Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Hansabuss AS meitas uzņēmums Latvijā SIA Tukuma Auto ir iegādājies 100 procentus akciju Latvijas autotransporta uzņēmumā SIA Ludzas ATU, kas nodrošina autobusu pārvadājumus Ludzā un tās apkārtnē, teikts paziņojumā medijiem.

Darījuma rezultātā Hansabuss tirgus daļa Latvijā konkurencei atvērto sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera pārvadājumu nozarē pārsniegs 10 %.

Hansabuss AS valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norādīja, ka ar šo darījumu uzņēmums būtiski nostiprina savu pozīciju Baltijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū. «Ludzas ATU darījums ir ceturtais pārņemšanas darījums, ko Hansabuss īstenojis Baltijā pēdējo 18 mēnešu laikā, un trešais Latvijā. Tas ir nākamais solis, gatavojoties Latvijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgus atvēršanai 2020. gadā. Mēs plānojam turpināt paplašināt savu klātbūtni sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera autobusu pārvadījumu tirgos Baltijā atbilstoši situācijai tirgū,» informēja N.Tammis.

Aktīvās ceļošanas laikā vasarā, rosinot pasažierus uz reisu ierasties laikus, no pirmdienas, 27.jūnija, starptautiskajā lidostā Rīga sākas loterija Nenokavē iespēju laimēt - ierodies lidostā agrāk!, informē VAS Starptautiskā lidosta Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Loterijas mērķis ir vasaras ceļojumu laiku padarīt pasažieriem patīkamāku, kā arī aicināt ceļotājus lidostā ierasties savlaicīgi, lai nokārtotu nepieciešamās formalitātes pirms lidojuma.

Pasažieris, ierodoties lidostas aviodrošības kontrolē vismaz pusotru stundu pirms plānotā reisa un bez steigas nokārtojot nepieciešamās procedūras, var piedalīties loterijā. Pēc drošības kontroles no īpaši noformētiem galdiem jāpaņem loterijas pieteikuma anketa, jāaizpilda un jāiemet tam speciāli paredzētā kastē.

Loterijas dalībniekiem būs iespēja laimēt starptautiskās lidostas Rīga VIP centra dāvanu karti, divas aviobiļetes abos virzienos uz jebkuru no aviokompānijas airBaltic galamērķiem, dāvanu grozu no ATU DUTY FREE, kā arī citas vērtīgas balvas. Loterijas laimesti tiks izlozēti ik nedēļu līdz 4.oktobrim. Pirmā izloze notiks 4.jūlijā, kurā būs iekļauti tie dalībnieki, kas aizpildīs pieteikuma anketas no 27.jūnija līdz 3.jūlijam.

Baltijā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" iegādājusies 40,4% akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" (“Daugavpils Spec. ATU”).

Daugavpils pilsētas domei un Latvijas valstij piederošās akcijas privatizācijas procesā iegādājās “Eco Baltia” grupas meitasuzņēmums “Eco Baltia vide”.

Atlikušie 59,6 % akciju pieder privātpersonām.

"Pēc mazākuma akciju iegādes mēs lūgsim atļauju iegādāties līdz pat 100 procentiem “Daugavpils Spec. ATU” akciju. Tas ir svarīgs solis, lai paplašinātu “Eco Baltia vide” pakalpojumus reģionālā mērogā, jo Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā. Šis ir jau otrais “Eco Baltia vide” uzņēmumu iegādes darījums ielu un ceļu uzturēšanas biznesā - 2023. gadā tā iegādājās “Pilsētas Eko Serviss”, kas nodrošina pilsētvides apsaimniekošanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā," komentē Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Jūrmalas pludmales uzturēšana un sakārtošana pašvaldībai šogad izmaksās 277 410 latus. Pludmali apsaimniekos vairākas firmas. Vairāk nekā 100 000 LVL pašvaldība izlietos pludmales un izeju uz jūru tīrīšanai, kā arī solu un konteineru izvietošanai. Šos darbus veiks SIA Jūrmalas ATU.

"Smiltis tīrām kopš 15. maija katru dienu no diviem naktī līdz astoņiem no rīta sākot no Lielupes līdz pat Jaunķemeriem," stāsta SIA Jūrmalas ATU direktors Juris Visockis. Šogad uzņēmums plāno izvietot 200 atkritumu konteinerus un 38 mazās atkritumu urnas izejās uz jūru, kā arī uzstādīt 265 pludmales solus. Līdz kārklu joslai no jūras puses izejas uz jūru un atkritumu saimniecību uzturēs SIA Jūrmalas ATU, bet tālāk uz pilsētas pusi – SIA Nelsen. Savukārt SIA Vides remonti vāks pludmales atkritumus ar rokām tajās stundās, kad tur ir atpūtnieki. Pārvietojamās tualetes uzstādīs pie Dubultu, Mellužu un Jaunķemeru glābšanas stacijām.

Iepirkuma procedūrā uzvarējusī firma Jūrmalas ATU Jūrmalas pludmales apsaimniekos par vairāk kā 142 tūkstošiem latu. Līgums ar pašvaldību noslēgts uz diviem gadiem.

Iepirkuma konkursā piedalījās divas firmas, konkursa rezultātā sākotnējā cena no 300 tūkstošiem latu samazinājās uz 142 tūkstošiem latu. Otra firma, kas piedalījās konkursā,- SIA Nelsens, iesniegusi sūdzību par konkursa norisi iepirkumu birojā.

Par šo summu SIA Jūrmalas ATU apsaimniekos Jūrmalas pludmales no Lielupes ietekas Rīgas jūras līcī līdz pat Jaunķemeriem. Ziemā firma tīrīs pludmali no Bulduriem līdz Dubultiem, izliks 40 soliņus un izvedīs atkritumus no tiem konteineriem, kas pludmalē ir ziemā, kā arī izšķūrēs sniegu gar jūru. Savukārt vasarā izliks 263 solus, 200 atkritumu konteinerus, tīrīs jūras izmešus. „Par šiem līdzekļiem var veikt pašu minimumu, nu nebūs brīnišķīgi, bet mēs saprotam, ka pašvaldībai naudas nepietiek. Mums vienīgajiem ir specializētais pludmales smilšu sijātājs-irdinātājs Beach Tech, bet tādas Jūrmalā vajadzētu vismaz astoņas, ”stāsta SIA Jūrmalas ATU konsultants Juris Visockis.

Sākot no šā gada oktobra, ikvienam, kurš iepirksies lidostas “Rīga” izlidošanas zonas “ATU Duty Free” veikalos, būs pieejams inovatīvs pakalpojums - nosūtīt pirkumu uz jebkuru sevis izvēlēto “Omniva” pakomātu kādā no Baltijas valstīm, informēja tirdzniecības uzņēmuma vadītājs Latvijā Tamers Džigeroglu (Mr. Tamer Cigeroglu).

Pakalpojums būs pieejams tiem ceļotājiem, kas dodas uz kādu no galamērķiem Eiropas Savienībā (ES).

Džigeroglu uzsvēra, ka par labu šādam pakalpojumam lemts, analizējot jaunos iepirkšanās paradumus, ko ietekmēja gan pandēmija, gan arī paaudžu atšķirīgās pieejas.

“Mūsdienās iepirkšanās neattiecas tikai uz preci, kuru iegūstam. Jaunajā laikmetā klienti pērk iepirkšanās pieredzi, un personalizēti pakalpojumi izceļas ar savu kvalitāti. Šajā jomā mēs piedāvājam saviem klientiem priviliģētu pakalpojumu ar daļējas piegādes iespēju, kas ietilpst mūsu pakalpojumā “Shop & Collect” jeb “Iepirkties & saņemt”. Pēc iepirkšanās mūsu beznodokļu veikalos viņu iegādātie produkti tiek nosūtīti uz saņemšanas punktiem, kas atrodas vistuvāk viņu dzīvesvietai, lai ceļojuma laikā viņiem nebūtu jānēsā produkti līdzi,” saka Džigeroglu.

Ārvalstu viesi nelaiž garām iespēju tikt pie kārotām precēm beznodokļu zonās, uzņēmēji pucē spalvas un rada īpašu preču sortimentu veikalu plauktiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā par aptuveni 7% ir palielinājies apgrozījums lidostas Rīga beznodokļu tirdzniecības zonas (Duty Free) veikalos. Tāpat par 6% Latvijā ir pieaudzis Tax Free Shopping pirkumu skaits, kuri šobrīd ir iespējami gandrīz 1400 veikalos. Eiropas Savienībā (ES) nav atšķirības starp tax free un duty free jēdzieniem, tie apzīmē tirdzniecību beznodokļu zonās, piemēram, veikalos lidostās, ostās un uz kuģiem, tirdzniecību ar precēm, kam noteikti nodokļu atvieglojumi.

Tā kā 2016. gadā lidostā Rīga tika sasniegts jauns apkalpoto pasažieru rekords (5,4 miljoni), arī Duty Free veikalos par 6,98% ir palielinājies apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, un par 14,87 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Lidostas Rīga iepirkšanās zonas operatora ATU Duty Free ģenerāldirektors Ersans Arkans (Ersan Arcan) informē, ka pērn lielākos pirkumus veikuši skandināvi, briti un krievu tautības klienti. «Neatņemama preču klāsta sastāvdaļa ir vietējo ražotāju produkcija, jo tas īpaši interesē lidostas Rīga viesus. Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gadā vietējo piegādātāju skaits ir palielināts – no astoņiem piegādātājiem 2015.gadā līdz 13 šogad. ATU Duty Free izskata iespējas paplašināt vietējo ražotāju produkcijas klāstu,» saka E. Arkans. 6 darbības gados ATU Duty Free ir izveidojis sadarbību ar vairākiem Latvijas zīmoliem, piemēram, Stenders, Laima, Pure Chocolate, Brīvais Vilnis, Lāči, Skrīveru saldumi, Abavas Vīni, Valmiermuiža, Selga, Madara Cosmetics. Šobrīd notiek pārrunas ar šprotu ražotāju Gamma-A un vairākiem suvenīru piegādātājiem.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Martā reģistrēts jauns vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia vide, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā kompānija ir izveidota, apvienojot trīs nozarē ilglaicīgi darbojošos uzņēmumus Jūrmalas ATU, Eko Rīga un Kurzemes ainava. Jaunais uzņēmums nodrošina pakalpojumus 22 Latvijas novados, apkalpo 30 tūkstošus klientu.

Jaunas uzņēmums plāno strādāt pie pakalpojumu klāsta unificēšanas visos reģionos, lielāko uzsvaru liekot uz atkritumu šķirošanu. Tāpat ir nepieciešama tehniskā parka sakārtošana: inventarizācija, analīze un jaunas tehnikas iegāde.

Uzņēmumiem apvienojoties, pakāpeniski visā darbības teritorijā klientiem būs pieejams pilns vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāsts − sadzīves un šķiroto atkritumu izvešana, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana, ceļu un teritoriju uzkopšana, apzaļumošana, asenizācija un citi pakalpojumi.

Autotransporta direkcijas (ATD) valde pieņēmusi lēmumu par līgumu slēgšanu ar desmit pārvadātājiem, kuri nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus, kas iepriekš bija iekļauti lotē Centrs-1.

Cenu aptaujas rezultātā izvēlēti ekonomiski izdevīgākie piedāvājumi, tāpēc gada laikā plānots ietaupīt gandrīz vienu miljonu latu, DB informēja ATD pārstāve Sandra Maļuha. Jāpiebilst, ka valsts budžeta finansējums sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazināts par 20%.

Pēc līgumu parakstīšanas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus tiks piešķirtas uzņēmumiem: SIA Autotransporta firma Jūrmala SV, a/s Rīgas Taksometru parks, SIA Ogres autobuss, a/s Nordeka, SIA Aizkraukles ATU, a/s Talsu autotransports, SIA Norma-A, SIA Tukuma Auto, SIA AIPS un SIA B-Bus.

Oficiālu atklāšanu piedzīvojusi Starptautiskās lidostas Rīga duty free komerczona. Kopš pērnā gada nogales tajā strādā 15 veikali 1307 kvadrātmetru platībā. Iepirkšanās zonas operators ir uzņēmums ATU Duty-Free, kas ir turku TAV Airports, Unifree, kā arī Vācijas kompānijas Heinemann kopuzņēmums.

Astoņi no veikaliem ir ATU veidoti, bet pārējo darbību nodrošina apakšpārvaldnieki.

TAV Airports prezidents Sani Seners DB uzsver, ka ar šo soli viņa pārstāvētais uzņēmums sevi Latvijā ir pierādījis. Viņš neslēpj, ka Turcijas uzņēmuma biznesa plāni saistās ar lidostas termināļa būvniecību un pārvaldīšanu. Kā zināms, kompānija jau ieguvusi tiesības būvēt jauno lidostas termināli, tomēr valdība iepirkumu apturēja.

Jaunajā komerczonā investēti vairāk nekā divi miljoni latu. Lidostas vadītājs Arnis Luhse norāda, ka tagad lidostas ieņēmumi no iepirkšanās zonas ir dubultojušies un sasniedz teju 50% no kopējiem ieņēmumiem. Šo naudu paredzēts investēt jauna skrejceļa būvniecībā.

Jūrmalas dome gada sākumā uz 6 mēnešiem nelikumīgi pagarinājusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar SIA Jūrmalas ATU, uzskata Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Dokumentu parakstījušais Jūrmalas vicemērs Aigars Tampe apgalvo, ka uzticējies domes darbinieku kompetencei, jo ikdienā ar šiem jautājumiem nenodarbojas.

"Saskaņā ar pašreizējiem atkritumumu apsaimniekošanas normatīvajiem aktiem Jūrmalai bija jārīko publiskā iepirkuma procedūra un, tikai noslēdzoties šai procedūrai, pašvaldība varēja slēgt līgumu ar to uzņēmumu, kurš izraudzīts publisko iepirkumu reglamentējošos normatīvos noteiktajā kārtībā," norāda RAPLM.

Db jau rakstīja (12.02.2008.), ka Jūrmalā strīdi par atkritumu apsaimniekošanu nerimst kopš 2003. gada. Šoreiz apstrīdētais līguma pagarinājums gan ir par labu Jūrmalas ATU, kas līdz šim sūdzējās par diskriminējošu attieksmi no Jūrmalas domes puses.

Aizvadītajā nedēļā piecas komercķīlas, katra par 1 918 655.00 reģistrētas SEB bankā, kur ķīlas devēji ir saistīti ar atkritumu biznesā iesaistīto Eko Baltija.

Vienu ķīlu devis Gamar Holding, parādnieks ir Waste Baltija 2, vienu ķīlu devusi SIA Jūrmalas ATU, parādnieks ir Waste Baltija 2, bet vēl trīs ķīlas par šādu pašu summu devusi pati SIA Waste Baltija 2. Ķīlu reģistrācija saistīta ar virkni darījumu, kuru rezultātā notikusi atkritumu apsaimniekošanas tirgus konsolidācija, db informēja SIA Eko Baltija valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Db jau rakstīja (22.02.2008), ka no šī gada 6. februāra 30,56 % atkritumu apsaimniekošanas kompānijas SIA Eko Kurzeme pieder komanditsabiedrībai Otrais Eko fonds, bet no 7. februāra pārējie 69.44 % - SIA Waste Baltija. Komanditsabiedrību izveidojušas divas akciju sabiedrības - Perseus un Eko Investors, kas ir Perseus īpašniece, kā arī Latvijas Garantiju aģentūra.

Šā gada jūnijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai cenai sarūkot par 0,3% un noslīdot līdz 817 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājusies par 0,5%.

Sērijveida dzīvokļu cenas ceturto mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2% mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos.

Vislielākais cenu kritums jūnijā konstatēts vienos no dārgākajiem mikrorajoniem – Pļavniekos un Mežciemā. Pēc 2020. gada aprīlī novērotā Rīgas lielāko mikrorajonu dzīvokļu piedāvājuma līmeņa straujā krituma, maijā un jūnijā tas atkal pieauga, tomēr tas joprojām bija zemāks nekā pērn. Dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs. Ievērojamākais piedāvājuma samazinājums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas jūnijā samazinājās par 7 %.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Latvijas notikumu kalendārs Līgo vakaram un Jāņu dienai. Rajoni sakārtoti alfabēta secībā. Priecīgus svētkus! ALŪKSNES RAJONS 22.jūnijā plkst. 19.00. Līgo priekšvakara šurumburums "Kā sēsi, tā pļausi" Jaunlaicenes brīvdabas estrādē 23. jūnijā Līgo svētku balle Apes estrādē Informācija: Edīte Dauškane t. 4322274 Jāņu nakts Līgoballe Jaunannas pag. Zaķusalā Informācija: Iveta Baltā e-psts: [email protected] Daina Beļava 6400903 Līgo svētki Jaunlaicenē Informācija: Māra Svārupe t. 6411417 e-pasts: [email protected] Līgo vakars Mālupes salā Informācija: Janīna Delpere t. 4341490, mob. t. 9131355 Estrādes atklāšana Līgo vakarā „Iet meklēt brīnišķo ziedu…” Veclaicenē „Korneti” Informācija: M. Rozīte t. 6468307 BALVI 23.jūnijs – Vasaras saulgrieži “Un ziedā izziedēt”. BAUSKA 23. jūnijā Līgo svētku zaļumballe (Bauskas estrādē) CĒSU RAJONS Līgo Zosenā! Kā jau katru gadu, Cēsu rajona Zosēnu pagastā, pie Skrāģu kroga notiks vislatviskākā, tradīcijām bagātākā Līgo nakts pavadīšana un Jāņu rīta sagaidīšana. Šogad tā ir ar īpašu noskaņu- „es, students, apkārt klejodams…” Pasākums veidots ar domu, ka, students vēl esot, varu jau lielas lietas paveikt, pabūt visādās vietās pasaulē, un neaizmirst, ka esmu latvietis, saglabāt un pilnveidot savu latviskumu. Pasākums būs ar visvisādām izdarībām, dziedāšanu, dancošanu, ielīgošanu, aplīgošanu, Jāņuguns aizdegšanu, uguns rata ripināšanu, līgošanu pie 23 ugunskuriem, peldēšanos Svētezerā. Lai veicinātu šīs īpašās vietas- Zosena, Skrāģu kroga, Artūra Krūmiņa dzimtās vietas, Piebalgas novada izzināšanu, veidotas arī izstādes. Rīkotāji: Cēsu rajona Zosēnu pagasta padome un „Baņutas fonds”. Informācija: 6844324; 9244251; 6581154; 6565977 www.culture.lv/ligo-piebalga/ DOBELES RAJONS 23. jūnijā 22.00 Līgo svētku balle kopā ar grupu "Varavīksne" Ķestermeža estrādē. JELGAVAS RAJONS Jelgavas pilsētā 23. jūnijā 10.00 - 14.00 Zāļu tirgus ar tirgošanos un kultūras programmu Skvērā aiz kultūras nama 20.00 - 4.00 Pils saliņā Līgo vakars kopā ar "Mūžīgo unisonu", "Mīlas metronomu", vokāli instrumentālo ansambli "Usma", O. Dreģe vai R. Plēpis. Jelgava, Būriņu ceļš 8 23. jūnijā Jāņu ugunskura dedzināšana, līgo dziesmu un latvisko deju mācīšana. Ieeja – 0,25 Ls/pers. Jāņu svinēšana etnogrāfiskā stilā Piedalās folkloras kopa „Dimzēni” un Svētes pagasta senioru deju kopa. Tiek piedāvāts pašbrūvēts alus un ēdieni latviskā gaumē Elejas pagastā 20. jūnijā Uzvedums ar dejām; 23. jūnijā Ugunskura dedzināšana, balle, spēlē “Romeo” Glūdas pagastā 23.jūnijā Estrādē – balle Staļģenes estrādē 23.jūnijā No rīta sporta svētki. Ielīgošana ar Jāņu dziesmām, vēlāk balle, spēlē „Opuss C” Lielplatones pagastā 23.jūnijā Lielplatones pils parkā – koncerts ar dziedātājiem, dejotājiem, izbraucieni ar zirgu, vēlāk balle Līvbērzes pagastā 23. jūnijā Teātra izrāde, vēlāk diskotēka Vārpā Folkloras kopa “Zemgaļi”, vidējās paaudzes deju kopa “Miestiņš”, vēlāk diskotēka Ozolnieku novads 23. jūnijā KN Ugunskura dedzināšana, balle ar grupu „Ingūna un Ingus” Brankās Ugunskura dedzināšana, uzstāsies dejotāji, bērnu ansamblis „Niamsīte”, vēlāk balle ar grupu „Sākums” Ānes ciematā Balle ar grupu „Aleksandrīna” Platones pagastā 23. jūnijā Balle Sesavas pagastā 22. jūnijā Ielīgošana 23. jūnijā Balle Valgundes pagastā Vircavas pagastā 23. jūnijā Ielīgošana, sakoptāko sētu apbalvošana, vēlāk balle, spēlē “Klaidonis” Zaļenieku pagastā 23.06.2005. Stadionā Sporta svētki; Jāņkalniņā Ugunskura dedzināšana, balle Folkloras kopa “Zemgaļi”, vidējās paaudzes deju kopa “Miestiņš”, vēlāk diskotēka JĒKABPILS 23.- 24.jūnijs 20.00 Līgo diena un Jāņu dienas gaidīšana. Ābeļu pagasta teātra M. Rītupes izrāde “Es pazinu tēva sētu”. (rež. P.Draņevičs) Krustpils brīvdabas estrādē. 22.00 Nakts balle - Spēlē “Kreicburgas ziķeri, (Organizē Tautas nama darbinieki) Notiks Krustpils brīvdabas estrādē.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” atkārtoti informē, ka pasažieru pārvadājumu labākai nodrošināšanai Līgo svētkos tiks palielināts vagonu skaits vilcienu sastāvos un laikā no 22.jūnija līdz 27.jūnijam norīkoti vairāki papildu elektrovilcieni uz Dubultiem un Carnikavu, kuri vilcienu kustības sarakstā atzīmēti ar zvaigznīti (*). Naktī no 23.jūnija uz 24.jūniju uz Dubultiem un Sloku kursēs šādi papildu elektrovilcieni: – Rīga-Dubulti, kas no Rīgas aties plkst.0:01, plkst.2:00 un plkst.4:00; – Dubulti-Rīga – no Dubultiem plkst.1:10, plkst.3:05 un plkst.5:10; – Rīga-Sloka – no Rīgas plkst.0:50 un plkst.3:00; – Sloka-Rīga – no Slokas plkst.1:54 un plkst.4:06. Svētku laikā maršrutos Rīga-Sigulda, Rīga-Ērgļi un Rīga-Reņģe papildus tiks norīkoti arī vairāki dīzeļvilcieni, kuri atbilstoši sarakstam parasti kursē tikai atsevišķās nedēļas dienās, savukārt daži Siguldas virziena darbdienu vilcieni 22., 23. vai 24.jūnijā būs atcelti. – Vilcieni Nr.673*/674* Rīga–Reņģe-Rīga, kuri atbilstoši sarakstam piektdienās un svētdienās no Rīgas atiet plkst.15:45, no Reņģes plkst.18:45, papildus kursēs arī trešdien, 22.jūnijā. – Vilcieni Nr.630*Rīga–Ērgļi un Nr.633*Ērgļi-Rīga, kas no Rīgas atiet plkst.7:50, no Ērgļiem plkst.18:23 sestdienās un svētdienās, kursēs arī svētku dienās – ceturtdien, 23. jūnijā, un piektdien, 24.jūnijā. – Darbdienu vilcieni Nr.656 Rīga-Sigulda (no Rīgas plkst.18:49) un Nr.653 Sigulda-Rīga (no Siguldas plkst.18:52) tiks atcelti svētku dienās - 23. jūnijā un 24.jūnijā, bet papildus kursēs svētdien, 26.jūnijā. – Vilciens Nr.658 Rīga-Sigulda, kas no Rīgas plkst.22:30 kursē pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un svētdienās, tiks atcelts trešdien, 22.jūnijā, un ceturtdien, 23.jūnijā. – Darbdienu vilcieni Nr.650*Rīga (plkst.13:00)-Sigulda, Nr.657 Sigulda (plkst.5:56)-Rīga un Nr.649*Sigulda (plkst.15:55)-Rīga 23. un 24.jūnijā būs atcelti, toties brīvdienu vilcieni Nr.646*Rīga (plkst.10:55)-Cēsis un Nr.645*Cēsis (plkst.15:08)-Rīga kursēs arī minētajās svētku dienās. Lai pasažieri varētu nokļūt uz Līgo nakts zaļumballi „Limuzīnam Jāņu nakts krāsā – 25!”, kas notiks 23.jūnijā plkst.18:00 Raiskumā pie Cēsīm, vairākiem Cēsu virzienā un 24.jūnija rītā atpakaļ uz Rīgu kursējošajiem dīzeļvilcieniem tiks palielināts vagonu skaits, - tie šajās dienās kursēs 6 vagonu sastāvā. 23.jūnijā nokļūšanai svētku norises vietā iesakām izmantot dīzeļvilcienus Rīga-Lugaži, kuri no Rīgas atiet plkst.14:02 un plkst.17:55, bet Cēsu stacijā pienāk attiecīgi plkst.15:54 un plkst.19:36, kā arī vilcienu Rīga (plkst.20:25)-Valmiera, kas Cēsīs pienāk plkst.22:24. Pēc zaļumballes 24.jūnijā no rīta pasažieri atceļā uz dzīvesvietām var izbraukt ar vilcieniem, kas no Cēsu stacijas Rīgas virzienā atiet plkst.5:52 un plkst.6:52. Dienā no Cēsīm uz Rīgu vilcieni atiet plkst.11:21 un plkst.15:08, bet vakarā – plkst.18:51.

Šā gada jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 11,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinājumā maiju, jūnijā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Jūnijā, tāpat kā maijā, reģistrētā bezdarba līmenis pazeminājies visos valsts reģionos. Zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts Rīgas reģionā – 8,1%, bet augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 22,9%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis jūnijā bija 12,7%, Zemgales reģionā – 13% un Vidzemes reģionā – 13,9%.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Jūnijā, sākoties tradicionālajam vasaras kritumam, TV, presē un radio reklāmas apjoms samazinājies, liecina TNS Latvia dati. Lielākie reklāmdevēji presē jūnijā bijuši: Parex, Elkor un Maxima.

Reklāmas apjoms šā gada jūnijā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar maiju, ir krities par 19%. Attiecīgi jūnijā tika reģistrēti 2,37 miljoni cm², bet maijā - 2,93 miljoni cm² reklāmas.

Šā gada jūnijā presē reģistrēti 15 582 reklāmas gadījumi, kas ir par 2% mazāk nekā 2006.gada jūnijā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 15 947 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) jūnijā bijuši: Parex, Elkor, Maxima, L’Oreal, Procter & Gamble, LMT, Bite, Lattelecom, Izklaides producentu apvienība 7, Aldaris. Reklamētākās markas presē – Parex, Jāņi dzied, L’Oreal.