Cilvēki man bieži vaicā, kāds ir izcila konjaka radīšanas noslēpums, ciemojoties Latvijā sacīja konjaka nama Camus prezidents Sirils Kamī (Cyril Camus).

«Uz šo jautājumu man neizsīkstoši patīk atbildēt, citējot manu tēvu Žanu Polu Kamī (Jean Paul Camus), kurš reiz teica: Radīt izcilu konjaku ir ļoti vienkārši. Viss, kas Jums ir nepieciešams ir izcils vectēvs, dižens tēvs, kuri ir radījuši konjaku ilgi pirms jums un, kuri ir ziedojuši tam visu savu dzīvi,» viņš smej.

«Mēs nākam no vienkāršas vīndaru ģimenes un mans vecvecvectēvam bija vīna dārzi, un viņš sākotnēji ieguva vīnu, pēc tam – konjaku. 1863.gadā viņš izlēma, ka vēlas piedāvāt konjaku, kas pilnībā atbilstu viņa priekšstatam, kas ir labs konjaks,» stāsta konjaka nama īpašnieks.

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Pēc garām diskusijām valdība savu vārdu ir teikusi un Latvijas nodokļu reforma ir nodota tālākai vētīšanai Saeimai.

Lai arī, atceroties folklorizējušos anekdotes teicienu par to, ka «šitie ir jāsit, kamēr maziņi», DB cītīgi ir analizējis un arī paudis savu viedokli par daudzām šīs nodokļu reformas virāžām, tomēr pirmais brīdis, kad var sākt izdarīt kaut kādus konkrētus secinājumus par gaidāmajām izmaiņām, ir tikai tagad. Apzināti rakstu – pirmais brīdis, jo, ejot cauri Saeimas dzirnavām, jau sazin kas vēl var notikt.

Taču runājot par šo nodokļu reformas dokumentu kā tādu, izdarāmās atzīmes zem pirmās svītras varētu būt sekojošas. UIN 0% likme reinvestētajai peļņai būs. Daļa uzņēmēju par šo faktu ir laimīgi. Citādāk, iespējams, jūtas tie, kas savus ieguldījumus tuvākajā laikā bija vēlējušies atpelnīt. Nevar izslēgt, ka viņiem iepriekšējā Latvijas UIN sistēma būtu bijusi izdevīgāka.

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Mucas koka trauku biznesam izaugusi atvase – koka pulksteņu izgatavošana, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

No koka gabaliņiem, kas palikušas pāri, gatavojot Mucas traukus un svečturus, tapuši pirmdienkoka pulksteņi. Mārtiņš Eiduks, koka trauku un svečturu Muca un tagad arī koka pulksteņu Watch Me idejas autors, tad secinājis, ka rezultāts ir labs un varētu šo eksperimentu turpināt.

Pirmie eksperimentālie pulksteņi tapa no mucu dēlīšu pārpalikumiem, ko izmantoja trauku un svečturu gatavošanā, bet tagad tiek lietoti citi materiāli, jo atlikumi nebija piemēroti pulksteņiem. «Ir nianses, kas jāņem vērā, taisot pulksteņus,» teic Mārtiņš. Sākumā pulksteņmeistars, ar ko Mārtiņš un viņa sieva un biznesa partnere Agata Zariņa-Eiduka konsultējās, bija skeptisks – ne jau jūs pirmie nākat ar tādu ideju. Taču laika gaitā ar viņu izveidojās laba sadarbība. Pirmos Watch Me pulksteņus izgatavoja pulksteņmeistars, bet tagad, apgūstot visus smalkumus, Mārtiņš tos izgatavo pats.

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par «I Love Eco» medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu?

Savā viedoklī skaidrošu, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi un kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, zinot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.

Biežākie pārkāpumi ar derīguma termiņiem

Biežākie pārkāpumi tiek novēroti tādu produktu tirdzniecībā, kuriem ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Ēdināšanas nozarē nepieciešams ne tikai ievērot produktu derīguma termiņus, bet arī uzglabāšanas nosacījumus un higiēnas pasākumus. Ja kādā no šīm jomām notiek pārkāpumi, tas var novest pie nepatīkamām sekām – gan patērētājiem, kas izpaudīsies kā dažādas saslimšanas, gan pašiem uzņēmējiem, kas izpaudīsies kā atbildība par pārkāpumu. Tieši ēdināšanas nozare ir tā, kurā novērojami visbiežākie pārkāpumi, īpaši izglītības iestādēs un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos – domāju, ka ikviens ir dzirdējis par salmonelozes uzliesmojumiem izglītības iestādēs, kur saslimuši vairāki bērni.

Valda Dombrovska premjerēšanas laiks publiski nereti tiek pasniegts kā Latvijas lielais veiksmes stāsts. Tomēr ir vērts skaidru skatu pavērot, kāds šis laiks ir bijis, ko nesis un ko atstājis mantojumā.

Tā kā Valda Dombrovska kritiķiem viņu paticis reizēm saukt par grāmatvedi, tad sāksim tieši ar cipariem. V. Dombrovskis stājās pie valdības stūres 2009. gada 12. martā. Bezdarbs 2008. gada beigās, pēc Valsts kases pārskatos minētajiem datiem, bija 7%, 2009. gada beigās tas jau krīzes iespaidā bija sasniedzis 16%. Nākamajos gados bezdarba rādītāji drusku viļņojās, lai 2013. gada decembrī pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem sasniegtu 9,5%. Kā redzams, pirmskrīzes līmenis, ar kura sasniegšanu tā patīk plātīties Vienotības politiķiem, vēl nav sasniegts.

Citi dati: darba ņēmēju skaits, par kuriem samaksāts sociālais nodoklis, 2009. gada martā, pēc VID datiem, bija vairāk nekā 834 tūkstoši, 2013. gadā šo darba ņēmēju skaits nedaudz pārsniedza 786 tūkstošus. Savukārt pašnodarbināto skaits 2009. gada sākumā bija 18,8 tūkstoši, 2013. gada 3. ceturksnī – tikai 9,9 tūkstoši. Turpinām analizēt VID datus – juridiskās personas 2009. gada martā bija 156,3 tūkstoši, 2014.g. 1. janvārī – 205,8 tūkstoši. Vai veiksmes stāsts? Izrādās, ne gluži, lielo uzrāvienu deva mikronodokļa maksātāji un mazkapitāla SIA, kas tomēr neatsvēra masveida darbavietu kritumu, kā rāda iepriekš minētie dati. Par nodokļiem: PVN 2009. gadā tika paaugstināts no 18% uz 21%, samazinātais PVN – no 5% uz 10% (pašlaik jau 12%). Pēc tam Dombrovska valdīšanas laikā PVN uzkāpa līdz 22%, lai sakarā ar vēlmi ieviest eiro tiktu atkal samazināts līdz 21%. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2009. gadā bija 23%, pēc tam 26% un 25%, tagad 24%, sociālais nodoklis 2009. gadā bija 33,09%, šogad laimīgi no vēl augstākām virsotnēm samazināts līdz 34,09%. Skatos uz šiem skaitļiem un neredzu, kā vienkāršais Latvijas iedzīvotājs var līdzpriecāties par Dombrovska veiksmes stāstu? Laikam jau tāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina emigrēt un mums ir otrais lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES.

Latvijas ekonomikai ir laba izaugsme, raksturo SEB bankas finanšu tirgus vadītājs Andris Lāriņš.

Lielākā daļa sektoru uzrāda ļoti labus rādītājus, bet darvas pilienu medus mucā šogad ir sagādājis finanšu sektors sakarā ar februāra notikumiem. Notikumi finanšu sektorā diemžēl pastarpināti atstās negatīvas sekas uz Latvijas ekonomikas izaugsmi kopumā.

Latvijas Banka atzīst, ka finanšu sektora problēmu dēļ IKP izaugsmes temps 2018. gadā un arī nākamajā gadā būs lēnāks, nekā iepriekš gaidīts. Tomēr bankas turpina un turpinās izsniegt kredītus, jo, neskatoties uz noguldījumu apjoma samazināšanos (nerezidentu noguldījumu ietekme), kredītiem pieejamo naudas resursu netrūkst, prognozē eksperts.

Salaspils kodolreaktora monitorēšanai, būvkonstrukciju remontam un teritorijas apsargāšanai šogad vajadzīgi 285 tūkstoši eiro, pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Latvijas Universitātes (LU) zinātņu prorektors profesors Indriķis Muižnieks.

«Šogad nepieciešami 285 tūkstoši, tālākajos gados tas varētu būt mazliet mazāk,» viņš teica.

Muižnieks uzsvēra - jebkurā gadījumā jādomā par reaktora demontāžu, jo ūdens un cietie radioaktīvie atkritumi apdraud apkārtējo vidi.

Tehniskais projekts, papildu radiācijas līmeņu un starojuma vietu noteikšana, monitorings kopā varētu izmaksāt 5,5 miljonus eiro, aprēķinājuši LU eksperti. «Mūsu universitātes speciālistu viedoklis ir, ka šāda investīcija ir mērķtiecīgāka, ekonomiski un sociāli attaisnojamāka, nevis turēt un baidīties, ka atkal kaut kas notiks,» pauda Muižnieks.

Jau vēstīts, ka LU pirmdien preses konferencē informē par jaunākajiem radiācijas mērījumiem Salaspils kodolreaktorā, paveikto un plānotajām turpmākajām darbībām reaktora teritorijā.

Pēdējos gados Latvijā palielinājies bioloģisko saimniecību skaits – pašlaik ir sertificētas 3500 saimniecību un 165 pārstrādes uzņēmumi. Šogad, sākoties jaunajam lauku attīstības programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodam, savā saimniecībā saražoto produkciju atbilstošajai sertifikācijai pieteikuši vēl 700 lauksaimnieku, kuri ir gatavi saimniekot bez ķīmisko vielu lietošanas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Tas ir pozitīvs rādītājs. Lauksaimnieki sapratuši, ka saimniekot bioloģiski var diezgan veiksmīgi, un arī pieprasījums pēc biopārtikas aug. Sabiedrība vairāk sākusi domāt par veselību un veselīgu pārtiku – arī skolas un ēdināšanas uzņēmumi savos iepirkumos aizvien vairāk iekļauj bioloģisko pārtiku,» atzīst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Tomēr viņš arī norāda, ka daļai patērētāju joprojām ir virspusīgs priekšstats par to, cik daudz pūļu un atbildības lauksaimniekam jāiegulda, lai viņa produkcija tiktu oficiāli marķēta kā bioloģiskā un to iegādātos pircēji.

Jeep Renegade ir leģendārā amerikāņu zīmola jaunākais izstrādājums, kam dzīslās ritēs vairāk itāļu, nevis amerikāņu asinis

Pēc saviem izmēriem Renegade balansē starp visiem zināmo dižpārdokli Nissan Juke un Opel jauno cerību Mokka. Jaunā itāļu–amerikāņu kopdarba kopējais garums ir 4232 mm, kas ir par teju 10 cm vairāk nekā Juke, bet par 4,6 cm mazāk kā Opel Mokka. Automašīnas pamatā ir itāļu partnera Fiat 500 L platforma, taču konstruktīvi abi modeļi ir atškirīgi. Pieminēsim kaut vai to, ka Renegade riteņu bāze ir 2570 mm, kas ir par 45 mm mazāk kā Fiat 500 L. Turklāt Renegade motora pārsegs ir izgatavots no alumīnija, bet aizmugurējā piekarē ir Mc Pherson statņi ar trijām apakšējām svirām. Īsāk sakot, Renegade ir īsts purva bridējs, ko līdzīgi kā Jeep ciltstēvu Willys MB var pielāgot militārajām vajadzībām.

Varšavā pie Polijas Augstākās tiesas ēkas trešdien sapulcējušies protestētāji pret valdību, lai izrādītu atbalstu likuma varai un tiesas priekšsēdētājai Malgožatai Gersdorfai, kuru valdība spiež aiziet no amata saskaņā ar jaunajiem pensionēšanās noteikumiem.

Pūlis skandēja «Tiesneši nav atceļami!» un «Konstitūcija!», kad Gersdorfa ieradās darbā, paziņojot, ka atbilstoši konstitūcijai viņas sešu gadu pilnvaru termiņš beidzas 2020.gadā.65 gadus vecā Gersdorfa pateicās pūlim un paziņoja, ka viņa rīkojas, lai aizsargātu likuma varu Polijā.

Polijas prezidenta Andžeja Dudas palīgs Pāvels Muča otrdien paziņoja, ka Gersdorfa «dodas pensijā atbilstoši likumam», kurš stājās spēkā otrdien, un paziņoja, ka Augstāko tiesu tagad «vada tiesnesis Jozefs Ivuļskis», kuru izraudzījies prezidents. Gersdorfa otrdien pavēstīja, ka trešdien dosies uz darbu un pēc tam dosies atvaļinājumā. Viņa kā savu pagaidu aizstājēju iecēlusi Jozefu Ivuļski.

Ja līdz marta sākumam 2019. gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet, ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, tā aģentūrai LETA paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Skaidrs, ka pedagogi ir pelnījuši lielākas algas. Taču tāpat ir skaidrs, ka šā gada budžetā finansējuma algu palielināšanai nav. Izveidojusies teju strupceļa situācija. Tomēr ir vērts uz to palūkoties dziļāk. Valdība pērn patiešām apstiprināja pedagogu algu paaugstināšanas grafiku līdz 2022. gadam. Tajā pašā laikā tika atrunāts, ka par piešķiramajiem līdzekļiem katram gadam lems atsevišķi un, kas ir ļoti svarīgi, – algu palielināšana ir tieši saistāma ar skolu tīkla sakārtošanu un optimizēšanu. Ja gribam būt godīgi, tad pagaidām skolu tīkla sakārtošanā ne tuvu nav vedies tik labi, lai varētu runāt par sasaisti ar algu pieaugumu.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš kopā ar kolēģiem izdevniecībā Jāņa sēta veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu par Latvijas skolu tīklu, pauda, ka vairums pagājušajā gadā veikto skolu tīkla optimizācijas darbu faktiski nav nesuši cerētos līdzekļu ietaupījumus, jo reorganizācijas notikušas «uz papīra». Ja LIZDA apgalvo, ka saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir viszemākās skolotāju algas, tad būtu jāsaka arī tālākais – saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir mazākais skolēnu skaits uz vienu skolotāju no visām OECD dalībvalstīm. Tāpat Latvija no sava budžeta izglītībai procentuāli tērē visvairāk no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas saistīts ar neracionālo skolu tīklu.

Strausa politika attiecībā uz komentāriem virtuālajā vidē var negatīvi ietekmēt biznesu.

Līdz ar to cilvēku viedokli ir svarīgi uzklausīt, izvērtēt un vajadzības gadījumā reaģēt un labot nepilnības servisā.

«Skaistumkopšanas un spa nozares uzņēmumi izteikti darbojas sajūtu mārketinga jomā, un viens no stūrakmeņiem šo pakalpojumu izvēlē – estētiskais baudījums un atsauksmes. Potenciālajiem klientiem atsauksmes tieši virtuālajā vidē sasniedzamas ļoti vienkārši, līdz ar to uzņēmumiem gan jābūt lietas kursā par to, ko par viņu radītajām sajūtām virtuālajā vidē pauž viņu klienti, gan jāiesaistās sarunās pašiem,» iesaka reklāmas un mediju aģentūras Grizzly Riga vadītāja, stratēģiskā konsultante Sanita Kacuba.

DB uzrunātie skaistumkopšanas uzņēmumi ir vienisprātis, ka mūsdienās virtuālā vide ir klāt esoša un klientu aktivitātes, kas tiek izteiktas pozitīvu un reizēm arī negatīvu komentāru un atsauksmju veidā, nevar atstāt bez ievērības. Pozitīvās atsauksmes dod sparu turpināt iesākto un palīdz «spodrināt sev spalvas», bet reizēm gadās arī pa darvas karotei medus mucā, un tā ir ātri un pareizi jādabū laukā, lai nesabojātu visu saldā medus garšu – šajā gadījumā skaistumkopšanas uzņēmuma reputāciju. Mūsdienās svarīgi ir ne vien vispār reaģēt uz komentāriem, bet to darīt pietiekami ātri, precīzi un pareizi, jo negatīvu ziņu izplatībai virtuālajā vidē mēdz būt sniega bumbas efekts.

LG šā gada flagmanis G8s ThinQ izceļas ar neparastu spēju atpazīt plaukstas vēnu rakstu un roku žestus

Pēc ilgāka pieklusuma Latvijas viedtelefonu tirgū skaļāk ierunājies kādreiz visai iecienītais dienvidkorejiešu zīmols LG, laižot tirdzniecībā februārī Mobilās pasaules kongresā Barselonā izziņoto flagmani G8s ThinQ. Stāsts ir interesants un vienlaikus līdz galam neizprotams. LG ziemas nogalē prezentēja uzreiz divas ierīces – G8 ThinQ un G8s ThinQ, kas nekavējoties piesaistīja apskatnieku uzmanību ar inovatīvo «lidojuma laika» jeb ToF kameru. Tā ar infrasarkano staru analizē un savāc lauka dziļuma informāciju, kas noder bagātīgākām fotogrāfijām un papildinātās realitātes lietotnēm. Tomēr līdz paša tālruņa aptaustīšanai eiropiešiem bija jāgaida pieci mēneši, turklāt korejieši izlēma, ka jūnijā tirdzniecībā «vecajā pasaulē» laidīs tikai G8s versiju. Tā redzamākā atšķirība ir zemākas kvalitātes ekrāns.

Bīstama darbinieka pieņemšana uzņēmumam var izmaksāt pārāk dārgi – var sabojāt mikroklimatu kolektīvā un pazaudēt labākos kadrus

Lielākā daļa darbinieku, kas pamet savu darba vietu, to dara kaitniecisku vai toksisku kolēģu dēļ. Ir pētījumi, kas liecina, ka labi darbinieki vismaz 54% gadījumu aiziet no darba tieši šādu apsvērumu dēļ.

Vidējās izmaksas viena darbinieka atlasei ir nedaudz virs četriem tūkstošiem eiro (SIA Eiro Personāls 2015. gada pētījuma dati), bet «toksiska» darbinieka piesaistes izmaksas uzņēmumam mērāmas krietni virs 10 tūkstošiem eiro (ārvalstu pētījumu dati), informē SIA Eiro Personāls vadītāja Evita Mackeviča. Viņa atzīst, ka jautājums par šādu darbinieku ietekmi uz uzņēmuma biznesa rezultātiem, iekšējo kultūru, darbinieku labklājību un apmierinātību darbā Latvijā ir maz pētīts. «Svešinieks, kaitnieks vai «toksisks» darbinieks ir tikai daži no apzīmējumiem, kā tiek dēvēts darbinieks, kurš ir negatīva mikroklimata avots – aprunā citus, uzskata sevi par pārāku, ir nelaipns, rupjš, norāda uz citu kļūdām, atliek darbus uz vēlāku laiku, meklē kļūdas nevis risinājumus vai veic kādu citu kaitniecisku darbību,» saka E. Mackeviča. Negatīvi, destruktīvi vai pat toksiski darbinieki ir teju ikvienā darba kolektīvā, ir pārliecināta Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel, Ridzene Hotel, Elizabete Hotel Personāla daļas vadītāja Ineta Niedra. Uzņēmumam var kaitēt gan slinks un darbā neieinteresēts darbinieks, gan neapstādināms pļāpa un tenkotājs, nemitīgs čīkstētājs, intrigants, neremdināms darbaholiķis, pārāk nesavaldīgs un autoritatīvs vadītājs, darbinieks, kurš pārkāpj likumu vai dažādas sabiedrībā vispārpieņemtās normas.

Lēmums par to, kādā veidā atrisināt gaidāmās problēmas ar Grieķijai nepieciešamo finansējumu, tiks pieņemts īsi pirms gada beigām, atzinusi anonīma Eiropas Savienības (ES) amatpersona.

Savukārt jautājumu par Grieķijas parādu nastas samazināšanu eirozonas finanšu ministri varētu izskatīti tikai tad, ja Eiropas statistikas birojs Eurostat apstiprinās, ka Grieķija 2013. gadā spējusi sasniegt budžeta pārpalikumu. Šāds novērtējums būs iespējams tikai pēc 2014. gada aprīļa.

Nākamajā nedēļā iecerēta arī Grieķijas paveikto ekonomisko reformu progresa izvērtējuma ziņojuma izskatīšana. Grieķijas aizdevēji sniegs informāciju par reformu progresu, no kā būs atkarīga turpmāko aizdevuma kārtu piešķiršana.

Paredzams, ka diskusijas par Grieķijas nākotni un tai nepieciešamo iespējamo papildus finansējumu varētu notikt novembra beigās vai decembra sākumā.

Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā jaunais uzņēmējs Kristaps Fišers ražo ābolu brendiju Fisher's Brandy.

Ideja par brendija ražošanu radās pirms aptuveni pieciem gadiem. «Tā kā ģimenē nodarbojamies ar augļu dārzu audzēšanu un kopšanu, ābolu ir gana daudz, tad sāku domāt, kā ābolus pārstrādāt. Konsultējos ar cilvēkiem, kam jau ir pieredze stipro alkoholisko dzērienu ražošanā Latvijā. Sapratu, ka arī es varu radīt ko kvalitatīvu un interesantu. Aprunājos ar dizaineri, secinājām, ka mans uzvārds ir diezgan internacionāls un dzēriens varētu būt interesants, saprotams arī ārzemju publikai. Brendija ražošanu esam uzsākuši pavisam nesen, bet ticam, ka rūpīgā attieksme pret to, ko darām, palīdzēs tam kļūt par vienu no labākajiem brendijiem Latvijā,» teic K. Fišers.

Auditējot Latvijas nodokļu sistēmu, ne tikai jāatrod tās vājās vietas, bet arī jāpadara tā labvēlīga nodokļus maksāt gribošajiem uzņēmējiem

To intervijā DB stāsta Latvijas Kvalitātes biedrības valdes priekšsēdētājs un SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņaprāt, nav jēgas kritizēt nodokļu administrāciju par nodokļu iekasēšanas kultūru, jo tā ir melnā darba darītāja, bet mūziku šajā jomā pasūta valdību veidojošie politiķi. Ierēdņi un politiķi tā vietā, lai paaugstinātu iedzīvotāju ienākumus, nevis palielina ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu, bet gan ceļ minimālo algu, kas ļauj ierēdņiem bez jebkāda pamatojuma palielināt algas, savukārt uzņēmējiem kāpina izmaksas un mazina konkurētspēju, it īpaši, ja minimālo algu nepaaugstina konkurentvalstīs.

Tālais un tuvais tūrisms jebkādā izpausmē saistās ar ēšanu un gulēšanu ārpus mājas

Abas šīs dzīvībai svarīgās funkcijas vēlams šad un tad bagātināt ar jaunām izjūtām, ko sniedz gan kulinārijas dažādošana, gan netipiskas naktsmītnes.

Ne tikai Sinopes Diogēns saskaņā ar dabu dzīvoja mucā, arī Melnsila kempings Rojā piedāvā šādu iespēju pie jūras par 26–65 eiro par mucu. Galvenā naktsmītņu un kempinga vērtība ir vide – vieta, ainava un ekoloģija.

Uz Melnsila kempingu brauc tie, kam patīk daba, klusums un miers. Pieczvaigžņu līmeņa pieradinātajiem vērts atgādināt, ka šī atpūtas vieta nav sterila, šeit valda stihijas – saule, jūra, vējš, smiltis, lietus. Ideja radās apmēram pirms 15 gadiem, kad kempinga šī brīža saimnieki Andis un viņa brālis Māris Lagzdiņš katrs ar savu ģimeni apmetās uz dzīvi Melnsilā. Šobrīd kempinga ikdienas darbos piepalīdz arī bērni. Viņiem tika piedāvāta iespēja uzņemties rūpes par līdzšinējo primitīvo pļavā ierīkoto kempingu, iezīmējot attīstības virzienus, nodrošinot servisu, bet jūras krasts ierobežoja jebkādu celtniecību – situāciju atrisināja mucu mājiņas, kuras vēlāk, kā atzīst Andis Lagzdiņš, izrādījās trāpījums mērķī. Aptuvenais kempinga atpūtnieku skaits, pēc saimnieku aplēsēm, sezonā ir ap 7000. Katru nedēļas nogali viesu grāmatā tiek daudzkārt ierakstīts: Paldies par klusumu un mieru! Pašu uzņēmēju uzstādījums savukārt ir kvalitāte un sakārtota vide, saskaņa ar dabu un vienkāršas dabā pieļaujamas izklaides. Bez mucām nakšņošana iespējama autentiskā, bet mūsdienīgi iekārtotā zvejnieku mājā, bet saviesīgi pasākumi – tikpat autentiskā zvejas tīklu šķūnī.

Latvijas grāmatizdevējiem piedalīšanās pasaules lielākajā grāmatu mesē Frankfurtē bijusi samērā veiksmīga, bet mūsu valsts tēls šai respektablajā pasākumā piedzīvoja pamatīgu izgāšanos, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Aculiecinieki esot secinājuši – labi vien ir, ka Latvijas vārds uz nepamanāmā nacionālā stenda bija vēl nepamanāmāks. Skats bijis nožēlojams. Ne velti kolēģi no citām valstīm vilkuši latviešus uz zoba vai izteikuši līdzjūtību. Izdevniecības Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka Latvijas nacionālo stendu nosaukusi par darvas pilienu medus mucā. Lietuvieši apcēlušies, ka tas ir bēdīgākais starp visu valstu stendiem, un uz Frankfurti no 9. līdz 13. oktobrim bija devušās patiešām visas pasaules valstis, kas raksta, iespiež un tulko grāmatas, norāda laikraksts.

Frankfurtes mese ir pasaulē nozīmīgākais grāmatnieku salidojums. Tāpēc arī Latvija tajā piedalās jau gadiem ilgi, un ne bez panākumiem. Taču šoreiz par sasniegumiem valsts tēla un mūsu grāmatniecības popularizēšanā organizatori klusē. Neviena preses relīze, neviens paziņojums, neviena fotogrāfija. Tas tādēļ, ka arī Latvijas Literatūras centrs lieliski saprot – notikusi pilnīga izgāšanās, skaidro Neatkarīgā. Kultūras ministrijai savukārt esot ērti distancēties no notikušā, jo Latvijas pārstāvēšana deleģēta sabiedriskai organizācijai – Latvijas Literatūras centram. Tas izdarīts, jau sākoties ekonomikas krīzei. Valdība tolaik centās tikt vaļā no visiem iespējamiem izdevumiem, arī grāmatniecībā – pienākumu deleģēja, bet naudu ne, un šogad Frankfurtē bija aplūkojamas sekas.

Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.