Saeima ceturtdien, 12.februārī, konceptuāli atbalstīja vairāku likumu grozījumus, kas paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgšanu no maksātnespējas regulējuma, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Deputāti šiem grozījumiem piešķīra steidzamību, un plānots, ka otrajā galīgajā lasījumā Saeima tos skatīs 19.februārī.

Preses dienestā informē, ka grozījumi paredz papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma ķīlu. Paredzēts ieviest nosacījumu, ka bankām būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi kredīta līguma projekti – viens ar «nolikto atslēgu» principu, bet otrs ar pilnu aizņēmēja atbildību par aizdevuma atmaksu. Aizdevējam būs tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus, savukārt aizņēmējam būs izvēles tiesības.

Savukārt Maksātnespējas likuma grozījumi paredz ne tikai no regulējuma izslēgt «nolikto atslēgu» principu, bet arī izmaiņas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņos. Saistību dzēšanas termiņš būs viens gads, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro; divi gadi, ja saistības ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saistības pārsniedz 150 000 eiro.

Likumprojektu autori norāda, ka grozījumi paredz pilnībā ieviest «nolikto atslēgu» principu, to nesaistot ar maksātnespējas procesu, kā tas ir noteikts vēl spēkā neesošajā maksātnespējas regulējumā. Fiziskas personas maksātnespējas procesa piemērošanai noteikti stingri kritēriji, tas ir laikietilpīgs un prasa pārdot visu parādnieka mantu, tāpēc «nolikto atslēgu» principa ieviešana nesasniegtu savu mērķi. Līdz ar grozījumiem kredīti iedzīvotājiem būs pieejamāki, dodot iespēju jau sākotnēji vienoties ar banku par aizdevuma izsniegšanas nosacījumiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Pirmajā lasījumā kā steidzamus Saeima ceturtdien pieņēma arī saistītos grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz, ka aizdevējam un arī aizņēmējam ar ienākuma nodokli neapliek izdevumus, kas saistīti ar kredīta saistību samazināšanu vai dzēšanu.

Deputāti iepriekš bija lēmuši, ka Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu, stāsies spēkā 1.martā. Šis princips nozīmētu, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiktu dzēstas. Šāda kārtība attiektos tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiktu pārdots viņa vienīgais mājoklis un nebūtu ar atpakaļejošu spēku.

Par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Maksātnespējas likumā, likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli un likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli Saeimai vēl būs jālemj otrajā galīgajā lasījumā. Saeima šodien par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteica šī gada 13.februāri.

Plānots, ka likumu grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra