Privātais un riska kapitāls pieprasa sakārtotu politisko un ekonomisko vidi

Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds deklarē, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) perspektīvu, ambiciozu projektu atbalstu var iegūt, piesaistot riska kapitālu, tomēr Latvijas MVU spēja pārliecināt investorus par savu ideju spožumu un varēšanu ir krietni ierobežota, jo trūkst kapitāla uzņēmuma izveides un veiksmīgas darbības uzsākšanas stadijā. Riska kapitālisti atbalstam lūkojas pēc jau stabilu, pelnošu uzņēmumu pretencioziem augstāka riska projektiem, bet uzņēmumi ir piesardzīgi investoru piesaistē. Atbalsts MVU pamatā tiek sniegts ar valsts garantijām. Kapitāla tirgus stimulēšanai un investoru aizsardzības stiprināšanai Ekonomikas ministrija (EM) ir solījusi šā gada laikā veikt izmaiņas Komerclikumā. Jūlija beigās Ministru kabinets atbalstīja grozījumus biznesa inkubatoru programmā, nosakot, ka inkubācijas pakalpojumu priekšfinansēšanai arī komersanti, kas darbojas biznesa inkubatorā, var saņemt aizdevumu no akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcijas Altum.

Tiek uzskatīts, ka katrs riska kapitāla investētais eiro palīdz piesaistīt trīs eiro cita veida finansējuma – uzlabojot uzņēmuma pārvaldību un stimulējot tā dinamisku attīstību, tiek atvieglota tālāku kredītresursu un lētākas naudas piesaiste. Latvijai tas ir jauns instruments, kas aktīvāk tiek apgūts pēdējos divus gadus, tomēr investori uzņēmumus izrauga ar apdomu un naudu nevienam pakaļ nemet. No otras puses – uzņēmējiem pret līdzdalību kapitāla tirgū ir visai daudz iebilžu. Tai skaitā vienas no būtiskākajām – ka tas prasa atvērtību, dalīšanos uzņēmuma pārvaldē un ilgtermiņa plānošanu. Par visperspektīvākajiem tiek atzīti tehnoloģiju startapi. Tiem seko citas IT jomas, uz eksportu vērsta ražošana un pakalpojumi, elektronika, medicīna un farmācija. «Riska kapitāla atbalstītie uzņēmumi ir strauji auguši, to darbinieku skaits ir divkāršojies,» DB stāsta Latvijas Riska kapitāla asociācijas LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis. «Stabilo uzņēmumu, kas naudu ir ņēmuši izaugsmei, apgrozījums ir audzis 3,5 reizes, uzņēmumiem, kas investīciju piesaistes sākumā ir bijuši vairāk idejas jeb startapu līmenī, apgrozījums ir audzis 45 reizes. 70% apgrozījuma tiek eksportēts, katram uzņēmumam vidēji eksportējot uz piecām valstīm. Mēs gribētu, lai šādi ir visi Latvijas uzņēmumi.»

Tā kā ieguldījuma ienesīgums jeb uzņēmuma daļu vērtība ir tieši atkarīga no uzņēmuma veiksmīgas darbības un rentabilitātes, investori atbalstam pamatā izvēlas iespējami stabilus un pelnīt spējīgus uzņēmumus un labprāt iesaistās projektos ar valsts garantijām. Šis Latvijā ir nozīmīgākais, aktīvākais un redzamākais kapitāla tirgus segments. «Sabiedriskās naudas īpatsvars ir ļoti būtisks,» atzīst E. Pīgoznis. «Tikai divi no fondiem, kas darbojas Latvijā, ir ar privāto naudu, pārējie darbojas ar sabiedriskās – Latvijas un Eiropas – naudas atbalstu. Ja nebūtu valsts atbalsta, šī industrija Latvijā būtu nebūtiska un ļoti maziņa. Bet šinī ziņā mēs neesam unikāli, un tādas programmas ir visā Eiropā – tas pats notiek Francijā, Anglijā, Vācijā u.c. Amerikā riska kapitāla fondu īpatsvars ekonomikā ir desmit līdz divdesmit reižu lielāks, un tas ir viens no inovāciju dzinējspēkiem, tāpēc ES fondu attīstību ir izvirzījusi par vienu no prioritātēm.» Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai caur riska kapitāla finansējuma instrumentiem no šā gada līdz 2020. gadam ir pieejami 220 miljoni eiro, ko veido ar valsts atbalstu un privāto investoru līdzfinansējumu pieejamās struktūrfondu un Baltijas fondu programmas.

Plašāk lasiet rakstā Sabiedriskās naudas īpatsvars ir būtisks pirmdienas, 10. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (8. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra