Rušinām svešus dārziņus

Finanses
2015. gada 2. decembris 07:42

Latvijas ekonomikai plānotais kapitāls nes tautsaimniecības izaugsmes augļus svešās zemēs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Spriežot pēc līdzšinējās dinamikas pensiju fondu pārvaldē, var domāt, ka visdrīzāk arī šogad valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) ieguldījumu procentuālais apmērs Latvijā no visa pārvaldītā 2. līmeņa pensiju kapitāla paliks zem 40%. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati par š.g. trešo ceturksni gan uzrāda 43% VFPS līdzekļu izvietojumu Latvijā, bet šāds uzrāviens ir radies tāpēc, ka «tika pārdotas pāris ārvalstu ieguldījumu fondu apliecības, un šie ieguldījumi ārzemēs pārvērtās par brīviem naudas līdzekļiem jau pensiju plānu pārvaldnieku bilancēs Latvijā,» DB saka pensiju sistēmas eksperts, auditorkompānijas KPMG direktors Baltkrievijā Dr. oec. Edgars Voļskis.

«Bet vienkārši kā naudai tai ienesīgums ir nulle – tā nav investīcija, tāpēc šī nauda tūlīt jau atkal tiks pārvērsta citās ieguldījumu apliecībās, un valdošā tendence liek domāt, ka visdrīzāk ne Latvijā.» Iemesls Latvijā veikto ieguldījumu konsekventam kritumam acīmredzami ir konservatīvākā investīciju instrumenta – valsts obligāciju – ienesīguma kritums.

Globālās ligas

Zemās procentlikmes, kas ietekmē konservatīvu investoru peļņu, sākot ar pensiju fondiem, ir globāla mēroga liga, liecina jaunākais Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas OECD ziņojums par pensiju sistēmu stāvokli dalībvalstīs. Kā citu riska faktoru organizācija min pensiju plānu netikšanu līdzi laikam, proti, iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanai pasaulē, kas sola nopietnas nepatikšanas noteikto izmaksu pensiju plāniem, kuri uz Latviju attiecas mazāk, toties vienā laivā esam ar tiem, kuru nākotnes pensijas zema fondu ienesīguma apstākļos apdraud straujāks algas pieaugums.

Šis pēdējais rādītājs ir ienākumu atvietojamības līmenis jeb daļa no darba algas, ar kuru cilvēks pensionējoties var rēķināties, ka saņems to kā pensiju. Citiem vārdiem sakot, darba mūžā ir svarīgi analizēt, cik ilgi man ir jāstrādā, lai nopelnītu pienācīgu savas algas atvietojamību pensijas gados. Pēc E. Voļska aprēķiniem optimālais jeb «sapņu» scenārijs ir šāds parametru līdzsvars – iemaksa pensiju 2. līmenī 6% no darba algas (pašlaik 5%), algas pieaugums – 3% gadā (2014. gadā vidējā neto darba samaksa pieauga par 8,6%), VFPS fondu ienesīgums 6% gadā un arī 10% ikmēneša maksājumi pensiju 3. līmenī. Šādā ideālajā shēmā cilvēkam ar 40 gadu darba stāžu algas atvietojamība pensijā ir 100%, un ir redzams, ka Latvijā esam tālu no tā.

Visu rakstu Rušinām svešus dārziņus lasiet 2. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra