Rudens un ziema nozīmē ne tikai tumsu un aukstumu, bet arī lietu, dubļus un mitrumu, sniegu un sāli. Uzturēt telpās pienācīgu tīrību diendienā var būt īsts izaicinājums, it īpaši vietās, kur ir liela cilvēku plūsma. Gumijas paklājs šajā sezonā ir neaizvietojams palīgs tīru grīdu un patīkamas vides uzturēšanā. Šoreiz īsi pastāstīsim par astoņiem veidiem, kā gumijas paklājs atvieglo un uzlabo tīrības uzturēšanu telpās, un ar kādiem iekštelpu paklājiem to labāk kombinēt.

1.Savāc raupjos un lielākos gružus

Gumijas paklāja rakstā mijas izciļņi ar padziļinājumiem, kuros sakrājas gruži un tie netiek ienesti telpās. Gumijas paklāja raksts izstrādāts tā, lai notīrītu pēc iespējas vairāk netīrumu no apaviem un vienlaikus tos noturētu paklāja iekšpusē un neļautu tos iznēsāt tālāk (paklājs pilda tā saukto skrubja funkciju).

2.Savāc un notur mitrumu paklāja padziļinājumā

Gumijas paklājs arī lieliski savāc mitrumu – pie paklāja ārējām malām ir paaugstinājums, kas neļauj mitrumam aizplūst tālāk, tādējādi paklājs tā padziļinājumā var noturēt pat vairākus litrus ūdens! Jebkādus papildu netīrumus un mitrumu savāks kokvilnas vai mikrošķiedras paklājs, ko var novietot tālāk telpā.

Vai zinājāt, ka pirmais iespaids par uzņēmumu, ienākot tā telpās, veidojas pirmajās sekundēs? Ja vēlaties, lai cilvēki jūtas gaidīti, ir vērts ieguldīt rūpes uzgaidāmās telpas iekārtojumā un tīrībā. Kā radīt pozitīvu pirmo iespaidu, kāpēc tīrība klientu sagaidīšanas telpā ir tik svarīga un kā šo uzdevumu atvieglo gumijas paklāji – par to lasāms šī raksta turpinājumā.

Pirmais iespaids rodas jau pirmajā sekundē

Pieņemts uzskatīt, ka komunikācija ar apmeklētāju sākas, veidojot sarunu, taču patiesībā komunikācija sākas jau pirmajā sekundē, kad apmeklētājs ir ienācis uzņēmuma telpās. Atcerieties – pirmo iespaidu, nevar radīt ne vairs otrajā, ne trešajā reizē, tāpēc šis darbs ir jāuztver kā prioritāte un pie tā attiecīgi jāpiestrādā. Pozitīvu pirmo iespaidu palīdzēs veidot gan telpas iekārtojums, mēbeļu izskats un ērtība, telpas apgaismojums, viesmīlīga apmeklētāju sagaidīšana, gan arī telpu tīrība. Kā to panākt, ja ārā ir slapjš sniegs un dubļi?

Gumijas paklāji – svarīgs solis ceļā uz tīrību

Gumijas paklāji grīdām ir ekonomisks un efektīvs veids, kā risināt telpu tīrības jautājumus uzņēmumā arī ziemas sezonā. Ieteicamais risinājums, kā saglabāt uzgaidāmās telpas grīdas tīras un sausas, – pie uzņēmuma ieejas priekštelpā noklāt skreiperi un šķiedras paklāju ar gumijas apakšu. Vējtverī vai pie ieejas durvīm novietotais skreiperis no apavu zolēm savāks abrazīvos netīrumus un ūdeni, savukārt tam blakus novietotais šķiedras gumijas paklājs absorbēs mitrumu, saglabājot telpā grīdu tīru un sausu. Tas ir tikai viens no iespējamiem tīrības veicināšanas pasākumiem; “Elis” klāstā ir arī citi risinājumi, kas palīdz ietaupīt laiku un naudu.

Visā padomijā kādreiz pazīstamā gumijas zābaku ražotāja Sarkanais kvadrāts vēsturiskā «turpinājuma» Baltijas gumijas fabrikas galvenais produkts ir gumijas starplikas dzelzceļa infrastruktūrai.

Baltijas gumijas fabrika ir lielākais gumijas maisījumu un tehnisko izstrādājumu ražotājs Baltijā, kas nodrošina pilnu izstrādes ciklu – no gumijas izstrādājumu un receptūras izveides līdz sērijveida ražošanai. Vēsturiski fabrika ir Sarkanā kvadrāta turpinājums.

Pašlaik fabrikas galvenais produkts ir gumijas starplikas dzelzceļa infrastruktūrai – tās veido 70% no fabrikas apgrozījuma – un dažāda veida gumijas tehniskie izstrādājumi un speciālie maisījumi auto nozarei. «Pēc krīzes daudzas valstis sāka modernizēt ceļu un dzelzceļu infrastruktūru, un mums tas nāca par labu,» uz vienu no fabrikas izaugsmes faktoriem norāda izpilddirektors Anatolijs Kuzmins. Uzņēmuma apgrozījums 2010. gadā sasniedza 2,7 miljonus eiro, kas ir par 205% vairāk nekā gadu iepriekš. Iespaidīgs ir arī peļņas kāpums no 3,6 tūkstošiem 2009. gadā līdz 106,5 tūkstošiem pērn.

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi un virza izskatīšanai valdībā «aitu labturības» noteikumu projektu, kas paredz Latvijā atļaut vienu no nežēlīgākajām lopkopības metodēm – jēru kastrāciju un astu amputāciju ar gumijas gredzeniem, informē dzīvnieku aizstāvju organizācijas.

Šī metode nozīmē, ka maziem jēriņiem uz astītes vai sēkliniekiem tiek uzlikti gumijas gredzeni – žņaugi, tādejādi apturot asinsriti. Traumētais orgāns - aste vai sēklinieki - piepampst un sāp, līdz sākas nekroze un orgāns atmirst un nokrīt. Process ilgst 4 – 6 nedēļas, un, kā atzīts daudzos pētījumos, tostarp Lauksaimniecības dzīvnieku labturības komisijas 2008.gada ziņojumā «Report on the implications of castration and tail docking for the welfare of lambs», lai gan visi kastrēšanas un astu amputācijas paņēmieni nodara jēriem sāpes, gumijas gredzeni dzīvniekiem rada lielākas un ilgākas ciešanas nekā citas metodes. Vairākās Eiropas Savienības valstīs gan šī metode, gan astu amputācija kā tāda ir aizliegta, tostarp Nīderlandē, Skandināvijas valstīs un Lietuvā.

Ir pandēmija vai nav – akcijas pagaidām paliek topā!

ASV ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība nupat pirmo reizi vēsturē pārraususies pāri 11 tūkstošu punktu atzīmei. Vēl tikai jūnija beigās šī indeksa vērtība atradās pie 10 tūkstošu punktu atzīmes.

Kopumā kopš šā gada sākuma minētā ASV akciju "lielindikatora" vērtība ir palēkusies jau par 22%. Šāds sniegums, ja kāds akciju mijējs vai vienkāršs interesents par finanšu tirgiem un ekonomiku pēkšņi pamostos no komas un neko nezinātu, droši vien liktu domāt, ka šis ir kāds lieliskas un visādā citādā ziņā pārliecinošas izaugsmes gads! Nevis globālās tautsaimniecības kraha gads...

Kopš šā gada sākuma plusos pēc pandēmijas – kā izrādās dziļās, bet šajā pašā laikā īslaicīgas bedres - nu izrāpies arī ASV Standard & Poor's 500 indekss (tā vērtība pieaugusi par 3,5%), kurš tomēr atspoguļo plašāku ASV tautsaimniecības nozaru uzņēmumu akciju sniegumu.

Nākamajā gadā gumijas cena var pieaugt par 26%, jo pieprasījums varētu pārsniegt piedāvājumu, uzskata Royal Bank of Scotland Asia Securities.

Gumijas cena varētu sasniegt 4500 dolāru par tonnu, uzskata bankas analītiķi.

Pirmdien gumijas cena pieauga līdz mēneša augstākajai atzīmei pēc tam, kad publicētie dati uzrādīja, ka Ķīnas rezerves ir nokritušas līdz septiņu gadu zemākajam līmenim, jo pieauga optimisms, ka tā varētu sākt atjaunot krājumus, raksta Bloomberg.

Gumijas nākotnes kontraktu cenas Tokijas biržā pieauga līdz 3231 dolāram par tonnu, kas ir augstākais līmenis kopš 28. maija. Pagājušajā nedēļā cenas pieauga par 3,8%, jo lietusgāzes Taizemē, kas ir lielākais ražotājs un eksportētājs, samazināja ražošanas apjomus.

Dabiskās gumijas krājumi samazinājās par 1670 tonnām līdz 14,77 tūkstošiem tonnu, kas ir zemākais līmenis kopš 2003. gada janvāra.

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Pirmdien gumijas cena pieauga pirmo reizi piecu dienu laikā pēc tam, kad tika publicēti dati, kas uzrādīja lielāku Ķīnas ražošanas apjomu pieaugumu nekā iepriekš prognozēts.

Tas veicināja optimismu, ka pieprasījums no pasaules lielākā gumijas patērētāja puses pieaugs, raksta Bloomberg.

Gumijas nākotnes kontrakta cena Tokijas biržā pieauga par 0,9% līdz 3513 dolāriem par tonnu. Iepriekšējās četrās tirdzniecības sesijās tā samazinājās par 3%.

Gumijas cena marta piegādēm Šanhajas biržā palielinājās par 1,4% līdz 3806 dolāriem par tonnu.

Jāpiebilst, ka cenas kāpumu veicināja arī jēlnaftas cenas pieaugums, uzlabojot dabiskās gumijas pievilcību kā alternatīvu sintētiskajiem produktiem.

Globālais dabiskās gumijas patēriņš šogad pārsniegs piedāvājumu, jo atveseļošanās automobiļu pārdošanas segmentā veicina pieprasījumu pēc riepām un patērētāji atjauno savus krājumus, paziņojusi Starptautiskā Gumijas izpētes grupa.

Gumijas cena pasaules biržās šā gada laikā var samazināties par 22%, jo šajā mēnesī piedzīvotais rallijs līdz rekordaugstai atzīmei ir pārāk straujš riepu ražotājiem, atsaucoties uz Japānas lielāko gumijas tirgotāju Marubeni Corp, raksta Bloomberg.

Gumijas cena gada otrajā pusē varētu svārstīties diapazonā no 3 līdz 3,7 dolāriem par kilogramu. Pirmdien izejviela sasniedza rekordaugstu 3,85 dolāru atzīmi.

Gumijas cena šomēnes pieauga līdz rekordam, jo Taizemē, kas ir pasaulē lielākais gumijas ražotājs un eksportētājs, sākās zemās ražas sezona, samazinot piedāvājuma apjomu, taču pieaugot Ķīnas riepu ražotāju pieprasījumam.

«Pēdējais rallijs bija pārāk ātrs un pārāk liels,» sacījis Marubeni pārstāvis Kazutaka Sonomoto. «Riepu ražotāji ar tehnoloģiskajām iespējām, visticamāk, pāries uz sintētisko gumiju.»

Pieaugošās cenas ir palēninājušas dabiskās gumijas iepirkuma apjomus Ķīnā, sacījis JSC Corp analītiķis Takaki Šigemoto. Pircēji nesteidz iepirkt šo izejvielu. «Riepu ražotāji nevar paaugstināt cenas tik strauji, kā pieaug gumijas cenas.»

Gumijas izstrādājumu ražotājam AS «Baltijas Gumijas Fabrika» 23.aprīlī reģistrēts jauns nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu uzņēmumam piemērojusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde.

Šis ir otrs aktuālais AS «Baltijas Gumijas Fabrika» nodrošinājums. VID uzņēmumam arī 2017.gada septembrī piemērojis aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kas joprojām ir spēkā.

AS «Baltijas Gumijas Fabrikai» šī gada 7.aprīlī bija izveidojies nodokļu parāds 51,4 tūkstošu eiro apmērā, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Baltijas Gumijas Fabrika» ražo gumijas maisījumus un gumijas tehniskos iztsrādājumus. Uzņēmums reģistrēts 1998.gadā. 2017.gada uzņēmuma finanšu rādītāji vēl nav pieejami, bet 2016.gadā tā apgrozījums bija 988 tūkstoši eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1848 eiro. Tas nodarbināja 46 strādājošos.

Līdz 6. jūlijam Salacgrīvā turpināsies nolietoto gumijas izstrādājumu pārstrādes ražotnes būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana — Db noskaidroja Salacgrīvas domē. 14. jūlijā domes sēdē pašvaldības deputāti plāno pieņemt savu lēmumu par šo projektu, ko iesniegusi SIA OK Gumiteh. Db 25.03. 2004. jau rakstīja, ka OK Gumiteh Salacgrīvā plāno atvērt nolietotu gumijas izstrādājumu pārstrādes ražotni, kurā investēs ap 2 miljoniem eiro. Sākotnēji ražotnē pārstrādās 3 līdz 5 tūkstošus tonnu autoriepu, kā arī citus armētus vai nearmētus gumijas izstrādājumus. Iegūtais gumijas pulveris tiks izm antots jaunu riepu, autodetaļu, bitumena, apavu ražošanā un citur. Db jau vairākkārt vēstīja par līdzīgu nerealizējušos ieceri Cēsīs, kur idejas autors būvfirma SIA Cēsu būvnieks pēc noraidošās sabiedriskās apspriešanas no projekta atteicās.

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Pirmdien gumijas cena Tokijas biržā piedzīvojusi straujāko kritumu pēdējo septiņu mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

Kritumu veicināja jaunākie dati, kas uzrādīja, ka Ķīnas gumijas rezerves pieaugušas līdz deviņu gadu augstākajam līmenim, tādējādi raisot bažas, ka pieprasījums no lielākā gumijas patērētāja vājinās.

Gumijas līguma cena jūnija piegādēm Tokijas biržā saruka par 4,3%, kas ir lielākais kritums kopš pērnā gada maija. Pērn gumijas nākotnes līguma cena saruka par 9,3%, kas ir pirmais gada kritums kopš 2011. gada.

Shanghai Futures Exchange jaunākā statistika liecina, ka Ķīnas gumijas rezerves pagājušajā nedēļā pieauga par 0,9% līdz 176 tūkstošiem tonnu, kas ir augstākais līmenis kopš 2004.gada novembra.

Latvijas gumijas drošības seguma ražotājs Rubrig investējis jaunā ražošanas līnijā, kas turpmāk uzņēmumam ļaus dubultot ražošanas apjomus.

Jaunās līnijas kapacitāte ir 100 000 m2 gumijas seguma gadā, kas kompānijai radīs arī jaunas eksporta iespējas un ražotnē izveidos papildu 10 darbavietas.

Ir pagājuši seši gadi kopš brīža, kad Latvijas uzņēmums RUBRIG Ādažos 2016. gadā atklāja savu pirmo sporta un rotaļu laukumu gumijas drošības flīžu ražošanas rūpnīcu.

Kopš tā laika uzņēmums ir strauji attīstījies, par ko liecina arī 2021. gada beigās sasniegtais apgrozījums vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā. Kompānijas produkcija ir novērtēta arī ārvalstīs – šobrīd 75% saražotās produkcijas Rubrig realizē 20 eksporta tirgos. Uzņēmums jau laicīgi gatavojās ražošanas paplašināšanai – 2021. gadā Rubrig inženieru komanda sadarbībā ar ASV un Itālijas inženieru palīdzību, kā arī ar Luminor Bank un Altum finansiālu atbalstu, izstrādāja un veiksmīgi ieviesa jaunās ražošanas līnijas projektu, kura kopējās izmaksas pārsniedz 800 000 eiro.

Salacgrīvas tilta pārbūves iepirkumā saņemti divi pretendentu finanšu piedāvājumi, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) iepirkuma finanšu piedāvājumu apkopojums liecina, ka viens no pretendentiem ir piegādātāju apvienība "NB&Tilts", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts", piedāvājot līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savukārt otro piedāvājumu iesniedza SIA "ACBR", piedāvājot līgumcenu 15,421 miljona eiro apmērā bez PVN.

LVC pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban saņemtie piedāvājumi ir atvērti un notiek pretendentu izvērtēšana.

Kā ziņots, pērn 27.decembrī LVC izsludināja konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā.

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu. Darbu izpildes termiņš ir 520 dienas, norādīts iepirkuma nolikumā.

8. septembrī Salacgrīvā Latvijas Krājbankas rīkotajā izsolē maksātnespējīgā zivju produkcijas ražotājas a/s Salacgrīva’95 īpašuma kopumu par 944 000 latiem nosolīja šovasar dibinātā SIA Salacas osta — Db informēja a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Izsolē pavisam bija divi pretendenti. Objekta sākumcena — 914 000 latu, izsoles solis — viens tūkstotis latu. Db jau 07.07.2006. un 14.01.2005. infomēja, ka a/s Brīvais vilnis, kas ir viens no Salacgrīva’95 nenodrošinātajiem kreditoriem, pērn janvārī Vidzemes apgabaltiesā iesniedza Salacgrīva’95 maksātnespējas pieteikumu. Kopējā kreditoru prasījumu summa ir ap 5 miljoniem latu, no kuriem lielākais — Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais pusotra miljona latu lielais nodokļu parāds saistībā ar muitas noliktavas darbībām. A. Babris uzsver, ka pēc Salacgrīva’95 pārdošanas Brīvais vilnis atbrīvosies no Salacgrīvas’95 kredīta galvotāja saistībām 1,5 miljonu USD apmērā pret Latvijas Krajbanku. «Ikmēneša procentu maksājumi kā kredīta galvotājam vien sasniedza ap 14 000 USD,» viņš paskaidro. Savukārt Salacgrīvas pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs izsoles rezultātu atzīst kā pozitīvu tādā ziņā, ka īpašumam beidzot būs īpašnieks, ar kuru kopīgi varēs risināt apsaimniekošanas jautājumus. Tas ir svarīgi, jo bijušā zivju pārstrādes uzņēmuma īpašumā iekļaujas arī pilsētas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas ietaises.

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Gumijas cena pasaules biržās kāpj, tuvojoties 20 mēnešu augstākajai atzīmei, raksta Bloomberg.

To veicina signāli par to, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās ir uzņēmusi tempus, kā rezultātā pieaug pārliecība, ka pieprasījums pēc materiāla, no kura izgatavo transportlīdzekļu riepas, var palielināties.

Tāpat izejvielas cenas pieaugumu veicina sezonālais izlaides samazinājums Taizemē, kas ir lielākais gumijas ražotājs. Taizemē valda ziema periodā no februāra līdz aprīlim – šajā laikā gumijas kokiem nokrīt lapas un samazinās lateksa ražošanas apjomi.

Gumijas nākotnes cenas Tokijas biržā pieauga par 0,6% līdz 330 jenam par kilogramu, kas ir tuvu augstākajai atzīmei kopš 2008. gada 31. jūlija – 332,4 jenam par kilogramu. Cena pieauga trešo reizi pēdējo četru dienu laikā. Kopumā gumijas nākotnes cenas šogad jau pieaugušas par 19%.

Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē 26.oktobrī aktualizēja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pausto par nolietotu riepu apsaimniekošanu un pārstrādi, viņš uzsvēra, ka katru gadu Latvijā ieved vairāk par 20 000 tonnu, lai gan VARAM norādīja, ka, piemēram, pērn riepu radītais atkritumu apjoms ir bijis 16 000 tonnu, bet pārstrādātais apjoms ir 10 582 tonnas.

"Riepu apjoms, kas Latvijā uzkrājas ir daudz lielāks. EM to redz savā reģistrā, kamēr VARAM to neredz, jo ministrijas savā starpā nesarunājas. Turklāt abas ministrijas vienojas, ka reģistru izveidot nevar, kaut arī Centrālās statistikas pārvaldes reģistrā uzņēmēji savu riepu importa apjomu piereģistrē un pēc tā var redzēt riepu apjomu. Tā ir tāda dīvaina situācija," atzina Aizbalts.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Salacgrīva'95 zaudējumi pērn ir 589 204 latu. 2002. gadu uzņēmums noslēdza ar 7 821 latu zaudējumiem. A/s neto apgrozījums 2003. gadā ir 790 202 latu, kas ir gandrīz sešas reizes mazāk nekā aizpērn. Uzņēmuma pašu kapitāls ir samazinājies no 1,32 miljoniem latu 2002. gada beigās līdz 727 298 latiem 2003. gada beigās. Uzņēmumā apstiprināja, ka kreditoru parādu nav, taču debitori ražotājam ir parādā vairāk nekā 911 tūkstošus latu. Revidentu ziņojumā teikts, ka a/s Salacgrīva'95 ražošanu pārtraukusi pērn gada sākumā, taču uzņēmuma pārstāvji iepriekš tika atzinuši, ka ražotni nomā kaimiņos esošā a/s Brīvais vilnis un ražošana pārtraukta ar septembri, lai modernizētos ES sertifikāta saņemšanai. Savukārt 19.03.2004. intervijā Db Brīvā viļņa ģenerāldirektors Jānis Endele norādīja, ka plānotā abu zivju pārstrādes uzņēmumu apvienošanās nenotiks un «tie dzīvos katrs savu dzīvi.» Diemžēl Db neizdevās sazināties ar a/s Salacgrīva'95 vadību, lai uzzinātu ko tuvāk par situāciju uzņēmumā un tā tālākajiem plāniem. Salacgrīva'95 lielākie akcionāri ir SIA NTBDC SL un SIA NTBDC SLG.

Piektdien, 6.jūlijā, plkst.12:30 Daugavā pie Rīgas Pasažieru ostas tiks atklāta 2007.gada Latvijas jūras burāšanas čempionāta regate.

Regate notiks vairākos posmos - pirmajā dienā būs jāsasniedz Salacgrīva, bet galamērķis arī šogad būs Pērnava. Salacgrīvā burātāji izrādīs savu prasmi, sacenšoties īsajās distancēs.

Regate notiks tikai saskaņā ar starptautiski atzītu handikapa sistēmu ORC-Club un TEXEL (daudzkorpusu jahtām), kas palielina tās pieejamību ārvalstu jahtām un paaugstina regates atpazīstamību. Latvijas Jūras burāšanas čempionāts LEXUS 2007 ir iekļauts starptautiskajā ORC-Club regašu kalendārā .

2006.gadā regatē piedalījās 26 Latvijā reģistrētas un 4 Igaunijā reģistrētas jahtas, kopā 177 sportisti. Čempions A grupā - jahta Fortuna, B grupā - jahta Beauty,

E grupā - Wiki, F grupā Igaunijas jahta Wesipruul.

Salacgrīvas jūrmalā 23. augustā notiks otrais pasākums akcijas Nūjošanas pasākumu sērija Latvijā ietvaros.

Nūjošana ir sportiskas pastaigas ar speciāli veidotām atbalsta nūjām.

Pārgājiena sākums ir Salacgrīvā, iepretim Melnalkšņu parkam, plkst.11.30. Organizatori norāda, ka ikviens, kurš nūjo vai vēlas iemācīties nūjot, ir laipni aicināts piedalīties (informācija: www.nujosana.lv)

Akcija Nūjošanas pasākumu sērija Latvijā ir organizētu dažāda veida nūjošanas pasākumu kalendārs ar mērķi apceļot interesantas Latvijas vietas un iepazīt dažādas vides, kur var nodarboties ar nūjošanu. Nūjošanas pasākumos varot piedalīties jebkurš.

Otrā pasākuma maršruts ir: Salacgrīva (iepretim Melnalkšņu parkam) - Kraujas jūrakmens - Svētciema akmeņu saliņa - Svētupe - Salacgrīva.

A/s WEA plāno ieguldīt apmēram 4 miljonus eiro, lai Salacgrīvā izveidotu jaunās konstrukcijas vēja ģeneratoru parku ar kopējo jaudu 6 MW. Šobrīd ir jau parakstīts nodomu protokolu par vēja parka būvniecību Salacgrīvā. Vēja parkā pavisam polānots uzstādīt 10 ģeneratorus, katrs ar nominālo jaudu 600 kW, tādējādi parka kopējā jauda plānota 6 MW. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas apmēram 4 milj. eiro (citiem pasūtītājiem šāda vēja parka izveide varētu prasīt ap 6 — 6.2 milj. eiro), uzsver a/s WEA valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ščerbina. Viņš atzīst, ka WEA ir vienojusies ar Salacgrīvas domi, ka pašvaldība no ražotāja varēs iepirkt elektroenerģiju ar 10 % atlaidi no Latvenergo cenas. Pašlaik tiekot veikta izpēte par labāko vietu vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Pēc A. Ščerbina teiktā, vēja parks Salacgrīvā, darbu sāks 2006. gadā. Turklāt ārpus Latvijas WEA piedalās vēl vienā vēja parka izveides projektā, kura jauda būs tāda pati kā Salacgrīvā. A. Ščerbina atzina, ka šis projekts ir ārpus ES, taču konkrētu valsti neminēja, vienigi norādot, ka šajā projektā WEA daļa būs ap 50 %. Šobrīd notiekot pārrunas ar vairākiem citiem potenciālajiem partneriem par vairāku vēja parku izveidi, tomēr šobrīd par tiem konkrētāk vēl neesot iespējams runāt. To, ka tehnoloģijas vēja enerģijas pārvēršanā par elektroenerģiju attīstās un tiek rasti jauni risinājumi, rāda arī a/s WEA piemērs. Uzņēmums tik pierastās lāpstiņas vietā ir radis citu, efektīvāku — to apstiprinot arī WEA pētījumi eksperimentālajā vēja ģeneratorā, kurš uzstādīts Rumbulā. «Savu izgudrojumu esam patentējuši Latvijā, un patenta pieteikums ir reģistrēts 62 pasaules valstīs,» uzsver