"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Akciju atpirkšana un dividenžu izmaksa bijusi jaunos rekordos

Viens no akciju cenu pieauguma balstiem turpina būt pašu kompāniju centieni atpirkt akcijas. Turklāt pagājušajā gadā ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumi šim nolūkam tērējuši līdzekļus 806 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords, liecina S&P Dow Jones Indices dati. Tas ir par 56% vairāk nekā 2007. gadā. Tāpat S&P 500 kompāniju izmaksāto dividenžu apmērs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sasniedza gandrīz 120 miljardus ASV dolāru, kas arī ir jauns rekords un par 3,5% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Tiek norādīts – daudzas ASV kompānijas šādi mēģinājušas atalgot savus akcionārus uz agrāk izsludināto nodokļu atlaižu rēķina.

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

2007. gada vasarā SEB banka saviem ieguldītājiem piedāvāja pirmo Progresīvā depozīta atpirkšanu, kas deva iespēju iegūt pat 47% lielu peļņu pusotra gada laikā.

Nepilna gada laikā banka saviem ieguldītājiem piedāvājusi jau septiņas Progresīvā depozīta atpirkšanas iespējas, kas klientiem ļauj vēl pirms depozīta termiņa beigām saņemt lielisku peļņu. Šobrīd veiksmīgi noslēgusies Progresīvā depozītaBRIC atpirkšana, kur klienti gadu pēc depozīta sākuma datuma guva līdz pat 29% peļņas, un progresīvā depozīta Pārtikas izejvielas atpirkšana, kur septiņu mēnešu laikā klienti varēja saņemt līdz pat 24% lielu peļņu.

“Pirmā Progresīvā depozīta atpirkšana bija interesants jauninājums mūsu klientiem, kas deva nebijušu iespēju saņemt augstu atdevi un arī depozīta pamatsummu pirms termiņa beigām. Šodien, kad esam veikuši jau vairākas atpirkšanas ar ļoti labiem rezultātiem, redzam aizvien lielāku klientu interesi par progresīvo depozītu kā uzkrāšanas veidu. Ieguldījums Progresīvajā depozītā, kura sākotnējais termiņš parasti svārstās no 1,5 līdz 3 gadiem, vairs netiek uztverts tikai kā ilgtermiņa depozīts. Ņemot vērā atpirkšanas iespējas, naudu iespējams saņemt krietni pirms termiņa beigām, un, kā rāda pieredze, ar visai labu ienākumu,” uzsver SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vēršanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljoniem latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

03.09.2007 Zinību diena

Jūrmalas pilsētas izglītības iestādes

03.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

04.09.2007, 12:00 Ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

04.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Salacas iela 1/3 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

Būvvaldē, Edinburgas prosp. 75

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Tallinas ielā 26 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

Viens no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem 8 CBR iesniedzis Uzņēmumu reģistrā valdes izmaiņas, notikusi akciju atpirkšana.

"Akciju koncentrācija un izmaiņas uzņēmuma vadībā ir pirmais solis, otrais solis būs stratēģiskā investora piesaiste, kas, visticamāk, būs nozares investors," Db informēja a/s 8 CBR līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Līkans. Turpmāk valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs līdzšinējais 8 CBR projektu vadītājs Andris Rozītis. J. Līkans kopš jaunā gada esot tikai viens no akciju īpašniekiem. Par to, ka plānota akciju atpirkšana no līdzšinējiem aptuveni 150 akcionāriem, lai koncentrētu tās vienās rokās uzņēmuma attīstības vārdā, Db, atsaucoties uz J. Līkanu, jau rakstīja pērn (10.07.).

Pircējs

Pēc Db iepriekš rīcībā esošās neoficiālās informācijas iespējamais 8 CBR pircējs varēja būt starptautiskā koncerna Strabag uzņēmums Becker Bau GmbH & Co. KG, kam pieder 50 % SIA Latasfalts un 41,04 % Latvijas ceļu būves uzņēmuma SIA Šlokenbeka daļu. SIA Šlokenbeka valdes loceklis Māris Paiders atrodas ārpus Latvijas, bet toreiz atzina, ka nav informēts par to, kādi ir Vācijas puses Šlokenbekas daļu turētāju nodomi.

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Šī biržas darba nedēļa bija īpaša ne vien ar Latvijas Kuģniecības neizsolīto vairāk nekā 860 tūkstošu akciju pilnīgu pārdošanu par 34 santīmiem, bet arī ar īso četru dienu darba nedēļu. Interesanti, ka investoru pieprasītais vērtspapīru daudzums bija 1,5 reizes lielāks nekā piedāvājums. Piektdien arī sākās Latvijas Gāzes akciju atpirkšana par cenu 5,50 Ls, kas biržā izsauca strauju šo akciju cenu kritumu, kas lika kristies arī RICI indeksam. LG akciju atpirkšanas piedāvājumu ir izteikuši LG Vācijas akcionāri Ruhrgas un E.ON Energie, kā arī Latvijas Ekonomikas ministrija.

Par 16% cēlās Rīgas Fondu biržas kopējais apgrozījums un nedēļas beigās bija 1,28 miljoni latu. Akciju tirgus apgrozījums sastādīja 444 tūkstošus Ls, kas bija 2,44 reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš. Kā jau iepriekš minēts lielāko daļu apgrozījuma veidoja Latvijas Kuģniecības izsole. Cenu indeksa RICI vērtība samazinājās par 2,45% un nedēļas beigās bija 454,5 punkti. Kapitalizācijas indekss DJRSE samazinājās par 1,6% un piektdienas sesijas beigās sastādīja 216,89 punktus.

Latvijas Naftas tranzīts, līdz vakardienai neko publiski neziņojot, gada laikā pārdevis sev piederošos 10.91 % Ventspils naftas akciju ārzonu kompānijām.

Pērn martā par aptuveni 1.95 Ls par akciju, bijuši pārdoti Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošie 7 196 278 jeb 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās emisijas akciju nepazīstamai Britu Virdžīnu salās reģistrētai kompānijai Avenue Emerging Markets Fund LTD, Db atzina VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LNT bijušais (līdz 2007. gada 20. martam) valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Pēc viņa atzītā, Avenue Emerging Markets Fund ir tā pati kompānija, kas šogad pēkšņi īsi pirms VN 27. aprīlī gaidāmās sapulces un VN akciju bloķēšanas dienas paziņoja par līdzdalības samazinājumu par 5.31 %, savā īpašumā atstājot 3.96 % VN akciju. Visticamāk, šīs akcijas nopircis VitolGroup meitas uzņēmums Euromin Holdings Cyprus Limited, kas īsā laikā pārsteidza ar savām spējām nopirkt lielu daudzumu – virs 13 % VN akciju, tādējādi palielinot ietekmi VN līdz 47.89 %, un kas liekot domāt, ka Vitol jau iepriekš zinājis VN akciju potenciālos pārdevējus. LNT lielākā īpašnieka Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db iepriekš izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru. Pēc Db aplēsēm, no VN publisko akciju pārdošanas LNT guvis ap 14 milj. Ls. Pēc V.Solomatina teiktā šī cena bijusi augstāka nekā tā brīža tirgus cenas. Rīgas Fondu biržas informācija liecina, ka pērn martā VN akciju zem 1.9 Ls robežas nokritās vien marta vidū, bet mēneša sākumā un beigās VN akcijas tirgotas par cenu virs 2 Ls.

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 7 530 095.68 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 5 916 604.61 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 156 darījumi, kuros tirgoja 905 202 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 39 un par 53 096 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Apranga akcijas, kuru vērtība palielinājās par 8.00%, sasniedzot 8.10 LTL. Rytu Skirstomieji Tinklai akciju cena šodien palielinājās par 5.30%, sasniedzot 1.39 LTL. Zemaitijos Pienas akciju cena šodien palielinājās par 4.29%, sasniedzot 17.00 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Klaipedos Nafta akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 2.20%, līdz 0.89 LTL.Mazeikiu Nafta akciju cena šodien samazinājās par 1.91%, līdz 2.05 LTL.Rokiskio Suris akciju cena šodien samazinājās par 1.06%, līdz 46.50 LTL.Visaktīvāk šodien tika tirgotas Vilniaus Baldu Kombinatas akcijas. Ar tām tika veikti 12 darījumi Akcijas cena sasniedza 18.20LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 17 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 6 075 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 17 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 7 490 akcijas.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 43 224 951.63 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 25 809 031.62 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 560 darījumi, kuros tirgoja 1 948 377 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 23 un palielinājušies par 851 006 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Anyksciu Vynas akcijas, kuru vērtība palielinājās par 7.79%, sasniedzot 0.83 LTL. Bankas Nord/lb Lietuva akciju cena šodien palielinājās par 5.41%, sasniedzot 195.00 LTL. Bankas Snoras akciju cena šodien palielinājās par 3.05%, sasniedzot 13.50 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Mazeikiu Elektrine akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 9.76%, līdz 2.68 LTL.Linas akciju cena šodien samazinājās par 6.82%, līdz 1.23 LTL.Alytaus Tekstile akciju cena šodien samazinājās par 5.56%, līdz 0.17 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 3 123 904.32 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 557 588.72 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 208 darījumi, kuros tirgoja 468 021 akciju Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 32 un samazinājušies par 920 099 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Vilniaus Baldai akcijas, kuru vērtība palielinājās par 4.35%, sasniedzot 24.00 LTL. Kauno Tiekimas akciju cena šodien palielinājās par 4.04%, sasniedzot 1.03 LTL. Bankas Snoras akciju cena šodien palielinājās par 2.81%, sasniedzot 9.15 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Lietuvos Elektrine akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.15%, līdz 2.77 LTL.Pieno Zvaigzdes akciju cena šodien samazinājās par 2.38%, līdz 4.10 LTL.Lifosa akciju cena šodien samazinājās par 2.33%, līdz 4.20 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 5 057 176.37 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 3 324 214.26 LTL. Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 189 darījumi, kuros tirgoja 341 086 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 46 un samazinājušies par 166 335 attiecīgi. Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Lietuvos Juru Laivininkyste akcijas, kuru vērtība palielinājās par 5.26%, sasniedzot 0.20 LTL. Klaipedos Baldai akciju cena šodien palielinājās par 2.27%, sasniedzot 9.00 LTL. Zemaitijos Pienas akciju cena šodien palielinājās par 1.58%, sasniedzot 22.50 LTL. Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Lifosa akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.44%, līdz 4.30 LTL.Dvarcioniu Keramika akciju cena šodien samazinājās par 4.13%, līdz 3.02 LTL.Lietuvos Dujos akciju cena šodien samazinājās par 3.00%, līdz 2.91 LTL. Visaktīvāk šodien tika tirgotas Dvarcioniu Keramika akcijas. Ar tām tika veikti 35 darījumi Akcijas cena sasniedza 3.02LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 36 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 71 002 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 36 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 61 750 akcijas. Ar Klaipedos Nafta akcijām tika veikti 16 darījumi Akcijas cena sasniedza 1.05LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 29 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 190 848 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 29 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 106 035 akcijas. Ar Lietuvos Juru Laivininkyste akcijām tika veikti 16 darījumi Akcijas cena sasniedza 0.20LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 11 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 403 559 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 11 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 123 988 akcijas. Ar Apranga akcijām tika veikti 12 darījumi Akcijas cena sasniedza 10.27LTL. Sesijas laikā netika izpildīts 21 akciju pirkšanas orderis, kurā kopumā pieprasīja 10 102 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīts palika 21 akciju pārdošanas orderis, kurā kopumā piedāvāja 9 975 akcijas. Ar Invalda akcijām tika veikti 11 darījumi Akcijas cena sasniedza 4.45LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 13 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 144 163 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 13 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 40 752 akcijas. Ar Mazeikiu Nafta akcijām tika veikti 11 darījumi Akcijas cena sasniedza 2.97LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 18 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 68 111 akciju. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 18 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 49 063 akcijas. Ar Ekranas akcijām tika veikti 7 darījumi Akcijas cena sasniedza 7.18LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 11 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 17 601 akciju. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 11 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 6 938 akcijas. Ar Lietuvos Telekomas akcijām tika veikti 7 darījumi Akcijas cena sasniedza 1.85LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 12 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 69 012 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 12 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 38 894 akcijas. Ar Vilniaus Vingis akcijām tika veikti 7 darījumi Akcijas cena sasniedza 8.47LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 18 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 25 995 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 18 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 9 506 akcijas. Ar Lietuvos Dujos akcijām tika veikti 6 darījumi Akcijas cena sasniedza 2.91LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 10 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 25 212 akcijas. Sesiju slēdzot n

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 10 537 776.24 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 1 088 489.87 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 217 darījumi, kuros tirgoja 1 179 427 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 129 un palielinājušies par 286 990 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Alytaus Tekstile akcijas, kuru vērtība palielinājās par 7.69%, sasniedzot 0.14 LTL. Lietuvos Energija akciju cena šodien palielinājās par 2.00%, sasniedzot 2.55 LTL. Klaipedos Baldai akciju cena šodien palielinājās par 1.35%, sasniedzot 9.00 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Anyksciu Vynas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 8.86%, līdz 0.72 LTL.Klaipedos Juru Kroviniu Kompanija akciju cena šodien samazinājās par 7.27%, līdz 10.20 LTL.Ekranas akciju cena šodien samazinājās par 4.94%, līdz 3.66 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 2 566 315.60 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 3 241 406.23 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 176 darījumi, kuros tirgoja 1 388 120 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 186 un palielinājušies par 336 304 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Bankas Snoras akcijas, kuru vērtība palielinājās par 6.59%, sasniedzot 8.90 LTL. Kauno Tiekimas akciju cena šodien palielinājās par 6.45%, sasniedzot 0.99 LTL. Lietuvos Juru Laivininkyste akciju cena šodien palielinājās par 5.56%, sasniedzot 0.19 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Vilniaus Baldai akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.92%, līdz 23.00 LTL.Zemaitijos Pienas akciju cena šodien samazinājās par 4.55%, līdz 21.00 LTL.Dvarcioniu Keramika akciju cena šodien samazinājās par 2.88%, līdz 3.03 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 8 476 447.68 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 7 463 669.54 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 256 darījumi, kuros tirgoja 602 280 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 29 un palielinājušies par 202 693 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Alytaus Tekstile akcijas, kuru vērtība palielinājās par 7.69%, sasniedzot 0.14 LTL. Lifosa akciju cena šodien palielinājās par 7.50%, sasniedzot 4.30 LTL. Zemaitijos Pienas akciju cena šodien palielinājās par 6.49%, sasniedzot 24.60 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Vakaru Skirstomieji Tinklai akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 2.59%, līdz 165.60 LTL.Ukio Bankas akciju cena šodien samazinājās par 1.78%, līdz 6.06 LTL.Lietuvos Telekomas akciju cena šodien samazinājās par 1.71%, līdz 1.72 LTL.