Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Satvermes tiesa ir atzinusi, ka parakstītais Latvijas - Krievijas robežlīgums atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa spriedumā izvērtēja vēstures faktus, bez kuru rūpīgas analīzes nebūtu iespējams izlemt lietā ietvertos prasījumus, piemēram, notikumus, kas ir saistīti ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu un atjaunošanu, 1920. gada Miera līguma noslēgšanu, Latvijas valsts turpināšanos. Spriedumā ir ietverta arī 1940. gada notikumu juridiska kvalifikācija. Satversmes tiesa secināja, ka PSRS 1940. gadā ir veikusi agresiju pret Latvijas valsti un iejaukusies tās iekšējās lietās. Tam sekoja prettiesiska – tā laika starptautisko tiesību normām neatbilstoša – Latvijas okupācija un aneksija. Tikpat prettiesiski PSRS veica Latvijas teritorijas daļas atsavināšanu par labu Krievijas PFSR 1944. gadā.

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par vecāku pabalsta apmēra ierobežojumiem. Lieta ir ierosināta pēc zvērināto advokātu biroja MAQS Law Firm un Māmiņu Kluba pieteikuma.

Sūdzībā apstrīdēts vecāku pabalsta ierobežojums, kas tiek piemērots gadījumā, ja vecāku pabalsta saņēmējs strādā un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un ir noteikts 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

ST pieņēma lēmumu ierosināt lietu par šī likuma 5.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 91. un 110.pantam.

Satversmes 1., 91. un 110.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī to, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesas uzdevums ir izvērtēt normatīvo aktu atbilstību Satversmei, taču konstitucionālās tiesas spriedumu saturs liecina, ka nodokļu jautājumos tā pieņem ļoti konservatīvu un piesardzīgu pozīciju.

Šādus secinājumus izraisa tiesai iesniegto sūdzību izskatīšanas gaita un pieņemtie spriedumi.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Praksē kritērijs «acīmredzami nepietiekams pamatojums» dod Satversmes tiesai plašas iespējas atteikties ierosināt jebkādu konstitucionālo sūdzību neatkarīgi no tā, cik detalizēts un juridiski argumentēts pamatojums ir sniegts sūdzībā, un Satversmes tiesa šo iespēju arī bieži izmanto. Piemēram, ja konstitucionālajā sūdzībā pieteicējs argumentēti un ar finanšu prognozēm uzrāda, kādā veidā jaunais normatīvais regulējums nesamērīgi samazinās uzņēmuma finanšu rādītājus, tomēr minētais ne vienmēr no Satversmes tiesas puses tiks uzskatīts par pietiekamu pierādījumu, ka normatīvais regulējums rada uzņēmumam faktiskus zaudējumus. Diemžēl lēmumos par atteikšanos ierosināt tiesvedību Satversmes tiesa sniedz ļoti īsu un neizvērstu argumentāciju, bieži vien aprobežojoties ar vienas rindkopas garu vispārēju apgalvojumu, ka nav pierādīts aizskārums vai ka nav pietiekama argumentācija.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Baltcom 4G biznesa interešu aizstāvēšanas dēļ atkārtoti vērsīsies Satversmes tiesā, jo norāda uz apsūdzētās ST tiesneses Vinetas Muižnieces iespējamo ietekmi uz uzņēmuma iesniegtās prasības atteikšanas iemeslu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom, kura vadītājs ir Pēteris Šmidre, plāno atkārtoti vērsties Satversmes tiesā (ST). Viens no iemesliem ir tāds, ka pirmajā reizē sēdē piedalījās šobrīd apsūdzētā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, DB norādīja Baltcom vadītājs Pēteris Šmidre. Tādējādi tas, iespējams, varēja ietekmēt uzņēmuma iesniegtās prasības atteikuma iemeslu. Otrs Baltcom iemesls ir tāds, ka pirmā uzņēmuma prasība tika iesniegta 2010.gada decembrī, ko Satversmes tiesa nepieņēma izskatīšanai, bet otro reizi - 2011.gada decembrī, kad tika iesniegti papildinājumi pirmajai prasībai, tā tika noraidīta Administratīvajā tiesā Baltcom esošās tiesvedības dēļ.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

2006.gada 29.decembrī Satversmes tiesā saņemti trīs Valsts cilvēktiesību biroja pieteikumi, kuros birojs lūdz Satversmes tiesu atzīt vairākas normas par neatbilstošām Satversmei, Db.lv informēja Satversmes tiesas preses sekretārs Arvis Ērmiņš.

Birojs apstrīd Ārstniecības likuma 68. panta atbilstību Satversmes 91. un 94. pantam, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5. panta ceturtajai daļai un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 9. panta ceturtajai daļai.

Apstrīdētais Ārstniecības likuma pants nosauc gadījumus, kad ir pieļaujama slimnieka ambulatoriska vai stacionāra izmeklēšana un ārstēšana pret slimnieka gribu, kā arī noteic kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par slimnieka ārstēšanu pret viņa gribu.

Birojs uzskata, ka apstrīdētā norma nenodrošina personas tiesības uz brīvību. Lēmumu par slimnieka ārstēšanu pret viņa gribu un piespiedu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā pieņem vismaz trīs ārsti ar psihiatra kvalifikāciju kopīgā apspriedē. Tomēr nav paredzētas slimnieka tiesības lūgt pārskatīt lēmumu par ārstēšanu pret viņa gribu un ar to saistīto brīvības atņemšanu. Tāpat likums nenosaka termiņu, kurā ārstu konsīlijam ir pienākums pārskatīt pieņemto lēmumu.

2007.gada 15.maijā SIA Famar-Desi, kam pieder lielveikali Būvniecības ABC, iesniegusi parsūdzēšanas pieteikumu Administratīvā rajona tiesai par Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr. E03-RIG-132, ar kuru SIA Famar-Desi tiek piemērots naudas sods 5000 latu apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot administratīvās lietas materiālus, kas saitīti ar SIA Famar-Desi veikalu Būvniecības ABC reklāmas materiāliem, konstatēja, ka minētajā reklāmā pausta diskriminācija pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai sociālās izcelšanās dēļ, kas ir pretrunā ar Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 1. punktu.

Pārsūdzēšanas pieteikums pamatots saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 76.p., 77.p., 78.p., 79.p., 84.p., 86.p., 125.p., 126.p. un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 280.p., 281.p., 283.p., 285.p., 286.p, un tiek lūgts apturēt lēmumu Nr.E03-RIG-132 izpildi, atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr.E03-RIG-132 un piedzīt no Atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra par labu Pieteicējam, SIA Famar-Desi nomaksāto valsts nodevu desmit latu apmērā", informēja SIA Famar-Desi, lielveikalu Būvniecības ABC mārketinga nodaļas vadītāja Ināra Apsalone.

Satversmes tiesa rīcības sēdē pieņēmusi lēmumu neapturēt tiesvedību civillietas daļā, kurā maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka administrators prasa uzsākts bankas bankrota procedūru.

DB jau rakstīja, kā šā gada februārī vairākas privātpersonas Satversmes tiesā iesniedza sūdzību par Kredītiestāžu likuma vairāku normu neatbilstību Satversmei. Savukārt šā gada 21. martā Satversmes tiesā tika saņemts Santas Ančas, Jevgēnijas Dimperes, Inas Inkēnas un Raimonda Paula lūgums piemērot pagaidu noregulējumu šajā lietā un apturēt tiesvedību civillietā.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka bankrota procedūras uzsākšana padarīs neiespējamu sanācijas piemērošanu un Krājbankas maksātspējas atjaunošanu.

Gadījumā, ja Satversmes tiesa atzīs apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmei, bankrota procedūras uzsākšana padarīšot Satversmes tiesas sprieduma izpildi par neiespējamu. Savukārt pieteikuma iesniedzēju īpašuma tiesībām tikšot nodarīts neatgriezenisks un nenovēršams aizskārums, tika norādīts pieteikumā.

Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā par likuma Par nodokļiem un nodevām 60., 61. un 62. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 92. pantam un 105. pantam, kas nosaka, ka valdes loceklim ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, lai izpildītu pienākumu maksāt nodokļus sabiedrības interesēs, informē ST.

Likuma Par nodokļiem un nodevām 60. pants nosaka pamatu un kārtību administratīvajam procesam par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu valsts budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies.

Likuma Par nodokļiem un nodevām 61. pantā ir noteikta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no attiecīgā juridiskās personas valdes locekļa.

Savukārt likuma Par nodokļiem un nodevām 62. pants nosaka kārtību, kādā ir izpildāms Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu.

Vajag rīkoties atbilstoši likumam, nevis likumu pielāgot situācijai, un tā attiecas arī uz teritoriālo plānojumu. Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, norādot, ka Rīgas ostas plānojums nevar būt kā balta lapa.

Satversmes tiesa ir aizliegusi īstenot Rīgas pilsētas attīstības plānu ostas teritorijā. Kāpēc īsti tika uzskatīts, ka šā plāna realizācijas gadījumā netiks ievērota Satversme?

Ar šo spriedumu nav aizliegts attīstīt Rīgas ostu. Tajā ir teikts, ka Rīgas teritorijas plānā tā daļa, kas attiecas uz brīvostas teritoriju, un kuras izmantošana pēc būtības atšķiras no esošās situācijas, nedrīkst stāties spēkā. Un tam ir savi iemesli. Izskatot šo lietu, tika konstatēts, ka Rīgas pašvaldība, pieņemot šos saistošos noteikumus, izdarīja trīs būtiskus procesuālus pārkāpumus, kuru dēļ tie nedrīkstēja tikt pieņemti. Pirmie divi no tiem ir saistīti ar stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu. Pilsētas teritorijas plānojumā šis novērtējums tieši attiecībā uz ostas teritoriju nav veikts, un to var secināt no Vides pārraudzības valsts inspekcijas atzinuma, kur ir skaidri pateikts, ka diemžēl ir tikai iezīmēta ostas teritorija, bet nav noteikts nekas sīkāk. Tika arī pieļauts, ka šis novērtējums tiks iekļauts Rīgas ostas attīstības programmā, taču likumdošana nepieļauj to darīt. Jebkuras ostas attīstības programma nav ārējais normatīvais akts, bet trešajām personām ir saistoši tikai ārējie normatīvie akti. Piemēram, būvatļaujas var tikt izsniegtas tikai saskaņā ar teritorijas plānojumu, nevis ostas attīstības programu. Protams, ja otsas teritorijā tiks būvēta, piemēram, kāda rūpnīca, būs jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, taču ir jābūt arī kopējam strātēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam.

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

4. janvārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Ministru kabineta 2000. gada 15. augusta noteikumu Nr. 272 Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā 3. punktu, 2000. gada 30. novembra likuma Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā 3. pantu un 2006. gada 25. maija likumu Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā atzina par neatbilstošiem Satversmes 91. pantam un spēkā neesošiem no 2007. gada 1. jūnija, Db.lv informēja Satversmes tiesa.

Ar apstrīdētajām normām grozīts Militārpersonu izdienas pensiju likuma pants, kurš noteic to, kuras militārpersonu dienesta atalgojuma sastāvdaļas ņemamas vērā, aprēķinot izdienas pensiju. Līdz apstrīdēto grozījumu pieņemšanai tika ņemta vērā amatalga, piemaksa par dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu, kā arī citas piemaksas. Savukārt saskaņā ar grozījumiem piemaksas izdienas pensijas aprēķināšanā nav ņemamas vērā.

Satversmes 91. pants noteic visu cilvēku vienlīdzība likuma un tiesas priekšā.

Pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza Valsts cilvēktiesību birojs, kurš uzskatīja, ka ar apstrīdētajiem grozījumiem nepamatoti sašaurinātas militārpersonu sociālās garantijas.