Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā.

Tāpēc papildus iepriekšējai uzraudzības pieejai tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski, informē Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Šādos gadījumos var tikt piemēroti attiecīgi instrumenti – ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi.

Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt FKTK saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu. Ciklisko sistēmisko risku mazināšanas nolūkā FKTK jau šobrīd reizi ceturksnī nosaka un publicē pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

Savukārt, lai mazinātu strukturālos sistēmiskos riskus, FKTK ir identificējusi sekojošas citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C-SNI): AS ABLV Bank, AS Citadele banka, Rietumu Banka, AS DNB banka, AS SEB banka un AS Swedbank.

Prasība identificēt C-SNI izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (2013.g. 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (CRD IV). CRD IV paredz gan globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu (kas ir sistēmiski nozīmīgas globālā līmenī, Latvijas Republikas finanšu sektorā tādas netika identificētas), gan C-SNI, kuras ir sistēmiski nozīmīgas Eiropas Savienības dalībvalstu vietējā līmenī, identificēšanu.

Identificējot C-SNI, FKTK izmantoja Eiropas Banku iestādes izstrādātajās pamatnostādnēs EBA/PN/2014/10 ietverto metodoloģiju. Katras kredītiestādes sistēmiskais nozīmīgums tika novērtēts, ņemot vērā šādus kritērijus: apmērs, nozīmīgums (tostarp aizvietojamība/finanšu sistēmas infrastruktūra), sarežģītība/pārrobežu darbības un savstarpējā sasaiste. Kā arī šādus rādītājus: kopējie aktīvi, iekšzemes maksājumu darījumu vērtība, privātā sektora noguldījumi no Eiropas Savienības noguldītājiem, privātā sektora aizdevumi Eiropas Savienības saņēmējiem, ārpusbiržas atvasināto instrumentu vērtība (nosacītā), pārrobežu saistības, pārrobežu prasības, iekšējās finanšu sistēmas pasīvi, iekšējās finanšu sistēmas aktīvi, emitētie parāda vērtspapīri.

Identificētajām C-SNI nebūs piemērojami atvieglojumi, nodrošinot šādu prasību ievērošanu: prasība izstrādāt iestādes nozīmīgumam atbilstošas stratēģijas, politikas, procedūras un sistēmas savlaicīgai risku identificēšanai, novērtēšanai, analīzei un pārvaldīšanai, prasība kredītiestāžu valdes un padomes locekļiem nepārsniegt vienlaikus atļauto ieņemamo padomes un valdes locekļa amata vietu daudzumu; prasība veidot atalgojuma komiteju; prasība veidot risku komiteju un izvirzīšanas komiteju un aizliegums apvienot risku un revīzijas komitejas.

FKTK reizi gadā pārskatīs identificēto C-SNI sarakstu un nākotnē tām var tikt piemērotas arī citas stingrākas prasības.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra