Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

«Latsin pēc vētras vispirms izstrādāja postījumus savās ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, pēc tam turpināja sniegt mežizstrādes pakalpojumus Kurzemē, kur vētra zemē noguldījusi visvairāk,» uzsver SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Latsin pērn vējgāzēs izstrādājis ap 350 000 m3 koksnes, turklāt ar to savākšanu nodarbojies līdz pat rudenim. Kopumā Latsin pērn izstrādāja 709 000 m3, kas ir par 94 000 m3 vairāk nekā 2004. gadā. V. Sīpols redz arī vētras radītās problēmas, kuras būs jārisina šogad, proti, daudzviet vētras lauztās/gāztās cirsmās būs problemātiski sagatavot augsni meža atjaunoošanai, jo atstātie celmi ir pārāk augsti un tie traucē kvalitatīvai augsnes sagatavošani. «Augsnes sagatavošana vētras postītajos valsts mežos ir jāizdala atsevišķā konkursā,» uzskata V. Sīpols. Lai arī pērn dabas apstākļi nebija labvēlīgi egļu astoņzobu mizgraužu straujam pieaugumam, tomēr šo kukaiņu briesmas vēl pilnībā nav izgaisušas. «Lai arī oficiāli tiek pasludināts, ka vētras postītās cirsmas ir savāktas, tomēr reāli joprojām daudzviet Latvijā tās nav savāktas, kaut vai, piemēram, pie Engures utt.,» secina V. Sīpols. Tieši tāpēc, viņaprāt, bija pārsteidzīgi atcelt esošo vētrā cietušas koksnes ciršanas apliecinājumu saņemšanas kārtību. Tādēļ arī šā gada janvārī tika bremzēts process saistībā ar šo vētras seku likvidēšanu, jo, lai saņemtu ciršanas atļauju Valsts meža dienesta cilvēkiem vajadzēja vēlreiz pārvērtēt tās vētrā nogāztās platības, kuras pirms tam jau bija novērtētas un par to arī samaksāts, skaidro V. Sīpols.

Pēc valsts neatkarības atgūšanas daļa Latvijas zinātnieku ir devušies strādāt ārzemēs, savukārt Jānis Sīpols ir izdarījis tieši pretējo.

Sapnis piepildās

Neirobioloģisko procesu pētnieks ar laboratoriju Vašingtonas Universitātē Sietlā jau vairāk nekā desmit gadus ir Latvijā, pašlaik - Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes asociētā profesora un LU Eks­perimentālās un klīniskās medicīnas institūta vadošā pētnieka amatā. Galvenais viņa pētījumu lauks ir ēstgribas un ķermeņa svara regulēšana, ko veic ķīmiskas vielas galvas smadzenēs. Jānis Sīpols ir uzaudzis Sietlas piepilsētā Amerikā un Latviju pirmoreiz ieraudzījis tikai 1990. gada rudenī. Tobrīd jau izstudējis bioķīmiju un biofiziku, guvis atzinību par barības vielu uzņemšanas uzvedības pētījumiem, Vašingtonas Universitātes doktorants «citā dzīvē», kā pats saka, bija profesionāls mūziķis un komponists un sākotnēji Latvijā nonāca tieši šīs aizraušanās dēļ. «Čikāgas piecīši vairāk darbojās Amerikas austrumu krastā, bet mūsu pusē jau 80. gadu sākumā izveidojās latviešu un amerikāņu mūziķu grupa ar dziedātāju Ausmu Līdaci priekšgalā, kurā es gan dziedāju, gan spēlēju taustiņinstrumen-tus. Koncertēt Latvijā mūs uzaicināja toreizējais kultūras ministrs Raimonds Pauls. Tas bija brīnumains ceļojums,» atceras Jānis Sīpols. «Savām acīm ieraudzīt Brīvības pieminekli pēc tam, kad par to ir tik daudz dzirdēts, redzēts un sapņots, bija fantastisks emocionāls pārdzīvojums, ko Latvijas latviešiem ir grūti saprast.» Jāņa vecāki bijuši studentu korporāciju locekļi, un bija skaidrs, ka, paliekot Latvijā pēc Kurzemes katla, viņus neizbēgami gaidītu izsūtījums uz Sibīriju. «Tā es tiku ieņemts bēgļu nometnē Vācijā un mātes vēderā izgāju cauri Eiropas bēgļu uzņemšanas punktam Ņujorkā un piedzimu Amerikas ziemeļrietumu piekrastē. Jau no dzimšanas ar starpnacionālu vizītkarti!»

Varis Toys bija pirmā firma no Austrumeiropas, kas saņēma balvu pasaules lielākajā rotaļlietu izstādē. Kā tas izdevās, stāsta uzņēmuma vadītāja Sandra Peiča.

Varis Toys ir ģimenes uzņēmums, un Sandra sarunā daudzreiz piemin savu vīru Māri, kurš esot īstais «uzņēmuma mugurkauls». «Mēs, pārējie ģimenes locekļi, esam tikai atbalsta funkcijas,» smaida Sandra, kura arī šoreiz uzņēmusies sev jau ierasto «runassievas» lomu. Tikmēr Māris Peičs acīmredzami daudz ērtāk jūtas pie sava darba galda.

Tā nu sanāk, ka Peiču ģimenes uzņēmums ir viens no vecākajiem Latvijā, un tas sākās 1988. gadā ar kooperatīvu Saime. «Puķes nebija mūsu bizness, mēs sākām ar elektrības kabeļu ražošanu. Vīrs pēc profesijas ir inženieris enerģētiķis, un tā viņam bija pirmā doma, ar ko varētu nodarboties. Es tobrīd audzināju bērnus un strādāju kolhozā. Pirmo gadu, kamēr kabeļu cehs tika organizēts, mēs dzīvojām tikai no manas darba algas. Protams, bija sava tiesa baiļu, uzsākot kaut ko jaunu, tomēr nevienam no mums nekad nav bijis sapnis par vienkāršu, klusu eksistenci.»

Zīmējumu teātris, kas savu stāstu skatītājiem pasniedz ne tikai ar kustībām, skaņu, runu, bet arī izsakot to ar zīmējumu, pirmo sezonu strādā pastāvīgās telpās, bet taciņa uz tām skatītājiem vēl jāiestaigā .

Šajā sezonā Zīmējumu teātrim pirmo reizi ir savas telpas, izrādes notiek tējnīcā Materia. Tur esošajā izstāžu zālē ir Latvijas zemnieku produkcijas tiešpārdošana, tango nodarbības, novusa mači, bet vienreiz nedēļā ir improvizēta zīmējumu izrāde un divreiz mēnesī – iestudētas izrādes. Zīmējumu teātris darbojas jau kopš 2008. gada, bet iepriekš tas lielākoties uzstājās vietās, kur skatītāji vēlējās izrādi redzēt. «Daudzi skatītāji jautāja, kur mūs var redzēt ikdienā, ne tikai tajās reizēs, kad pie viņiem aizbraucam. Mums nebija, ko atbildēt, jo nebija tādas vietas. Tagad vieta ir, un mums vienkārši daudz jāiegulda, lai pastāstītu tiem cilvēki, kas vēlējās nākt un skatīties, – nāciet! Tas nav nemaz tik vienkārši,» atzīst Varis Klausītājs, SIA Zīmējumu teātris režisors. Pirmā izrāde tējnīcā notika pērnā gada oktobrī un sākumā apmeklētāju bija daudz. Ziemā, aukstumā cilvēki nāca kūtrāk, viņiem svētku laikā bija arī pilnīgi citas prioritātes. «Tā kā neatrodamies blakus Nacionālajam teātrim, bet gan Nacionālajai bibliotēkai, šī ir neiestaigāta taciņa. Ir jāveido tradīcijas. Ja tās ir, tad nekas nav tālu, bet, ja nav tradīciju, tālu ir arī tas, ko var ar roku aizsniegt,» saka Varis.

Arhitekts Varis Bokalders bija viens no pirmajiem Zviedrijā, kurš pirms vairāk nekā 30 gadiem sāka runāt par ekoloģisko būvniecību. Savas zināšanas viņš labprāt nodod arī Latvijai.

Bokalderu dzimta pirmskara Latvijā bija labi pazīstama. Vara vectēvs, Jānis Bokalders, strādāja Finanšu departamentā, kādu laiku bija finanšu viceministrs. Īsi pirms padomju armijas ienākšanas viņš kopā ar citiem politķiem devās uz Zviedriju, kur bankās noguldīja valsts zelta rezerves, ko Latvija saņēma atpakaļ pēc brīvības atgūšanas.

Varim bija seši mēneši, kad viņš bija spiests aizbraukt no Latvijas. «Ģimene saprata, ka, ienākot krieviem, mums būs problēmas, un es devos līdzi mammai un tantei uz Vācijas pusi. Tēvs, kurš tolaik strādāja Latvijas Radio, pievienojās mums vēlāk, ar vienu no pēdējiem kuģiem no Latvijas. Savus pirmos četrus dzīves gadus kopā ar daudziem latviešiem pavadīju bēgļu nometnēs Vācijā.»

Lai arī Zviedrijā vētrā cieta vairāk nekā 10 reizes lielāks koksnes apjoms nekā Latvijā, tomēr Latsin uz Zviedrijas celulozes ražotni spēja nosūtīt lielāku papīrmalkas apjomu — 335 4000 m3 , kas bija par 55 000 m3 vairāk nekā 2004. gadā. «Mēs pierādījām, ka papīrmalkas paredzētā piegāžu apjoma apcirpšana nav pamatota, un tās pat spējām palielināt,» skaidro SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Viņš norāda, ka arī 2006. gadā ir izdevies vienoties par vēl lielākām papīrmalkas piegādēm — līdz apmēram 400 000 m3. To izdevies panākt uz apses papīrmalkas rēķina. Proti, bērza papīrmalkas vietā (līdz 7 — 12 %)celulozes ražošanā var izmantot apses papīrmalku, tiesa, pēc V. Sīpola teiktā, celulozes iznākums no bērza papīrmalkas ir 100 %, bet no apses tikai 70 %, tāpēc būtiska ir apses papīrmalkas cena.

140 milj. eiro vērtajā jaunajā plātņu (OSB) ražotnē gadā plāno saražot 0.3 milj. m3 šo plātņu, bet divos gados apjoms pieaugs līdz 0.5 milj. m3.

"Pirmā OSB plātne Latvijā tiks salīmēta šā gada jūlija vidū, kamēr šobrīd nobeigumam tuvojas celtniecība un vēl tiek gaidītas pēdējo iekārtu piegādes," skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis.

Viņš norāda, ka pašlaik jaunbūvē rosās ap 350 strādājošo, kas ir daudz vairāk nekā kopumā strādā SIA Bolderaja Ltd. Jau šobrīd darbam jaunajā ražotnē ir pieņemti un apmācīti 45 strādājošie - pamatā dažādu iekārtu operatori. Trīs maiņu nepārtrauktā režīmā ražotne strādās visu laiku, un divu gadu laikā tās jauda tika palielināta līdz 0.5 milj. m3 OSB plātņu gadā. "Tādējādi tā līdzās Jihlavā (Čehijā) jau esošajai OSB plātņu ražotnei būs lielākā visā Austrumeiropā," uzsver R. Slotvinskis. Saražotā produkcija vairāk nekā 90 % apmērā tiks eksportēta, izmantojot autotransportu - Lietuvu, Igauniju, dzelzceļu - Krieviju un Baltkrieviju un jūras transportu - uz vecajām ES dalībvalstīm. Tirgū šādas plātnes ir ļoti pieprasītas, jo pircēji, ar kuriem jau noslēgti līgumi, nemitīgi taujājot, kad varēs no ražotnes Latvijā saņemt produkciju, atklāj R. Slotvinskis.

Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmuma SIA Latsin apgrozījums pērn pārsniedzis 53 milj. Ls atzīmi, kas ir lielākais apgrozīto līdzekļu apjoms uzņēmuma vēsturē, liecina informācija Lursoft.

SIA Latsin, kas nodarbojas ar mežizstrādi, koksnes atkritumu pārstrādi, biokurināmā ražošanu, meža augsnes sagatavošanu un mežizstrādes pakalpojumu sniegšanu, apgrozījums 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir audzis par 26%.

Uzņēmuma realizācijas apjoms gada laikā ir pieaudzis par 22%, bet pārējais apgrozījums kāpis, palielinoties cenām.

SIA Lastin peļņa 2011. gadā veidoja 2,202 milj. Ls iepretim 1,412 milj. Ls peļņai 2010. gadā.

SIA Lastin īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums AB Korsnas. Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmums SIA Latsin ir reģistrēts 1993. gadā, un tā juridiskā adrese ir Jaunjelgava, Meža iela 4. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 5,62 milj. Ls, un tā valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Zviedrijas pilsonis Svens Uno Gustavs Brinnens (Sven Uno Gustaf Brinnen). Latsin valdes locekļu amatā darbojas Stigs Borje Jonsons (Stig Borje Jonsson), Iveta Lismente, Pers Lenarts Tore Persons (Per Lennart Tore Persson), Ernsts Arvīds Svanborgs (Ernst Arvid Svanborg), Varis Sīpols un Jānis Zvaigzne.

«Lai Dievs dod, ka tādas vētras, kāda bija pērnajā janvārī, nebūtu,» saka viens no Latvijas lielākajiem mežizstrādes uzņēmumiem SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Savu teikto viņš pamato ar to, ka šai vētrai nebija gatavi ne mežu īpašnieki, ne mežizstrādātāji, ne arī kokrūpnieki. Tā kā vētra gar zemi nolika ap 7.4 milj. m3, skaidrs, ka uzreiz radās milzīgs pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem un loģisks bija šo pakalpojumu cenu kāpums, norāda V. Sīpols. Lai arī mežizstrādes pakalpojumu cenas pieauga no apmēram no 5- 6 Ls/m3 līdz 8 — 12 Ls/m3, tomēr SIA Latsin valdes loceklis atgādina, ka mežizstrādes ātrums vēja gāzto, lauzto cirsmu izstrādē ir vismaz divas reizes mazāks nekā augošu koku cirsmās, tāpēc faktiski peļņas līmenis palicis iepriekšējā līmenī un nebūt nav pieaudzis. Uzņēmuma valdes loceklis arī norāda, ka daļu vētrā lauzto koku pirms ciršanas nācies atrakt no sniega līdz ar to vēl vairāk krities izstrādes ātrums. «Ja peļņa uz katru vējā gāztā/lauztā m3 izstrādi bija ap 0.5 Ls/m3, tad to var uzskatīt jau par labu rādītāju,» secina V. Sīpols. Turklāt skujkoku apaļkoksnes sortimentu cenas arī vētras dēļ nokritās, koksnes pircējiem trūka apgrozāmo līdzekļu resursu, bet mežu īpašniekiem vienkārši nebija ko uzreiz samaksāt mežizstrādātājiem, tāpēc bijuši maksājumu termiņu kavējumi, kas nebūt nav tas labākais situācijā, kad aug izmaksas, it īpaši degvielas cenas, atcerās V. Sīpols.

SIA Latsin valdes loceklis un direktors Varis Sīpols tāpat kā vairāki citi mežizstrādātāji atzīst, ka pēdējā gada laikā būtiski mežizstrādātājus ietekmē valsts mežu apsaimniekotāja īstenotā politika un pieņemtie lēmumi. Proti, apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelī viņi kļūst par vienkāršu pakalpojumu mežizstrādes un mežsaimniecisko darbu veicējiem. Tā kā līdz šim mežizstrādātāji tika līgti tikai uz vienu gadu (tikai pērnā gada nogalē radās ilgāka termiņa līgumi uz 3 gadiem), tiem, kuri investēja mežizstrādes tehnikā — hārvesteros un forvarderos —, nebija garantijas par šādu pakalpojumu iegūšanu nākamajamā gadā. Tas palielināja gan šo kompāniju tālākās izaugsmes risku, gan jau ieguldīto līdzekļu (kredītu, līzingu) atpelnīšanu, kas lielākoties kā Damokla zobens karājās pār ne vienu vien uzņēmumu. Tā kā valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu konkursantiem tiek pieprasīta izziņa par to, ka nav nodokļu parādu, nevis cik ir samaksāts nodokļos, tad vairākiem mežizstrādātājiem tas liek izteikt pieņēmumu par to, ka, lai noturētos tirgū, vairāki mežizstrādātāji ir spiesti veikt mežizstrādes pakalpojumus par ekonomiski maz pamatotu cenu, kura labākajā gadījumā nodrošina izdzīvošanu, bet nevis attīstību. Pēc daļas aptaujāto domām, neuzvarot valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas konkursā, mežizstrādātājiem būs grūti izdzīvot. «SIA Latsin nevar attīstīties pie šādas valsts mežu apsaimniekotāja politikas nosacījumiem, taču kas tā par nozari, ja tā nevar ģenerēt līdzekļus attīstībai un jāmeklē kāds cits rūpals,» atzīst V. Sīpols. Viņaprāt, nav normāla situācija, kad mežizstrāde jāsāk stutēt, piemēram, ar koktirdzniecību, granulu ražošanu utt., tad tas vairs nav bizness, bet gan sociāla joma. Šobrīd daļa jaunās — kontraktoru sistēmas agrāko piekritēju jau esot «aplauzušies» un uz savas ādas izbaudījuši šīs sistēmas priekšrocības un trūkumus. V. Sīpols ir pārsteigts par to, ka par šīs spožās medalas otro negatīvo pusi liecināja arī Igaunijas pieredze, taču to Latvijā ignorējot un brīnoties, kāpēc šajā jomā ir problēmas. Labiem kadriem ir jāmaksā pienācīga alga, taču to vismaz legāli maksājot visus nodokļus nevar izdarīt, ja ir maza samaksa par mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc kvalificēta darabaspēka noturēšanai ir nepieciešamas subsīdijas no kādiem citiem biznesa veidiem, skaidro V. Sīpols.

Lai saglabātu augstos eksporta apjomus, SIA Varis toys izveidojuši jaunu rotaļlietu – koka baznīciņu, sākuši iekarot Krievijas tirgu un atvēruši sāls kameru.

Eksportspējīgākais produkts SIA Varis toys ir guļbūves, jo "šis produkts ir atšķirīgs no citiem līdzīgiem izstrādājumiem – klucīši cieši stiprinās kopā (konkurentiem tos var krāmēt tikai vienu uz otru)", tā uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Peičs. Bet kopumā uzņēmums ražo trīs dažādu produktu veidus – guļbūves, baznīcas un pilsētbūvniecības elementus (var izbūvēt dažādas arhitektūras formas).

Koka baznīcas tapušas speciāli šogad februārī notiekošajai starptautiskajai rotaļlietu izstādei Nirnbergā, kuru firma apmeklēs jau sesto reizi. "Vienmēr ir jābrauc ar jaunu produktu," tā Varis toys direktore Sandra Peiča.

Kokrūpniecības uzņēmuma SIA Latsin valdi 27. oktobrī pameta Pers Magnus Funkvuists (Per Magnus Funquist), savukārt valdei pievienojās Stigs Borje Jonsons (Stig Borje Jonsson), liecina informācija Lursoft.

SIA Latsin valdē turpina darboties Jaunjelgavnieks Varis Sīpols un Jēkabpilietis Jānis Zvaigzne, kā arī Stopiņu novadā dzīvojošā Iveta Lismente un Zviedrijas pilsoņi Svens Uno Brinnens (Sven Uno Brinnen) , Pers Lennarts Perssons (Per Lennart Persson) un Ernsts Arvids Svanborg (Ernst Arvid Svanborg).

SIA Latsin apgrozījums pērn veidoja 42,02 miljonus latu, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa veidoja 1,41 miljons latu. 2010. gadā uzņēmums bija septītais lielākais nozarē, vērtējot pēc gadā apgrozīto līdzekļu apjoma. Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn SIA Latsin apgrozījums audzis par 10,23 miljoniem latu.

DB jau rakstīja, ka pērn meža nozares uzņēmumi strauji kāpinājuši neto apgrozījumu, un nozares TOP 100 uzņēmumiem pērn vidēji tas audzis par 50,4%.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties.

Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.

To, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kāda situācija būs skujkoku papīrmalkas tirgū šā gada martā, maijā vai jūnijā, atzīst gandriz vai papīrmalkas eksportētāju vadītāji — SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis, SIA Silva direktors Juris Antoņevičs, SIA Sveaskog Baltfor izpilddirektors Guntars Zvejsalnieks, SIA Domše Latvia izpilddirektors Juris Pūgulis. «Latvijas papīrmalkai ir jābūt konkurētspējīgai cenai salīdzinājumā ar analogu izejvielu piedāvājumiem no Dienvidzviedrijas,» uzsver SIA Domše Latvia izpilddirektors Juris Pūgulis. Viņš atzina, ka laiks rādīs, vai Latvijā iegūtā papīrmalka būs konkurētspējīga ar savu cenu, taču cenu kritums esot neizbēgams. «Vēsturiski bija izveidojies, ka apmēram 75 % no visas eksportētās papīrmalkas piegādājām uz Zviedriju un tikai 25 % uz Somiju, taču pēc vētras postījumiem Dienvidzviedrijā ir skaidrs, ka uz Zviedriju tuvāko mēnešu laikā skujkoku papīrmalku nesūtīsim,» atzīst SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņaprāt lielāka skaidrība par to, kas notiks, varētu būt martā, taču šobrīd papīrmalkas iepirkšana un eksports norit, kā sākotnēji ticis plānots, taču vētra šajā grafikā ieviesīs savas korekcijas, jo Zviedrijā ir uzsākta vētras nopostīto mežu izstrāde un šī koksne rūpnīcās lielos apjoms sāks ienākt jau martā, un tad arī varēs redzēt, kas notiek ar papīrmalkas piedāvājumu un pieprasījumu. Savukārt pēc vairāku aptujāto meža īpašnieku domām varot rasties situācija, kad ir jāveic milzīgi aprēķini, lai izrēķinātu, kas būs izdevīgāk — pārdot papīrmalku par cenu, kura tik tikko vai pat nesedz mežizstrādes un tās transportēšānas izmaksas, vai arī meklēt citas šīs papīrmalkas pielietošanas iespējas. Tāpat tiek pieļautas bažas, ka noteikta sortimenta, jo īpaši skujkoku papīrmalkai vispār kādā brīdī nebūs pieprasījuma. Pirms vētras ne viens vien papīrmalkas pircējs atzina, ka esošās cenas «uzbraukušas debesīs» un tās ir ekonomiski nepamatotas, nesamērīgi augstas. Tajā pašā laikā tiek prognozēts augstāks pieprasījums pēc lapkoku — bērza un apses — papīrmalkas.

Kā glābšanas salmiņš papīrmalkas īpašniekiem tiek minēti divi jauni spēlētāji — UPM - Kymmene Forest a/s filiāle un SIA Nela Wood — papīrmalkas tirgū, kuri savas aktivitātes Latvijā uzsāka pērn. Tiek izteikti pat minējumi, ka abiem jaunpienācējiem, šis varētu būt izdevīgs laiks, kad, vētras ietekmē krītoties papīrmalkas cenām, iekarot savas pozīcijas Latvijas papīrmalkas tirgū, ko būtu salīdzinoši grūtāk izdarīt pieaugošu cenu apstākļos. «Pērn eksportētājm tikai 80 000 m3 papīrmalkas, taču šogad plānojam vairāk, jo reāla darbība tika uzsākta tikai pērnā gada martā,» skaidro SIA Nela Wood direktors Ivars Briedis. Viņš norāda, ka uzņēmums papīrmalku piegādā Norvēģijā esošajām celulozes ražotnēm , kuras vēlas saņemt lielāku celulozes izejvielu apjomu no Latvijas. Db jau rakstīja, ka Somijas mežrūpniecības koncerns UPM Kymmene Latvijā saredz izdevību nosacīti izvērst savu iepircēju darbību sakarā ar Zviedrijas skujkoku papīrmalkas importa apturēšanu. Jāatgādina, ka pērn augustā Latvijā savu darbību uzsāka UPM - Kymmene Forest a/s filiāle. «Pirmajos piecos darbības mēnešos esam eksportējuši apmēram 166 000 m3 papīrmalkas un arī šā gada plānotie apjomi ir ievērojami lielāki, tomēr, vai tie tiks īstenoti, ir atkarīgs no kopējās situācijas papīrmalkas tirgū Skandināvijā,» atzīst UPM - Kymmene Forest a/s filiāles direktore Daiga Veisa. Viņa pieļauj iespēju, ka papīrmalkas īpašnieki, piedāvājot celulozes ražotājam – UPM - Kymmene — interesantu cenu un pārdošanas nosacījumus, varētu iepirkt vēl kādus papildu apjomus, kurus sākotnēji nemaz nav plānots pirkt Latvijā.

Pēdējā gada laikā papīrmalkas cenas ir būtiski kāpušas valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsolēs, kam ir vairāki iemesli, kuru cēloņi meklējami celulozes rūpnīcu mītnes valstīs. 2005. gada I pusgada un šā gada II pusgada valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsoļu rezultāti rāda, ka apses papīrmalkas cena pieaugusi par 33 %, bērza — par 29.5 %, skujkou kopumā — par 20 % un egles — par 16.7 %. «Šāds cenu kāpums ir vairāku faktoru savstarpējās mijiedarbības rezultāts,» secina valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andris Balodis. Viņš atzīst, ka gada visbūtiskākais vidējās svērtās cenas pieaugums ir egles papīrmalkai no 18.32 Ls/m3 šā gada I pusgada izsolē līdz 24.13 Ls/m3 II pusgadā un 2005. gada I pusgadā jau sasniedz 28.17 Ls/m3 — pieaugums 53.8 % apmērā, vēl iesapidīgāks kāpums ir bērza papīrmalkai — par 63.2 %, nedaudz mazāks ir aspes papīrmalkai — par 50.8 %. Viens no iemesliem, pēc A. Baloža teiktā, ir celulozes cenu kāpums pasaules tirgū, kas sev līdzi velk arī pieprasījumu pēc celulozes izejvielas — papīrmalkas (arī šķeldas) , proti, pēc egles papīrmalkas un tās iegādes cenām. Kā vēl viens būtisks faktors papīrmalkas cenas kāpumā tiek minēts jaunu konkurentu piedalīšanās papīrmalkas izsolē — SIA Nela Wood, SIA Sodra Latvia, UPM – Kymmene Forest. A. Balodis arī neizslēdz iespēju, ka Skandināvijā ir palielinājušās celulozes ražotņu jaudas, kuru noslogošanai ir vajadzīga papīrmalka, kā arī citi faktori, piemēram, kādas problēmas ar papīrmalkas piegādēm no koksnes resursiem bagātās Krievijas vai arī papīrmalkas piegāžu samazināšanās kādu iemeslu dēļ pašās celulozes ražotņu mītnes zemēs. Turklāt pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā, zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru, tādējādi šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā, un papīrmalkas pircēji spiesti maksāt vairāk.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

«Mēs zaudējam savu tirgus daļu, jo Latvijā nāk iekšā jauni spēlētāji kā UPM Kymmene un Nela Wood papīrmalkas tirgū ar tādu cenu politiku, lai iekarotu savas pozīcijas šajā tirgū,» skaidro lielākais papīrmalkas eksportētāja SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņš atzīst, ka uznēmums nevar atļauties maksāt tādas papīrmalkas cenas, kādas tirgus iekarošanas nolūkos atļaujas maksāt jaunpienācēji. Šobrīd papīrmalkas pircēji vēlas nopirkt vairāk, nekā pārdevēji spēj piedāvāt. «Tā rezultātā pēdējā gada laikā priedes un egles papīrmalkas cena Latvijā ir pieaugusi par apmēram 10 Ls/m3,» norāda V. Freimanis. Šāda situācija pēc V. Freimaņa teiktā ir izdevīga mežu īpašniekiem un koksnes pārdevējiem Latvijā, bet ne papīrmalkas iepircējiem. Krievijā un citās valstīs šobrīd var iegādāties papīrmalku par 10 – 15 eiro/m3 lētāk nekā Latvijā, tāpēc arī šajās valstīs tiks palielināts papīrmalkas iepirkuma apjoms. Rezultātā arī šogad kritīsies Stora Enso Mežs papīrmalkas eksporta apjomi, norāda V. Freimanis.

Papīrmalkas cenu kāpumam gan valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsolē II pusgadam, gan Latvijas tirgū ir vairāki iemesli, kuru cēloņi meklējami kā Latvijā, tā celulozes rūpnīcu mītnes valstīs. Tā uzskata paši papīrmalkas pircēji. Papīrmalkas cenas ir atkarīgas no Skandināvijas celulozes rūpnīcām. Proti, celulozes cenu kāpums pasaules tirgū sev līdzi velk arī pieprasījumu pēc celulozes izejvielas — papīrmalkas (arī šķeldas) — un to iegādes cenas. Papīrmalkas cenas kāpums tiek saistīts ar jaunu konkurentu piedalīšanās papīrmalkas izsolē valsts mežos un jaunu spēlētāju ienākšana tirgū. Db jau rakstīja, ka Somijas meža nozares koncerns UPM – Kymmene, sākot iepirkt Latvijā celulozes ražošanai nepieciešamās izejvielas, pārdalīs esošo tirgu. Tāpat tiek minēts, ka Skandināvijā ir palielinājušās celulozes ražotņu jaudas, kuru noslogošanai ir vajadzīga papīrmalka, kā arī citi faktori, piemēram, papīrmalkas piegāžu samazināšanās ciršanas ierobežojumu dēļ pašās celulozes ražotņu mītnes zemēs. Turklāt pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā, zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru, tādējādi šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā un papīrmalkas pircēji spiesti maksāt vairāk. Bez tam taisnu papīrmalku no 6 cm diamterā Latvijā izmanto palisāžu un lauksaimniecibas mietiņu ražošanā.

Valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes« direktors Andris Balodis atzīst, ka visbūtiskākais vidējās svērtās cenas pieaugums ir egles papīrmalkai no 18.32 Ls/m3 šā gada I pusgada izsolē līdz 24.13 Ls/m3 II pusgadā, nedaudz mazāks ir priedes un bērza papīrmalkai. Viens no iemesliem, pēc A. Baloža teiktā, ir celulozes cenu kāpums pasaules tirgū, kas sev līdzi velk arī pieprasījumu pēc celulozes izejvielas — papīrmalkas (arī šķeldas) — , proti, pēc egles papīrmalkas un tās iegādes cenām. Kā vēl viens būtisks faktors papīrmalkas cenas kāpumā tiek minēts jaunu konkurentu piedalīšanās papīrmalkas izsolē. Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka Skandināvijā ir palielinājušas celulozes ražotņu jaudas, kuru noslogošanai ir vajadzīga papīrmalka, kā arī citi faktori, piemēram, kādas problēmas ar papīrmalkas piegādēm no koksnes resursiem bagātās Krievijas vai arī papīrmalkas piegāžu samazināšanās kādu iemeslu dēļ pašās celulozes ražotņu mītnes zemēs. Turklāt pašlaik vairākās valstīs arī Latvijā zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru, tādējādi šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā un papīrmalkas pircēji spiesti maksāt vairāk. Tiesa, tievkoksnes baļķu cenas izsolē ir bijušas augstākas par papīrmalkas cenām.

Šodien rotaļlietu ražotāja SIA Varis Toys veikala Rotaļnīca telpās notika veikala atklāšana, taču apmeklētājiem veikals tiks atvērts 11.jūlijā. Šis būs pirmais Varis Toys veikals Latvijā, un tas atradīsies Rīgā, Martas ielā 9.

Veikala izveidē ieguldīti aptuveni 25 tūkst. latu uzņēmuma līdzekļu, ko plānots atpelnīt gada laikā.

Veikala pastāvīgajā programmā paredzētas rotaļu un spēļu darbnīcas, kur veikala darbinieka vadībā bērni varēs arī veidot, zīmēt un krāsot.

Varis Toys cer ar veikalu Rotaļnīca paplašināt darbību arī Baltijas valstu mērogā, strādājot kā franšīze. 95% produkcijas jau patlaban tiekot eksportēta, galvenokārt uz Eiropas valstīm, kā arī Japānu, Kanādu un ASV, sacīja Tīrele, piebilstot, ka lielākais eksporta tirgus ar 37% īpatsvaru uzņēmumam ir Vācija.

Varis Toys pirmsākumi ir saistīti ar uzņēmumu Saime, kas tika nodibināts 1988.gadā. Tolaik Saime nodarbojās ar dažādu koka izstrādājumu ražošanu, kas bija paredzēti eksportēšanai uz Dāniju, Vāciju un Somiju.