Gripa, kurai šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, nebūt nav tā bīstamākā un slimnīcās visbiežāk ārstētā slimība.

Līdzīgi kā citviet pasaulē arī Latvijā lielākā iedzīvotāju mirstība saistīta ar sirds un asinsrites slimībām: pērn to dēļ dzīvību zaudējuši 16.5 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Asinsrites sistēmas slimības izraisījušas 53% no visiem valstī reģistrētajiem nāves gadījumiem. Pagājušajā gadā aptuveni piektdaļā gadījumu nāves cēlonis bija vēzis, bet trešais izplatītākais bojāejas iemesls bija dažādi ārēji cēloņi, piemēram, ievainojumi un saindēšanās.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Kompānijas Panasonic un Tomy veiksmīgi izmēģinājušas lielas noslodzes kravas mašīnu, kas tika darbināta ar saspiestu dabasgāzi (SDG) (compressed natural gas). Testos, kas ilga sešus mēnešus no šī gada aprīļa līdz septembrim, smagā mašīna veica 48 turp un atpakaļ reisus starp Osakas un Tokijas apgabaliem.

Testi parādīja teicamus rezultātus: 10 procentu samazinājumu CO2 izmešiem un 90 procentu samazinājumu NOX izmešiem, salīdzinot ar standarta kravas mašīnām. Projektu organizēja Japānas Zemes, infrastruktūras, transporta un tūrisma ministrija. Šobrīd Japānā tiek lietoti jau aptuveni 37 000 zema piesārņojuma līmeņa SDG transporta līdzekļi, kas aizstāj ierastās ar degvielu darbināmās automašīnas. 17 000 no tiem ir kravas mašīnas, galvenokārt ar kravnesību divas tonnas.

Savukārt, runājot par garvilces, lielas noslodzes SDG kravas mašīnām, tad radītais prototips šobrīd ir vienīgā šāda veida automašīna Japānā. Izmēģinājuma laikā smagā mašīna parādījusi ne vien zemus izmešu rādītājus, bet arī augstu degvielas ekonomiju. Tā spēj veikt 600 km garu ceļa posmu tikai ar vienu degvielas uzpildi. Tādēļ to var uzskatīt par nākamās paaudzes kravas furgonu, kas būtiski samazinātu apkārtējās vides piesārņojuma līmeni.

ARS iegādājas pirmo 64 slāņu datortomogrāfu Latvijā

Latvijā izplatītākais nāves cēlonis vidēji 50% gadījumu ir sirds un asinsvadu slimības. Pēdējo gadu laikā mirstība pieaug tieši darba spējīgo cilvēku vidū. Lai uzlabotu situāciju, medicīnas sabiedrība "ARS", investējot vairāk nekā 1 milj. eiro, ir uzstādījusi kompānijas "TOSHIBA" datortomogrāfijas iekārtu - AQUILIONTM64.

Tā ir jaunās paaudzes daudzslāņu datortomogrāfijas iekārta, ar kuras palīdzību turpmāk sirds un asinsvadu slimību diagnostika notiks ievērojami ātrāk, ērtāk un pats galvenais - precīzāk. Kā galveno iekārtas pozitīvo pienesumu Latvijas medicīnai ārsti min savlaicīgi diagnosticēto slimību skaita palielināšanos.

Ar jaunās diagnostikas iekārtas palīdzību, kas pasaules praksē ieviesta tikai pēdējo gadu laikā, medicīnas darbinieki varēs noteikt precīzākas diagnozes, jo līdzšinējās 16 slāņu detektoru iekārtas vietā tiks izmantots 64 slāņu datortomogrāfijas skeneris. Turpmāk pacientam izmeklējuma procedūra (skenēšana) aizņems daudz mazāku laiku: aptuveni 5 - 15 sekundes (atkarībā no izmeklējuma).

Par šo jautājumu es daudz domāju, gatavojot DB 26. aprīļa numuru, kurā bija gan intervi­ja ar Latvijas Ministru prezidentu Māri Ku­činski, gan ekonomikas ministra Arvila Aše­radena paustā apņemšanās Latvijas apstrādes rūpniecību pacelt par 30% tuvāko trīs gadu laikā, gan Finanšu ministrijas apsvērtā nodeva, ko varētu ieviest uz tā sauktajām augsta riska transakcijām, bet realitātē tā varētu skart teju katru otro Latvijas pilsoni un uzņē­mumu.

Ar visādiem pārspīlētiem ierobežojumiem no banku puses Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem pēdējā laikā jau ir plaša visai negatīva pieredze, un vēl viena nodeva ir tieši tas pēdējais piliens, kas nepieciešams, lai pārliecinātu biznesa cilvēkus par to, cik Latvija ir investīcijām un uzņēmējdarbībai «pievilcīga» vieta.

Tomēr, neskatoties uz visu, investorus mēs šeit, protams, gribam. Vismaz vārdos. Un apstrādes rūpniecību attīstīt gribam - nacionālos plānošanas dokumentos bija pat ie­rakstīts, ka tai 2020. gadā jābūt jau 20% no IKP. Tagad vēlmes kļuvušas pieticīgākas - vismaz 15% gribas sas­niegt, bet līdz šim mērķim arī ir ko darīt, ņemot vērā, ka pagaidām nav sasniegti pat 13%. Vai 20% bija reā­li? Iespējams, ja tam arī no valsts puses savlaicīgi būtu mobilizēti visi resursi, sākot no mērķtiecīgas intereses par investoru piesaisti un viņu vajadzībām visaugstā­kajā politiskajā līmenī un beidzot ar nodokļu politiku, ES struktūrfondu novirzīšanu šim mērķim un banku iesaistīšanos kreditēšanā. Ja tā visa trūkst, tad mēs va­ram vēl gadiem pļāpāt par rūpniecības attīstīšanu Lat­vijā, bet jaunas ražotnes ar 3000 darbavietām tikmēr vērsies vaļā Kauņā.

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Krāslavas novada pašvaldība ar pašas izveidoto aģentūru starpniecību iesaistījusies komercdarbības veikšanā, nosakot aģentūru kompetenci atsevišķu pakalpojumu sniegšanā Krāslavas un arī kaimiņu novadu iedzīvotājiem. Tā veiktajā revīzijā atklājusi Valsts kontrole (VK).

Pašvaldība pretēji Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajam, ar pašvaldības aģentūras Krāslavas Slimokase starpniecību iedzīvotājiem sniedz veselības apdrošināšanas pakalpojumus.

VK norāda, ka šādu pakalpojumu sniegšanai nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence, kuras Krāslavas Slimokasei nav. Turklāt aģentūras noteiktā maksas pakalpojumu cena par 35% pārsniedzot pašu pakalpojumu cenu, tādējādi no pakalpojumu saņēmējiem bez ekonomiska pamatojuma 2009.gadā esot iekasēti gandrīz 53 tūkst. Ls, bet 2010.gadā –94 tūkst. Ls .

Rīgas apgabaltiesa apturējusi tiesvedību prasības lietā par viena miljona latu piedziņu no ātrās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja McDonald’s, DB uzzināja tiesā.

Tiesvedība apturēta, jo prasības iesniedzēja, bijusī SIA Premier Restaurants Latvia virtuves darbiniece Inna Timofejeva lūdza veikt ekspertīzi, un tiesa šo lūgumu apmierināja. Pagaidām nav zināms, kad tiesvedība varētu atsākties.

I.Timofejeva pēc paslīdēšanas uz mitras grīdas virtuvē kļuvusi par invalīdi. Tiesa ierosināja civillietu par 2,53 tūkst. Ls ārstniecības tēriņu zaudējumu un viena miljona latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Prasītājas advokāte Rada Matjušina iepriekš norādīja, ka pēc kritiena uz slidenās restorāna virtuves grīdas viņas klientei noteikta «smaga diagnoze», viņai jau izoperēta viena riba un tagad gaidāma nākamā operācija. Sievietei noteikta trešā invaliditātes grupa, un mediķi atzinuši, ka gūtā slimība nav ārstējama.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild optikas salonu tīkla Metropole īpašnieks Jānis Kossovičs. «Uzņēmums, kas balstās uz ģimenes vērtībām. Īsts ģimenes uzņēmums. Uzņēmumus, kas balstās uz cilvēcīgajām vērtībām. Biznesu rada un veido cilvēki, ar kuriem strādāju,» tā savu uzņēmumu raksturo J. Kossovičs. 23 optikas saloni Metropole izvietojušies 18 Latvijas pilsētās.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Rīgas apgabaltiesa prasību pret ātrās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju McDonald’s viena miljona latu apmērā plāno skatīt 11. oktobrī, liecina informācija tiesu informācijas sistēmā.

Jāatgādina, ka pret SIA Premier Restaurants Latvia vērsusies uzņēmuma virtuves darbiniece Inna Timofejeva, kura pēc paslīdēšanas uz mitras grīdas virtuvē kļuva par invalīdi.

Tiesa pieņēma I.Timofejevas prasību un ierosinājusi civillietu par 2533 latus ārstniecības tēriņu zaudējumu un viena miljona latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Prasītājas advokāte Rada Matjušina iepriekš norādīja, ka pēc kritiena uz slidenās restorāna virtuves grīdas viņas klientei noteikta «smaga diagnoze», viņai jau izoperēta viena riba un tagad gaidāma nākamā operācija. Sievietei noteikta trešā invaliditātes grupa, un mediķi atzinuši, ka gūtā slimība nav ārstējama.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis dārzeņu pārstrādes ceha darbību Jelgavā, pavēstīja dienestā.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā, pavēstīja dienestā.

Nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturēta SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes ceha darbība.

Veicot pārbaudi «Jelgavas augļi» ražošanas telpās, PVD konstatējis higiēnas prasību pārkāpumus, pārkāpumus, kas saistīti ar produktu izsekojamību, kā arī neatbilstošu uzglabāšanas temperatūru fasētiem dārzeņiem. Nepieciešamo +6 grādu vietā tie uzglabāti +13 grādu temperatūrā.

PVD ir paņēmis virsmu nomazgājumu un svaigu dārzeņu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.

Tāpat PVD sācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Zarnu infekcijas, kas atklāta Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, izraisītājs jāmeklē lokāli, Siguldā, pauda augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» līdzīpašnieks Igors Sidorišins.

Viņš apgalvoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis uzņēmuma ceha darbību dārzeņu mizošanas spaiņa netīras maliņas dēļ. Turklāt, pēc Sidorišina teiktā, PVD Jelgavas daļa darbību pēc pārbaudes atļāvusi, jo konkrētā atkāpe esot normas robežās, taču vēlāk sekojusi rīcība no PVD Rīgas kolēģiem, kas ceha darbību apturējusi.

Uzņēmuma pārstāvis apgalvoja, ka visi darbinieki, kas strādā ražotnē, ir izgājuši attiecīgās medicīniskās pārbaudes, ievēro higiēnu un atbilstoši noteikumiem apstrādā arī aprīkojumu, ar ko tiek griezti dārzeņi. SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošina ēdināšanu Siguldas bērnudārzos, dārzeņi piegādāti termiski neapstrādāti, jo tāds bijis ēdinātāja pasūtījums.

Ar prasību par viena miljona latu morālā kaitējuma kompensāciju Rīgas apgabaltiesā pret ātrās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju McDonald’s šovasar vērsusies kāda šī uzņēmuma virtuves darbiniece, kura pēc paslīdēšanas uz mitras grīdas virtuvē kļuvusi par invalīdi.

Rīgas apgabaltiesa šomēnes pieņēmusi Innas Timofejevas prasību un ierosinājusi civillietu par 2533 latu ārstniecības tēriņu zaudējumu un viena miljona latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Tagad atbildētājam atvēlēts mēnesis laika paskaidrojumu sniegšanai un pēc tam tiks noteikts tiesas sēdes datums, aģentūru LETA informēja prasītājas advokāte Rada Matjušina.

Advokāte pastāstīja, ka pēc kritiena uz slidenās restorāna virtuves grīdas viņas klientei noteikta «smaga diagnoze», viņai jau izoperēta viena riba un tagad gaidāma nākamā operācija. Sievietei noteikta trešā invaliditātes grupa, un mediķi atzinuši, ka gūtā slimība nav ārstējama.

Rudenīgo laikapstākļu ietekmē grants ceļi šobrīd ir mitri. Lai smagā tehnika pilnībā nesabojātu ceļu, Stradu pagastā uz ceļa, kas ved no Stradu skolas Zeltalejas virzienā, ir noteikts maksimālās masas ierobežojums, vēsta reģionālais portāls Dzirkstele.lv.

«Mūsu nelaime ir tā, ka pagasta ceļi ir ar mazu nestspēju. Mēs tos lolojam un cenšamies uzturēt kārtībā, bet, līdzko šo ceļu tuvumā sākas mežizstrāde un pa tiem sāk pārvietoties smagā tehnika, šie ceļi pat vienas dienas vai nakts laikā šādos laikapstākļos var tikt pilnībā sabojāti,» sacījis J.Duļbinskis. «Es, protams, saprotu arī mežizstrādātājus, kuri vēlas darīt savu darbu, taču tad, kad ceļš jau ir sabojāts, lai to pēc tam atkal sakārtotu, pagastam ir nepieciešams ieguldīt daudz līdzekļu,» viņš turpinājis.

J.Duļbinskis stāstījis, ka pie ceļa, kas ved no Stradu skolas Zeltalejas virzienā, ir sākusies mežizstrāde un tā notikusi ļoti straujā tempā. «Ņemot vērā straujo izstrādes tempu šajā vietā, mēs raizējāmies, ka kokmateriāls tikpat straujā tempā tiks vests arī prom, tādēļ šeit tika noteikts pilnas masas ierobežojums un uzstādītas ceļa zīmes. Par laimi, uzņēmēji, kas šajā konkrētajā vietā strādā, ir saprotoši. Viņiem tika izskaidrots, kāda ir šī ceļa nestspēja, un uzņēmēji solīja, ka mežā viņi izstrādi turpinās, bet izvešanu atliks līdz brīdim, kad uzsals. Šādi esam vienojušies un ceram, ka tā arī būs,» Dzirkstelei teicis J.Duļbinskis. Uz citiem pagasta ceļiem ierobežojumi nav noteikti.

Reitingu aģentūru vērtējumi par valsts ekonomikas attīstību ir tikai viens no kritērijiem ārvalstu investoriem, lai pieņemtu lēmumus par ieguldījumiem. Latvija priekš ārvalstu investoriem, būsim godīgi, ir salīdzinoši niecīga, tāpēc viņu galvenais aspekts, kas tiek izskatīts, pieņemot lēmumu par investīciju izvietošanu, ir cita rakstura, Db atzina Ārvalstu investoru padomes vadītājs Andris Lauciņš.

Viņš kā piemēru minēja parametrus, ko investori izskatītu, un tie ir pieeja infrastruktūrai, administratīvais slogs, nodokļu vides īpatnības un tamlīdzīgi. "Tās pašreiz ir svarīgas lietas, kas visos projektos tiek izskatītas. Tātad reitingu aģentūru vērtējums nav pats svarīgākais. To ņem vērā, bet tā kā vietējais tirgus ir nemateriāls, tad tas nav galvenais. Svarīgāk ir, vai pieejams darbaspēks attiecīgā skaitā un kvalifikācijā," tā A. Lauciņš. Vienlaikus viņš atzina, ka no resursu piesaistes un nosacījumu viedokļa tas, kāds kredītreitings tiek piešķirts valstij, finanšu institūcijām, pilnīgi noteikti tiek ņemts vērā no ārvalstu investoriem, kas uzsāk sadarbību, jo tas veido valsts kopējo, organizācijas riska profilu. "Tāpēc Latvijā ir jau vairākas kompānijas, ne tikai bankas, kas uzsākušas sadarbību ar reitingu aģentūrām. Lai reitingu piešķirtu, tas maksā naudu un acīmredzot, ja kompānija gatava maksāt, lai iesniegtu reitingu aģentūrai datus novērtējuma saņemšanai, tad nākas secināt, ka šo līdzekļu iztērēšanai ir biznesa pamats, piem., sadarbības partneri, kreditētāji dod labvēlīgākus nosacījumus. Biznesa loģiku varam vilkt paralēli ar valsti, mehānismi darbojas līdzīgi," skaidroja A. Lauciņš.

«Latvijas valsts ceļu» projektā secināts, ka Vircavas tilts, kas būvēts 1927. gadā, vairs neatbilst mūsdienu satiksmes prasībām. Tiltam uzstādītais slodzes ierobežojums būtiski apgrūtina smagā kravas transporta satiksmi.

Lai nokļūtu Jelgavā, transporta līdzekļiem jāizmanto apbraucamie ceļi, kuri nespēj uzņemt smagā transporta slodzi un tiek sagrauti. Konstatēts, ka atsevišķi smagā autotransporta vadītāji neievēro noteiktos slodzes ierobežojumus un pakļauj tiltu ārkārtas slodzei, kas var novest pie tā sagraušanas, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Ir atjaunojušās četras novadnieku paaudzes, bija zudusi un ir atjaunojusies Latvijas valsts, mainījies pagastu administratīvais dalījums, ir pāri gājis arī Otrais pasaules karš, taču vēl aizvien Jelgavas–Staļģenes ceļā kalpo 1927. gadā būvētais baltais tilts pār Vircavu. Ja pildīsies uzņēmuma «Latvijas valsts ceļi» plāni, tad nākamgad blakus vecajam varētu tapt mūsdienu prasībām atbilstošs tilts, kas būs turpat divas reizes platāks, kā arī ar augstāku izturību. Taču veco paredzēts atstāt gājēju un velobraucēju satiksmei, informē medijs.

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Lai gan Latvijā kā viena no aktuālākajām tautsaimniecības problēmām joprojām tiek minēts augstais bezdarba līmenis, ir izpētīts, ka jau pēc nieka četriem gadiem var izveidoties neapskaužama situācija - pieprasījums pēc darbaspēka būtiski pārsniegs piedāvājumu.

Un tas nebūt nenozīmē, ka visi pašreizējie bezdarbnieki būs veiksmīgi atraduši darbu, bet uzņēmumiem būs vajadzīgas arvien jaunas darbarokas.

Uzņēmēji jau šobrīd nereti ir nomocījušies kvalificēta darbaspēka meklējumos. Proti, ir nozares, kurās speciālistu Latvijā ir ārkārtīgi maz. Savukārt bezdarbnieku pārkvalifikācijas sistēma Latvijā principā iedalās divās kategorijās. Vienā gadījumā uzņēmumi Nodarbinātības valsts aģentūrai pasūta noteiktas nozares speciālistu sagatavošanu, zināmu laiku garantējot viņiem darbu. Tomēr šādi apmācītu darba meklētāju īpatsvars ir ļoti mazs. Pārējiem - lielākajai daļai - tiek mācīts kaut kas, daudz neaizdomājoties, vai pēc viena vai otra kursa noklausīšanās cilvēkam ir kaut mazākās iespējas atrast darbu. Tikmēr darba devēju aprindās arvien skaidrāk iezīmējas tendence darbinieku pārvilināšanai no citiem uzņēmumiem, nevis mēģinājumam nodarbināt pašreizējos bezdarbniekus. Proti, ir izveidojies uzskats, ka cilvēks, kurš ilgāk nekā sešus mēnešus nespēj atrast darbu - tā jau ir diagnoze.

Nozarei jāgatavojas pārmaiņām un pieprasījuma kritumam pašmāju tirgū, kurš dažos segmentos tiek novērots jau pašlaik, bet nākotnē skars arī infrastruktūras projektu īstenotājus

To intervijā DB stāsta AS LNK Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs. Viņaprāt, beidzoties ES struktūrfondu naudas plūsmai, saruks būvniecības pieprasījums ne tikai Latvijā, bet arī citviet mūsu valsts kompāniju jau apgūtajos tirgos, tādējādi pieaugs celtnieku konkurence, kurā izdzīvos tikai apsviedīgākie un daudzprofilu kompānijas, kas darbojas eksporta tirgos.

Fragments no intervijas:

Kāda ir dzīvojamo māju būvniecības diagnoze, ja Latvijā iedzīvotāju skaits turpina sarukt, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji apmaiņā pret investīcijām arī pieklusuši?

Nevar noliegt, ka dzīvojamo ēku būvniecībā ir iestājies savdabīgs panīkums. Tas nenozīmē to, ka nebūvē nevienu jaunu māju, bet gan to, ka šis segments ir būtiski sarucis. Sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos pašlaik neredzu, ka situācija varētu radikāli mainīties. Nevar noliegt, ka dzīvojamo māju segmentā pieprasījumu iepriekšējos gados radīja trešo valstu iedzīvotāji, kuri, investējot Latvijā reģistrētajos uzņēmumos vai iegādājoties nekustamo īpašumu par noteiktu summu, vai arī ieguldot banku subordinētajā kapitālā, saņēma termiņuzturēšanās atļauju. Rezultātā – dzīvojamo ēku būvniecību silda tikai vietējais pieprasījums, kas ir salīdzinoši neliels, un pašlaik neredzu nekādus priekšnosacījumus pieprasījuma pieaugumam. Salīdzinājumā – padomju laikos Rīgā ik gadu ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 10 tūkst. dzīvokļu, bet pašlaik tas šķiet fantastisks daudzums.

Valdība par iemaksas atcelšanu varētu lemt 8. aprīlī, kad iepazīsies ar ziņojumu par valsts budžeta izpildi 2008. gada pirmajā ceturksnī.

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) padomnieks Edgars Vaikulis Db norādīja, ka tad kļūšot skaidrs, kuras nozares šobrīd strauji bremzējas un kādi soļi jāsper, lai tās atdzīvinātu.

Iemaksas faktors

Premjera izteikumi LNT raidījumam 900 sekundes liecina, ka viens no pirmajiem soļiem pašlaik stagnācijas stadijā esošā nekustamā īpašuma tirgus un būvniecības nozares atdzīvināšanā varētu būt prasības atcelšana par obligātu pirmo iemaksu 10 % apmērā no kredīta summas.

Db (12.03.) un db.lv jau vēstīja, ka, pēc finanšu ministra Ata Slaktera (Tautas partija) domām, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pērn iekļautā norma, kas noteic, ka kredītus var izsniegt tikai tiem kredītņēmējiem, kas spēj finansēt pirmo iemaksu, ir diezgan bezjēdzīga, taču pašlaik to atcelt nevar, jo nepieciešams konsekventi īstenot Inflācijas ierobežošanas plānu. Tomēr finanšu ministrs neatbalsta, ka tiktu atcelta arī prasība par to, ka kredīti virs 100 minimālajām mēnešalgām (pašlaik 16 000 Ls) tiek izsniegti, tikai pamatojoties uz VID izsniegtu izziņu, kas pierāda potenciālā kredītņēmēja legālos ienākumus. Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, runājot par VID izziņām, atzina: vai cilvēki gūst ienākumus, maksā nodokļus - šī pārbaude nav jāuzliek bankām, bet tas jādara VID. "Pašreiz bankas ir kā kontrolieri pie kinozālēm un pārbauda, vai ir biļete, vai nav," ironizēja T. Tverijons.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.

Piecas tabakas kompānijas iesūdzējušas tiesā ASV Pārtikas un zāļu pārvaldi. Cigarešu ražotājus neapmierina jaunais likums, kas no 2012. gada uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem paredz izvietot grafiskus brīdinājuma attēlus par smēķēšanas kaitīgumu, vēsta BBC.

Šis plāns pārkāpj tabakas ražotāju konstitucionālās tiesības un vārda brīvību, jo liek kompānijām piedalīties valdības pretsmeķēšanas kampaņā, norādījušas kompānijas RJ Reynolds Tobacco, Lorillard Tobacco, Commonwealth Brands, Liggett Group un Santa Fe Natural Tobacco. Kompānija RJ Reynolds Tobacco ražo tādas cigarešu markas kā Camel un Winston, savukārt uzņēmums Lorillard Tobacco – Newport un True.

Pārtikas un zāļu pārvalde nav komentējusi tabakas kompāniju sūdzību.

Jaunajiem grafiskajiem brīdinājumiem par tabakas kaitīgumu jābūt izvietotiem uz cigarešu paciņām sākot no 2012. gada septembra.

No šodienas Latvijas pretvēža medikaments Rigvir, kas paredzēts smagākās ādas vēža formas - melanomas - ārstēšanai, valsts iedzīvotājiem būs pieejams bez maksas, informēja Latvijas Viroterapijas centra izpilddirektore Gunta Kalniņa.

Šāds lēmums pieņemts, ievērojot Rigvir izgudrotājas un viroterapijas pamatlicējas, zinātnieces profesores Ainas Mucenieces testamentu, norādīja Kalniņa.

Zāles būs pieejamas visos Latvijas onkocentros un onkologu privātpraksēs, un pacientiem tiks izsniegtas vai pielietotas pēc tam, kad ārsts onkologs uzskatīs, ka pastāv aizdomas par melanomas esamību. Patlaban valsts kompensē minēto medikamentu tikai pēc tam, kad laboratoriski pierādīta melanomas diagnoze.

«Melanoma ir viens no agresīvākajiem vēža veidiem, kuram raksturīga strauja metastazēšanās jeb izsēšanās, un tāpēc īpaši svarīgi ir ārstēšanās terapiju uzsākt pēc iespējas agrīnā slimības stadijā,» uzsvēra Latvijas Viroterapijas centra izpilddirektore.