Apdrošināšanas sabiedrības SE Sampo LifeInsuranceBaltic Latvijas filiāle ir kļuvusi par vienīgo Sampo zīmola nesēju Latvijas finanšu tirgū, Db.lv informēja SE Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiāles mārketinga un PR vadītāja Ilze Broka.

Līdz šim Sampo zīmolu Latvijā lietoja gan apdrošināšanas sabiedrība Sampo Life, gan arī Sampo Banka. Šobrīd A/S Sampo Banka ir kļuvusi par A/S Danske Bank filiāli Latvijā un savu darbību turpina ar zīmolu Danske Banka.

Šī darījuma rezultātā, Sampo zīmola lietošanas tiesības Latvijā ir tikai SE Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiālei.

''Tāpat kā līdz šim, apdrošināšanas sabiedrība Sampo Life turpinās savu darbību ar esošo nosaukumu, attīstot Sampo Life kā profesionālu un atpazīstamu investīciju un ilgtermiņa uzkrājumu ekspertu, kas saviem klientiem piedāvā augstvērtīgus investīciju risinājumus. Izmaiņas A/S Sampo Banka juridiskajā statusā un nosaukumā nekādā veidā neietekmē turpmāko Sampo Life darbību'', komentē Sampo Life Latvijas filiāles vadītājs Uldis Mucinieks.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Sākot no 8.aprīļa Sampo Grupu vadīts Karis Stadigs, informēja SE Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiāles Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Broka.

K. Stadigs šim amatam tika izvirzīts pēc Bjorna Walrosa ieteikuma, kurš šodien ikgadējā pilnsapulcē ievēlēts par Sampo grupas Direktoru padomes priekšsēdētāju.

«Kā Sampo grupas vadītājs, es turpināšu darboties saskaņā ar kompānijas iepriekš izveidoto un uzsākto politiku,» uzsvēra K. Stadigs.

K. Stadigs Sampo grupā strādā no 1998. gada un 2001. gadā iecelts par Sampo grupas vadītāja vietnieku. Viņš ir pildījis valdes priekšsēdētāja pienākumus Mandatum Life un Kaleva Mutual Insurance Company kopš 2001. gada un valdes priekšsēdētāja pienākumus IF P&C Insurance kopš 2002. gada.

K. Stadigs ir Alma Media Corporation valdes priekšsēdētājs, kā arī Somijas Finanšu pakalpojumu federācijas un Marma Mutual Pension Insurance Company valdes loceklis.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Somijas apdrošināšanas kompānijas Sampo peļņa šā gada trešajā ceturksnī bija 284 miljoni eiro, kas ir par 136 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, ziņo Swedish Wire.

Peļņas palielināšanās gan skaidrojama ar statusa maiņu Sampo piederošajai 20,5% lielajai bankas Nordea akciju paketei. Proti, vēl šā gada sākumā šī akciju pakete atspoguļoja veiktos kapitāla ieguldījumus, taču vēlāk tās statuss mainījās, Nordea kļūstot par Sampo asociēto uzņēmumu, kā rezultātā ievērojami auga Sampo peļņa.

Šā gada pirmajā un otrajā ceturksnī Sampo nopelnīja attiecīgi 245 miljonus un 273 miljonus eiro.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Apdrošināšanas kompānija If P&C Insurance, kas ietilpst Somijas valdībai daļēji piederošajā Sampo Grupā, Baltijas valstīs 2012.gadā strādāja ar 20,7 miljonu eiro (14,5 milj. Ls) peļņu, kas ir par 4% mazāka nekā pirms gada.

If P&C Insurance AS uzņēmuma Igaunijā un tā filiāļu Latvijā un Lietuvā konsolidētā peļņa 2011.gadā bija 21,5 miljoni eiro (15,1 milj. Ls), informēja If Apdrošināšana Komunikāciju vadītāja Daiga Bluķe.

If Baltijas tirgū parakstīto bruto prēmiju apjoms 2012.gadā bija 115 miljoni eiro (80,8 milj. Ls). Salīdzinot ar 2011.gadā parakstīto bruto prēmiju apmēru 113,9 miljonu eiro apmērā (80 milj. Ls), pērn pieaugums Baltijā bijis 1,1%.

If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) parakstīto bruto prēmiju apjoms 2012.gadā bija 18 miljoni Ls, kas ir par 9% vairāk nekā 2011.gadā parakstītajām prēmijām 16,5 miljonu Ls apmērā, atklāja D. Bluķe.

Sekojot pasaules finanšu tirgus tendencēm un investoru izrādītajai interesei, Sampo Life pieejamo jaunattīstības reģionu fondu piedāvājums ir papildināts ar jaunu ieguldījumu fondu – Danske Trans Balkan fondu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šī fonda aktīvi tiek izvietoti Bulgārijas, Rumānijas, Serbijas, Slovēnijas u.c. Balkānu reģiona akciju tirgos. Šis fonds ir dibināts 2004.gada novembrī un kopš dibināšanas brīža ir nodrošinājis vairāk nekā 180% ienesīgumu, uzrādot vienu no labākiem rezultātiem starp fondiem, kuri veic ieguldījumus šajā reģionā, norāda Sampo Life.

Sampo Life Latvijas filiāles vadītājs Uldis Mucinieks: "Balkānu reģions šobrīd ir viens no visstraujāk augošiem reģioniem Eiropā un tā attīstības temps ir aptuveni 2 reizes straujāks nekā attīstītajām ES valstīm. Mēs visi esam bijuši liecinieki pārmaiņām un straujajai izaugsmei Baltijas valstīs pēc to pievienošanās ES. Šobrīd līdzīgs attīstības scenārijs tiek sagaidīts no Balkānu reģiona. Neskatoties uz to, ka šobrīd šī reģiona valstis atrodas ļoti dažādos attīstības līmeņos, tās visas arvien vairāk tuvinās viena otrai un pārējās Eiropas līmenim, ko apliecina arī Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās ES dalībvalstīm šī gada sākumā.

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa 2016. gadā bija 13,6 miljoni eiro (2015. gadā – 20 miljoni eiro), informē apdrošinātājs.

Apdrošināšanas sabiedrības parakstītās bruto prēmijas Baltijas tirgū 2016. gadā bija 130,8 miljoni eiro (2015. gadā – 133,2 miljoni eiro).

Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) bruto parakstīto prēmiju apmērs 2016. gadā bija 26,6 miljoni eiro (2015. gadā 28,1 miljons eiro).

If kombinētais rādītājs Baltijā pagājušajā gadā bija 90,1 % (iepriekš 86,4 %). Savukārt If P&C Insurance AS zaudējumu rādītājs 2016. gadā bija 64,0 % (iepriekš 59,6 %), bet izdevumu rādītājs 26,0 % (iepriekš 26,8 %).

2016. gadā If Grupas tehniskais rezultāts, iekļaujot ieguldījumu darbību, bija 6 227 miljoni zviedru kronu (2015 .gadā – 5 753 miljoni zviedru kronu), kombinētais rādītājs – 84,4 % (iepriekš – 85,4 %), bet apdrošinātāja peļņa pirms nodokļu samaksas bija 12 387 miljoni zviedru kronu (2015. gadā – 8 589 miljoni zviedru kronu), iekļaujot 4 044 miljonu zviedru kronu peļņu, kas saistīta ar akciju pārdošanu saistītajā uzņēmumā Topdanmark Sampo 2016. gada septembrī.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.

Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.

Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?

Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Danske Bank mērķis bija paplašināties ārvalstīs, taču šī stratēģija pārvērtusies par īstu murgu ar informāciju tehnoloģiju haosu Somijā, ekonomisko recesiju Īrijā un aizvien mazāku peļņu Skandināvijā, raksta BBN.

Analītiķi sāk izteikt šaubas par Danske Bank kopējo stratēģiju. Bankas tirgus vērtība kopš rekorda sasniegšanas 2007. gadā ir samazinājusies par 80 miljardiem Dānijas kronu (10.72 miljardiem eiro).

Dānijas Danske Bank Latvijā ienāca 2007. gada sākumā, iegādājoties Somijas Sampo Bank un līdz ar to Latvijā strādājošo Sampo banku. Latvijā Danske banka (līdz 2008. gada 30. jūnijam Sampo banka) šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar divas reizes mazāku peļņu (100 000 Ls) nekā pirms gada. Bankas aktīvu apjoms šogad marta beigās bija 262.4 milj. Ls, kas ir par 2% lielāki nekā pirms gada, un ierindojas 15. vietā 22 banku starpā.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance AS Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa 2016. gadā sešos mēnešos bija 6,7 miljoni eiro (2015. gada atbilstošajā periodā – 9,3 miljoni eiro), informē kompānijas pārstāvji.

Apdrošināšanas sabiedrības bruto parakstītās prēmijas Baltijas tirgū 2016. gada sešos mēnešos bija 69,4 miljoni eiro (2015. gada atbilstošajā periodā – 68,8 miljoni eiro). Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) bruto parakstīto prēmiju apmērs 2016. gada sešos mēnešos bija tāds pats kā 2015. gada atbilstošajā periodā – 16,0 miljoni eiro.

If kombinētais rādītājs Baltijā šī gada sešos mēnešos bija 90,7 % (iepriekš – 85,5 %). Savukārt If P&C Insurance AS zaudējumu rādītājs 2016. gada sešos mēnešos bija 65,3 % (iepriekš 58,7 %), bet apdrošināšanas sabiedrības izdevumu rādītājs – 25,4 % (iepriekš 26,8 %).

Sākot ar šī gada 1.decembri Mandatum Life Latvijas filiāli vadīs uzņēmuma valdes locekle Ilona Stare, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Savu karjeru uzņēmumā I. Stare sāka kā Juridiskās nodaļas vadītāja un šobrīd pilda Mandatum Life Baltijas Administrācijas un IT nodaļas vadītājas pienākumus. I. Starei ir maģistra grāds jurisprudencē, kā arī sabiedrības vadībā, ko papildina Zviedru Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics - Hanken&SSE un SSE Riga) apgūtās programmas - Servisa un stratēģijas ieviešana un Līderības attīstība.

U. Mucinieks, kurš līdz šim ir darbojies uzņēmuma valdē un vadījis Latvijas filiāli pēdējos piecus gadus, ir nolēmis atstāt Mandatum Life, lai pieņemtu jaunus profesionālus izaicinājumus. U. Mucinieks uzņēmumā nostrādāja vairāk nekā 11 gadus.