Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Rīgā no 21. līdz 23.augustam norisināsies ikgadējās Rīgas svētku svinības. Lielākie svinību notikumi sagaidāmi 11.novembra krastmalā un Vērmanes dārzā, taču līdztekus pilsētas centram par svinību noskaņu domāts arī Pārdaugavā, Bolderājā un citās pilsētas vietās, informēja Rīgas svētki 2009 preses sekretāre Līva Jēgere.

Viņa akcentēja, ka Rīgas svētku pasākumi ir vērsti uz apmeklētāju aktīvu līdzdalību svētku noskaņas radīšanā. Šogad svētku laikā notiks Rīgā vēl līdz šim nebijusi akcija Pilsēta - orķestris, kurā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai dzīves pārliecības. Akcijas intriga tiks atklāta 22.augustā, 11.novembra krastmalā plkst. 20:14.

Rīgas svētkos ikvienam būšot iespēja sev Rīgu atklāt no jauna, pamanot ikdienas steigā nemanītas vietas, kas slēpj sevī aizraujošu stāstu - jau no šodienas, 5.augusta, Rīgas centra grāmatnīcās var saņemt tradicionālās Rīgas svētku Lielās spēles karti un noteikumus. Spēles uzvarētāji tiks apbalvoti pasākumiem bagātākās dienas - 22.augusta - vakarā.

Ir pierādīts, ka katra papildus valsts brīvdiena samazina ekonomikas apjomu un tās IKP. Cik brīvdienu ir Latvijā? Šķiet, ka parasti oficiālā atbilde ir 10 + Lieldienas = 12, nepieskaitot svētdienas. Ja paskatāmies, kā ir citur Eiropā, tad Igaunijā arī ir 12 brīvdienas, Zviedrijā ir 11, Francijā ir 10, un Vācijā ir ap 9 (dažām Vācijas federālajām zemēm ir vairāk). Tātad izskatās, ka Latvijā ir vairāk brīvdienu kā citām, attīstītākām un veiksmīgākām Eiropas valstīm.

Vēl sliktāk it tas, ka šogad Saeima, neskatoties uz uzņēmēju viedokļiem, ka oficiāli noteikto svētku dienu skaitu, iespējams, vajadzētu pat samazināt, tomēr otrajā lasījumā skatot likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» grozījumus, Saeimas vairākums atbalstīja frakcijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» priekšlikumu par svētku dienām noteikt arī 6. un 7. janvāri.Tiesa, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki par oficiālām brīvdienām kļūs tikai tādā gadījumā, ja Saeimas vairākums 6. un 7. janvāra atzīšanu par svētku dienām atbalstīs arī, skatot likumu galīgajā lasījumā. Ja šis priekšlikums tiks apstiprināts, mēs vēl vairāk kaitēsim Latvijas ekonomikai un IKP samazināsim vismaz vēl par 1%.

Pēc sarunas ar premjerministri Laimdotu Straujumu izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile turpinās darbu, informēja viņas pārstāve Ilze Salna.

Notikumi skolēnu dziesmu un deju svētku ģenerālmēģinājumā pierādījuši, ka svētku organizatori nebija pilnībā gatavi šādai situācijai. «Mans uzdevums ir rīkoties, izvērtēt notikušo un turpināt darbu svētku organizācijas uzlabošanai. Ir jānotiek vērtību maiņai svētku rīkošanā. Premjeres un mans uzskats sakrīt - bērnu drošībai un veselībai ir jābūt pirmajā vietā, dziesmu un deju svētkiem ir jābūt svētkiem bērniem,» norāda ministre.

«Bija krīze, un lēmums par svētku gājiena atcelšanu bija ārkārtas risinājums. Situācija Mežaparkā sestdienas vakarā bija ļoti nopietna un prasīja atbildīgu rīcību. Es uzņemos pilnu atbildību par pieņemto lēmumu. Apzinos, ka daudzi jutās sarūgtināti par atcelto gājienu, tomēr svarīgākais svētku organizācijā ir nodrošināt ikviena bērna veselību un drošību.

Rīgas svētkus pagājušās nedēļas nogalē no 15.augusta līdz 17.augustam apmeklējuši vairāk nekā 120 000 cilvēku, liecina pasākumu organizatoru veiktie aprēķini, Db.lv informēja Rīgas svētku 2008 preses dienests..

Svētku kulminācijas pasākumus – Sadziedāšanos krastmalā ar Rīgas teātru aktieriem apmeklēja aptuveni 15 000 cilvēku, savukārt Rīgas svētku Uguņotāju sacensības pulcēja vismaz 20 000 cilvēku. Apmēram 15 000 cilvēku izspēlēja Rīgas svētku Lielo spēli.

Svētku organizatori ir gandarīti par rīdzinieku un pilsētas viesu aktivitāti apmeklējot un iesaistoties dažādos pasākumos un uzskata, ka svētki ir izdevušies veiksmīgi. Kā uzsvēra Rīgas mērs Jānis Birks: "Ļoti priecē tas, ka Rīgas svētku laikā cilvēki ne vien vēroja, bet arī iesaistījās pasākumos, padarot tos personiskākus. Es gribētu akcentēt Jūgendstila svētkus Alberta ielā, kas bija atraktīvi un pārdomāti, un palīdzēja Rīgai sevi vēlreiz pieteikt kā Jūgendstila galvaspilsētu. Vēlos pateikt lielu paldies visiem dalībniekiem, organizētājiem, atbalstītājiem un pārējiem, bez kuru palīdzības šie svētki nebūtu izdevušies tik daudzveidīgi un krāšņi."

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), biedrība «Zemnieku Saeima» (ZSA) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta iniciatīvu mainīt 11.novembra dienas statusu no atceres vai atzīmējamās dienas uz svētku dienu kā to Saeima pašreiz ir atbalstījusi 2.lasījumā, izskatot grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», informē LTRK.

ZSA, LTRK un LDDK aicina saglabāt 11.novembrim – Lāčplēša dienai – atceres vai atzīmējamās dienas statusu kā to pašreiz nosaka likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām».

Organizācijas sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī visām parlamentā pārstāvētajām frakcijām, Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai, norādot, ka papildu brīvdienas pašreiz nav pieļaujamas.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem vienas papildus svētku dienas - 11. novembra noteikšana 2018. gadā neietekmētu kopējos nodokļu ieņēmumus, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, taču 2019. gadā tas radītu 8,6 miljonus eiro zaudējumus un 2020. gadā - 9,2 miljonus eiro.

Dziesmu un deju svētku rīkotāju iecere aizliegt svētku noslēguma koncertā tirgot alu nav pārdomāta, turklāt varētu veicināt publikas un dalībnieku vēlmi ienest Mežaparka estrādes teritorijā stipro alkoholu, atzina aptaujātie alus ražotāji.

«Mūsuprāt, vēlme aizliegt Meža parka estrādē tirgot alu nav īsti pārdomāta. Atsevišķu personu dēļ, kuras varbūt pārmērīgi lietojušas alkoholu, aizliegt baudīt alu tūkstošiem citu apmeklētāju, ir muļķīgi. Turklāt alus tirdzniecības aizliegums tikai palielinātu centienus ienest teritorijā stipro alkoholu, kas savukārt radītu daudz lielākas problēmas svētku rīkotājiem un koncerta baudītājiem,» sacīja AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Viņa arī norādīja, ka svētku rīkotāju ideja mazajiem alus darītājiem organizēt konkursu, bet lielajiem - licences izsoli - ir pretrunā vienlīdzīgas konkurences principiem.

«Uzskatām, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai ar Dziesmusvētku rīkošanu atkal nesaistītos kārtējais skandāls,» sacīja Aldara pārstāve.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

6. janvāris – Zvaigznes diena, 7. janvāris – vecticībnieku un pareizticīgo Ziemassvētki, 15. augusts – Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas diena, 31. oktobris – Reformācijas diena, kā arī Jom Kipura jeb Grēku izpirkšanas svētku diena likumā «Par svētku un atceres dienām» varētu tikt noteikti par reliģisko svētku dienām.

Tāpat likumā ir plānots noteikt, ka citus reliģiskos svētkus atzīmē konfesiju noteiktajos datumos.

Minētie likuma grozījumi, kurus izstrādājuši Reformu partijas deputāti, ceturtdien nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.

Likumprojekta autori norāda, ka daļu no reliģiskajiem svētkiem, proti, Ziemassvētkus un Lieldienas, kas tiek atzīmēti saskaņā ar Gregora kalendāru, valsts jau ir noteikusi par svētku dienām, tādēļ valstij būtu jādod saviem pilsoņiem iespēju reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni un apmeklējot pasākumus savā draudzē.

Dziesmu un deju svētku ēdināšanas nodrošināšanā vislielākās raizes raisa loģistikas ceļu nodrošināšana, jo Rīgā notiek daudzi ceļu remonti.

Tā sacīja Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanas konkursā uzvarējušā SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Tāpat starp potenciālajiem sarežģījumiem ēdināšanas nodrošināšanā svētku dalībniekiem valdes priekšsēdētājs minēja produktu piegādes loģistikas iespējamos aizkavējumus un konkrētu pārtikas produktu nepieejamību. Trūkstot arī darba roku, kas vērojams visā Latvijas tirgū.

"Esam ar ilggadēju Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pieredzi kā Latvijā, tā Igaunijā, tāpēc apzināmies iespējamos riskus," sacīja Kaugars.

Taujāts par to, kā plānots nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus, Kaugars pauda, ka uzņēmums sadarbosies ar pastāvīgiem un ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem un loģistikas partneriem. Ēdiens tiks gatavots vairākās virtuvēs, kuras arī ikdienā nodrošina ēdināšanu vairākiem tūkstošiem apmeklētāju.

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam, otrdien, 12.aprīlī lēmusi valdība, informē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Nākamie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.

Līdz 2016. gada decembrim Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkotājs Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar svētku sagatavošanā iesaistītajām pusēm (valsts institūcijām, pašvaldībām, svētku pasākumu darba grupām u.c.) plāno sagatavot svētku pasākumu plānu un māksliniecisko programmu, kā arī izvērtēt svētku pasākumiem piemērotākās norises vietas.

Tuvākajā laikā plānots izveidot svētku Rīcības komiteju, kuras sastāvā būs svētku rīkošanā iesaistīto ministriju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas domes un citu institūciju, kuras iesaistītas Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, pārstāvji.

No šodienas līdz 31.oktobrim e-dziesmusvētku formātā norisināsies XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Dziesmu svētki attālinātā formātā notiks, lai ikviens bērns un jaunietis, kurš līdzdarbojies svētku procesā vairāku gadu garumā, varētu atspoguļot savu veikumu video formātā.

Svētku kopējo programmu veido dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Tās tiek filmētas un translētas Latvijas Televīzijas (LTV) un citās digitālajās platformās.

Jebkurā svētku norisē varēs piedalīties dalībnieki no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam. Svētku svinēšanas laikā tikšot ievērota "burbuļa" stratēģija, kā arī svētki norisināsies ārā pēc iespējas tuvāk dalībnieku dzīvesvietai. IZM piedāvā, ka dziesmu un deju svētku laikā šogad nenotiks centralizēti mēģinājum un nebūs paredzēts garš mēģinājumu process. Tāpat bērnu nometnēs kolektīvi varēs veidot videoierakstus, savukārt pie labvēlīgas epidemioloģiskās situācijas septembrī vai oktobrī varētu notikt kāda svētku norise klātienē.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Šogad pirmo reizi tiks piemērots likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» noteiktais, ka gadījumā, ja svētku diena - Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu. Tātad šogad 9. jūlijs Latvijā būs brīvdiena.

Labklājības ministrija skaidro, ka atbilstoši vispārējam principam darbs šajā brīvdienā darbiniekiem nav jāveic. Ja cilvēks tiek nodarbināts šī gada 9. jūlijā, darba devējam viņam ir jāpiešķir līdzvērtīga kompensējoša atpūta. Tiem darbiniekiem, kuri tiks nodarbināti šī gada 8. jūlijā, tas ir - svētku dienā, par darbu papildus jau noteiktajai darba algai būs jāizmaksā arī Darba likumā paredzētā piemaksa par darbu svētku dienā. Tas ir ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu vai arī jāpiešķir atbilstoša apmaksāta atpūta citā laikā.

Sveicot visus lasītājus Valsts svētkos, db.lv iesaka pasākumus, kurus vērts apmeklēt svētku dienās. Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumi Rīgā

14. — 18. novembrī no plkst. 18.00 līdz 23.00 Rīgas centrā gaismas festivāls Staro Rīga 2008

Izveidoti trīs pastaigu maršruti. Maršruts, kas iezīmēts sarkanā krāsā, sāksies uz AB dambja un noslēgsies Brīvības bulvārī, ļaujot apskatīt 14 izgaismotus objektus pilsētas centrā un Vecrīgā. Zilais maršruts sāksies 11.novembra krastmalā un, metot līkumu caur Kronvalda parku, staigātājus aizvedīs uz Vērmanes dārzu, iekļaujot 12 gaismas objektus, savukārt Zaļais maršruts ļaus apskatīt desmit izgaismotus objektus no Centrāltirgus Spīķeriem līdz Alberta ielai.

Četrus vakarus no 14. līdz 17.novembrim piemērotos laika apstākļos izgaismoto Rīgu būs iespējams apskatīt no kuģīša Maria, kas dosies braucienos pa Daugavu no plkst.16 līdz 23.