Tieslietu ministrs Mareks Segliņš nenožēlo, ka nepiedalījās valdības ārkārtas sēdē, kas notika pagājušonedēļ, tā intervijā raidījumam Labrīt Latvija! norādīja tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

«Tas bijis šovs, māžošanās. Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos,» piepilda M. Segliņš. Viņš tajā laikā bijis atvaļinājumā.

Mareks Segliņš. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Runājot par politiskām attiecībām, M. Segliņš teica: «Ir jāatzīst, ka attiecības ar Jauno laiku ir sarežģītas, taču šobrīd strīdēties par niekiem nav vajadzīgs, tas kaitē sabiedrībai.»

M. Segliņš norādīja, ka krimināllietu izskatīšanu gan vienkāršot nedrīkst. «Kriminālprocesos parasti tiek izskatītas fundamentālas lietas, un nedrīkst, piemēram, vienkāršotā kārtībā cilvēku likt cietumā tikai tāpēc, ka jātaupa nauda,» tā viņš, piebilstot, ka šajos gadījumos jābūt ļoti uzmanīgiem.

«Patiesība izrādījās skarba – valsts augstākās amatpersonas acīmredzot labi zināja īstos gaidāmā budžeta mazinājuma apmērus, bet baidījās tos atklāti un godīgi paust sabiedrībai. Tāpēc varu piekrist viedoklim, ka vēlēšanu rezultātus lielā mērā var uzskatīt par nozagtiem,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Viņš norāda: «Es un citi ministri jūtas kā stūrī iedzīti, jo divās dienās pēc būtības nevar izdarīt neko pietiekami saprātīgu un izsvērtu, vien pielikt lineālu un nogriezt. Un es saprotu, ka nevaru nebalsot par šiem budžeta grozījumiem, jo pretējā gadījumā es būšu valsts grāvējs, lata devalvators. Un TP nobalsos par šiem grozījumiem, lai neiestātos kaut kas vispār neprognozējams.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Būt politiķim un premjeram nav tas pats, kas tikai aizbraukt uz Briseli un baudīt statusu. Tev ir jābūt arī drosmei pateikt, ja ir slikti. Vai tagad ir labāk, kad tauta saprot, ka ir vilkts aiz vēlēšanām? Bet nepārprotami – TP atbalsīs grozījumus un Dombrovski!»

Tiesājamajiem par zādzībām biežāk vajadzētu piespriest piespiedu darbus, nevis reālu cietumsodu. Ar šādu lūgumu pie tiesnešiem vērsties sola tieslietu ministrs Mareks Segliņš, vēsta laikraksts Vesti.

«Kāpēc turēt cietumā — lai skalda malku! Palūkojieties, kā izskatās Rīgā — daudzviet mētājas celofāna maisiņi un pudeles. Manuprāt, daļai [noziedznieku] reāla cietumsoda vietā jāpiespriež piespiedu darbi, īpaši par noziegumiem ar īpašumu,» sacījis Segliņš.

Tajā pašā laikā Segliņš uzskata, ka sodamēru nedrīkst mīkstināt tādiem noziedzniekiem, kas izdarījuši slepkavības, izvarošanas vai arī bijuši saistīti ar narkotiku apriti.

Ivara Godmaņa valdība nebaudīja Saeimas vairākuma atbalstu un nebija spējīga pieņemt 2009. gada valsts budžeta grozījumus, tādēļ Tautas partija (TP) uzņēmās nepateicīgo pienākumu to gāzt.

To šodien TP kongresā paziņoja TP līdzšinējais priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Savā ziņojumā viņš sūrojās par to, ka tauta slīgstot nabadzībā un bezcerībā, un par to atbildība esot jāuzņemas arī TP. Sabiedrība nezinot cik bieži TP Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdēs nākot klajā ar priekšlikumiem, kuri atduroties pret koalīcijas partneru neizlēmību, augstprātību un neuzticēšanos, sacīja M. Segliņš.

Nespēja pateikt, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam Rimšēviča kungam to, ka arī viņam sakarā ar situāciju valstī arī būs jāsamazina alga, ir rezultējusies vienotā atalgojuma sistēmā.

To LTV raidījumā Labrīt Latvija teica Tautas partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.«Mums valsts sektorā attiecībā uz algām bija dažas kļūmes, ko es pats arī nespēju izskaidrot un pamatot saviem tuvākajiem. Tie ir 20-30 cilvēki, kas saņēma 8, 9 vai 10 tūkst. Ls lielas algas. Nespēja pateikt šiem cilvēkiem, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam Rimšēviča kungam to, ka jums, mīļie, sakarā ar situāciju valstī arī būs jāsamazina algas, ir rezultējusies vienotā atalgojuma sistēmā,» skaidroja M. Segliņš.

M. Segliņš pauda pārliecību, ka rītdien, 21. novembrī par Tautas partijas priekšsēdētāju atkal tiks ievēlēts tās dibinātājs Andris Šķēle. «Šķēle spēj organizēt cilvēkus ar savu iekšējo autoritāti, nevis tukši pļāpāt,» sacīja M. Segliņš.

«Atklātās valdības sēdes ir liekuļošana. Tās noved pie tā, ka patiesās sarunas notiek pie pusdienu galda.»

Tā, atbildot uz Latvijas Radio raidījuma Krustpunktā klausītāja jautājumu, kādēļ valdība par nākamā gada budžetu lemj slēgtās sēdēs, sacīja Tautas partijas (TP) līderis Mareks Segliņš.

Jāatgādina, ka vēl šonedēļ viņš uzsvēra, ka nenožēlo, ka nepiedalījies valdības ārkārtas šovā. «Tas bijis šovs, māžošanās. Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos,» piepilda M. Segliņš. Viņš tajā laikā bijis atvaļinājumā.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Viņš tāpat norādīja, ka būtiskākie jautājumi tiek pārrunāti tieši slēgtajās sēdēs vai, piemēram, pie pusdienu galda, vēsta apollo.lv. «Mēs liekuļojam ar tām atklātajām valdības sēdēm, liekuļojam» viņš piebilda. Tieslietu ministrs kā iemeslu minēja to, ka atklātā sēdē valdības ministri nereti baidās paust patiesu viedokli, lai pēc kāda laika plašsaziņas līdzekļos netiktu atspoguļots, ka, piemēram, kāds ministrs iestājies par kādas iestādes slēgšanu.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš uzskata, ka ekonomiskās krīzes apstākļos būtu lietderīgi atjaunot Satversmes 81. pantu, kas valdībai ļauj pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Šādu viedokli ministrs pauda LTV ziņu raidījumā Labrīt, Latvija.

M. Segliņš norādīja, ka 81.panta izsvītrošana no Satversmes bijis neapdomīgs solis un ekonomiskās krīzes apstākļos tas var radīt nevēlamas sekas. «Ja premjers ir gatavs nodrošināt, ka parlaments strādās visu vasaru katru nedēļu, tad šī panta atjaunošana nav nepieciešama. [..] Ja valdībai nevajag pieņemt lēmumus un valdība var gaidīt kamēr sanāk parlaments, tad atjaunot nevajag,» teica ministrs, piebilstot, ka vasarā parlaments iet atvaļinājumā uz vairāk nekā 2.5 mēnešiem, bet šajā laikā tautsaimniecībai nozīmīgus lēmumus praktiski nebūtu iespējams pieņemt.

Tieslietu ministrs vairākkārt uzsvēra, ka 81.panta atjaunošana nebūtu darbs, kas darāms steigā – vispirms vajadzētu uzklausīt dažādu tiesību speciālistu viedokļus.

Tautas partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš uzskata, ka šīs dienas neveiksmīgais balsojums par Antas Rugātes ievēlēšanu Saeimas prezidijā apliecina, ka premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) nespēj nodrošināt sadarbības partneru vienotību un disciplīnu valdības koalīcijā.

Tādēļ jau nākamajā koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē M. Segliņš aicināšot V. Dombrovski atbildēt uz jautājumu: kurš ir atbildīgs par to, lai tiktu ievērots koalīcijas līgums un izrādīta cieņa sadarbības partneriem.

«Esmu nepatīkami pārsteigts par šo balsojumu. Tomēr mani tik daudz nesatrauc tas, vai Tautas partija iegūs sev pienākošos vietu prezidijā, bet vēlos saņemt skaidras atbildes, vai šis balsojums ir vērsts pret TP. Ja nē, tad kas ir tie argumenti vai apstākļi, kas traucē balsot par TP kandidātu. Nav mūsu pašmērķis atrašanās šajā valdībā, bet kamēr tur esam, sadarbības līguma ievērošana ir principiāls jautājums,» tā M. Segliņš.

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicina premjeru nesūtīt dokumentus Latvijas valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai Satversmes tiesas (ST) sprieduma analīzei lietā par pensiju samazināšanu, raksta Diena.lv.

Vēstulē norādīts, ka V. Dombrovska kā premjera vairākkārtīgi paustā nostāja un faktiskā rīcība par Latvijas valsts vārdā uzņemtām saistībām bez nepārprotama Saeimas mandāta, ņemot vērā ST spriedumu, vērtējama kā nepamatota. Vēstulē M. Segliņš aicinājis V. Dombrovski turpmāk nesūtīt jebkādus dokumentus valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai ST sprieduma analīzei un atbilstoša tiesiska rīcības plāna izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Ņemot vērā Ministru prezidenta V. Dombrovska izšķirošo lomu sarunās ar starptautiskiem aizdevējiem un pamatojoties uz Satversmes tiesas secinājumiem, tieslietu ministrs M. Segliņš norāda, ka iecerētā nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas Fondam (SVF), papildus Saprašanās memorands ar Eiropas Kopienu pamatnosacījumiem vai jebkādas citas vienošanās par būtiskiem nosacījumiem, kas skar starptautiskos aizdevumus un par kurām nebūs lēmusi Saeima, būs pretrunā ar Satversmē paredzēto, ka visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas veidā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Par Ellas Ivanovas slepkavības atbalstīšanu un uzkūdīšanu veikt sievas slepkavību apsūdzētā Igora Ivanova šoferis un miesassargs Arvīds Vilcāns 2008. gada aprīlī ticies ar tobrīd iekšlietu ministru Mareku Segliņu, raksta Diena.

No neoficiāliem avotiem laikrakstam Diena zināms, ka izmeklētājam I. Ivanovs stāstīja, ka drīz vien atkal būs uz brīvām kājām, jo viņam ir ietekmīgi draugi. Sarunās pavīdēja kāds lielais Andris un Mareks no vadošas partijas, ar kuriem viņš esot runājis un kuru lietas kārtojis jau iepriekš.

"Es kā ministrs nevaru teikt: lasieties prom!" tikšanos ar A. Vilcānu nenoliedza M. Segliņš. A.Vilcāns uzrunājis M. Segliņu pirms kādas hokeja spēles un ļoti vēlējies aprunāties. Lai ātrāk tiktu no viņa vaļā, M. Segliņš teicis, lai A. Vilcāns atnāk uz TP biroju.

"Es kā iekšlietu ministrs nevaru atraidīt cilvēku, ja viņš vēlas pastāstīt par nelikumībām. Es vēl pēc tam konsultējos ar kriminālpolicijas priekšnieku Intu Ķuzi, kurš man ieteica netikties, bet Vilcāns pats atnāca vienu dienu uz biroju. Bija piedzēries, raudāja, saruna bija nekāda," atceras M.Segliņš.

Tautas partijas (TP) vecbiedrs Gundars Bērziņš atgriezīsies aktīvajā politikā un kandidēs gaidāmajās pašvaldības vēlēšanās jūnija sākumā, to LNT raidījumā 900 sekundes apstiprināja TP priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Bijušais veselības, finanšu ministrs un ilgadējs politiskā procesa dalībnieks Gundars Bērziņš ir izteicis vēlmi atgriezties politikā un piedalīties pašvaldības vēlēšanās, sacīja M.Segliņš.

Viņš vērsa uzmanību, ka tas ir bijis paša politiķa lēmums, bet atzina, ka tas partijai ir pienesums.

M.Segliņš gan noliedza, ka līdz ar vēlēšanām politikā varētu atgriezties ekspremjers Aigars Kalvītis.

Sabiedrībai ir jāzina, kur un kā tiks tērēti aizlienētie miljoni. Nesaprotu, kāpēc 600 miljoni būtu jātērē banku sektora stabilizēšanai nevis ekonomikas sildīšanā, raidījumam Labrīt Latvija! norāda tieslietu ministrs Mareks Segliņš, ziņo Apollo.

«Iepriekš naudu zviedru bankas cilvēkiem burtiski meta pakaļ. Un cilvēcīgi ļāvās kārdinājumam un aizņēmās, bet tagad mums jāaizņemas, lai stabilizētu banku darbību, kuras pat nav mūsu bankas,» norāda M. Segliņš., ziņo Apollo.Mareks Segliņš. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

2015. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieauga par 3,6%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē bija kritums par 2,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apstrādes rūpniecībā gada deviņos mēnešos saražotās produkcijas apjoms pieauga par 4,6%, tai skaitā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 43,1%, mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,2%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē – par 6,3%. Savukārt lielākais produkcijas apjoma kritums bija apģērbu ražošanas nozarē – par 17%, tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē – par 8,4%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 8,3% un pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 4,8%.

2015. gada septembrī, salīdzinājumā ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,7%. To ietekmēja apjoma samazinājums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 6,4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē par 2%, bet apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 0,2%.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 1,3% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4%. Savukārt pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,1%.

Šogad jūnijā, salīdzinot ar 2013. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7,6% un apstrādes rūpniecībā – par 2,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija pieaugums par 0,1%. Ražošanas apjoma samazinājums bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visāda veida iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – par 35,7%, dzērienu ražošanas nozarē – par 26,4%, apģērbu ražošanas nozarē – par 23,1% un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas – par 5,5%.

2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Kopējo samazinājumu būtiski ietekmēja produkcijas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 4,3%.

Savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana pieauga par 0,6% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3,9%.

2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,vislielākaisražošanas apjoma samazinājums bija metālu ražošanas nozarē par 55,8%, ko ietekmēja AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšana. Būtisks kritums arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visādu veidu iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – par 20,5% un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē – par 13,5%.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pēc CSP skaidrotā to ietekmēja produkcijas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā par 0,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 6,6%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 3,2%.

Pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, ražošanas apjoma kritumu apstrādes rūpniecībā ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums metālu ražošanas nozarē par 49,3%, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē (tai skaitā kuģu un laivu, dzelzceļa transporta remonts un apkope) – par 25%, apģērbu ražošanas nozarē – par 16,6%, dzērienu ražošanas nozarē – par 10,2%. Arī tekstilizstrādājumu ražošanas, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas un citu transportlīdzekļu ražošanas nozarēs produkcijas apjoms saruka.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums – par 1,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7,2%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,8%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 1,7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija samazinājums par 2,2%.

Lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 79,6%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 18,7%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 12,7%. Ievērojamu produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja arī lielākā apstrādes rūpniecības nozare – kokapstrāde par 7,7%.

Šā gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā samazinājums par 2,2%, savukārt pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 0,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,3%.

Salīdzinot ar 2014. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,2%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 15,6%, apstrādes rūpniecībā – par 4,4%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 0,3%.

Šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 4,2%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2,6%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2,5% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 9,9%.

2009. gadā rūpniecības produkcijas izlaide, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājās par 15.8%. Tomēr pēdējā gada ceturksnī kopumā līkne bija augšupejoša.

Rūpniecības produkcijas izlaide faktiskajās cenās pērn bija 3553.6 milj. latu. Apstrādes rūpniecībā kritums bijis 17.7%, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 8.4%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1.1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2009. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 3. ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 3.8%.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.0% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 10.3%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 10.2%. 2009. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem samazinājās par 6,7%.

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.