Mākslinieces Agneses Bules mākslas projekts Latviešu sapnis iemājojis savā pārstāvniecībā – mākslas galerijā, tējotavā un suvenīru pārdotavā Rīgā, Baznīcas ielā, kas tiek atvērta pirmdien.

Pārstāvniecība tapusi, lai Latvijas iedzīvotājiem un viesiem būtu iespēja vienkopus iepazīties ar Latviešu sapni, informē uzņēmuma valdes loceklis Aigars Kauliņš. Pārstāvniecībā apskatāma mākslas projekta pastāvīgā ekspozīcija, nopērkami mākslas projekta ietvaros tapušie suvenīri, un jau pavisam drīz būs iespēja mākslu baudīt pie tases tējas un smalkmaizītēm no Latviešu sapņa sadarbības partneru piedāvājuma klāsta.

Īpašu dāvanu cienītājiem uzņēmums sarūpējis Latviešu vārda dienu un Latviešu dzimšanas dienu asociācijas apsveikuma kartītes, kā arī autorizētus iepriekš pasūtamus, ierāmētus darbus un apdrukātas krūzes, piemēram, Jānis uz zaļa zara, Pēteris mākoņu stūmējs, Dace pīlīšu pūtēja utt.

SIA Latviešu sapnis investē papīra produkcijas ražotnes izveidē un jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanā.

Uzņēmuma mērķis ir palielināt tirgus pozīcijas Latvijā un piedāvāt pakalpojumus arī ārvalstu kompānijām. Latviešu sapnis 2011. gadu ir uzsācis ar mērķtiecīgām investīcijām uzņēmuma attīstībā, lai paplašinātu savas produkcijas piedāvājumu. 2009. gadā izveidotais uzņēmums tika dibināts ar mērķi darboties papīra produkcijas ražošanā, un pirmā kancelejas preču sērija pie pircējiem nonāca 2010. gada maijā. Līdz šim uzņēmuma produkcijā galvenokārt tika izmantoti mākslas projekta Latviešu sapnis zīmējumi un mīti, bet jau tuvākajā laikā ražošanā tiks ieviestas vairākas jaunas kancelejas un biroja preču sērijas.

Inflācija būs vienīgais faktors, kas tuvākajos gados liegs trijām Baltijas valstīm pievienoties eirozonai. Ātrākais iespējamais eiro ieviešanas datums Baltijā ir 2010.gads, bet, ņemot vērā pašlaik augsto inflāciju, Latvijai reālāks eiro ieviešanas termiņš varētu būt 2011.-2012.gads, uzskata Hansabankas analītiķi.

Kā secināts jaunākajā Hansabankas Baltijas makroekonomikas apskatā, par spīti pārkaršanas riskiem (jaudu trūkums, pārlieks optimisms), pozitīvam scenārijam joprojām ir lielāka varbūtība nekā negatīvam jeb krīzes scenārijam. Tomēr, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas turpmāku veiksmīgu attīstību, nepieciešama visu tirgus dalībnieku saskaņota rīcība.

Valdībai nepieciešams ievērot stingrāku fiskālo politiku, piemēram, veidojot bezdeficīta budžetu. Uzņēmumiem vairāk uzmanības jāvelta inovāciju stimulēšanai un produktivitātes celšanai, lai mazinātu atkarību no darbaspēka trūkuma. Iedzīvotājiem, aizņemoties naudu, nepieciešama rūpīga risku novērtēšana, kā arī jāveido uzkrājumus un jāiegulda līdzekļi izglītībā un prasmju attīstīšanā. Bankām jāīsteno salīdzinoši konservatīvāka kredītpolitika, rūpīgi vērtējot klienta kredītu mērķus un klientu iespējamos nākotnes ienākumus, norādīts pētījumā.

Krievijas rūpniecības milzis šobrīd meklē telpas vagonu būves rūpnīcai Jelgavā; Latvijas dzelzceļš ieinteresēts piedāvājumā.

Kaimiņvalsts korporācija UralVagonZavod (UVZ) caur savām struktūrām ir gatava atvērt dzelzceļa vagonu būves un remonta rūpnīcu Jelgavā, par publiski līdz šim neafišētu projektu sarunā ar DB stāsta VAS LDz prezidents Uģis Magonis. Viņaprāt, tas varētu būt pat reālāks par vagonu būves rūpnīcas izveides ieceri Daugavpilī, kur līdzdalīgs varētu būt arī LDz.

Arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš apstiprina, ka pie viņa ir bijuši UVZ pārstāvji, kuri gan vairāk ir ievākuši informāciju projekta sagatavošanai, taču nav bijuši lēmuma pieņēmēji. Šobrīd ir skaidrs, ka tiek meklētas telpas, un pilsēta, protams, ir ļoti ieinteresēta šādas rūpnīcas izveidē. Latvijai ir vajadzīgas gan darba vietas, gan potenciālais gala produkts – vagoni, norāda Jelgavas mērs.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

#«Mazliet patētiski raksturojot situāciju Latvijas finanšu pakalpojumu sektorā, šķiet, var sacīt, ka 20. gs. deviņdesmitie gadi pagājušajā nedēļā ir noslēgušies.»

Latvijas finanšu sektora reputācija ir sagrauta, un sapnis par Latviju kā finanšu centru - izsapņots, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas finanšu sektora reputāciju pēdējo dienu notikumi iedragājuši pamatīgi, un to būs grūti atjaunot, DB norāda aptaujātie finanšu jomas eksperti. Patlaban pastāv bažas par valsts kredītreitinga pazeminājumu, kas palielinās Latvijas parāda apkalpošanas izmaksas un sadārdzinās aizņemšanos starptautiskajos tirgos gan uzņēmumiem, gan valstij, kā arī var aizbiedēt drošos investorus.

«ASV paziņojuma sekas uz ABLV Bank darbību ir grūti prognozēt. Protams, ka nerezidentu sektors centīsies izņemt savu naudu, un šobrīd bankai ir noteikti ierobežojumi, taču skaidrs ir tas, ka Latvijas finanšu sektora reputāciju aizvadītās nedēļas notikumi pasliktina vēl vairāk. Tādējādi daļa tirgus dalībnieku varēs sacīt, ka apstiprinās apgalvojumi par naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām,» viedokli DB pauž bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka Bāzeles izveidotais AML valstu reitings (Basel AML Index 2017), kurā tiek apkopota informācija par vairāk nekā 100 pasaules valstīm, Latviju ierindo 133. vietā 146 valstu starpā, kas liecina, ka mums ir labāka situācija AML jomā (jo zemākā vietā atrodas valsts, jo labāka ir situācija AML ziņā) nekā tādās lielās valstīs kā Francija (128.), Vācija (121.), ASV (116.), Kanāda (103.). «Šis indekss liek izdarīt citus secinājumus un atspēko pārmetumus par naudas atmazgāšanu, un diez vai mūsu valsts spēkos būtu ietekmēt šāda reitinga veidošanu, līdz ar to uzskatu, ka tas ir ticams rādītājs. Kā tad uztvert to, ka tajā pašā laikā tiek izteikti skaļi apgalvojumi par naudas atmazgāšanu ar Latvijas banku palīdzību?» viņš jautā.

Rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 šī gada N4 klases čempiona titulu izcīnījušais Aivis Egle, kurš savu sacīkšu Mitsubshi Lancer EVO ir novietojis garāžā, bet tā vietā uz starta izies ar Subaru Impreza WRC automobili.

Aivis Egle šā gada Latvijas autorallija čempionāta pēdējā, sestajā posmā uz starta stāsies ar 1999.gada Subaru Impreza WRC, taču tas nebūtu bijis iespējams, ja vien nu jau pieckārtējais Latvijas autorallija čempions šā gada titulu nebūtu nodrošinājis iepriekšējā čempionāta posmā – rallijā Kurzeme 2009. Tieši ar šādu tehniku savā laikā braucis arī britu rallists Ričards Bērnss, kurš 1999.gadā ieguva pasaules vicečempiona titulu, savukārt Subaru rūpnīcas komanda pietrūka tikai četri punkti, lai togad iegūtu Ražotāju kausu.

Kā stāsta Aivis Egle, viņam Subaru Impreza WRC sagādājusi kompānija Baltic Rally Rent. "Auto pieder somu rallistam Saku Vierimā un igauņu kompānija, ar kuras starpniecību to dabūju, apgalvo, ka auto ir pilnā komplektācijā – tieši tāds, kāds piedalījās 1999.gada pasaules rallija čempionātā. Par rezultātu prognozēm pagaidām vēl neizteikšos, jo Impreza ir tehnoloģiski vecāka nekā pārējie WRC auto, kas brauks Latvijas rallijā. Bet imprezai vēl ir visi aktīvie reduktori, tā kā domāju, ka būs interesanti braukt," saka Aivis Egle.

Siguldas pilsdrupu estrādē atklāts multimediālais brīvdabas uzvedums "Sapnis", kura laikā, izmantojot video projekciju, gaismu, lāzeru un skaņas sintēzi, "atdzīvojas" mākslinieces Elitas Patmalnieces darbi, informē pasākuma producenti.

E.Patmalnieces darbi vērotājam ļauj iegrimt tajos un iejusties neparastā nomoda sapņu pasaulē. Mākslinieces krāsaino un dzīvespriecīgo darbu kolekcija kļuvusi par pamatu video stāstam - to papildina gaismas, lāzeri, dūmi un dažādi speciālie efekti.

"Es esmu pārliecināta, ka cilvēkiem viss šķitīs trakoti interesanti. Gribu, lai viņi pēc uzveduma dodas projām uzlādēti, priecīgi par dzīvi un aizmirst drūmo ziemu un tumsu. Dzīve taču ir tik skaista un interesanta," par uzvedumu saka E.Patmalniece.

Viņa norāda, ka fantāzijas uzvedumā "Sapnis" nomoda dāma Franciska un sapņu pavēlnieks Augusts aicinās skatītājus doties projām no virspusējas nedzirdēšanas, neieklausīšanās, tukšu pļāpu un ikdienu apsēdušo sīkumu pasaules.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic izveidotā Pilotu akadēmija saņēmusi Diamond Aircraft DSIM lidošanas apmācības simulatoru, kas tika pasūtīts šā gada sākumā un papildinās akadēmijas izmantoto apmācību lidmašīnu bāzi, informē aviosabiedrībā.

Simulators atradīsies airBalticTraining centrā Rīgā. «Šajā vasarā esam guvuši tiešu pieredzi darbā ar Diamond Aircraft lidmašīnām, un mūsu uzticība šīm tehnoloģijām ir tikai augusi. Lai nākotnes pilotus sagatavotu darbam ar modernajām Airbus A220-300 lidmašīnām, ir svarīgi studentiem nodrošināt modernākās un drošākās apmācību tehnoloģijas,» norāda airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis.

«Diamond Aircraft ir vienīgais lidaparātu ražotājs, kas piedāvā pilnu lidojumu simulatoru klāstu, kas pielāgots pieejamajiem mācību lidmašīnu tipiem. airBaltic lidojumu instruktori un studenti augstu novērtēs tās pašas iekārtas un programmatūru, ko viņi jau iepazinuši Diamond Aircraft lidmašīnā. Mūsu simulatora ieviešana palīdzēs palielināt uzņēmuma darbības efektivitāti, lietderīgumu un drošību,» teic Diamond Aircraft Industries GmbH tirdzniecības un mārketinga direktore Amila Špīgela.

Aprīlis Rīgas Motormuzejam (RMM) ir īpašs mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī īstenojās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs.

Ideja par seno spēkratu muzeju Latvijā dzima jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neliela entuziastu grupa – Latvijas Antīko automobiļu klubs - iedibināja tam laikam vēl nebijušu kustību – seno spēkratu salidojumus un rallijus. Šie pasākumi pulcēja ne tikai seno spēkratu īpašniekus, bet arī skatītāju tūkstošus.

Muzeja ēka ir modernās arhitektūras piemineklis, tās fasādes daļa uzrunā kā stilizēta Rolls Royce markas automobiļa radiatora maska.

2016. gadā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas muzejs tika atvērts jaunā veidolā. Muzeja trijos stāvos izvietoti vairāk nekā simts automobiļi un motocikli, vairāki desmiti interaktīvo stendu, rotaļu zona bērniem, kafejnīca un konferenču zāle 200 personām.

#Idejas pašas par sevi nemaksā neko, tās var ģenerēt tūkstošiem, lūzuma punkts ir cilvēku vēlme un spējas tās realizēt.

Idejas esamība nenozīmē pārmaiņas, pats svarīgākais seko pēc tās

Idejas pašas par sevi nemaksā neko, tās var ģenerēt tūkstošiem, lūzuma punkts ir cilvēku vēlme un spējas tās realizēt. Somijas futūrists un savā ziņā arī uzņēmumu psihologs Niko Herlins (Niko Herlin) mēdz teikt, ka neviena ideja nav mainījusi pasauli. Ideja pati par sevi neko nemaina, varbūt vienīgi proteīna daudzumu cilvēka pelēkajās šūniņās. Pārmaiņas notiek, kad ideja tiek iedzīvināta, un tā parasti ir uzņēmumu lielākā problēma. Tas ir lēns process, solīšiem ir jābūt maziem, nevar arī darīt visu uzreiz.

«Katrs ceļš sākas ar pirmo soli, jā, vajag saskatīt kopējo vīziju, bet nevajag uzreiz domāt 10 soļus uz priekšu, jo citādi negribēsies neko darīt. Jaunuzņēmējam ir jābūt tādam dzinulim iekšā – gribēt ideju realizēt un pārvērst to īstā produktā. Svarīgi ir arī patiesi noticēt savai idejai un izdarīt nākamo soli – meklēt komandas biedrus, risinājumus,» uzskata bijusī Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.LV valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka. Ja ideju attīstīt būtu viegli, tad visi to arī būtu izdarījuši. Jaunuzņēmumu komandās ir daudz grūtu momentu, kad rokas nolaižas, bet ir jāceļas un jāiet tālāk. Brīžiem tas nemaz nav aizraujoši – lai īstenotu savu ideju, ir katru rītu jāceļas un jādara, un atkal jādara, un atkal jādara.

Pasaules ekonomikai rudens ir iesācies ar zināmu nolemtības sajūtu. Iemesli pesimismam nav ilgi jāmeklē – visaptverošs cenu kāpums liek Rietumvalstu patērētājam būt izvēlīgākam savos tēriņos, biznesa noskaņojums pasaulē kļūst vājāks, un, kamēr Eiropa turpina gatavoties “bargai” ziemai, Centrālās bankas izmanto katru iespēju, lai uzsvērtu savu nelokāmību inflācijas apkarošanas jautājumos, pat ja tās cena ir vēl zemāki izaugsmes tempi vai pat recesija.

Pasaules ekonomikas lejupslīdes dažādās sejas

Kaut arī pašreizējais pasaules ekonomikas atslābums izskatās sinhronizēts, globālajai lejupslīdei ir ļoti dažādas sejas. Bažas par ASV lielākoties ir saistītas ar vienu no straujākajiem procentu likmju celšanas cikliem Federālās rezerves sistēmas (FRS) vēsturē ar mērķi atvēsināt ar pandēmijas stimuliem pārkarsētu ekonomiku. Ķīnā valdības nulles kovida politika turpina traucēt valsts ekonomikas procesiem, ko pastiprina strukturāls sagurums Ķīnas nekustamā īpašuma sektorā. Atšķirībā no ASV un Ķīnas Eiropā atslābums lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, kurus iespaidot ir grūtāk – energoresursu cenu šoka ietekmē recesijas scenārijs monetārajā savienībā un citās Eiropas valstīs kļūst arvien reālāks.

Nesen notikušais sociālā tīkla Twitter akciju publiskais piedāvājums (IPO) vērtspapīru tirgū, lai arī ļoti veiksmīgs akciju pārdevējiem, tomēr zināmā mērā norāda arī uz to, ka investori no savām kļūdām gan deviņdesmito gadu interneta burbuļa, gan pirms pusotra gada notikušā Facebook kontekstā neko daudz nav mācījušies.

Patiesībā, ja salīdzinām ar Facebook piemēru, tad investoru rīcība bijusi vēl radikālāka, jo akcijas cenas pirmās dienas kāpums bija ievērojami straujāks. Proti, jau tūlīt pēc akciju nokļūšanas biržā Twitter akcijas cena salīdzinājumā ar publiskajā piedāvājumā noteikto bija palielinājusies gandrīz divas reizes, pārsniedzot 50 dolāru atzīmi (IPO akciju vērtība tika noteikta 26 dolāru līmenī par vērtspapīru).

Tas zināmā mērā līdzinās «trakajiem deviņdesmitajiem», kad simtos procentu vērts akcijas cenas pieaugums jau pirmajā dienā pēc nokļūšanas biržā bieži vien nebija nekas neparasts. Tomēr līdzīgi kā Facebook gadījumā sākotnējais entuziasms strauji pierima un akciju cena ātri vien zaudēja ap desmit procentus vērtības salīdzinājumā ar dienas sākuma augstāko punktu. Arī tālāks Twitter akcijas cenas samazinājums neizpalika, un, trešdien biržu slēdzot, šīs akcijas tika kotētas pie 42,60 dolāru atzīmes.

Nevienam nav noslēpums, ka dzelzceļa kravu apjoms Latvijā šogad ir krities par teju 20%, kas skaidrojams gan ar nelabvēlīgām tendencēm izejvielu cenās, ogļu pieprasījuma kritumu Rietumos, gan Krievijas politisku lēmumu novirzīt lielāku daļu kravu uz savām Baltijas jūras ostām.

Pēdējā laikā arvien vairāk novērojam, ka Krievijas vārdi pārvēršas darbos – valsts uzņēmumiem pavēlēts kravas virzīt caur savām ostām, apejot Latviju. Šādam lēmumam ir ne tikai politisks motīvs, bet arī ekonomisks – ir jāatpelna milzīgās investīcijas Sanktpēterburgā, Ustjlugā un Primorskā. Šajā brīdī paziņot par vairāku simtu miljonu eiro investīcijām Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā varētu šķist kā likt naudu kabatās nelaiķim, kurš tiek guldīts zemes klēpī, tomēr situācija nav tik viennozīmīga kā sākotnēji izskatās.

Viens no iemesliem, kāpēc dzelzceļa elektrifikācija ir nepieciešama, ir tendences mūsdienu dzelzceļa infrastruktūrā. Kā agrākos laikos esam atteikušies no tvaika lokomotīvēm, tā šobrīd dīzeļlokomotīves jau ir pagātne. Tās ir neefektīvākas par elektrolokomotīvēm, prasa biežākas apkopes, piesārņo vidi ar kaitīgajiem izmešiem. Elektromagnētiskās levitācijas paklāji, pa kuriem varētu sūtīt kastītes ar kravām un pasažieriem vēl ir tāla nākotnes vīzija, tāpēc nākas samierināties ar daudz piezemētākām tehnoloģijām. Tāpat jāņem vērā, ka pašreizējā Latvijas dzelzceļa lokomotīvju flotē ir eksemplāri, kuru vieta drīzāk būtu muzejā nevis un maģistrālajiem sliežu ceļiem, to apkopes un remonti prasa lielus ieguldījumus, turklāt būtiska dīzeļlokomotīvju flotes daļas nomaiņa būs jāveic neatkarīgi no tā vai tiek veikta dzelzceļa elektrifikācija vai nē. Novecojušas ir arī esošās dzelzceļa elektrolīnijas, kas tuvākajā laikā būs jāmaina.

Nenoliedzami viens no svarīgākajiem jautājumiem mūsdienās katras valsts ekonomiskajā attīstībā ir tās enerģētiskā politika. Latvija ir starp tām valstīm, kam šī tēma ir īpaši svarīga, ņemot vērā, ka mums nav pašiem savu fosilo resursu, un lielā mērā esam atkarīgi no ārējiem tirgiem, it īpaši no Krievijas.

Tādējādi diez ko pārsteidzoši nav arī tas, ka teju katram ekonomikas ministram ir savs skatījums uz jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku. Mēs jau esam piedzīvojuši gan ministru, kurš par visām varītēm gribēja celt ogļu elektrostaciju, gan arī ministrijas vadītāju, kuram bija pārliecība, ka Latvija ir slānekļa lielvalsts, bet ar Gazprom varētu nepagarināt līgumu par Inčukalna pazemes gāzes krātuves turpmāku izmantošanu.

Uzreiz jāteic, ka pašreizējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta redzējums šajā jomā ir krietni vien piezemētāks un tādējādi arī reālāks, bet diemžēl ar pārāk būtiskām pretrunām. Proti, ministrs ir pārliecināts, ka mūsu valsts enerģētikā jāsabalansē piegāžu drošība, zaļums un izmaksas. Nevar nepiekrist, ka mērķis ir teju ideāls, bet nereāls. Kā mēdz teikt - nav iespējams atrast vienlaicīgi ļoti jaudīgu un ekonomisku automašīnu. Diez vai kāds vēlas piedzīvot situāciju, kāda bija ļoti nesenā pagātnē - šā gada sākumā, kad, lūstot apledojušiem koku zariem, tika bojātas energolīnijas un daudzi tūkstoši a/s Latvenergo klientu pēkšņi palika bez elektroenerģijas. Tobrīd tika spriests, vai nebūtu labāk, ja visur pierasto daudzo stabu un vadu vietā būtu zemē ierakts optiskais kabelis. Nav jau problēmu to realizēt, bet, kā zināms, lai to tiešām izdarītu, ir jārēķinās ar pietiekami lielām izmaksām.

Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi.

Ilgtspējas ekspertu izmantotais sauklis “mainies vai mirsti” kļūst arvien reālāks. Kāpēc? Piemēram, lielie Eiropas un pasaules uzņēmumi, domājot par klimata neitralitāti, izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi samazina CO2 izmešus. Tas ir risks Latvijas uzņēmējiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus. Tie, kas šodien neiegulda ilgtspējā, faktiski kāpjas atpakaļ savā konkurētspējā.

Lai tā nebūtu vien biedēšana ar konkurētspējas zaudēšanu, uzņēmējiem no valsts puses ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas, lai ielēktu šajā strauji braucošajā vilcienā. Viena no šādām programmām ir Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansēta programma uzņēmumu energoefektivitātei, kurā vesela virkne projektu jau ir pabeigti, un tas ļauj arī ieskatīties, kā dzīvē darbojas šis atbalsts. Pasteidzoties cipariem pa priekšu – viens no klientiem, mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Bolderāja serviss” vadītājs Valdis Krauklis mums atzina, ka pirmo mēnesi pēc saules parka projekta realizācijas ieraugot, ka pilna elektroenerģijas pašizmaksa ir 2,6 centi par kilovatu, juties kā pasakā. Saules parks uzņēmumam saražo pusi no pašpatēriņam nepieciešamās elektroenerģijas, turklāt kapitāla atlaide pilnībā nodzēsa ALTUM aizdevumu.

Andris Šķēle intervijā laikrakstam Dienas bizness sniedz atbildes ne tikai par vekseli, meitu un dzīvesbiedres iesaistīšanos biznesā, bet arī par valsts ekonomiskās attīstības tendencēm un valdības centieniem ierobežot inflāciju.

Db uz sarunu uzņēmēju, Tautas partijas ierindas biedru, ekspremjeru Andri Šķēli aicināja, pēc medijos atrodamās informācijas, par viņa meitu Anetes Šķēles - Pētersones un Madaras Šķēles, kā arī dzīvesbiedres Kristianas Lībanes - Šķēles iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Db jau rakstījis, ka A. Šķēles meitas un sieva iegādājās viņa ilggadējam biznesa partnerim Edgaram Šķenderim piederošo SIA Privāto aktīvu pārvalde (PAP). Kā toreiz norādīja PAP preses pārstāvis Juris Pētersons, tad PAP ir investīciju uzņēmums un tā investīciju projektiem tiek dibināti atsevišķi uzņēmumi. Db rīcībā esošā informācija liecina, ka PAP pieder 11 SIA ar nosaukumu INPO. Pēc Db rīcībā esošās informācijas daži no PAP dibinātajiem INPO jau aktīvi darbojas investīciju biznesā, tā piemēram lielākais darījums, ko veica INPO7 bija AS Valmieras Piens iegāde, kur par padomes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Šķēle. Drīz pēc šī informācijas "politiskajā virtuvē" uzliesmoja kaislības, ka ekspremjers, TP ierindas biedrs A. Šķēle šādā veidā it kā "legalizē" 1999. gadā saņemto vekseli 29 milj. USD apmērā no kompānijas Bolster Management Limited, lai gan jau vairākas valsts iestādes veikušas par to pārbaudes un nav atklātas pretlikumīgas darbības. "Izskatās, ka ar šo darījumu Šķēle gatavojas nulles deklarācijai un, iespējams, ka šis ir viens no veidiem, kā viņš var legalizēt skaidrās naudas uzkrājumus," iepriekš aģentūrai LETA sacīja Jaunā laika deputāte Linda Mūrniece.

Zīmola "Foldlife" mērķis ir panākt, ka kartona mēbeles pircēju acīs kļūst par tādu pašu produktu kā līdz šim plašāk lietotās metāla, koka un plastmasas mēbeles.

Produkts patlaban ir pārtapšanas stadijā no eksotiska eko dizaina priekšmeta uz plaša patēriņa preci.

Mēbeļu ražošanā tiek izmantots gofrētais kartons, kas pilnībā saražots no pārstrādātas makulatūras un kuru ražo arī Latvijā. Kartona mēbeles atbilst nākotnes zaļās ekonomikas galvenajiem principiem - izgatavotas no atjaunojamiem dabas resursiem, no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, aizņem maz telpas gan lietojot, gan transportējot, ir 100% pārstrādājamas vai 100% sadalās dabā, nenodarot kaitējumu.

Pieprasītākie zīmola produkti ir kartona soliņi, bet ārvalstu tirdzniecības partneri bieži izvēlas komplektu – soliņš, krēsls un galds. Patlaban uzņēmumā norisinās tehnoloģiski uzlabojumi ražošanas procesā, dažiem produktiem pārstrādājot dizainu, lai tie būtu ražojami bez roku darba. Visus dizaina risinājumus izstrādā uzņēmumā.

Klusums pirms vētras – iespējams, tieši tā ir apzīmējama situācija Latvijas politiskajā vidē. It kā viss ir skaidrs – pārējā koalīcija ir piekritusi Nacionālās apvienības (NA) ultimātiem, no kuriem viens bija par termiņuzturēšanās atļauju izniegšanas ārvalstniekiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi noteiktā vērtībā. Proti, ir noruna ieviest tā dēvēto kvotu sistēmu. Savukārt NA par to apņēmās balsot par nākamā gada valsts budžetu un lieki nešūpot valdību.

Varētu šķist, ka ar to visas domstarpības ir atrisinātas un politiskās vienošanās panāktas, tomēr situācija nebūt nav tik vienkārša. Vispirms jau jāņem vērā, ka zināmi pavērsieni var būt tūlīt pēc tam, kad Saeimas sēžu zālē būs atskanējuši aplausi par godu valsts budžeta akceptēšanai, kas tiešām ir jo ātrāk, jo labāk sperams solis, ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmējiem joprojām tā īsti nav skaidrības par to, kas viņus sagaida nākamajā gadā. Galvenokārt nav skaidrības, cik lielā mērā palielināsies vai nepalielināsies kopējais nodokļu slogs.

Tomēr nevar izslēgt kuluāros bieži apsvērto iespēju, ka norma par uzturēšanās atļauju kvotu ieviešanu tā arī var nestāties spēkā, jo to, izmantojot savas konstitucionālās tiesības, var atmest Valsts prezidents Andris Bērziņš. Šādam solim nebūtu ne mazāko problēmu, ņemot vērā, ka minētās kvotas nav budžeta likuma paketes sastāvdaļa. Ja šis scenārijs tiešām realizēsies, būs izveidojusies duāla situācija. No vienas puses, koalīcijas partneri būs pildījuši NA paustos solījumus. No otras puses, būs pilnībā skaidrs, ka NA ir apvesti ap stūri, darot to ar Valsts prezidenta rokām. Šādā gadījumā būtisks jautājums ir par to, kā tālāk rīkosies NA – politiskais spēks, kuram gan negribās iet laukā no valdības un tādējādi riskēt kļūt par politiskajiem nelaiķiem nākamgad paredzētajās Saeimas vēlēšanās, gan arī būs jāsaglabā noteikta stāja sava elektorāta priekšā. To visu ņemot vērā, nevar izslēgt iespēju, ka NA laikā starp budžeta pieņemšanu un Ziemassvētkiem, paziņos par aiziešanu no koalīcijas. Savukārt šādos gadījumos ir divi iespējamie scenāriji.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Dolāra vērtība pieauga pasaules valūtas tirgū. Pēc tam, kad visu iepriekšējo nedēļu dolārs svārstījās šaurā apgabalā, tam izdevās to pārvarēt un nostiprināties vēl vairāk. Šādu izrāvienu sekmēja ASV Centrālās bankas apņemšanās turpināt procentu likmju paaugstināšanas politiku, par ko liecināja USD % likmju paaugstināšana līdz 2.5 %, kamēr Eiropas Centrālā banka atstāja EUR likmes nemainīgas. Kamēr prognozes saglabājas par labu tam, ka ECB nepaaugstinās procentu likmes tuvāko mēnešu laikā, bet ASV Centrālā banka gan, šī likmju pieaugošā starpība veicina investoriem pievērst lielāku uzmanību ieguldījumiem USD aktīvos, kas nes lielāku atdevi. Dolāram pozitīvs bija arī ASV Centrālās bankas prezidenta optimistiskais skats attiecībā uz ASV tekošā konta deficīta samazināšanos. Viņš uzsvēra, ka tirgus spēki un stingrāka ASV fiskālā politika palīdzēs stabilizēt un pat samazināt tekošā konta deficītu. Jau nākamās nedēļas beigās mēs varēsim pārliecināties, vai šajā sakarā ASV lietas iet uz labo pusi, jo tiks publicēti tekošā konta dati.

Eiroo (un tātad arī lats) šajā laika periodā kritās savā vērtībā pret dolāru no 1.31 līdz 1.273 USD par EUR (no 0.531 līdz 0.546 LVL par USD atbilstoši). Tāds nopietns atbalsta punkts iezīmējas pie atzīmes 1.24 USD par EUR, kaut gan dolāram varētu būt grūtības tikt līdz turienei, daudz reālāks izskatās apgabals no 1.26 līdz 1.27 USD par EUR. Savukārt pretestības punkts būs atzīme 1.29 USD par EUR. Ir aizdomas, ka ASV tekošā konta deficīta dati varētu izrādīties tikpat slikti kā tas jau ir pierasts pēdējā laikā, un tas varētu sekmēt dolāra kritumu. Pie šāda scenārija neizslēdzam iespēju eiro pacelties līdz 1.32 USD par EUR apgabalam.

Valstij jārada apstākļi, lai cilvēki var nopelnīt mājokļa iegādei, nevis jāpamet siers pelei, kas neapjauš kumosa cenu

Īpašuma tirgus flagmaņi jau pirms Pirmā mājokļa iegādes programmas iedarbināšanas sausām mutēm runājuši par to, ka potenciāliem pircējiem nevajag pašiem sevi mānīt – ja nespēj sakrāt pirmajai iemaksai, kā maksās 25 gadu garumā? Tāpēc piešķirt finansējumu tiem, kuri to patiesībā nevar atļauties, ir zināmā mērā bezatbildīgi. Sevišķi ņemot vērā to, ka Attīstības finanšu institūcijas Altum galvojums faktiski ir Latvijas nodokļu maksātāju galvojums. Reālāks atbalsts jaunajām ģimenēm, iespējams, būtu īres tirgus attīstīšana valsts vai pašvaldību līmenī, dodot iespēju ģimenēm slēgt saprātīgus ilgtermiņa īres līgumus, tostarp ar izpirkšanas tiesībām.

«Zemo cenu aviosabiedrību pasažieriem vajag tikai dzelzs krēslus, kolas automātu un viegli iztīrāmu paklāju.»

To LNT raidījumā 900 sekundes teica Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Tomēr viņš piebilda, ka Rīga nebūt neorientējas uz zemo cenu aviosabiedrībām, bet tranzītā lidojošs pasažieris jau vēlas mīksto krēslu, kafejnīcu un televizoru. «Ar jaunā termināļa celtniecību esam iekavējušies četrus gadus, tāpēc aptuveni 1 miljons Rīgas lidostas pasažieru «stāv uz čemodāniem», jo esošais termināļa limits ir četri miljoni pasažieru,» stāstīja A. Luhse, piebilstot, ka divu gadu laikā esošā termināļa jaudas palielināšanu par 2,7 milj. pasažieriem uzskata par sasniedzamu mērķi. Lidosta Rīga devusi priekšroku pašam pirmajam 2007. gadā apstiprinātajam lidostas termināļa paplašināšanas projektam, jo tas ir «lētāks un reālāks» nekā airBaltic iecere par atsevišķu termināli. Tomēr gala lēmumu par termināļa projektu pieņems Lielo investīciju padome valdības līmenī šā gada 22. martā. «Valdība jau mums ir pateikusi, ka jauno termināli nefinansēs, investors būs jāatrod mums pašiem. Uzskatu, ka nav reāli Aināra Šlesera minētie skaitļi, ka Rīgas Lidosta varētu apkalpot 20-25 milj. pasažieru gadā. Ļoti labs rādītājs mums būtu 10 miljoni. Taču var, protams, uzbūvēt termināli 25 miljoniem par 300 milj. Ls un tad atstāt to tukšu, tāpat kā galējā variantā var uzbūvēt šķūni ar dzelzs krēsliem un neko vairāk,» tā A.Luhse.

Investori šaubīgi skatās uz ieguldījumiem BRIC valstu vērtspapīros

Pēc iepriekšējās finanšu krīzes tirgus dalībnieki daudz uzmanību pievērsuši situācijai attīstītajās valstīs, kuru ekonomikas palēnām turpina savu atgūšanās procesu. Tiesa gan, pašlaik izskatās, ka jaunu nestabilitātes vilini globālajai tautsaimniecībai sagādās attīstības reģionu valstis. Jau šobrīd strauji sarūk gan Krievijas, gan Brazīlijas ekonomikas un izaugsme bremzējas arī Ķīnā. Nu var teikt, ka arī attīstības valstu grupas kopējo parādu līmenis ir augsts, kas uz sarūkošu ienākumu fona (krīt izejvielu cenas) paaugstina gan šo valstu, gan to uzņēmumu maksātspējas risku. Tāpat ASV Federālo rezervju sistēma briest augstākām dolāru procentlikmēm, un kapitāla plūsma šādos laikos mēdz no attīstības reģioniem virzīties atpakaļ uz ASV.

Kopš valsts pārņēma šo banku (gandrīz 10 mēneši), šis jautājums joprojām satrauc prātus gan parlamentāriešiem, gan vienkāršajiem iedzīvotājiem. Nav noslēpums, ka ievērojama daļa saņemtā starptautiskā aizdevuma Latvijai tiks novirzīta tieši šīs bankas atbalstīšanai.

Citiem vārdiem sakot, parParex vadības kļūdām nāksies maksāt visiem valsts iedzīvotājiem, maksājot nodokļus, kuri tiks ieturēti kredīta uzturēšanai. No pirmā acu skatiena tās bankrotēšana būtu bijusi daudz taisnīgāka - naudu zaudētu ne visai liela un vairāk nodrošināta iedzīvotāju daļa (pietam ne mūsējā).

Tomēr, patiesībā, tādu darbību rezultāts varēja būt katastrofālāks. Šī bankrota izprovocēts vietējo un ārvalstu noguldītāju aizplūdums varēja novest pie visas Latvijas banku sistēmas sabrukuma. Bet tie jau būtu zaudējumi lielākam skaitam un valsts izdevumi noguldījumu kompensēšanai, kas iespējams būtu ne mazie, būtu krietni lielāki kā novirzītie līdzekļiParex. Tam mums vienalga būtu jāaizņemas nauda, jo savējā jau sen beigusies. Pie tam, pusdzīva banku sistēma varētu paralizēt arī citas Latvijas ekonomikas nozares, bet ārvalstu investoru attieksme pret mūsu valsti uz vairākiem gadiem tiktu raidīta spēcīgā nokdaunā.