SIA MIG Holdings īpašnieki Ivars un Aigars Kesenfeldi ir noslēguši mierizlīgumu ar kreditoru Swedbank. Mierizlīgums vēl jāapstiprina tiesai.

Tādējādi tiek apturēta Swedbank tiesvedība pret MIG Holdings īpašniekiem kā privātpersonām, informē MIG holdings.

Vienošanās panākta pēc 11 mēnešu intensīvām sarunām ar Swedbank, norāda SIA MIG Holdings līdzīpašnieks Aigars Kesenfelds. «Esam panākuši vienošanos par kredītu saistību izpildi saistībā ar SIA MIG Holdings un to saistīto uzņēmumu nekustamo īpašumu projektiem, kurus finansēja Swedbank,» tā A. Kesenfelds.

MIG Holdings īpašnieki patlaban risinot sarunas arī ar citiem kreditoriem par saistību izpildes un restrukturizācijas risinājumiem.

SIA MIG Holdings pagājušā gada septembrī iegādāto bijušo vairumtirdzniecības bāzes Pīlādzis noliktavas ēku Kaiju ielā 6, Liepājā līdz 2008. gada pavasarim pēc arhitekta Agra Padēļa - Līna projekta rekonstruēs par biroju un tirdzniecības telpām ar kopējām investīcijām 620 tūkst. latu apmērā.

2006. gada septembrī SIA MIG Holdings iegādājās vēsturisko ostas spīķeri pie viesnīcas Amrita Kaiju ielā 6, kur agrāk atradās vairumtirdzniecības bāzes Pīlādzis noliktava 1500m2 platībā.

Minētās noliktavas ēkas rekonstrukcija par tirdzniecības un biroju ēku ir viens no SIA MIG Holdings 2007. gada investīciju projektiem.

Ēkas pirmajā stāvā izvietosies tirdzniecības telpas, pārējos trijos stāvos atradīsies arhitektoniski neordināri biroji, sola uzņēmums. Ēkā paredzēts ierīkot liftu, pievilkt jaunus ūdens, kanalizācijas, elektrības un gāzes pievadus. Kopējā platība pēc rekonstrukcijas būs aptuveni 1800m2.

Līdz 2008. gada nogalei nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA "MIG Holdings" uz Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas zemesgabala Stendera un Baznīcas ielas krustpunktā pēc arhitekta A. Padēļa - Līna projekta uzbūvēs vēsturiskās mācītājmājas ēkas kopiju ar kopējo platību 3200 m2, kur paredzēts iznomāt telpas gan Baznīcas vajadzībām, gan birojiem. Investīcijas plānotas 2 milj. latu apmērā.

Būvniecības projekta attīstītājs ir SIA "MIG Holdings", kas no Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas nomā zemesgabalu, uz kura paredzēta jaunceltne. Zeme nomai SIA "MIG Holdings" piešķirta ar nosacījumu ēkā izbūvēt telpas Liepājas Sv. Trīsvienības draudzei un Liepājas bīskapa kancelejai un dzīvoklim, kas Baznīcai tiks nodotas ilgtermiņa nomā. Pārējā jaunbūvē tiks izvietotas sabiedriskās telpas - galvenokārt biroji.

Šobrīd intensīvi tiek strādāts pie ēkas projektēšanas - jau ticis saskaņots skiču projekts. Arhitekta A. Padēļa - Līna projektā izstrādāta esošā zemesgabala apbūves rekonstrukcija, paredzot atjaunot, t.i., uzcelt no jauna 18. gs. vidus vēsturisko trīsstāvu dzīvojamo ēku, ko papildina jauna, vēsturisko apbūves raksturu turpinoša četru stāvu mūra piebūve. Mūra ķieģeļu apdarē tiks izmantota vēsturiski izkopta pagājušā gadsimta ķieģeļu arhitektūras mūrēšanas metode, veidojot ķieģeļu zīmējumu. Lai saglabātu ēkas auru, būves pamatos tiks iestrādāti akmeņi no vēsturiskās celtnes demontētajiem pamatiem.

15. augustā plānotas trīs maksātnespējīgajai SIA MIG holdings piederošo īpašumu piespiedu izsoles.

Paredzēts izsolīt zemes gabalu 875 kvadrātmetru platībā, kas atrodas Liepājā, Alejas ielā 7. Īpašuma sākumcena ir 15 100 latu, liecina sludinājums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Zemes gabala Liepājā, Kaiju ielā (6731 kvadrātmetrs), izsoles sākumcena ir 28 tūkstoši latu.

Zemes gabalam 1625 kvadrātmetru platībā, kas atrodas Liepājā, Loču ielā 4, izsoles sākumcena ir 24 tūkstoši latu.

Db.lv rakstīja, ka pēc 11 mēnešu ilgām sarunām šā gada pavasarī SIA MIG holdings īpašnieki Ivars un Aigars Kesenfeldi ir noslēguši mierizlīgumu ar kreditoru Swedbank. Tādējādi tika apturēta Swedbank tiesvedība pret MIG holdings īpašniekiem kā privātpersonām. Liepājas tiesa atzina a/s Swedbank meitasuzņēmuma Swedbank līzings prasību atzīt Kesenfeldu ģimenes SIA Rietumu krasts maksātnespēju. Tiesa atzinusi arī SIA Rietumu krasts mātesuzņēmuma SIA MIG holdings maksātnespēju pēc paša uzņēmuma lūguma.

A/s Swedbank iesniegusi ar Liepājas domes deputāta Ivara Kesenfelda ģimeni saistītā uzņēmuma SIA MIG holdings maksātnespējas pieteikumu. Taču, kā DB uzzināja Liepājas tiesā, arī pats SIA MIG holdings iesniedzis pieteikumu, līdz ar to abi apvienoti vienā tiesvedībā.

Jāatgādina, ka septembra vidū tiesa izbeidza SIA MIG holdings tiesiskās aizsardzības procesu. Tiesa lēmumu pamatoja ar 9.septembra tiesas sēdē pausto informāciju – tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalsta divas trešdaļas kreditoru.

SIA MIG holdings nodrošinātie kreditori – Swedbank, SEB banka un Hipotēku un zemes banka – noraidījuši uzņēmuma izstrādāto TAP pasākumu plānu kā neatbilstošu kreditoru interesēm. Nav panākts atbalsts arī no vairāk nekā 50 nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru prasījumi veido aptuveni pusi no atzīto prasījumu summas. Kopumā SIA MIG holdings kredītsaistības ir vairāk nekā 20 miljoni latu. Savukārt uzņēmuma aktīvi, kuros ietilpst vairāk nekā 50 dažādi īpašumi, tostarp - viesnīca Promenade Hotel Liepājā, kopumā ir vērti vairāk nekā 21 miljonu latu.

http://db.lv/uploads/ck/images/kesenfeldi_tēvs_dēls(1).jpg

Abas puses iesniegušas tiesā dokumentus un mēģinās panākt vienošanos. Nākamās tiesas sēdes datums vēl nav zināma.

Iepriekš banka bija lūgusi arī prasību nodrošināt ar divu uzņēmumu - maksātnespējīgo SIA MIG holdings un SIA Remonts K kapitāldaļām. Šī ir viena no Swedbank prasībām pret uzņēmējiem - tēvu un dēlu Kesenfeldiem.

DB jau rakstīja, ka Liepājas tiesa atzina a/s Swedbank meitasuzņēmuma Swedbank līzings prasību atzīt Kesenfeldu ģimenes SIA Rietumu krasts maksātnespēju. Tiesa atzinusi arī SIA Rietumu krasts mātesuzņēmuma SIA MIG holdings maksātnespēju pēc paša uzņēmuma lūguma. SIA MIG holdings atzīta par maksātnespējīgu no 2010. gada 29. maija, savukārt SIA Rietumu krasts - no 2009. gada 31. decembra. SIA MIG Holdings ir nekustamo īpašumu portfeļa un saistīto uzņēmumu kapitāla daļu turētāja.

Kurzemes apgabaltiesa atlikusi līdz 18. janvārim a/s Swedbank prasību pret Ivaru un Aigaru Kesenfeldiem par viena miljona latu parāda piedziņu un prasības nodrošinājumu.

Banka bija lūgusi arī prasību nodrošināt ar divu uzņēmumu - maksātnespējīgo SIA MIG holdings un SIA Remonts K kapitāldaļām Abas puses cer panākt izlīgumu, Db.lv informēja Kurzemes apgabaltiesā. Šī ir viena no Swedbank prasībām pret uzņēmējiem - tēvu un dēlu Kesenfeldiem. Db.lv jau rakstīja, ka Liepājas tiesa atzina a/s Swedbank meitasuzņēmuma Swedbank līzings prasību atzīt Kesenfeldu ģimenes SIA Rietumu krasts maksātnespēju. Tiesa atzinusi arī SIA Rietumu krasts mātesuzņēmuma SIA MIG holdings maksātnespēju pēc paša uzņēmuma lūguma. SIA MIG holdings atzīta par maksātnespējīgu no 2010. gada 29. maija, savukārt SIA Rietumu krasts - no 2009. gada 31. decembra. SIA MIG Holdings ir nekustamo īpašumu portfeļa un saistīto uzņēmumu kapitāla daļu turētāja. Kopā saistīto uzņēmumu struktūrā ietilpst vairāk nekā 15 uzņēmumu un to grupu. SIA MIG holdings pieder vairāk nekā 50 nekustamo īpašumu, tostarp viesnīca Promenade Hotel Liepājā. Būvuzņēmumu Remonts K Liepājas tiesa par maksātnespējīgu atzina 2009. gada vasarā. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērās metālapstrādes SIA Atmats, kurai Remonts K bija palicis parādā par veiktajiem darbiem lielveikala Baata celtniecībā. Remonts K ir SIA MIG holdings meitasuzņēmums.

Liepājas tiesa ierosinājusi ar Liepājas domes deputāta Ivara Kesenfelda ģimeni saistītās SIA MIG holdings tiesiskās aizsardzības procesu, par administratoru ieceļot Guntaru Birsānu.

Tā liecina informācija Maksātnespējas reģistrā. Lieta tiesā ierosināta 2. augustā, bet 11. augustā nozīmēts administrators. Holdingkompānija MIG Holdings ir pazīstama ar dažādiem nekustamo īpašumu attīstības projektiem gan Kurzemē, gan Rīgā, kā arī ar finanšu investīcijām dažādu uzņēmumu kapitālā, tostarp Latvijas ekokosmētikas Madara ražotājuzņēmumā. MIG holdings saistīts ar divām Liepājas viesnīcām - Promenade Hotel un Liva Hotel.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA MIG holdings pašvaldības budžetam pērn bijis parādā 80,9 tūkstošus latu. 2009. gada pavasarī SIA MIG Holdings pārdeva savu daļu patēriņa kredītu kompānijā www.smscredit.lv privātpersonai Uldim Arnicānam. Maksātnespēja pasludināta arī SIA MIG holdings meitasuzņēmumam SIA Remonts K, kas bija ap 20 celtniecības uzņēmumiem palikusi parādā vairāk nekā 861 tūkstoti latu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA MIG Holdings Liepājā uz Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas zemesgabala Stendera un Baznīcas ielas krustpunktā paredzējis uzbūvēt vēsturiskās mācītājmājas ēkas kopiju ar kopējo platību 3200 m2, kur plānots iznomāt telpas gan baznīcas vajadzībām, gan birojiem.

Investīcijas plānotas 2 milj. latu apmērā.

Būvniecības projekta attīstītājs ir SIA MIG Holdings, kas no Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas nomā zemesgabalu, uz kura paredzēta jaunceltne.

Zeme nomai SIA MIG Holdings piešķirta ar nosacījumu ēkā izbūvēt telpas Liepājas Sv. Trīsvienības draudzei un Liepājas bīskapa kancelejai un dzīvoklim, kas Baznīcai tiks nodotas ilgtermiņa nomā. Pārējā jaunbūvē tiks izvietotas sabiedriskās telpas - galvenokārt biroji.

Šobrīd tiek strādāts pie ēkas projektēšanas - jau ticis saskaņots skiču projekts. Arhitekta A. Padēļa - Līna projektā izstrādāta esošā zemesgabala apbūves rekonstrukcija, paredzot atjaunot, t.i., uzcelt no jauna 18. gs. vidus vēsturisko trīsstāvu dzīvojamo ēku, ko papildina jauna, vēsturisko apbūves raksturu turpinoša četru stāvu mūra piebūve.

Piektdien notikušajās izsolēs divus no trim izsolītajiem maksātnespējīgajam Kesenfeldu uzņēmumam SIA MIG Holdings piederošajiem nekustamajiem īpašumiem iegādājies Swedbank nekustamo īpašumu meitasuzņēmums Ektornet, apstirpina maksātnespējas administratore Liene Ābola.

Administratore neatklāja, par kādu summu īpašumi izsolīti.

Ektornet nopirka MIG Holdingam piederošo pusi domājamās daļas no nekustamā īpašuma, ko veido zemesgabals 898 kvadrātmetru platībā, četrstāvu dzīvojamā ēka 1685,6 kvadrātmetru platībā un saimniecības ēka 23 kvadrātmetru platībā, kas atrodas Republikas ielā 13, Liepājā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 30 000 latu. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikta. Parāda piedzinējs ir AS Swedbank.

Ektornet iegādājās arī MIG Holdings piederošo nekustamo īpašums, kuru veido zemesgabals 735 kvadrātmetru platībā un trīsstāvu ēka 475,7 kvadrātmetru platībā un atrodas Friča Brīvzemnieka ielā 53, Liepājā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 69 000 latu, izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli neapliekas.

Izsolē pārdoti trīs nelieli maksātnespējīgās SIA MIG holdings īpašumi Liepājā. Pavisam izsolei pakļauti vairāk nekā simts MIG holdinga īpašumi.

Visus trīs īpašumus, kas ir nedzīvojamās telpas Liepājā, biroju un veikalu ēkā Graudu ielā 34, nopirkusi juridiska persona, Db.lv informēja uzņēmuma maksātnespējas administratore Liene Ābola. Tā kā bijuši vairāki pretendenti, izsoles beigušās tikai pēc vairākiem soļiem. Gala cena un pircējs netiek atklāts, līdz nebūs pilnībā norēķinājies par pirkumu. Minēto īpašumu sākumcena bija 10 tūkstoši latu, 300 latu un 12,3 tūkstoši latu. Piedzinējs un hipotekārais kreditors šiem īpašumiem ir SEB banka.

Nākamā MIG holdinga īpašumu izsole paredzēta 31. oktobrī. Šajā izsolē piedzinējs un hipotekārais kreditors būs VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka.

30.septembrī plānota vairāku maksātnespējīgās SIA MIG Holdings īpašumu izsole, liecina informācija Lavijas Vēstnesī.

Piespiedu izsolē ar augšupejošu soli tiks izsolīts MSIA MIG Holdings piederošā 1⁄2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kas sastāv no zemes gabala 898 m2 platībā, četrstāvu dzīvojamās ēkas 1685,6 m2 platībā un saimniecības ēkas 23 m2 platībā, un atrodas Liepājā, Republikas ielā 13. Izsoles sākumcena noteikta 30 tūkstoši latu.

Tāpat piespiedu izsolē ar augšupejošu soli tiks izsolīts MSIA MIG Holdings piederošais nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes gabala 369 m2 platībā un ēkas 419,8 m2 platībā, un atrodas Liepājā, Zivju ielā 9. Izsoles sākumcena nopteikta 29 tūkstoši latu.

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Swedbank izmantojusi apšaubāmu shēmu, lai ātrāk panāktu nekustamo īpašumu attīstītājas SIA Rietumu krasts maksātnespēju.

Tā iebildumos tiesai norādījis SIA Rietumu krasts pārstāvis, uzņēmējs Ivars Kesenfelds. Swedbank kā nodrošinātais kreditors saskaņā ar likumu nedrīkst ierosināt parādnieka maksātnespēju, taču banka cedējusi daļu no parāda savam meitas uzņēmumam Swedbank līzings, un tas kā nenodrošinātais kreditors iesniedzis tiesā prasību, Db.lv uzzināja tiesā.

2005. gadā Swedbank aizdevusi parādniekamvairāk nekā 4 miljonu eiro aizdevumu, bet 2009. gadā parādnieks sācis kavēt pamatsummas un procentu maksājumus. Šī gada 28. jūnijā noslēgts cesijas līgums, ar kuru banka 25 tūkstošus eiro no kopējās parāda summas cedējusi Swedbank līzings, kas septembrī vērsās tiesā ar prasību atzīt SIA Rietumu krasts maksātnespēju. Liepājas tiesas tiesnese atzina, ka tiesu struktūrā pastāv debates par šādu bankas rīcību, jo cesiju likums neaizliedz, taču strīdīga ir situācija, kad parāds cedēts nodrošinātā kreditora meitasuzņēmumam.

Ar Liepājas domes deputāta Ivara Kesenfelda ģimeni saistītās SIA MIG holdings tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalsta ne nodrošinātie, ne nenodrošinātie kreditori. Līdz ar to likums nepieļauj turpināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

SIA MIG holdings nodrošinātie kreditori - Swedbank, SEB banka un Hipotēku un zemes banka - noraidījuši uzņēmuma izstrādāto TAP pasākumu plānu kā neatbilstošu kreditoru interesēm, Db.lv uzzināja Liepājas tiesā. Nav panākts atbalsts arī no vairāk nekā 50 nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru prasījumi veido aptuveni pusi no atzīto prasījumu summas. Kopumā SIA MIG holdings kredītsaistības ir vairāk nekā 20 miljoni latu, liecina lietas materiāli. Savukārt uzņēmuma aktīvi, kuros ietilpst vairāk nekā 50 dažādi īpašumi, tostarp - viesnīca Promenade Hotel Liepājā, kopumā ir vērti vairāk nekā 21 miljonu latu. Līdz ar to aktuālu maksātnespējas pazīmju pēc bilances uzņēmumam nav un tas var turpināt saimniecisko darbību, norādīja SIA MIG Holdings TAP administrators Guntars Birsāns.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA MIG Holdings šogad jūlijā nodevis ekspluatācijā 2 rekonstruētas ēkas Liepājas centrā – Tirgoņu ielā 25 un Fr. Brīvzemnieka ielā 52.

Tirgoņu ielas 25 pirmajos divos stāvos iekārtotas plašas un gaišas tirdzniecības telpas, kur iespējams izvietot 3 veikalus. Ēkas 3. stāvā atradīsies biroji. Pašlaik notiek sarunas ar potenciālajiem nomniekiem, informē projekta attīstītājs. No trīs galvenajām ielām redzamajai eklektikas stilam raksturīgajai ēkas fasādei pagarināti logi, veidojot tirdzniecības telpām raksturīgas vitrīnas. Stūra ieeja risināta sākotnējā 19. gadsimta beigās paredzētajā veidolā.

Pabeigta arī pirms pusotra gada uzsāktā ielas un sētas mājas rekonstrukcija Fr. Brīvzemnieka ielā 52, veiksmīgi īstenojot par prioritāti izvirzīto autentiskuma saglabāšanu. Turpinot Liepājas vecās pagalmu apbūves tradīcijas, atjaunots sākotnēji nojaukšanai paredzētais sētas koka namiņš. Īpašnieku lēmums sētas mājas saglabāšanai sevi jau attaisnojis – tā tika izvirzīta Kultūras mantojuma Gada balvai 2007 nominācijā „Izglābtā koka ēka”. Ielas mājai rekonstrukcijas gaitā palielināts apjoms – lai radītu harmoniju ar vēsturisko fasādi, ēkai izbūvētas divas analogas verandas. Maksimāli saglabātas arī ēkas interjera vēsturiski vērtīgās detaļas – rekonstruētas centrālās ieejas koka durvis, kāpnes ar koka margām, eklektikas stila podiņu krāsns.

Liepājas tiesa atzinusi Liepājas uzņēmēju Kesenfeldu ģimenes kapitālsabiedrības MIG holdings maksātnespēju, kā arī tās meitasuzņēmuma SIA Rietumu krasts maksātnespēju.

SIA MIG holdings atzīta par maksātnespējīgu no 2010. gada 29. maija, savukārt SIA Rietumu krasts - no 2009. gada 31. decembra. SIA MIG holdings atzīta par maksātnespējīgu, kaut arī tās bilances aktīvi pārsniedz parādsaistību summu. Tiesa norādīja, ka nav ņemtas vērā ārpusbilances saistības - aptuveni 9,5 miljoni latu, kas radušies, parādniekam izsniedzot 2006. gadā galvojumu par Swedbank aizdevumu SIA Elefant hotel (tagad maksātnespējīgā SIA V.B.O.). SIA MIG holdings ir arī sociālo iemaksu parāds vairāk nekā 61 tūkstoša latu apmērā. Ar prasību tiesā bija vērsusies banka, kā arī pats uzņēmums. Jāpiebilst, ka par šo summu saistībā ar galvojumu minētajam aizdevumam SIA Elefant hotel a/s Swedbank vērsusies arī pret Andri Griģi, tādējādi mēģinot panākt aizdevuma atmaksu no abiem galvotājiem.

Liepājas ostā konstatēts, ka ilgākā laikā noplūduši naftas produkti, veidojot piesārņojumu Karostas kanāla akvatorijā.

Papildināta ar AM viedokli.

Pēc šķidro kravu apkalpotājas LSEZ SIA Glen Oil ziņojuma piesārņojumu lokalizējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), uzstādot absorbējošās bojas. Iespējams, ka piesārņojums sūcas caur zemes slāni no veciem, uz sauszemes novietotiem rezervuāriem, kuri pieder Aizsardzības ministrijai, db.lv pieļāva VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Savukārt Aizsardzības ministrijā norāda, ka Karostas teritorijā ministrijai šobrīd nav aktīvu rezervuāru, no kuriem varētu būt notikusi noplūde. Kā DB norādīja AM preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, speciālistu sākotnējā izpētne liecina par iespējamo vēsturisko piesārņojumu, kuru Karostas augstais gruntsūdeņu līmenis aktivizējis.

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde izsludinājusi iepirkumu par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla zemūdens būvlaukuma attīrīšanas darbi no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem, informē pārvalde.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 23.marts.

Kopējā attīrāmā Karostas kanāla grunts platība ir 68 ha, kas sadalīta trīs daļās. Kā nosaka iepirkuma dokumentācija, ikviens pretendents var iesniegt tikai vienu piedāvāju par vienu jeb vairāk lotēm vai daļā.

2014. gada nogalē tika īstenots Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Pilotprojektam bija izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidusdaļā un darbus veica SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš norāda, ka īstenotais pilotprojekts ir ļāvis iegūt atziņas, kas sekmēs tālāku kanāla gultnes attīrīšanu. Pamatojoties uz pirmā pilotprojekta rezultātiem Kanāla akvatorija ir sadalīta trīs iecirkņos, kuru katru raksturo nedaudz atšķirīgs tehnogēno ieslēgumu sastāvs, piemēram, kanāla pamatdaļā vairāk ir sastopami sadzīves priekšmeti, savukārt Tosmares baseinā ieslēgumi, kas ir radušies kuģu remonta un griešanas rezultātā pie kuģu būvētavas piestātnēm. Līdz ar ko arī potenciālajiem pretendentiem ir iespējas pēc precīzāk novērtēt savas spējas strādāt noteiktos kanāla iecirkņos, uzsver J. Lapiņš.

Noslēgumam tuvojas Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Darbus veic SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Līguma summa ir EUR 398 321,70, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

SIA Jūras vējš valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņihs atzina, ka ir veikti aptuveni 95% no plānotajiem darbiem un atlicis vien izcelt vairāku desmitu tonnu smagos betona balstus, kas iepriekš izmantoti kuģu un zemūdeņu tauvošanai. Smagākais varētu svērt ap 100 tonnām. Aleksandrs Čerņihs pastāstīja, ka no Karostas kanāla izceltie priekšmeti ir dažāda veida un vecuma. Interesantākie atradumi ir divu kuģu koka korpusu fragmenti, viens no kuriem ir kniedēts, divu automašīnu vraki, kā arī lidmašīnas šasija. No Karostas kanāla lielā daudzumā izceltas riepas, kuģu tauvas un lielizmēra baļķi, ka arī dažāda lieluma metāla priekšmeti. Darbu izpildi ietekmēja laika apstākļi un intensīva kuģu satiksme.

Rīgas Spīķeru kvartāla atjaunotās ēkas ir skaisti sapostas kā kārdinošas Ziemassvētku dāvanas, bet pagaidām daudzas no tām vēl nav pilnībā apdzīvotas. Staigājot pa kvartālu, DB secina, ka daudzviet logos redzams paziņojums, ka telpas tiek iznomātas. Dažviet slēģi ir aizvērti, aiz tiem vēl nenotiek rosība.

Jaunus vaibstus XIX gadsimta otrajā pusē veidotais Spīķeru kvartāls ieguva pirms diviem gadiem. Vizuālas pārmaiņas ieguva gan kvartāla teritorija, gan promenāde gar Daugavu starp Dzelzceļa un Salu tiltu. 2013. gada 1. augustā DB rakstīja, ka kopējās teritorijas labiekārtošanas projekta izmaksas sasniedza vairāk nekā septiņus miljonus eiro (5,37 miljoni latu). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) tika piesaistīts finansējums 3,6 milj. eiro (2,55 miljoni latu) apjomā, Rīgas domes līdzfinansējums bija 3,9 milj. eiro (2,75 miljoni latu), bet vēl 170 tūkst. eiro (120 tūkst. latu) tika piešķirti no pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem betona skeitparka būvniecībai.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.