Naftas cenas kritums un Krievijas rubļa vērtības samazināšanās iedragā arī citas NVS valstu valūtas, un Baltkrievija un Turkmenistana šonedēļ savas valūtas jau devalvējusi, raksta voanews.com.

Kaut arī bijušām Padomju Savienības valstīm katrai ir sava valūta jau 20 gadus, daudzas no tām aizvien ir atkarīgas no Krievijas – gan tirdzniecības ziņā, gan ņemot vērā, ka daudzi, kas strādā Krievijā, sūta naudu uz mājām.

Problēmas ir gan valstīm, kas ražo naftu, gan arī tām, kas neražo, taču ir ļoti atkarīgas no tirdzniecības un ekonomiskajiem sakariem ar Maskavu, piemēram, Baltkrievija, Armēnija un Ukraina. Tā, piemēram, puse no Baltkrievijas eksporta apjomiem tiek vesti uz Krieviju, bet Uzbekistāna uz šo valsti eksportē aptuveni ceturtdaļu.

Valstis, kuras pašas eksportē enerģētikas produktus, ir visneatkarīgākās no Krievijas, piemēram, Azerbaidžāna un Kazahstāna, taču to ieņēmumus ir iedragājušas krītošās naftas cenas.

Tādējādi patlaban finanšu tirgus dalībnieki paredz, ka nākamo 3-6 mēnešu laikā Kazahstānas valūta tiks devalvēta par 20%. Pērn tā tika devalvēta par 19%.

Baltkrievijas Centrālā banka jau pirmdien paziņoja, ka samazina oficiālo Baltkrievijas rubļa vērtību pret dolāru par aptuveni 7%, bet Turkmenistānas Centrālā banka 1. janvārī valūtas vērtību pret dolāru samazinājusi par aptuveni 19%.

Paredzams, ka citu valūtu, kuru kurss ir vairāk peldošs, piemēram, Armēnijas drama un Gruzijas lara vērtība vienkārši turpinās samazināties, sekojot tendencēm vērtspapīru tirgos.

«Ir skaidri redzams, ka straujais rubļa un naftas cenas kritums rada smagu spiedienu uz visu šo valstu valūtām,» saka Rabobank jaunattīstības valstu stratēģis Pjotrs Matiss.

Devalvācija var palīdzēt līdzsvarot ekonomiku, taču tā arī rada problēmas, palielinot kredītu un procentu likmju vērtību, kas aizņemts starptautiskajās valūtās, piemēram, dolāros, kā arī palielina inflāciju.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra