Sberbank, Krievijas lielākais aizdevējs, varētu iegādāties 80% investīciju bankas Troika Dialog par vienu miljardu ASV dolāru, lai paplašinātos investīciju bankas segmentā, atsaucoties uz Krievijas izdevuma Ведомости sniegto informāciju, vēsta Bloomberg.

Krievijas medijs šādu informāciju ieguvis no neoficiāliem informācijas avotiem.

Atlikušos 20% Sberbank varētu nopirkt divu līdz trīs gadu laikā pēc tam, kad nomainītos Troika priekšsēdētājs.

Vakar Ведомости ziņoja, ka Sberbank varētu nolīgt Alesandro Profumo (Alessandro Profumo), UniCredit SpA bijušo vadītāju. Profumo, kurš palīdzēja pārveidot UniCredit no reģionālas par globālu banku, varētu kļūt par konsultantu Sberbank vadītājam Germanam Grefam, kura plānos ir starptautiska ekspansija.

Sankcijām pakļautās Krievijas valsts kontrolētās bankas "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe" ir bankrota priekšā, jo noguldītāji no grupas bankām pastiprināti izņem naudu, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums.

Tajā teikts, ka "Sberbank Europe", kuras galvenā mīne atrodas Austrijā, un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "piedzīvojušas būtisku noguldījumu aizplūšanu, ko izraisījusi ģeopolitiskās spriedzes ietekme uz to reputāciju".

Pēc ECB vērtējuma, 'Sberbank Europe" un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "nespēj vai, iespējams, nespēs pildīt savas saistības, ņemot vērā to likviditātes situācijas pasliktināšanos".

"Sberbank Europe" ir arī meitasbankas Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Serbijā un Ungārijā, taču uz tām neattiecas ECB tiešā uzraudzība.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ceturtdien noteica sankicijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Krievijas lielākā banka "Sberbank" trešdien paziņoja, ka pamet Eiropas tirgu, ņemot vērā pret to noteiktās rietumvalstu sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, "Sberbank" nolēmusi pamest Eiropas tirgu," teikts bankas publiskotajā paziņojumā, ko izplatījušas Krievijas ziņu aģentūras.

Bankas Eiropas struktūrvienībās novērojama ārkārtīgi liela noguldījumu aizplūšana un draudi darbiniekiem un struktūrvienību darbam, skaidro "Sberbank".

Tikmēr Eiropas banku uzraudzības iestāde otrdien paziņoja, ka "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe AG" tiks likvidēta, bet struktūrvienības Horvātijā un Slovēnijā pārdotas vietējām bankām.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā pagājušajā ceturtdienā noteica sankcijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Sberbank, Krievijas lielākais aizdevējs, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī prēmijās izmaksājis rekordlielu summu - 816 miljonus rubļu (28 miljonus ASV dolāru), atsaucoties uz Krievijas izdevuma Ведомости sniegto informāciju, ziņo Bloomberg.

Krievijas medijs šādu informāciju ieguvis no kompānijas dokumentiem.

Valsts pārziņā esošā banka gadā kopumā prēmijās izmaksājusi 985 miljonus rubļu. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā tika izmaksāts 2009.gadā un par 5% vairāk - nekā 2008.gadā.

Februāra sākumā Ведомости vēstīja, ka Sberbank varētu nolīgt Alesandro Profumo (Alessandro Profumo), UniCredit SpA bijušo vadītāju. Profumo, kurš palīdzēja pārveidot UniCredit no reģionālas par globālu banku, varētu kļūt par konsultantu Sberbank vadītājam Germanam Grefam, kura plānos ir starptautiska ekspansija.

Dažas dienas vēlāk Krievijas izdevums arī informēja, ka Sberbank varētu iegādāties 80% investīciju bankas Troika Dialog par vienu miljardu ASV dolāru, lai paplašinātos investīciju bankas segmentā.

Krievijas Sberbank sankciju un vandālisma dēļ nākas strauji pamest Ukrainu, raksta ārvalstu mediji.

Reuters raksta, ka Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs atzinis, ka banka ļoti aktīvi meklējusi iespējas, kā ātri iziet no Ukrainas. Bankas kredītu zaudējumu uzkrājumi Ukrainā veidoja aptuveni 70% no tās potenciālajiem zaudējumiem.

Nesen Ukrainas centrālā banka nolēma ieviest vairāk sankciju Sberbank un citām Krievijas valstij piederošām bankām Ukrainā.

Otrdienas rītā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā aktīvisti sāka demontēt barikādes, ar kurām bija bloķējuši Sberbank galveno biroju, reaģējot uz ziņām, ka banka panākusi vienošanos, lai izietu no šī tirgus. Bankai vēl nepieciešama regulatoru atļauja, raksta Financial Times.

Somijas raidorganizācija YLE pirmdienas vakarā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecina par Ziemeļvalstu banku grupas «Nordea» iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā «Nordea» Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem.

Jauna datu noplūde ir atklājusi slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitījis miljardiem eiro.

Noplūdinātie dokumenti parāda vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.

Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.

Noplūdinātajos datos ir liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta saraksti un kompāniju dokumentiem par laiku no 2005. līdz 2017.gadam. Svarīgākā šo datu daļa attiecas uz pārskaitījumiem no Lietuvas bankām «Ūkio bankas» un «Snoras», kuras tagad ir slēgtas.

Gadijumā, ja finanšu nedienu skartā Grieķija izstāsies no eirozonas, Krievijas ekonomika varētu sarukt par aptuveni 2%, notiktu kapitāla aizplūde 95 līdz 100 miljardu ASV dolāru apmērā, turklāt mazinātos arī rubļa vērtība.

Ar šādām aplēsēm klajā nācis Krievijas Sberbank Makroekonomiskās izpētes centrs, vēsta RIA Novosti.

«Sliktākais scenārijs izsauks kapitāla aizplūdi 95 līdz 100 miljardu dolāru apmērā, kā arī ekonomikas lejupslīdi 2% apmērā,» norāda Sberbank pārstāvis Andrejs Siņakovs, prezentējot ziņojumu par to, kā eirozonas periferiālās valstis skar Eiropas parādu krīze.

Sberbank eksperti arī paredz rubļa vērtības samazināšanos, gadījumā, ja piepildās ļaunākais scenārijs un Grieķija izstājas no eirozonas.

A. Siņakovs gan ir pārliecināts, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Eiropā, atsevišķu valstu izstāšanās no monetārās savienības ir neizbēgama. «Šādos apstākļos eirozonas saglābšanas scenārija piepildīšanās ir maz ticama,» tā viņš.

Krievija plāno pārdot 7,6% valsts lielākās bankas Sberbank akciju, un jau tuvākajā laikā tiks rīkotās tikšanās ar investoriem, ziņo Bloomberg.

Pārdodot šādu daļu akciju, valsts varētu iegūt aptuveni 149 miljardus Krievijas rubļu (4,9 miljardus ASV dolāru). Šobrīd Sberbank 57,6% akciju pieder Krievijas centrālajai bankai. Tiesa gan, arī pēc akciju pārdošanas Krievijas centrālā banka pār Sberbank kontroli saglabās – tai piederēs 50% plus viena minētās Krievijas komercbankas akcija.

Krievijas daļas Sberbank pārdošana tika plānota jau agrāk un vairākas reizes tika atlikta, jo bija tramīgs noskaņojums finanšu tirgos (jeb tika gaidīta augtāka akcijas cena).

Jāpiebilst, ka Krievijas valdība, privatizējot dažādus uzņēmumus, līdz 2015. gadam plāno piesaistīt 1,5 triljonus Krievijas rubļu. Šā gada sākumā Krievija pārdeva arī 10% sev piederošās bankas VTB akciju 3,3 miljardu ASV dolāru apjomā.

Pēc tam, kad noslēgsies Krievijas bankas Sberbank Ukrainas meitasbankas pārdošanas darījums, kredītiestāde tiks pārdēvēta par Norvik bank, atsaucoties uz bankas akcionāra Grigorija Guseļņikova teikto, raksta UNN.

«Banka tiks pārdēvēta, un acīmredzot to sauks Norvik bank, jo tā būs Eiropā strādājošās Norvik bank meitasbanka,» viņš uzsvēris.

Pēc viņa teiktā, zīmola maiņa tiks veikta gan pircēja, gan pārdevēja interesēs.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Norvik Banka un tās galvenais akcionārs, Lielbritānijas pilsonis Grigorijs Guseļikovs, 27. martā parakstījuši vienošanos par iesaistīšanos investīciju konsorcijā Krievijas Sberbankas Ukrainas filiāles iegādei, informē Norvik Bankas pārstāvji.

Par jaunā konsorcija vairākuma akcionāru kļuvis Lielbritānijas pavalstnieks Saids Gucerijevs (Саид Гуцериев) un viņam piederošs Baltkrievijas uzņēmums. Šis darījums ļaus piedāvāt Ukrainas klientiem apkalpošanu, kas balstīta uz Eiropas kvalitātes un pieejamības principiem, saglabājot Krievijas Sberbankas izveidoto bankas tehnoloģisko līmeni.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Bank of America Corp. un Credit Suisse AG ir starp bankām, kas sniegs ieteikumus Krievijai par globāla finanšu centra izveidi Maskavā, stāstījis valdības darba grupas, kas pārrauga šos centienus, vadītājs Aleksandrs Vološins, ziņo Bloomberg.

Saskaņā ar Vološina teikto konsultatīvajai padomei pievienosies arī Societe Generale SA, UniCredit SpA, Nomura Holdings Inc., Ernst & Young un KPMG International. Tiks pārstāvētas arī Sberbank un VTB Group, Krievijas divas lielākās bankas, Maskavā bāzētā investīciju banka Troika Dialog un attīstības banka VEB. Paneli vadīs Sberbank vadītājs Germans Grefs un Credit Suisse priekšsēdētāja vietnieks Urs Roners.

«Mēs izvēlējāmies tos, kuriem ir pieredze lielu projektu uzsākšanā,» stāstījis Vološins.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja dekrētu, izveidojot paneli, 29.decembrī. Viņa plāns ir pārvērst Krievijas galvaspilsētu globālā finanšu centrā, lai palīdzētu diversificēt ekonomiku un samazināt tās atkarību no enerģijas eksporta.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Krievijas lielākā mazumtirdzniecības banka Sberbank ir uzsākusi tādas ierīces pārbaudi, ko savulaik būtu mīlējuši VDK – bankomātu, kurā iebūvēts melu detektors, lai novērstu krāpšanos ar patēriņa kredītiem, raksta New York Times.

Bankas klienti varēs pieteikties patēriņa kredītam izmatojot bankomātu, piedevām, «otrā galā» nebūs cilvēku. Lai arī šāda kredītu izsniegšanas kārtība pasaulē nav nekas jauns – krievu ierīce nolasīs pasi, pārbaudīs pirkstu nospiedumus un veiks trīsdimensiālu sejas skenēšanu.

Bankomāts izmantos arī balss atpazīšanas programmatūru, lai noteiktu vai indivīds godīgi atbild uz tādiem jautājumiem kā: «Vai jūs esat nodarbināts?» un «Vai pašlaik jums vēl ir citas, nenokārtotas kredītsaistības?»

Programmatūra spēs noteikt nervozitāti un emocionālu stresu, kas varētu liecināt par to, ka kredīta pieteikuma iesniedzējs melo. Šī informācija tiks salīdzināta ar citiem datiem, piemēram, cilvēka kredītvēsturi.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Eiropas Savienība (ES) otrdien no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdz trīs Krievijas bankas, ieskaitot tās lielāko banku "Sberbank".

Jūnija sākumā pieņemtā sestā sankciju pakete Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā paredz no SWIFT atslēgt "Sberbank", Maskavas kredītu banku un "Rosseļhozbank".

Banku pārstāvji, tāpat kā iepriekš, apgalvo, ka atslēgšana no SWIFT ne pārāk spēcīgi ietekmēs to darbību.

Kā vēsta Krievijas mediji, "Sberbank" paziņoja, ka strādā ierastajā režīmā un atslēgšana no SWIFT nemaina situāciju ar starptautiskajiem maksājumiem.

Maskavas kredītu banka pavēstīja, ka operācijas Krievijas iekšienē notiks ierastajā režīmā, taču maksājumi uz ārvalstīm var prasīt vairāk laika.

"Rosseļhozbank" paziņoja, ka Krievijas banku sistēmā radīti nepieciešamie apstākļi nepārtrauktas autonomas darbības nodrošināšanai.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Krievijas lielākā banka Sberbank trešdien paziņoja, ka sākusi saskatīt atveseļošanās pazīmes valsts finanšu nozarē, kas nonākusi dziļā krīzē.

Prezentējot jaunākos finanšu rezultātus, kurus Sberbank jau atzinusi par labākiem ceturkšņa rādītājiem šī gada laikā, bankas finanšu direktors Aleksandrs Morozovs norādīja, ka banka reģistrējusi procentu ienākumu kāpumu un arī hipotekāro aizdevumu izsniegšana palielinās.

Sberbank vēsta, ka šā gada trešajā ceturksnī tā strādājusi ar 65,4 miljardu rubļu (930 miljonu eiro) tīro peļņu, kas ir par 8% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Bankas procentu ienākumi pieauguši par 25%, bet komisiju ienākumi - par 33%.

Krievijas banku sektoru smagi ietekmējusi ekonomikas lejupslīde, kuru izraisījis naftas cenu kritums un rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Krievijas naftas kompānija Rosneft pavēstījusi, ka uzsākusi sarunas par iespēju iegādāties Lielbritānijas kompānijas BP daļu britu – krievu kopuzņēmumā TNK-BP.

Kopuzņēmums TNK-BP pieder BP un Krievijas Alfa Access Renova (AAR). Pašlaik vēlmi pārņemt pusi no BP daļas kopuzņēmumā izteikusi AAR, apņemoties maksāt par to desmit miljardus ASV dolāru. Analītiķi BP daļu Krievijas – Lielbritānijas kopuzņēmumā novērtējuši 25 līdz 30 miljardu ASV dolāru apmērā.

Lielbritānijas BP jau ilgāku laiku cenšas atrast veidu kā pamest dalību kopuzņēmumā, kas līdz šim bijušas nemierīgas, lai arī ienesīgas investīcijas, un atrast citu ceļu, kā piekļūt pie Krievijas dabas resursiem, vēsta Reuters.

Eksperti norāda, ka BP Rosneft piedāvājums ir izdevīgāks. Noslēdzot līgumu ar Krievijas valsts naftas kompāniju, BP varētu vēlāk tikt pie projektiem, kas ļautu apgūt milzīgos valsts dabas resursus.