Jaunākais izdevums

Latvijas ekonomikai plānotais kapitāls nes tautsaimniecības izaugsmes augļus svešās zemēs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Spriežot pēc līdzšinējās dinamikas pensiju fondu pārvaldē, var domāt, ka visdrīzāk arī šogad valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) ieguldījumu procentuālais apmērs Latvijā no visa pārvaldītā 2. līmeņa pensiju kapitāla paliks zem 40%. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati par š.g. trešo ceturksni gan uzrāda 43% VFPS līdzekļu izvietojumu Latvijā, bet šāds uzrāviens ir radies tāpēc, ka «tika pārdotas pāris ārvalstu ieguldījumu fondu apliecības, un šie ieguldījumi ārzemēs pārvērtās par brīviem naudas līdzekļiem jau pensiju plānu pārvaldnieku bilancēs Latvijā,» DB saka pensiju sistēmas eksperts, auditorkompānijas KPMG direktors Baltkrievijā Dr. oec. Edgars Voļskis.

«Bet vienkārši kā naudai tai ienesīgums ir nulle – tā nav investīcija, tāpēc šī nauda tūlīt jau atkal tiks pārvērsta citās ieguldījumu apliecībās, un valdošā tendence liek domāt, ka visdrīzāk ne Latvijā.» Iemesls Latvijā veikto ieguldījumu konsekventam kritumam acīmredzami ir konservatīvākā investīciju instrumenta – valsts obligāciju – ienesīguma kritums.

Globālās ligas

Zemās procentlikmes, kas ietekmē konservatīvu investoru peļņu, sākot ar pensiju fondiem, ir globāla mēroga liga, liecina jaunākais Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas OECD ziņojums par pensiju sistēmu stāvokli dalībvalstīs. Kā citu riska faktoru organizācija min pensiju plānu netikšanu līdzi laikam, proti, iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanai pasaulē, kas sola nopietnas nepatikšanas noteikto izmaksu pensiju plāniem, kuri uz Latviju attiecas mazāk, toties vienā laivā esam ar tiem, kuru nākotnes pensijas zema fondu ienesīguma apstākļos apdraud straujāks algas pieaugums.

Šis pēdējais rādītājs ir ienākumu atvietojamības līmenis jeb daļa no darba algas, ar kuru cilvēks pensionējoties var rēķināties, ka saņems to kā pensiju. Citiem vārdiem sakot, darba mūžā ir svarīgi analizēt, cik ilgi man ir jāstrādā, lai nopelnītu pienācīgu savas algas atvietojamību pensijas gados. Pēc E. Voļska aprēķiniem optimālais jeb «sapņu» scenārijs ir šāds parametru līdzsvars – iemaksa pensiju 2. līmenī 6% no darba algas (pašlaik 5%), algas pieaugums – 3% gadā (2014. gadā vidējā neto darba samaksa pieauga par 8,6%), VFPS fondu ienesīgums 6% gadā un arī 10% ikmēneša maksājumi pensiju 3. līmenī. Šādā ideālajā shēmā cilvēkam ar 40 gadu darba stāžu algas atvietojamība pensijā ir 100%, un ir redzams, ka Latvijā esam tālu no tā.

Visu rakstu Rušinām svešus dārziņus lasiet 2. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Rada interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca

Monta Glumane, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas dome turpinās maksāt savu līdzfinansējumu privātiem dārziņiem

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome arī turpmāk nodrošinās finansiālu atbalstu Rīgas bērniem, kuri apmeklē privātos bērnudārzus, neskatoties uz to, ka valsts ar nākamo gadu plāno savu līdzmaksājumu atcelt, informē Rīgas dome.

Viena bērna uzturēšanās pašvaldības bērnudārzā izmaksā 132,33 eiro. Tik pat liels ir arī pašvaldības līdzmaksājums par tiem bērniem, kas apmeklē privātos dārziņus. Šādu finansējumu pašvaldība piešķirs arī turpmāk.

«Tādējādi mēs konsekventi ievērojam taisnīguma principu pret visiem bērnu vecākiem. Mēs vai nu nodrošinām vietu pašvaldības bērnudārzā, un tas mums izmaksā 132,33 eiro, vai dodam tos pašus 132,33 eiro vecākiem, kam bērni apmeklē privāto bērnudārzu,» norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Šādu principu, ka vienādu atbalstu saņem gan tie vecāki, kuru bērni apmeklē pašvaldības dārziņu, gan privāto dārziņu, Rīgas pašvaldība izstrādāja un īsteno kopš 2013.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot privāto bērnudārzu, vienmēr ir jābūt plānam B, jo bizness ir cieši saistīts ar valsts lēmumiem par mācību maksas līdzfinansējumu un vecāku rocību

Tā uzsver SIA Patnis un partneri valdes priekšsēdētāja, pedagoģijas doktore Zane Ozola, kuras vadītais uzņēmums ir izveidojis trīs privātās pirmskolas izglītības iestādes. Divas no tām atrodas Rīgā, bet viena – Ādažos. Kopumā šos dārziņus apmeklē 200 bērnu. Septembrī līdz ar jauno mācību gadu Ādažos durvis vērs vēl viens uzņēmuma izveidots privātais bērnudārzs, kurā būs vietas vēl 100 mazajiem audzēkņiem. SIA Patnis un partneri apgrozījums ir audzis no 81 tūkst. eiro 2011. gadā līdz vairāk nekā 680 tūkst. eiro 2015. gadā. Šī izaugsme ļāvusi tam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto dārziņu nākotnes attīstības plānus šobrīd bremzē ideja par sešgadnieku laišanu skolā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi izmaiņas Vispārējās izglītības likumā, kas citā starpā paredz arī sešgadniekus skolā; tās varētu tikt pieņemtas valdībā līdz septembrim. «Ja beigās tiešām pieņems šādu lēmumu, daudziem privātajiem dārziņiem būs jāslēdz sava darbība, jo tad vairs nebūs rindu. Piemēram, Rīgā rindā uz dārziņiem ir aptuveni tūkstotis bērnu, tad no bērnu dārziem noņemot vienu gadu un pārnesot to uz skolu, 1. klasēs ir ap 20 tūkstošiem bērnu, rindu vairs nebūs, un nebūs arī līdzfinansējuma. Paliks vien daži privātie dārziņi ar tradīcijām, ar savu vietu tirgū, par kuriem vecāki gribēs un varēs maksāt. Protams, lielākā daļa vecāku nevar maksāt tādu naudu, un privātie bērnudārzi pamatā beigs eksistēt,» uzsver Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja un Patņa līdzīpašniece Zane Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vilka vīzija – Latvija kā miskastes Eldorado?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokēja kādreizējā finanšu ministra un pašreizējā Latvijas Bankas padomes locekļa Andra Vilka izteikumi par Latvijas nākotni, kas tika pārraidīti Latvijas Radio 27. septembra raidījumā Pievienotā vērtība.

Latvijas Nokia esot atkritumu pārstrāde, kas radītu Latvijas ekonomikai papildu apmēram 8, 5% no IKP jeb 2,2 miljardus, dotu ap 50 tūkstošiem jaunu darbavietu. Cik noprotams, viņš iestājas arī par atkritumu ievešanu no citām valstīm (“mums noteikti nākotnē varētu rasties iespēja akumulēt citu valstu radītās emisijas”) un to pārstrādi šeit.

Pamatojums – mums zemes daudz, ekonomika mazattīstīta. Vienā vārdā sakot, Latvija būtu kā viena liela miskastes Eldorado! Un ne tikai būtu – tā noteikti būšot, jo “šī ir jauna veida ekonomika, viņa ir krietni gudrāka, viņai jāceļ būtu dzīves līmenis Latvijā. Vienkārši tam jāpieiet ļoti fokusēti un ļoti nopietni. Un tas ir uz neatgriešanos. Tā ir lieta, no kuras nevar izvairīties. Tie, kas nogulēs, tie paliks atpalicībā, tie, kas vinnēs, tie var ielēkt kaut kādā variantā. Un tā varētu būt Latvijas Nokia, viennozīmīgi, šī paveras tā mūsu iespēja”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zīmoliem un preču zīmēm trūkst juridiskas aizsardzības

Armanda Vilciņa, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir daudz uzņēmēju, kas nelegāli izmanto svešus zīmolus savas uzņēmējdarbības attīstīšanā, pat neapzinoties, ka tas nav atļauts, norāda SIA Ausma Media radītāja Marta Selecka.

Visi saprot, ka nevar nozagt kartupeļus un tirgot tos kā savējos, bet, ja runa ir par preču zīmēm un tēliem, sabiedrības izpratne mainās, atzīmē M. Selecka, uzsverot, ka arī Ausma Media pēdējos gados saskārusies ar milzīgu skaitu ražotāju, kas mēģina bez atļaujas kopēt uzņēmuma radītos produktus.

Lielāko popularitāti vietējā tirgū iemantojusi Ausma Media radītā rotaļlieta Lapsa, kas redzama arī populārajā bērnu seriālā Tutas lietas. Lai gan esam reģistrējuši Lapsu kā dizaina paraugu Latvijas Republikas Patentu valdē, faktiski mēs neesam aizsargāti, jo reāli sodīt kādu uzņēmēju, kas izmanto mūsu tēla atveidu savos izstrādājumos, ir ļoti sarežģīti, skaidro M. Selecka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Komentāri

Pievienot komentāru