Uz Eiropas zemo depozītu likmju fona ar vēl zemākām likmēm izceļas Latvijas bankas

(Raksts papildināts ar informāciju galerijā.)

Dažus pēdējos gadus Eiropā banku depozītu ziņā varētu raksturot kā absolūti liesus gadus. Termiņnoguldījumu likmes ir smieklīgi zemas, turklāt nav īsti pamata cerēt, ka tās vidējā termiņā varētu būtiski palielināties. Tiesa gan, rekordzemu depozītu likmju ziņā uz pārējo Eiropas valstu fona izceļas Latvija – mums tās ir pašas zemākās!

Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotie dati liecina, ka jūlijā vidējā banku depozītu likme par 12 mēnešu noguldījumu Latvijā bijusi vien 0,29%. Piemēram, Vācijā vidēji no bankām par gada depozītu var dabūt 0,53%, Zviedrijā – 1%, bet Apvienotajā Karalistē – 1,25%. Vēl augstākas gada depozītu likmes ir Grieķijā – vidēji 2,27%, Polijā – 2,64% un Rumānijā – 3,08%. Nedaudz augstākas nekā Latvijā noguldījumu likmes ir arī Igaunijā un Lietuvā.

SEB Unibankas grupa 2007. gada pirmajos deviņos mēnešos ir strādājusi ar 44,9 miljonu latu tīro peļņu, savukārt pamatdarbības ieņēmumus šajā laikā veido 86,4 miljoni latu.

SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols: “Šā gada 9 mēneši ir bijuši salīdzinoši saspringts laiks visai Latvijas ekonomikai. Vēl joprojām vairāki procesi nav līdz galam sakārtoti, lai mēs varētu runāt par Latvijas sabalansētu attīstību turpmāk. Savus pienākumus ekonomikas stabilizēšanā ir veikusi arī SEB Unibanka. Jau no pagājušā gada SEB Unibanka ir atbalstījusi valdības centienus sabalansēt kreditēšanas apjomus, pastiprināti ievērojusi normatīvajos aktos iestrādātās prasības kredītņēmējiem, lai kredīta ņemšana būtu daudz atbildīgāks solis, nekā tas vairākos gadījumos ir bijis līdz šim. Tai pat laikā esam pārliecināti, ka kreditēšana kā līdzekļu piesaiste dzīves līmeņa uzlabošanai noteikti saglabāsies, kreditēšana kā finansējuma piešķiršana uzņēmējiem tiks attīstīta vēl vērienīgākos apmēros, uzsvaru liekot uz biznesa idejas un tās ietekmes uz tautsaimniecību, mūsu ekonomikas attīstības novērtēšanu. Kreditēšana Latvijā kopumā ieies citā attīstības fāzē. Jebkurā gadījumā - SEB Unibanka kreditēšanu ir uzskatījusi, uzskata un uzskatīs par vienu no būtiskākajiem sava biznesa virzieniem.”

SEB Unibanka pēdējo 2 gadu laikā, īstenojot dubulta zīmola stratēģiju, ir veicinājusi SEB (Skandinaviska Enskilda Banken) zīmola atpazīstamību Latvijā ar mērķi pilnībā integrēties SEB grupā. Ņemot vērā to, ka SEB Unibanka biznesa līmenī savu integrāciju SEB grupā realizēja iepriekšējo gadu laikā, līdz nākošā gada aprīlim ir plānots pabeigt arī iesākto zīmola maiņu, kad SEB Unibanka juridiski kļūs par SEB banku, Db.lv informēja bankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

1998. gadā, kad SEB grupa iegādājās AS Latvijas Unibanka, bankas nosaukums tika papildināts ar atzīmi SEB grupas banka, lai norādītu savu piederību SEB grupai.

SEB Unibankai nostiprinoties kā nozīmīgai SEB grupas daļai, 2004. gada nogalē tika pieņemts lēmums, ka 2005. gada aprīlī Unibankas zīmolam tiks pievienots SEB, kas vēl vairāk apliecinās bankas esamību SEB grupā.

Vairāki līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji šo divu gadu laikā ir iepazinuši SEB zīmolu, un tas ir labs pamats, lai SEB Unibanka tieši nākošā gada sākumā pabeigtu iesākto zīmola maiņu, no dubulta zīmola pārejot uz vienu - SEB zīmolu. Līdzīgi SEB Unibankai, arī pārējās SEB grupai piederošās Baltijas bankas - SEB Vilniaus bankas un SEB Eesti Uhispank plāno 2008. gada pavasarī veiksmīgi noslēgt savu integrāciju SEB.

SEB Unibankas grupa 2007. gada pirmajā pusgadā ir strādājusi ar 28,0 miljonu latu tīro peļņu, savukārt pamatdarbības ieņēmumus šajā laikā veido 55,2 miljoni latu, liecina SEB Unibankas grupas konsolidētie neauditētie bilances un peļņas - zaudējumu aprēķina dati.

Kopējā aktīvu vērtība uz šā gada 30. jūniju bija 3,2 miljardi latu, 2007. gada pirmajā pusgadā palielinoties par 15%. SEB Unibankas grupas kapitālu un rezerves šā gada 30. jūnijā veidoja 203,5 miljoni latu, Db.lv informēja AS SEB Latvijas Unibanka sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols: "2007. gada pirmais pusgads SEB Unibankas grupas darbībā iezīmējies ar vēl ciešāku integrāciju SEB grupā, kas paver durvis vēl straujākai mūsu profesionālajai izaugsmei un ļauj mūsu klientiem piedāvāt dažādām finanšu situācijām piemērotus pakalpojumus tiem piemērotā laikā un vietā. Pirmā pusgada darbības rezultāti liecina, ka līdz šim paveikto mūsu klienti ir novērtējuši atzinīgi un uzskata mūsu pakalpojumus par būtisku viņu finanšu ikdienas sastāvdaļu. Vairāk kā 842 000 klienti - tas ir augstākā līmeņa novērtējums. Pagājušajā nedēļā nozīmīgu atzinību - Labākā banka Latvijā - saņēmām arī no starptautiskā biznesa žurnāla Euromoney. SEB Unibankas komandai tā ir nozīmīga atzinība par paveikto. 2007. gada laikā turpināsim iesākto darbu arī pie zīmola maiņas, kas tika uzsākts jau 2005. gada pavasarī, pilnībā pārejot uz vienu - SEB zīmolu. Līdzīgi SEB Unibankai, arī pārējās Baltijas bankas - SEB Vilniaus bankas un SEB Eesti Uhispank ir plānojušas 2008. gada pavasarī veiksmīgi noslēgt savu integrāciju SEB grupā. Bez tam, šā gada jūnijā SEB grupa ieguva tiesības veikt galīgo SEB Unibankas akciju atpirkšanu. Šobrīd 100% SEB Unibankas akciju pieder SEB grupai. Paralēli šiem procesiem sekosim līdzi arī Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai, kas ir svarīgs pamats mūsu valsts ilgtspējīgai labklājībai un stabilitātei. Kreditēšana tāpat kā līdz šim būs nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas ražo un eksportē. Kreditēšana arī turpmāk būs veids, kā Latvijas iedzīvotāji var iegādāties savu mājokli, ņemot vērā nosacījumu, ka šim procesam jābūt pārdomātam, neradot nevēlamas finansiālās svārstības mājsaimniecībām un uzņēmējiem, jo līdzšinējā pieredz rāda, ka izmaiņas finanšu tirgos var būtiski ietekmēt kā ģimenes budžetu, tā arī kompāniju finanšu plānus."

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos SEB grupa Latvijā ir strādājusi ar 31.3 miljonus latu tīro peļņu, kas ir par 30.3 % mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina SEB bankas pārskats.

Kopējais noguldījumu apjoms bankā sasniedzis 1.3 miljardus latu, kas ir tieši tikpat cik pērn septembra beigās.

Mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfeļa apjoms šogad palielinājies par 6 %, sasniedzot 734.9 miljonus latu.

SEB grupas Latvijā kapitāla pietiekamības rādītājs septembra beigās veidoja 10.6 .

Sekojot līdzi notikumiem ekonomikā un piesardzīgi izvērtējot iespējamos attīstības scenārijus Latvijā, trešajā ceturksnī banka ir pārņēmusi SEB grupā praktizētu metodoloģiju uzkrājumu veidošanai izsniegtajiem kredītiem un palielinājusi veidoto uzkrājumu apjomu, skaidro SEB grupas Latvijā prezidents Ainārs Ozols.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Par to, kā privātajam ieguldītājam izvēlēties optimālāko bankas depozītu dg.yug.ru jautājis populāru grāmatu par privātajām finansēm autoram Vladimiram Avdeņinam.

1. Uz kādu termiņu izvēlēties depozītu

Cik drīz jums nauda būs nepieciešama? Atbildot uz šo jautājumu, Jūs pats atradīsiet piemērotāko termiņu. Bankas piedāvā depozītu uz jebkuriem termiņiem – mēnesi, ceturksni, gadu un pat vairākiem gadiem. Tāpat ir depozīti, kurus var izbeigt tajā dienā, kad ieguldītājam nauda ir nepieciešama. Ja ir zināms, ka nauda būs nepieciešama pēc tieši 37 dienām - virknē banku Jūs varat noguldīt naudu tieši uz 37 dienām (vai jebkuru citu dienu skaitu).

Tomēr ne vienmēr vajag domu par to, kad nauda būs nepieciešama saistīt ar depozīta termiņu. Depozīti ir dažādi un atliek tikai izvēlēties to depozīta tipu, kurš liekas vispiemērotākais.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

SEB grupas Starptautiskais dzīvības apdrošināšanas un pensiju biznesa vadības centrs (SEB Life International), sākot ar 2007. gada septembri, pārceļ savu darbību uz Rīgu, atverot biroju Antonijas ielā 9, līdzās SEB Dzīvības apdrošināšanas un SEB Unipensijas birojiem.

Līdz šim centrs atradās Dublinā, Īrijā, kur savu darbību joprojām turpinās viena no SEB grupas dzīvības apdrošināšanas kompānijām, bet turpmāk tās darbība tiks koordinēta Rīgā, tāpat kā viss starptautiskais SEB grupas dzīvības apdrošināšanas un pensiju bizness. SEB Life International vadītāja posteni saglabā Pīters Nilsons, kurš šajā amatā veiksmīgi darbojies jau 6 gadus un kurš pārceļas uz dzīvi Rīgā. Pārējie centra darbinieki tiks atlasīti galvenokārt no Latvijas speciālistu vidus.

Centra darbības pārcelšanu oficiāli atklāja SEB grupas Dzīvības apdrošināšanas divīzijas vadītāju konference, kas notika Rīgā, no 5. līdz 7. septembrim un uz kuru ieradās SEB grupas dzīvības apdrošināšanas un pensiju kompāniju vadība no visām grupas biznesa valstīm.

Dažas bankas lieliem klientiem Latvijā pēdējā mēneša laikā piedāvājušas noguldīt latus ar likmi pat līdz 25 % gadā, kādu citi baņķieri uzskata par nepamatoti augstu. Šādas likmes piedāvātas, iespējams, slēgtam lokam lielo klientu, kuri var noguldīt vairākus simtus tūkstošu latu, bet noguldījumu termiņi ir dažādi - sākot ar mēnesi līdz trijiem.

Tirgū latu noguldījumiem publiskos piedāvājumos likmes vidēji nepārsniedz 10 %, atsevišķos piedāvājumos figurē 12.5 % gadā, bet neviena banka publiski nepiedāvā 20-25 %. Bankas, kas piedāvā šādas likmes depozītiem, to skaidro ar akūtu latu trūkumu, kā arī Latvijas Bankas (LB) lēmumu palielināt aizdevuma likmes uz nakti. Tikmēr citiem baņķieriem tik augstas likmes izskatās pārspīlētas, finansisti uzsver, ka latu trūkumu veicina masveida latu maiņa uz eiro, kā dēļ LB nākas atpirkt no bankām milzum daudz latu.

Latvijas Bankas dēļ

20-25 % likmes noguldījumam uz termiņu līdz 3 mēnešiem bija Danske Bankas piedāvājumā pirms mēneša, bet, tiesa, šāds piedāvājums bija tikai vienu dienu un "ļoti selektētai klientu daļai", institucionāliem klientiem, Db atzina Danske Bankas Komunikāciju pārvaldes vadītāja Ieva Zauere. Pēc viņas teiktā, šāds piedāvājums bija saistīts ar situāciju naudas tirgū. Proti, ar LB lēmumu 5. decembrī līdz 15 % un 30 % palielināt likmes aizdevumiem uz nakti, ja bankas iepriekšējā mēnesī aizdevumu izmantoja ilgāk par 5 un 10 dienām pēc kārtas.

Lai nodrošinātu pieaugošā darba apjoma kvalitatīvu izpildi, SEB AB Rīgas filiāle piedāvā 30 jaunas darbavietas, kuru uzdevums, sākot ar šā gada rudeni, būs nodrošināt vērtspapīru darījumus SEB klientiem Zviedrijā un Somijā.

SEB AB Rīgas filiāle tika izveidota 2006. gadā un tajā darbu uzsāka 100 profesionāļi, bet šobrīd komanda pieaugusi līdz 200 darbiniekiem, kuri apkalpo klientus deviņās dažādās pilsētās visā pasaulē - Stokholmā, Londonā, Varšavā, Ņujorkā, Helsinkos, Kopenhāgenā, Oslo, Frankfurtē un Singapūrā, Db.lv informēja SEB bankā. SEB AB filiāle nodrošina vairākus miljonus transakciju mēnesī.

Piecu gadu laikā SEB AB Rīgas filiāle saņēmusi vairākus apbalvojumus, no tiem pēdējie - TNS SIFO Prospera veiktajā pētījumā SEB tika atzīta par labāko valūtas un vērtspapīru darījumu veicēju Zviedrijā. Šos pakalpojumus SEB grupai nodrošina tieši SEB AB Rīgas filiāle.

SEB Unibankas grupa 2007. gadā ir strādājusi ar 77,2 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar 2006. gadu, ir palielinājusies par 81%, liecina sniegtā informācija medijiem.

SEB Unibankas grupas galvenie finanšu dati:

- SEB Unibankas grupa 2007. gadā ir strādājusi ar 77,2 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar 2006. gadu, ir palielinājusies par 81%;

- Grupas pamatdarbības ieņēmumi 2007. gadā bija 148,6 miljoni latu jeb par 56% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt pamatdarbības izdevumi 2007. gadā pieauga par 25%;

- Grupas izdevumu attiecība pret ienākumiem (Cost/income ratio) – 41,7% (2006. gadā – 45,4%);

- Roe – 28,3%;

- Grupas aktīvi 2007. gada beigās – 3,4 miljardi latu jeb par 24% vairāk nekā 2006. gadā;

- Grupas kapitāls un rezerves 2007. gada beigās bija 252,3 miljoni latu;

Pirms izšķirošajām SEB Baltijas Basketbola līgas (SEB BBL) 2007./08.gada sezonas spēlēm, SEB Baltijas grupa un SEB BBL noslēdza vienošanos par finansiāla atbalsta sniegšanu arī turpmākos trīs gadus, Db.lv informēja SEB Baltijas Basketbola līgas preses dienests.

Vienošanās parakstīšanas svinīgajā ceremonijā no SEB Baltijas grupas puses piedalījās SEB Latvija prezidents Ainārs Ozols, SEB Igaunija mārketinga direktors Karls Multers un SEB Lietuva viceprezidents Vitauts Sinius, no SEB BBL puses - valdes priekšsēdētājs Ojārs Kehris, direktors Romualds Brazausks un valdes loceklis Karels Loids.

SEB Baltijas grupa ir SEB BBL ģenerālsponsors no līgas pirmās dienas. Ar 2005./06.gada sezonu Baltijas Basketbola līga ieguva arī līdzšinējo nosaukumu – SEB Baltijas Basketbola līga. Jaunā vienošanās liecina, ka līdzšinējā sadarbība ir bijusi abpusēji veiksmīga. SEB BBL ir izveidojusies par svarīgākajām sporta sacensībām visu Baltijas valstu līmenī. Sadarbības turpināšana ļaus vēl vairāk nostiprināt SEB BBL prestižu un nozīmību Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un tālu aiz Baltijas valstu robežām.

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

SEB Unibankas grupas jaunākās stipendijas finansētājs - ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība SEB Unifondi - šā gada 23. augustā Vītolu fonda rīkotā stipendiātu un mecenātu tikšanās laikā pirmo reizi piešķirs savu stipendiju, lai finansiāli atbalstītu vienu studentu, kurš apgūst bakalaura programmu ekonomikā vai finansēs kādā no Latvijas augstskolām. Pirmais šīs stipendijas saņēmējs ir Marats Patrins, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības vadīšanas studiju programmas students.

Vītola fonda izpilddirektore Vita Diķe: "Piešķirot SEB Unifondu stipendiju Maratam Patrinam, mēs vadījāmies pēc ļoti cēla vadmotīva - dodot gūtais neatņemams. Marats savā dzīvē ir darīji maksimālo, lai atrastos tur, kur viņš šobrīd ir. Studijas banku augstskolā ir liels izaicinājums. Saņemtais finansiālais atbalsts studijām no SEB Unifondiem ir nenovērtējams atbalsts šim centīgajam jaunietim."

SEB Unifondu izpilddirektors Normunds Igolnieks: "Mūsu ikdienas darba galvenais uzdevums ir naudas līdzekļu droša un profesionāla pārvaldīšana. Bet bez šī fundamentālā uzdevuma mūsu mērķis ir dot ieguldījumu arī mūsu uzņēmējdarbības jomas attīstībā. Studējot ekonomiku un finanses, jaunieši liek būtisku pamatu savām tālākajām darba gaitām. Ja mēs varam centīgiem studentiem sniegt arī finansiālu atbalstu, uzskatām to par savu pienākumu."

Šā gada sešos mēnešos SEB grupas uzņēmums SEB atklātais pensiju fonds ir uzrādījis lieliskus rezultātus un kļuvis par absolūto tirgus līderi privāto pensiju fondu industrijā. Šā gada sešos mēnešos SEB atklātajā pensiju fondā uzkrātais kapitāls sasniedzis 56% no kopējā atklāto privāto pensiju fondu tirgus un 36% no kopējā privāto pensiju fondu tirgus, kā arī klientu skaits pieaudzis līdz vairāk kā 68 tūkstošiem.

Uz 2008. gada 30. jūniju SEB atklātajam pensiju fondam savus uzkrājumus bija uzticējuši veidot jau vairāk kā 68 tūkstoši mūsu valsts iedzīvotāji un 689 uzņēmumi veidoja privātās pensijas uzkrājumus saviem darbiniekiem. Kopējais privāto pensiju kapitāls, kas nodots pensiju fonda pārvaldībā sasniedzis jau 27.8 miljonus latu. Jau šā gada maijā SEB atklātais pensiju fonds aktīvu apjoma ziņā apsteidza Pirmo slēgto pensiju fondu, ko veido Lattelecom un Latvenergo grupu uzņēmumu darbinieki, Db.lv informē Sanda Purviņa, SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

No 27. augusta līdz 28. septembrim SEB Unibanka ieguldītājiem piedāvā pieteikties jaunākajam Progresīvā depozīta piedāvājumam - "Eiropa un BRIC", kura ienesīgums būs atkarīgs no divu indeksu rezultātiem. Atšķirībā no tradicionālajiem Progresīva depozīta piedāvājumiem, indeksu īpatsvars peļņas veidošanā ir 70% pret 30%, lielāko īpatsvaru termiņa noslēgumā piešķirot indeksam ar lielāko izaugsmi. Šajā indeksā ietilpst 50 lielākie eirozonas uzņēmumi un 40 lielākie uzņēmumi no Krievijas, Ķīnas, Brazīlijas un Indijas.

SEB Unibankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds norāda: "Eiropas un BRIC indekss tika izvēlēts, pamatojoties gan uz eirozonas uzņēmumu stabilitāti, gan Krievijas/Ķīnas/Brazīlijas/Indijas uzņēmumu straujo attīstību un nākotnes prognozēm. Ierasts, ka progresīvo depozītu indeksu īpatsvars peļņas veidošanā ir 50% pret 50%. Savukārt jaunajā SEB Unibankas progresīvā depozīta piedāvājumā indeksu īpatsvars peļņas veidošanā ir 70% pret 30%: noslēdzoties depozīta termiņam, lielākais īpatsvars tiks piešķirts indeksam, kuram attīstības dinamika depozīta termiņa laikā būs bijusi lielāka, tādējādi klientiem nodrošinot lielāku peļņu.

Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk sāk izmantot ieguldījumu pakalpojumus, tādējādi nodrošinot saviem brīvajiem līdzekļiem iespēju pelnīt. SEB Unibankas eksperti, sadarbībā ar kolēģiem Zviedrijā, izstrādājot jaunus progresīvā depozīta piedāvājumus izvērtē dažādas nozares un to potenciālo attīstību, kā arī rada papildu iespējas, kas ļautu mūsu klientiem pelnīt vairāk. Šī Progresīvā depozīta īpašais piedāvājums ir iespēja tam pieteikties ne tikai eiro, bet arī latos, un šādu iespēju SEB Unibanka klientiem nodrošinās arī turpmāk. Ņemot vērā atšķirīgās procentu likmes LVL un EUR, ieguldījums latos klientiem sniedz lielākas dalības Progresīvajā depozītā, tādējādi vēl vairāk palielinot savas peļņas potenciālu."

SEB Unibankas Progresīvā depozīta Lielā Ķīna atpirkšana ir noslēgusies, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

Tās ietvaros SEB Unibankas klienti, kas savu uzkrājumu veikšanai bija izvēlējušies Progresīva depozīta piedāvājumu Lielā Ķīna, vēl pirms līgumā paredzētā depozīta termiņa beigām ir saņēmuši uz konkrēto brīdi uzkrāto peļņu, kā arī ieguldījuma pamatsummu. Atkarībā no izvēlētās riska prēmijas, depozīta nodrošinātā peļņa klientiem par divarpus gadiem sasniedza 30%* un 64%*.

Šajā reizē iespēju fiksēt peļņu SEB Unibanka piedāvāja tiem ieguldītājiem, kas bija izvēlējušies kādu no Progresīvā depozīta Lielā Ķīna piedāvājumiem 2005. gada septembrī, oktobrī. Šī piedāvājuma peļņa bija atkarīga no četru indeksu rezultātiem, šie indeksi atspoguļo Āzijas tirgu – Hang Seng, MSCI Singapore, TWY un FTSE/Xinhua China 25. "Āzijas biržu indeksu pozitīvie rezultāti pēdējos divos gados ir skaidrojami ar Ķīnas straujo ekonomisko attīstību, šī reģiona izaugsmi būtiski stimulēja ievērojams ārvalstu investīciju ieplūdums un industriālais progress. Izvērtējot šim progresīvajam depozītam piesaistīto indeksu rezultātus, SEB Unibankas finanšu tirgus speciālisti jau trešo reizi izstrādāja piedāvājumu ieguldītājiem fiksēt savu šī brīža peļņu, pirms termiņa pārtraucot depozītu. Iespēju saņemt peļņu jau šobrīd izmantoja vairāk nekā puse no visiem Progresīvā depozīta Lielā Ķīna dalībniekiem. Savukārt atlikusī ieguldītāju daļa izvēlējās gaidīt līdz pat progresīvā depozīta termiņa beigām, kas būs 2008. gada oktobrī," skaidroja SEB Unibankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds.

Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT) saņēmusi informāciju par 194 SEB klientiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, tostarp lielākā daļa šo uzņēmumu ir vēsturiski klienti no Igaunijas, paziņoja Zviedrijas SEB pārstāvji.

SEB norādīja, ka SVT pētnieciskās žurnālistikas raidījuma «Uppdrag granskning» ("Misija - izmeklēšana") datus salīdzinājusi ar bankas iekšējo analīzi, kas bija pamats novērtējumam un bankas komentāriem par darbību Baltijas valstīs. SVT iesniegtajā sarakstā iekļautie uzņēmumu nosaukumi visos būtiskajos aspektos atbilst pašas bankas analīzes rezultātiem un nemaina bankas pamata vērtējumu. SVT iesniegtajā sarakstā «iekļauto nosaukumu vairākums ir vēsturiski klienti no Igaunijas. 2006.gadā Igaunijas finanšu sektora uzraudzības institūcija kritizēja Igaunijas SEB un sniedza savas rekomendācijas par nerezidentu klientu apkalpošanu.

Vienlaikus SEB saņēma informāciju no ārēja trauksmes cēlēja. Abu šo notikumu rezultātā Igaunijas SEB nostiprināja savu ikdienas darbu, ziņoja finanšu uzraugiem par vairākiem klientiem un izbeidza attiecības ar vairākiem klientiem,» paziņojumā piebilda SEB. «Lai gan SEB vēsturiski ir izpildījusi regulatoru prasības, ar šodienas zināšanām varam secināt, ka nedz regulējums, nedz banku sistēmas spējas nav bijušas pietiekami iedarbīgas, lai līdz 2008.gadam novērstu naudas atmazgāšanas riskus.

ASV kredītu krīzes dēļ Latvijā no jauna izsniegtie kredīti var kļūt dārgāki, jo baņķieri prognozē banku pievienoto likmju kāpumu.

Jau pāris gadus sīvas konkurences rezultātā sevišķi mājsaimniecībām izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bankas piedāvāja pievienotās likmes, kas veido kopējo mainīgo likmi, 0.6 % un 0.8 % apjomā. Pievienoto likmju samazinājuma vilnis sākās 2005. gada sākumā un turpinājās visu gadu, dažām bankām akciju veidā likmi samazinot pat līdz nullei. Kopš tā laika tirgū pieejamas pievienotās likmes zem 1 %, tas stimulējis arī ļoti strauju šī tirgus pieaugumu. Tiesa, pēdējā laikā izveidojusies lielāka atšķirība pievienoto likmju līmenī starp bankām, kurām ir «lielās mātes», un bankām, kurām kā naudas avots kalpo sindicētie kredīti un depozīti. No banku interneta mājas lapām var redzēt, ka, piem., SEB Unibankas hipotekārajiem kredītiem pievienotās likmes patlaban svārstās no 0.75 līdz 3 %, bet, piem., Parex bankas piedāvājumā pievienotās likmes sākas no 1.5 % (līdz 2.25 %). Tomēr turpmāk, iespējams, šī situācija mainīsies. Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Elmārs Zakulis LB apskatā Averss un Reverss, aprakstot ASV kredītu krīzes iemeslus un sekas, skaidroja, ka skandināvu mātesbankas caur to emitētajiem vērtspapīriem un no Eiropas naudas tirgiem piesaistītā finansējuma lielā mērā ir atkarīgas no norisēm pasaules finanšu tirgos, un piesaistīto finanšu resursu sadārdzināšanās agrāk vai vēlāk atstāj iespaidu arī uz Latvijas banku izsniegto kredītu cenu. Tas tāpēc, ka samaksa par piesaistīto naudu, piem., no mātes bankas, tiek iekļauta un veido vienu no lielākajām daļām izsniegtā kredīta pievienotajā likmē. Hansabankas 2006. gada pārskats liecina, ka Hansabanka no Swedbank pērn aizņēmusies nedaudz virs miljarda eiro, kur 3 vai 6 mēnešu Euribor pievienotās likmes svārstās no 0.056 % līdz 0.12 %. Tikmēr Parex banka, piem., pērn un šogad piesaistīja resursus sindicētā kredīta veidā par likmi Euribor plus 0.45 % vai 0.575 %. Tomēr aptaujātajām bankām atšķiras viedokļi par to, vai tās nākamgad palielinās procentu likmes, jo kredītu ņēmējiem jau tā pieaugošo starpbanku likmju un papildu nosacījumu dēļ kredīta saņemšanai neklājas viegli. Tādējādi nākas secināt, ka daļa banku konkurences dēļ varētu ziedot daļu peļņas, lai saglabātu zemu likmi.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova. Līzinga kompānija SEB līzings darbu uzsāka 1997.gadā (kā SIA Unilīzings).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau kopš skolas laikiem mans sapnis bija strādāt finanšu jomā, sevišķi – bankā, tāpēc uz to arī mērķtiecīgi virzījos. Tieši šajā uzņēmumā strādāju, jo ticu SEB grupas vērtībām – profesionalitātei, savstarpējai cieņai, atbildībai un pastāvībai. Uzskatu, ka SEB kā darba devējs izcili motivē savus darbiniekus un veicina viņu izaugsmi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

SEB grupa šogad pirmajā pusgadā Latvijā guvusi peļņu 20,545 miljonu eiro apmērā, kas ir par 39,8% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt pašas SEB bankas peļņa samazinājusies par 42,9% un šogad pirmajos sešos mēnešos bija 21,624 miljoni eiro.

Vienlaikus bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka, izslēdzot 2016.gada pirmajā pusgadā gūtos vienreizējos ieņēmums no Visa akciju pārdošanas 18,2 miljonu eiro apmērā, SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2017.gada pirmajā pusgadā ir par 29% lielāka nekā 2016.gada pirmajā pusgadā, bet bankas peļņa pirms uzkrājumiem augusi par 17%, sasniedzot 24,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajos sešos mēnešos SEB grupa Latvijā ir izveidojusi uzkrājumi 385 000 eiro apmērā.

Tāpat bankā informēja, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2017.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu auguši par 2%, sasniedzot 47,58 miljonus eiro, bet izmaksas minētajā laika periodā samazinājušās par 11% - līdz 23,37 miljoniem eiro.

SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2015. gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 8,7 miljonu eiro, par 31% vairāk nekā 2014. pirmajos trīs mēnešos, informē SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

Kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2015. gada 31. martā bija 2,1 miljards eiro, jeb par 1% vairāk nekā 2014. gada pirmā ceturkšņa beigās. SEB grupas Latvijā ieņēmumi sasnieguši 23,7 miljonus eiro, par 3% mazāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. Izmaksas salīdzinājumā ar 2014. gada pirmajiem trīs mēnešiem augušas par 1%, veidojot 12,5 miljonus eiro.

Peļņa pirms uzkrājumiem veidoja 11,2 miljonus eiro, par 7% mazāk nekā atbilstošajā 2014. gada periodā. Laika posmā no janvāra līdz marta beigām izveidoti uzkrājumi 1,6 miljonu eiro apmērā - par 70% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Kopējais kredītportfelis 2015. gada marta beigās bija 2,6 miljardi eiro, t.i. par 8% mazāk nekā 2014. gada pirmā ceturkšņa noslēgumā.