Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Skandināvu biznesa ienākšana Latvijā ir vētējama pozitīvi, taču būtiski ir panākt, lai lielāka daļa mūsu ekonomikas pieder latviešiem, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā uzsvēra ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Skandināvu biznesa, tostarp banku, kuras ir labi un efektīvi organizētas, darbība Latvijā kopumā vērtējama pozitīvi, taču problēma ir tā, ka īstie ienākumi un bagātība paliek ārvalstu uzņēmumu īpašnieku rokās. Ar Hipotēku bankas daļu pārdošanu Swedbank un SEB bankai viņš nav apmierināts, bet uzskata, ka bija jādomā, kā to paturēt. Latviešiem šobrīd arī trūkstot naudas, lai saglabātu mežus savā īpašumā un varbūt pārdotu tos tad, kad tiem ir lieka vērtība. «Jārūpējas, lai ilgtermiņā pieaugtu latviešu labklājības īpatsvars,» uzsvēra uzņēmējs, piebilstot, ka to vajadzētu īstenot ar dažādiem tirgus mehānismiem, tostarp attīstības bankas izveidi.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Uzņēmumiem liek slēgt kontus, meklēt citas bankas vai atdot kredītus; pieļauj, ka rit cīņa par tirgus pārdali

«Mūs neapmierina jūsu akcionāru sastāvs, ejiet uz citu banku vai atmaksājiet visas parādsaistības,» šādu vēstījumu no skandināvu bankām saņēmuši atsevišķi tranzītbiznesa uzņēmumi, kas nu ir neziņā, ko darīt.

Tranzītbiznesa spēlētāji gan pieļauj, ka, atbalstot pārlieku lielas prasības saistībā ar augsta riska klientiem vai t.s. čaulas kompānijām, skandināvu bankas varētu iegūt nerezidentus apkalpojošo banku «tīros» klientus.

Skandināvu finanšu institūcijas gan to kategoriski noliedz.

Vairs nederat

Kaut arī komersantiem iepriekš ir izsniegti ievērojami kredīti, tie pēkšņi izrādījušies bankām nepieņemami. No nozares spēlētāju teiktā gan ir skaidrs, ka arī citās bankās, tostarp pamatā nerezidentus apkalpojošajās, viņus nebūt negaida, jo saprot, ka šajā banku biznesa segmentā situācija tikai sarežģīsies. Turklāt šādā neapskaužamā situācijā ir arī uzņēmumi, kuru akcionāri nebūt nav čaulas kompānijas, bet atrodami, piemēram, Krievijā. Nozares spēlētāji pieļauj, ka vietējās skandināvu bankas vienkārši pilda skandināvu uzdoto mājasdarbu. Savukāt nozarei kopumā ir problēmas šobrīd piesaistīt kredītresursus.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Latvijā pārstāvētās skandināvu bankas uzsver savu ilgtermiņa stratēģiju Latvijā un noliedz informāciju par kapitāla aizplūšanu uz mātesbankām.

Tādu atbildi Db.lv sniedza SEB, Swedbank un Nordea pārstāvji, atsaucoties uz Bloomberg publicēto ziņu par to, ka Eiropas Komisiju satrauc tas, ka Skandināvijas mātes bankas sākušas savām meitas bankām Latvijā atprasīt aizdevumus, kas apdraud Latvijas ekonomikas atveseļošanos. Pēc Latvijas Bankas datiem šī gada 1. ceturksnī no Latvijas bankām uz ārzemju finanšu institūcijām esot aizplūduši 832 milj. Ls.

«Zviedrijas bankas, kuras Latvijā ir pārstāvētas ilgstoši, jau vairāk kārt ir uzsvērušas, ka Baltijas reģionu uzskata par savu mājas tirgu, līdz ar to tās turpinās šeit darboties, jo saskata lielu potenciālu attīstībai, kā arī izjūt atbildību par saviem klientiem un uzsākto sadarbību. SEB bankas vadības nesenā vizīte Latvijā vēlreiz to apstiprināja visaugstākajā līmenī. Līdz ar to mēs nevaram komentēt citu institūciju izteiktos pieņēmumus,» Db.lv informēja SEB Komunikāciju departamenta vadītāja Agnese Gribuste. Viņa uzsver, ka banku darbībā patlaban atspoguļojas viss tas, kas notiek visās tautsaimniecības nozarēs un sabiedrībā. «Svarīgi atzīmēt, ka kopējais finansējuma apjoms pēdējā pusgada laikā no mātes bankas ir saglabājies stabils, SEB grupa nav lūgusi veikt finansējuma atmaksu, tieši pretēji – veicinājusi SEB bankas Latvijā veiksmīgu darbību, atbalstot tās klientus esošajā ekonomikas ciklā,» tā A. Gribuste.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

No Parex bankas aizgājušie baņķieri, kas saistīti ar iepriekšējiem bankas īpašniekiem, kompensācijās saņēmuši vairāk nekā 100 tūkstošus latu- kāds bijušais Parex bankas valdes loceklis aizejot saņēmis 211 tūkstošus latu, bet citi- 118, 108 un 78 tūkstošus latu, ziņo raidījums De Facto.

Tāpat raidījumā noradīts, ka, Iespējams, Parex bankas augstākā līmeņa vadītājiem pērn algas samazinātas mazāk nekā citiem, svētdien vēstīja LTV raidījums De facto, atsaucoties uz informāciju no kādas personas, kuras rīcībā varētu būt datu kopijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), ziņo BNS.

Iegūtie dati, visticamāk, ir par Parex bankas darbinieku algām 2009.gadā. Tie apliecina, ka bankas atalgojums pērn samazināts par aptuveni 37%, kas saskan ar bankas iepriekš pausto. Tomēr atsevišķām bankas amatpersonām, iespējams, no tik liela ienākumu samazinājuma izdevies izvairīties- piemēram, bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis gada sākumā mēnesī saņēmis 12 tūkstošu latu, bet decembrī viņa alga sarukusi vien par 26%, norādīja raidījums.

Pērn Latvijā strādājošās bankas nopelnījušas 289,3 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Neskatoties uz pērnā gada notikumiem banku sektorā un klientu skaita samazinājumu bankās, kas strādā ar ārvalstu klientiem, kredītiestādes nopelnījušas par 22,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Kā skaidro FKTK, pelnītspējas tendenču attīstība banku sektorā kopumā bija pozitīva, tomēr būtiski atšķīrās situācija uz iekšzemes klientu apkalpošanu orientētās bankās no pārējām bankām. Uz iekšzemes klientu apkalpošanu orientēto banku pelnītspējas rādītāji pārskata gadā atspoguļoja labvēlīgo ekonomisko attīstību valstī – aktīvāku atsevišķu segmentu kreditēšanu un kredītu kvalitātes uzlabošanos, kas savukārt noteica attiecīgu procentu ienākumu kāpumu, kā arī arvien mazākus izdevumus nedrošajiem parādiem.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Citviet Latvijā ārzemnieki pērn gada beigās vēl pirkuši īpašumus. To rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem pagājušā gada otrajā pusgadā. 2006. gada otrajā pusgadā pārējā Latvijā bija notikuši vismaz 14 nekustamā īpašuma darījumi, kuros fiksētā summa bija virs pusmiljona latu.

2007. gada pirmajos sešos mēnešos tādi bijuši 18, un tāds pats bija oficiālo lielo darījumu skaits 2007. gada otrajā pusgadā, turklāt četri no tiem bija pārsnieguši miljonu latu. Pagājušā gada pirmajā pusē bija 19 darījumu virs pusmiljona latu un astoņos gadījumos darījuma apmērs bija pārsniedzis miljonu latu.

Nu burbulis pārsprādzis arī šeit - pagājušā gada otrajā pusē ārpus Rīgas un Jūrmalas fiksēti tikai seši darījumi, kuros zemesgrāmatā ierakstītas summas ir virs pusmiljona latu. Miljona robežu pārsnieguši tikai divi, un Liepājas uzņēmējs Ivars Kesenfelds noskaņojumu raksturo īsi: «Liepājā dzīvokļus pērk 10 reizes mazāk nekā iepriekš. Visi gaida, kad būs par velti. Taču, ja ir kaut kas labs un par labu cenu, tad pērk uzreiz.»

Ja par PVN, ienākumu nodokļa vai nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām jau esam dzirdējuši, tad informācija par kapitāla pieauguma nodokli pašlaik tiek turēta dziļā slepenībā. Tas ir tik slepeni, ka pašlaik mēs zinām tikai to, ka tas būs 10%. Tas nav daudz, ņemot vērā, ka nodokli plānots ieviest jau pāris mēnešu laikā.

Kas tad ir tas, ko mēs nezinam?

Kas tiks apliks ar nodokli? Depozīti? Vērtspapīri? Fondi? Derivatīvi? Zelts? Nafta? Kas notiek, ja, piemēram, fonds ir reģistrēts ārpus Latvijas? Kas notiek, ja es lieku depozītu bankā Luksemburgā nevis Latvijā?

Latvijā gandrīz katram cilvēkam ir konts bankā. Lielai daļai ir arī depozīti. Kas iekasēs nodokli? VID? Bankas? Cilvēki paši pildīs deklarācijas un pieteiksies VID? Tā kā valstij īsti nav kapacitātes šada mēroga nodokļu administrēšānai, varētu sagaidīt, ka šis pienākums tiks uzlikts bankām. Problēma tik viena - tā kā plānotās izmaiņas tiek turētas superslepenībā, nav iespējams tām sākt laicīgi gatavoties, kas, savukārt, var nozīmēt kavēšanos ar nodokļa reālo ieviešanu dzīvē.

Patlaban kinoteātrī Rīga tiek izrādīta zviedru filma Bruiņinieks Ārns, kas ir dārgākā un vērienīgākā filma skandināvu kino vēsturē. Tās producents ir viens no Dienas Biznesa īpašnieka Bonnier grupas uzņēmumiem AB Svensk Filmindustri.

Filmas režisors ir Peters Flints (Peter Flinth). Filma uzņemta Svensk Filmindustri.

Filmas Bruiņinieks Ārns darbība risinās 12.gadsimtā Zviedrijā un Tuvajos Austrumos, notikumu centrā ir Ārns un Sesīlija, kā arī drošsirdīgi bruņinieki, ietekmīgas karalienes, nodevīgi karaļi. Tas ir stāsts par karu un intrigām, draudzību un nodevību, taču pāri visam - kaislīgu mīlestību.

Filmas Bruņinieks Ārns pamatā ir episka triloģija par Zviedrijas valsts veidošanos. Tā esot dārgākā un vērienīgākā filma skandināvu kino vēsturē. Lomās redzamas zviedru kino zvaigznes Joakims Neterkvists, Sofija Helina, kā arī pasaules slavu guvušie Stelans Skarsgārds un Bibi Andersone.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Ciešot neveiksmi mēģinājumā saglābt vienotu Parex banku, tiek pieļauts scenārijs, realizējot kuru, banku sadalītu divās daļās un labo daļu pārdotu, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Gatavojoties nelabvēlīgajam scenārijam valdībā jau reiz esot skatīts speciāls likumprojekts, kas legalizētu bankas restrukturizāciju un pārdošanu. Saskaņā ar to bankas likvīdie aktīvi – depozīti, norēķinu konti, drošie kredīti tiktu nošķirti no banka saistībām pret aizdevējiem, sliktajiem kredītiem un nelikvīdajiem vērtspapīriem.

Zaudējumus sološā bankas daļa paliktu valsts īpašumā, bet likvīdā bankas daļa pēc restrukturizācijas tiktu virzīta ātrai pārdošanai.

Nosauktā summa, ko varētu saņemt par Parex labākās daļas pārdošanu ir 500 miljoni eiro.

Aizvadītajā nedēļā esot saņemti rezultāti no Parex bankā veiktās padziļinātās pārbaudes jeb due diligence, kas bija jāveic, lai pārliecinātos par patieso stāvokli bankā.