Šonedēļ sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – noslēdza tikšanos ciklu ar visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām. Tikšanos laikā sociālie partneri iepazīstināja deputātus ar savu skatījumu uz 2016. gada valsts budžeta veidošanas procesu un plānoto nodokļu politikas izmaiņu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka Latvijas valsts un tās tautsaimniecības attīstības pamatā ir vairāki stratēģiski dokumenti – stratēģija Eiropa 2020, Nacionālais attīstības plāns, Nodokļu politikas stratēģija 2015.-2017.gadam, valdības deklarācija un ar to saistītais vidēja termiņa un viena gada valsts budžets. «Tomēr šoruden valdības apstiprinātais valsts budžeta projekts 2016.gadam ir pretrunā gan ar virkni iepriekšminēto dokumentu, gan starptautisko organizāciju rekomendācijām Latvijai. Tā vietā, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un sabiedrības labklājības izaugsmi, pašreizējā budžeta projektā ietvertās iniciatīvas rada priekšnoteikumus ēnu ekonomikas izplatībai Latvijā un valsts stagnēšanai zemo algu sektorā,» uzskata L.Menģelsone.

«Ar valdību un Finanšu ministriju apspriežot nākamā gada budžetu, redzam, ka piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā bremzēs reālu darba samaksas un valsts ieņēmumu pieaugumu. Šķiet, ka valdība ir aizmirsusi, ka arī tā ir darba devējs ļoti daudziem darbiniekiem – skolotājiem, mediķiem, kultūras darbiniekiem. Mēs gaidījām jau pieņemto lēmumu īstenošanu darbaspēka nodokļu samazināšanā, taču tā vietā valdība vēlas samazināt darba samaksu labāk atalgotajiem darbiniekiem, paaugstināt nodokļu slogu darbaspēkam, bet principiāli neskar kopējos ienākumus, piemēram, kapitāla pieaugumu, dividendes, tādējādi stiprinot jau tā augstās ēnu ekonomikas potenciālu,» uzskata LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Frakciju deputāti bija vienisprātis ar sociālajiem partneriem, ka nodokļu politikai jābūt vismaz vidējā termiņā paredzamai un prognozējamai un pašreizējais budžeta veidošanas process ir pretrunā šim uzstādījumam, kā arī ietver sevī klaji pretrunīgus nodokļu politikas risinājumus.

Tiekoties ar Saeimas deputātiem, sociālie partneri uzsvēra, ka būtiskākie nākamā gada budžeta projekta trūkumi saistīti ar darba nodokļu sloga nesamazināšanu un pat tā palielināšanu atsevišķos algotā darba sektoros, paredzot ieviest tā dēvēto «solidaritātes» nodokli. Atsaucoties uz pagājušajā nedēļā publiskotā Globālās konkurētspējas indeksa jaunākajiem datiem, sociālie partneri norādīja, ka tieši tajos indikatoros, kas saistīti ar augstu kvalificētu speciālistu piesaisti un noturēšanu Latvijas ekonomikā, mūsu valsts sniegums 144 pasaules valstu salīdzinājumā ir ļoti zems. Piemēram, talantu piesaistē un noturēšanā Latvija attiecīgi ir 110. un 104. vietā pasaulē.

Tāpat sociālie partneri akcentēja atšķirības Latvijas un mūsu tuvākās kaimiņvalsts Igaunijas sniegumā, kur, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits ir par aptuveni 30% zemāks nekā Latvijā un nodokļi, īpaši darba nodokļu jomā, ir zemāki, kopējie budžeta ieņēmumi ir vairāk nekā par pusotru miljardu eiro gadā augstāki. No kaimiņvalsts būtu vērts pārņemt arī maksimāli vienkāršu nodokļu sistēmu, kurā nodokļu maksātājiem viegli orientēties, bet arī valstij – daudz vieglāk mazināt ēnu ekonomikas riskus, kā arī – reinvestētās peļņas nodokļa pieeju, kas veicinātu gan investīcijas ekonomikā, gan mazinātu ēnu ekonomiku.

Sociālie partneri turpinās aktīvu sadarbību ar Saeimas deputātiem un citām iesaistītajām pusēm 2016.gada valsts budžeta izskatīšanas un apstiprināšanas gaitā, bet 2016.gada sākumā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakškomisijā kopā ar Finanšu ministriju uzsāks detalizētu nodokļu sistēmas revīziju, identificējot nepilnības un nepieciešamos uzlabojumus, kā arī panākot prognozējamu un ilgtspējīgu budžeta plānošanu kopumā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra