī lēmuma pieņemšanai noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

Db rīcībā esošā informācija liecina, ka FKTK veikusi izpēti RSK uzņēmumā un norādījusi, ka privatizējamās RSK darbības zaudējumi 2009. gada desmit mēnešos bija vairāk nekā trīs miljoni latu, un tas liecina, ka pašu līdzekļi bija tikai 62.7 tūkstoši latu, bet maksātspējas norma un garantijas fonds bija 1.546 miljoni latu. Tādējādi RSK uz oktobra beigām neizpildīja maksātspējas prasību par summu 1.483 miljoni latu. Saskaņā ar RSK 2009.gada desmit mēnešu pārskatā norādīto tehniskās rezerves 31.10.2009. bija segtas 88.16 % apmērā.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Rīgas pašvaldībai piederošās likvidējamās risku apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS (RSK) ēka Lāčplēša ielā 38 par 1,51 miljonu latu pārdota ārvalsts fiziskai personai, aģentūrai BNS pavēstīja RSK galvenā juriskonsulte Baiba Lietiņa.

Viņa informēja, ka ar RSK likvidatora Jura Jansona lēmumu ir apstiprināti ēkas Lāčplēša ielā 38, Rīgā, izsoles rezultāti un īpašumtiesību pāreja reģistrēta Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā.

«Tādējādi sekmīgi realizēts kārtējais RSK likvidācijas procesa plāna, atbilstoši kuram tiek realizēts RSK likvidācijas process, posms,» atzina Lietiņa.

Viņa arī informēja, ka RSK pašlaik ir apmierinājusi pirmās grupas kreditoru prasījumus 82% apmērā, kas veido 66% no visu kopējo kreditoru prasījumu apmēra. Līdz 2010.gada decembra vidum RSK plāno apmierināt visus kreditoru prasījumus, par kuru apmēru nav strīds.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 15.oktobrī izsolē ar lejupejošu soli tika pārdota RSK ēka Lāčplēša ielā, taču kompānijas pārstāvji neatklāja ēkas pārdošanas cenu, kā arī pircēju, kas to iegādājās.

Nedzīvības apdrošināšanas a/s Rīgas Slimokase (RSK) saņēmusi apstiprinājumu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kas atļauj Ērikam Gailānam sākt pildīt RSK valdes priekšsēdētāja pienākumus, Db informēja kompānijā. FKTK ir apstiprinājusi Jāni Odiņu un Anitu Baibu Lusti valdes locekļa pienākumu pildīšanai. Šos valdes locekļus 25. augustā ievēlēja RSK padome. Darbu RSK valdē turpina Jānis Lielkalns. Iepriekšējais RSK vadītājs Eižens Lelis no amat atkāpās šogad jūlija beigās. E. Gailāns ir dibinājis un vadījis AAS “Baltijas Apdrošināšanas Nams”. Tāpat RSK valdes priekšsēdētājs ir strādājis vadošajos amatos gan RSK, AAS “Latgarants”, AAS “Saules Laiks” un citās biznesa kompānijās. Ē. Gailāns uzskata, ka RSK ir viena no perspektīvākām apdrošināšanas kompānijām Latvijas apdrošināšanas tirgū, kā arī vadošā kompānija veselības apdrošināšanas tirgū kopš tās dibināšanas. Viņš uzsvēra, ka RSK turpinās attīstīt veselības apdrošināšanas produktus, jo veselības aprūpē aizvien pieaug medicīnisko pakalpojumu loks, kas jāapmaksā pašiem pacientiem un ko nesedz valsts. Turpmāk RSK plāno strauji attīstīt pārējos apdrošināšanas veidus, piemēram, īpašuma, nelaimes gadījumu, ārzemju braucienu, vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un citus. 2005. gada septiņos mēnešos RSK parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 4,88 milj. Ls, kas ir par 24 % vairāk nekā 2004.gada atbilstošā laika periodā. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms ir 2,89 milj. Ls. RSK ieņem līdera pozīcijas veselības apdrošināšanas tirgū - veidojot aptuveni 30% īpatsvara no kopējā veselības apdrošināšanas tirgus apjoma. RSK ir 25 reģionālo filiāļu un biroju tīkls.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi RSK apdrošināšanas AS likvidācijas procesa plānu un devusi atļauju tā realizācijai. Saskaņā ar plānu, RSK apdrošināšanas AS šonedēļ uzrunās citus tirgus dalībniekus par viņu ieinteresētību RSK apdrošināšanas AS portfeļu pārņemšanā.

Atbilstoši FKTK 5.martā apstiprinātajam likvidācijas procesa plānam RSK apdrošināšanas AS izsūtījusi vēstules citiem tirgus dalībniekiem, informējot par apdrošināšanas portfeļu pārņemšanas iespējām. Ņemot vērā situāciju apdrošināšanas nozarē, uzņēmums piesardzīgi vērtē tirgus dalībnieku iespējamo interesi par iespēju pārņemt apdrošināšanas portfeļus, jo īpaši tas attiecināms uz privātpersonu veselības apdrošināšanu, kas pašlaik ir zaudējumus nesošs.

Ja citi tirgus dalībnieki neizrādīs interesi par apdrošināšanas portfeļu pārņemšanu, RSK apdrošināšanas AS tuvākās nedēļas laikā vērtēs turpmāko rīcību, lai veiksmīgi realizētu pašlikvidācijas procesu, ņemot vērā apdrošināšanas ņēmēju intereses.

Balstoties uz 2004. gada finanšu rādītājiem un 2005.gada finanšu prognozēm, apdrošināšanas a/s «Rīgas Slimokase» (RSK) plāno palielināt parakstīto prēmiju apjomu un sasniegt 7, 1 milj. latu apmēru, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms tiek plānots 4,9 milj. latu apmērā. 2005.gada pirmajā ceturksnī RSK prognozē parakstīto prēmiju apjomu 2,9 milj. apmērā jeb par 16,5% vairāk nekā 2004.gadā atbilstoša laika periodā. RSK valdes priekšsēdētājs Eižens Lelis uzsvēra, ka 2005.gada galvenais kompānijas mērķis un uzdevums ir palielināt juridisko klientu skaitu, parakstīto prēmiju apjomu, palielināt RSK īpatsvaru veselības apdrošināšanas tirgū un kopumā riska apdrošināšanas tirgū. «Šo mērķi mēs sasniegsim, jo, pieaugot veselības aprūpes pakalpojumu cenām, ikvienam iedzīvotājam ir jārēķinās ar lielākiem izdevumiem ārstēšanās gadījumā un tajā brīdī veselības apdrošināšana ir drošs veids, kā mazināt veselības aprūpes izmaksas.» No 2005.gada 15.janvāra, balstoties uz pacientu iemaksu paaugstināšanu, RSK ir mainījusi privātpersonu veselības apdrošināšanas prēmijas. Veselības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi «Veselības aprūpes finansēšanas un organizācijas kārtība», kas apstiprināti 2004.gada 21.decembrī, paredz pacientu iemaksas paaugstināšanu ārstu speciālistu apmeklējumam, kā arī par ārstēšanos stacionārā. Tā rezultātā, saskaņā ar RSK aprēķiniem, pacientu iemaksas pieaug par 55 % un veselības apdrošināšanas polišu prēmijas — par 20 līdz 25 %. Pēc 2004.gada deviņu mēnešu finanšu rādītājiem, RSK ieņem līdera pozīcijas veselības apdrošināšanas tirgū, kas veido aptuveni 31 % īpatsvara no kopējā veselības apdrošināšanas tirgus apjoma. Apdrošināšanas a/s RSK ir apdrošināšanas kompānija ar pamatkapitāla lielumu 2 milj. latu. RSK kapitāls un rezerves 2004. gadā sasniedzis 2,9 milj. latu apmēru, bet uzkrātās tehniskās rezerves ir pieaugušas līdz 3,1 milj. latu. Lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību, RSK ir 25 reģionālo filiāļu un biroju tīkls.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) ir aizdomas, ka Rīgas pašvaldībai piederošā AS RSK apdrošināšana, slēdzot apdrošināšanas līgumu ar SIA Rīgas satiksme, ir izšķērdējusi nepilnus 0.5 miljonus latu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa Db apliecināja, ka 17.februārī tika saņemta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam adresēta FKTK vēstule par RSK apdrošināšana veikto darījumu.

FKTK vēstulē informē, ka RSK apdrošināšana pēc apdrošināšanas līguma ar Rīgas satiksmi noslēgšanas pārskaitījusi SIA Trīs A brokers 485 tūkstošus latu par klienta, proti, Rīgas satiksmes piesaisti un par papildu riska administrēšanu.

FKTK uzskata, ka Trīs A brokers nav veikusi klienta piesaisti, jo RSK apdrošināšana uzvarēja atklātā konkursā par SIA Rīgas satiksme darbinieku veselības apdrošināšanu. Līdz ar to FKTK ir pamats uzskatīt, ka RSK apdrošināšana, pārskaitot minēto naudas summu Trīs A brokers, ir rīkojusies neatbilstoši likumam par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu. FKTK vēstules kopiju nosūtīja arī Rīgas domes priekšsēdētājam Jānim Birkam.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti atbalstījuši lēmumu nodot privatizācijai Rīgas domei piederošo apdrošināšanas a/s RSK Apdrošināšana AS.

Rīgas Domes sagatavotā informācija liecina, ka apdrošinātājs tiks privatizēts, piemērojot privātā kapitāla piesaistīšanas metodi.

Noteikts, ka RSK Apdrošināšanas AS pamatkapitāls ir 3.25 miljoni latu, bet minimālā pamatkapitāla parakstīšanās summa ir 1.1 miljons latu.

Pēc RSK pamatkapitāla palielināšanas pirmpirkuma tiesības uz Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošām akcijām būs privatizācijas subjektam - personai, kas veikusi ieguldījumu. Galīgais lēmums par RSK Apdrošināšanas AS privatizāciju būs jāpieņem domes sēdē.

Lēmums par RSK Apdrošināšanas AS nodošanu privatizācijai pieņemts, ņemot vērā arī a/s Bastions ZS 2005. gada iesniegumu.

Rīgas pašvaldībai piederošās RSK apdrošināšanas AS padome nolēma atlaist visu uzņēmuma valdi saistībā ar izskanējušo informāciju par iespējamo līdzekļu izšķērdēšanu.

Sākot ar 28. aprīli, no amata atcelts RSK apdrošināšanas AS valdes priekšsēdētājs Ēriks Gailāns, kā arī valdes locekļi Ineta Rezevska un Jānis Odiņš.

Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) preses sekretāre Kristīne Liepa pavēstīja, ka padome nolēma uz trīs gadiem iecelt jaunu valdes locekli - Aivaru Neimani, kā arī statūtos paredzēt, ka uzņēmumā turpmāk būs tikai viens valdes loceklis.

Padome arī nolēma lūgt uzņēmuma akcionāru sapulcei vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu celt prasību pret valdi par pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kā rezultātā uzņēmumam nodarīts būtisks kaitējums.

Padome šo lēmumu pamatoja ar valdes locekļu rīcību, kas kaitējusi uzņēmuma finanšu stabilitātei, kā rezultātā valde zaudējusi uzticību.

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Rīgas dome ar balsu vairākumu nolēma ieguldīt 1.25 miljonus latu pašvaldības uzņēmuma RSK apdrošināšana AS (RSK) pamatkapitālā, kas nepieciešams, lai netiktu apturēta uzņēmuma darbības licence. Par šādu summu tiks palielināts pašvaldības pamatbudžeta deficīts.

RSK pašu līdzekļu nepietiekamība marta beigās bija 2.55 milj. Ls. Par to, ka RSK pamatkapitālā steidzami nepieciešams papildu ieguldījums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informējusi uzņēmumu, brīdinot, ka gadījumā, ja kapitāla atjaunošanas jautājums netiek atrisināts, FKTK lems par RSK licenču apturēšanu.

Jau ziņots, ka RSK ir steidzami jāiesniedz komisijā plāns pašu līdzekļu summas tūlītējai atjaunošanai līdz garantijas fonda apmēram, norādot konkrētus pasākumus un termiņus to izpildei.

Nolemj glābt RSK

Balstoties uz neauditētiem 2003. gada darbības rezultātiem, 2003. gadā RSK parakstītais kopējais bruto prēmiju apjoms ir pieaudzis par 16 % salīdzinoši ar 2002. gadu. Parakstītais kopējais bruto prēmiju apjoms ir sasniedzis 6,70 milj. latu un izmaksāto bruto atlīdzību apjoms ir 4, 64 milj. lati, kas norāda uz kompānijas stabilo un aizvien pieaugošo lomu riska apdrošināšanas tirgū, komentē kompānijā. 97 % no RSK apdrošināšanas portfeļa veido veselības apdrošināšanas veidā parakstītās prēmijas. Pēc 2003. gada iepriekšējo mēnešu finanšu radītājiem RSK ir līderis veselības apdrošināšanas tirgū Latvijā, kas kontrolē aptuveni 40 % no veselības apdrošināšanas tirgus. Veselības apdrošināšanas tirgū ir vērojama tendence, ka aizvien pieaug juridisko personu veselības apdrošināšanas apjoms. 2003. gadā kopējā parakstīto prēmiju apjomā veselības apdrošināšanas veidā 68 % (4, 50 milj.) veido prēmijas no juridiskajām personām. 2002. gadā prēmiju dinamika juridiskajam personām bija 54 % no kopējo parakstīto prēmiju apjoma veselības apdrošināšanā. RSK ir vienīgā kompānija, kas piedāvā veselības apdrošināšanu fiziskām personām. 2003. gadā parakstīto prēmiju apjoms no fiziskām personām veido 2.04 milj. latu. Analizējot citus RSK apdrošināšanas veidus, ir redzams, ka pakāpeniski pieaug citu RSK apdrošināšanas pakalpojumu apjoms. 2003.gadā ir parakstītas par 19 % vairāk (70 tūkst. latu) prēmijas nelaimes gadījumu apdrošināšanā nekā 2002. gadā. Īpašuma apdrošināšanā parakstītas par 61 % vairāk (59 tūkst. latu) prēmijas nekā 2002. gadā un ārzemju braucienu apdrošināšanā ir parakstītas par 78 % vairāk prēmijas nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. RSK ir apdrošināšanas kompānija ar pamatkapitālu 2 milj. latu.

Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS, kas vēl pirms vairākiem mēnešiem bija cerējusi investorus piesaistīt līdz šā gada beigām, šobrīd rēķinās ar ievērojami ilgāku laiku.

«Investora piesaistīšana ir pārrunāta ar uzņēmuma akcionāru, kas ir atbalstījis šo ideju un turpmākās rīcības process ir akcionāra pārziņā. Saprotams, ņemot vērā ekonomisko situāciju gan Latvijā, gan pasaulē rēķināmies, ka akcionāra piesaiste var prasīt ievērojami ilgāku laiku, bet ceram, ka ilgtermiņā tam būs pozitīvs rezultāts. Vienlaikus šobrīd turpinām strādāt un orientēt savu darbību, nepaļaujoties uz drīzu investora piesaisti,» Db atzina RSK Apdrošināšanas AS valdes priekšsēdētājs Aivars Neimanis.

Šogad RSK Apdrošināšanas AS finansiāli skāruši vairāki negatīvi faktori, tostarp mainītās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasības par pašu līdzekļu pietiekamību. Proti, tika mainīta kārtība, kādā tiek aprēķināta apdrošināšanas sabiedrību pašu līdzekļu pietiekamība, izslēdzot no tās nekustamos īpašumus. Līdz ar to RSK Apdrošināšanas AS šogad jūnijā noslēdza līgumu ar SIA Rīgas nami, kurai pārdotas ēkas Lāčplēša ielā 60 par 787 tūks. Ls. Tāpat Rīgas dome papildu RSK Apdrošināšanas AS pamatkapitālā bija spiesta ieguldīt vēl 1.25 milj. Ls.

Pirms nepilniem diviem mēnešiem amatā ieceltais RSK apdrošināšanas AS (RSK) vadītājs Dainis Virbalis iesniedzis atlūgumu, tādējādi RSK palikusi bez neviena valdes locekļa.

RSK pārstāve Ildze Varna, apstiprinot faktu par atlūguma iesniegšanu akcionāram Rīgas domei, Db piebilda, ka atlūguma iesniegšanas iemesli bijuši saistīti ar personīgiem apstākļiem.

Tā kā RSK valde iepriekš tika samazināta no 3 līdz vienam cilvēkam, līdz ar D. Virbaļa aiziešanu, RSK nav neviena cilvēka, kas darbotos valdē.

D. Virbalis bija jau trešais RSK vadītājs šogad, pirms viņa valdi vadīja Aivars Neimanis, kurš savukārt amatā tika iecelts pēc tam, kad saistībā ar izskanējušo informāciju par iespējamo līdzekļu izšķērdēšanu RSK padome atlaida visu uzņēmuma valdi ar Ēriku Gailānu priekšgalā.

Šobrīd RSK akcionārs Rīgas dome turpina skatīt jautājumu par RSK privatizāciju, piesaistot privāto kapitālu.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas deputāti atbalstīja 1.25 miljonu latu ieguldīšanu pašvaldības uzņēmuma RSK apdrošināšana AS pamatkapitālā.

Šāds solis domei jāveic, lai netiktu apturēta uzņēmuma darbības licence.

RSK ir steidzami jāiesniedz komisijā plāns pašu līdzekļu summas tūlītējai atjaunošanai līdz garantijas fonda apmēram, norādot konkrētus pasākumus un termiņus to izpildei.

Jau ziņots, ka FKTK anulējusi RSK izsniegto licenci vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veikšanai no šā gada 1.jūnija.

Ieguldot naudu, Rīgas pilsētas pašvaldība pretī iegūs attiecīgu RSK akciju skaitu. Pašvaldībai uzņēmumā jau pieder akcijas divu miljonu latu vērtībā.

Nedzīvības apdrošinātājs RSK apdrošināšanas AS janvārī prēmijās parakstījusi 1,14 milj. latu, kas ir par 35% vairāk kā 2005.gada janvārī, Db informēja kompānijā. RSK veselības apdrošināšanā ir parakstījusi prēmijas 1,12 milj. latus. RSK finanšu analītiķi veselības apdrošināšanas tirgus pieaugumu 2006.gadā saista ar darba devēju un fizisko personu pieaugošo interesi apdrošināt veselību. Maksas medicīniskie pakalpojumi un cilvēka izdevumi ārstēšanās gadījumā ir ievērojums un pastāvīgi pieaugošs risks, kuru cilvēkam ir izdevīgi apdrošināt. Veselības apdrošināšanas programmu analīze liecina par klientu pieaugošo interesi par augstāka līmeņa veselības apdrošināšanas polisēm, kuras sedz plašāku maksas pakalpojumu klāstu. RSK lielākā prēmiju apjoma pieauguma dinamika ir īpašuma apdrošināšanā – prēmijām pieaugot par 56%, salīdzinoši 2005.gada janvāri. RSK valdes priekšsēdētājs Ēriks Gailāns uzsver, ka prēmiju dinamikas pieaugumu šajā gadā veicinās RSK pārapdrošināšanas stratēģijas un politikas maiņa īpašuma apdrošināšanā, ieviešot obligāto pārapdrošināšanu un veicot pārapdrošināšanu starptautiski atzītā un pasaulē vadošajā kompānijā. Ārzemju braucienu apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms janvārī pieaudzis par 23,6%. RSK 2. ceturksnī plāno ieviest jauno ārzemju braucienu apdrošināšanas produktu un veicināt sadarbības partneru tīkla attīstīšanu apdrošināšanas pakalpojuma izplatīšanā. No 2006.gada 1.februāra RSK ir noslēgusi sadarbības līgumu ar vienu no pasaulē vadošajiem starptautiskās palīdzības dienestiem CORIS.

Valsts policija ir uzsākusi kriminālprocesu par iespējamo mēģinājumu izkrāpt no RSK apdrošināšanas AS (RSK) vairāk nekā vienu miljonu latu, DB informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa.

Kriminālprocess uzsākts šā gada 16.jūnijā, pamatojoties uz domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) iesniegumu par iespējamām pretlikumīgām darbībām no RSK amatpersonu puses.

Šā gada pavasarī N.Ušakovs Nosūtīja korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) materiālus par iespējamo mēģinājumu izkrāpt no RSK vairāk nekā miljonu latu.

«Iepazīstoties ar mana rīcībā esošo informāciju, jāsecina, ka šāda veida rīcība nebija iespējama bez augstu tā laika Rīgas domes amatpersonu «līdzzināšanas»», žurnālistiem toreiz norādīja N. Ušakovs. Viņš minēja, ka naudas līdzekļi izkrāpšana varētu būt saistīta ar 1,25 milj. Ls, kurus RSK dome piešķīra pērn, lai kompānija varētu apdrošināt maksātspēju. Š.g. janvārī RSK tika likvidēta saskaņā ar Rīgas domes lēmumu.

Rīgas pašvaldībai piederošās likvidējamās risku apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS ēkas Lāčplēša ielā 38 izsole ar lejupejošu soli otrdien nenotika un tā pasludināta par nenotikušu, jo tai nebija pieteicies neviens pretendents.

RSK apdrošināšanas AS pārstāvji norādīja, ka par turpmāko rīcību tiks lemts pēc akcionāru sēdes, kurus plānots sasaukt pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus kompānijā atzina, ka ēkas pārdošana RSK apdrošināšanas AS likvidācijas procesā ir pietiekami svarīgs jautājums, taču tas nav steidzams.

Jau vēstīts, ka otrdien bija paredzēta RSK apdrošināšanas AS ēkas Lāčplēša ielā 38 izsole ar lejupejošu soli. Paziņojums presē liecina, ka ēkas sākumcena noteikta 2,762 miljoni latu.

Izsolē ar lejupejošu soli piedāvāja iegādāties nekustamo īpašumu - zemes gabalu 2939 kvadrātmetru platībā un uz tā esošu piecu stāvu poliklīnikas ēku, garāžu, pagrabu zem pagalma un trīs pagalma izbūves, kas atrodas Lāčplēša ielā 38, Rīgā.

No š.g. 20. novembra līdz 2004. gada 20. februārim apdrošināšanas a/s RSK rīko akciju «Veiksmīgam un mūsdienīgam uzņēmējam». Akcija piedāvā jauniem juridiskajiem klientiem, noslēdzot līgumu par darbinieku veselības apdrošināšanu, papildus veselības apdrošināšanas polisēm saņemt nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises par brīvu ar apdrošinājuma summu 500 vai 1000 latu apmērā. RSK nodrošina medicīnisko pakalpojumu saņemšanu visā Latvijā vairāk kā 1500 ārstniecības iestādēs un 290 aptiekās. Ja klienta izvēlētā ārstniecības iestāde nav RSK līgumiestāde, tad apdrošinātājs sedz atlīdzību RSK birojos, skaidro RSK sabiedrisko attiecību speciāliste Laine Kučinska. Veselības apdrošināšanas tirgū ir vērojama tendence, kas parāda, ka pieaug juridisko personu veselības apdrošināšanas apjoms. Pirmajā pusgadā RSK fizisko personu apdrošināšanas prēmijas ir 1,15 milj. latu, kas ir 27 % no kopējo prēmiju apjoma, savukārt juridisko personu apdrošināšanas prēmiju apjoms ir 3,15 milj. latu, kas ir 73 % no kopējo prēmiju skaita. Pagājušā gada pirmajā pusgadā juridisko personu prēmiju apjoms bija 68 % no kopējā veselības apdrošināšanas prēmiju apjoma. Šī tendence norāda uz aizvien pieaugošo uzņēmumu apziņu nodrošināt saviem darbiniekiem sociālās garantijas. RSK finanšu analīzes dati rāda, ka juridisko personu jeb uzņēmumu lokā aizvien populārākās veselības apdrošināšanas polises ir Zelta polise un Sudraba polise, kuras piedāvā plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.

Privāto uzņēmēju aktivitāte veselības apdrošināšanas iegādē sākusi sarukt, ko nevarētu teikt par valsts iestādēm. Šogad veselības apdrošināšanā, ko Latvijā pamatā pērk valsts un privātie uzņēmumi saviem darbiniekiem, kopumā gandrīz vairs nepieaug pirkto polišu skaits, bet nelielais pieaugums gūts uz pieaugošo cenu rēķina, ko veicināja cenu kāpums veselības aprūpes iestādēs.

Vienlaikus daži apdrošinātāji secinājuši, ka veselības apdrošināšanas tirgū šobrīd lielākais patērētājs ir valsts sektors, kurā "turpina pirkt veselības apdrošināšanu", kā to darījuši līdz šim. Savukārt pieaugušo izmaksu un ekonomikas bremzēšanās dēļ daļai uzņēmumu nākas savilkt jostas un atteikties no daļas bonusu saviem darbiniekiem.

Daudzi atsakās

"Ir tendence, ka uzņēmumi kļuvuši mazāk aktīvi, nepērk apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas apjomi arī sarūk, jo ir uzņēmumi, kur sarūk darbinieku skaits. Tāpat, ja kādreiz izvēlējās plašākas veselības apdrošināšanas programmas, tad tagad izvēlas vienkāršākas, jo pakalpojums kļūst dārgāks.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas dome plāno likvidēt apdrošināšanas sabiedrību RSK Apdrošināšanas AS, liecina RD dokumenti. Šādu scenāriju šodien jau atbalstīja domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komisija, Db apstiprināja uzņēmuma vadītājs Juris Jansons.

RD lēmuma projekts paredz, ka kapitālsabiedrību likvidēs, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstuli, kur FKTK norāda, ka RSK Apdrošināšanas AS licences ir apturētas līdz likviditātes atjaunošanai. Rīgas mērs Nils Ušakovs iepriekš Db teica, ka likviditāti atjaunot nav iespējams, jo zaudējumi bijuši pārāk lieli un neviens nevēlas investēt tik lielus līdzekļus tās atjaunošanā.

Db jau ziņoja, ka FKTK padome, lai aizsargātu apdrošināto personu intereses, ir pieņēmusi lēmumu apturēt visu RSK izsniegto licenču apdrošināšanas veikšanai darbību līdz 31.01.2010. FKTK veikusi izpēti RSK uzņēmumā un norādījusi, ka privatizējamās RSK darbības zaudējumi 2009. gada desmit mēnešos bija vairāk nekā trīs miljoni latu, un tas liecina, ka pašu līdzekļi bija tikai 62.7 tūkstoši latu, bet maksātspējas norma un garantijas fonds bija 1.546 miljoni latu.

Rīgas bijušais mērs Jānis Birks norāda, ka visi lēmumi, kas tika pieņemti saistībā ar RSK, esot pieņemti domes balsojumā.

«Uzskatu, ka tie bija pareizi, jo RSK lielā mērā pildīja arī sociālas funkcijas – būtībā bija vienīgā apdrošināšanas sabiedrība, kas apdrošināja arī fiziskas personas,» norāda bijusī Rīgas galva, piebilstot, ka Domes viena no galvenajām funkcijām ir tieši sociālo jautājumu risināšana un palīdzības sniegšana. «Visi lēmumi saistībā ar RSK tika pieņemti atbilstoši šīm funkcijām,» tā J. Birks.

Db jau vēstīja, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs KNAB ir nosūtījis materiālus par iespējamu mēģinājumu izkrāpt no RSK vairāk nekā miljons latu. Informācija, kas ir atklājusies RSK likvidācijas procesā liek secināt, ka jau pirms gada RSK ir bijusi uz maksātnespējas robežas un jau tad bijis jārisina jautājums par uzņēmuma turpmāko darbību. Paralēli, iespējams, tika izkrāpti ievērojami pašvaldības līdzekļi.