Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ministru kabinets otrdien atvalstīja noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz vairākkārtīgu kadastrālajām vērtību pieaugumu.

Atbilstoši jaunajai, Noteikumos Nr. 305 noteiktai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi (1. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām (1. tabula).

Meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi (2. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām (2. tabula).

Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī - aptuveni 2 reizes (3. tabula). Minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu.

Žurnāls Forbes Auto apkopojis sarakstu ar spēcīgākajām automašīnām pasaulē.

Top 10 ir sastādīts, mašīnas svaru izdalot ar mašīnas zirgspēkiem - iegūstot, cik mārciņas ir uz vienu zirgspēku. Kā zināms, mašīnas, kurām ir vismazākais svars uz vienu zirgspēku, pēc fizikas likumiem ir visdinamiskākās.

Forbes Auto TOP 10

Koenigsegg CCX

Mārciņas uz vienu zirgspēku - 3,22;

Mašīnas cena - 930 000 USD;

Zirgspēki - 806;

Mašīnas svars - 2 601 mārciņas

No nulles līdz 60 mp/h (97 km/h) - 3,2 sekundēs

Maksimālais ātrums - 258 mp/h (412 km/h).

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Hansabank Markets

Procentu likmes pasaulē

Iepriekšējo gadu laikā, kad pasaules ekonomikā bija vērojama lejupslīde un stagnācija, vairums centrālo banku samazināja procentu likmes. Dažviet tās noslīdēja līdz vēsturiskajam minimumam. Šāds monetārais stimuls bija nepieciešams, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti. Bet šobrīd, parādoties pozitīvām iezīmēm pasaules ekonomikā, ir gaidāma procentu likmju pakāpeniska atgriešanās vēsturiski vidējos līmeņos, t.i. to kāpums. Zemo procentu likmju periods pasaulē ir beidzies, un šobrīd gandrīz visi lielākie reģioni ir vai nu procentu likmju pieauguma priekšvakarā, vai arī jau piedzīvo procentu likmju palielināšanu.

Mārciņas procentu likmes

Ceturtdien, 05. jūnijā Eiropas Centrālā Banka (ECB) nolēma nemainīt eiro bāzes procentu likmi, bet ECB vadītāja preses konferencē sniegtais eiro zonas ekonomikas novērtējums un izmantotās frāzes norāda uz satraukumu par cenu kāpumu, kas neizslēdz procentu likmju paaugstināšanu jūlija sanāksmē.

ECB noskaņojums mēneša laikā ir krietni pamainījies. Anglijas CB šodien arī nolēma likmes nemainīt. Energoresursu un pārtikas cenu augstā līmeņa būtiskā ietekme uz inflāciju ir galvenais procentu likmju nemainīšanas iemesls gan eiro zonā, gan Anglijā.

Latvijā kompānijām un privātpersonām kredītos izsniegti vairāk nekā 16 miljardi eiro. Līdz ar to starpbanku procentu likmju izmaiņas būtiski ietekmē kredītņēmēju izdevumus. ECB šodien paziņoja, ka inflācijas prognoze eiro zonai šim gadam koriģēta no 2.6%-3.2% rajona uz 3.2%-3.6% līmeni. 2009. gada inflācijas prognoze paaugstināta uz 1.8%-3% rajonu. ECB atzīst, ka pieaudzis cenu kāpšanas risks un bažas rada cenu un algu izmaiņu nosavstarpējās attiecības, kuras var radīt papildus spiedienu uz inflāciju. Rezultātā eiro zonā ir pieaudzis procentu likmju paaugstināšanas risks. ECB pamainījusi arī IKP prognozes, šogad plānojot izaugsmi 1.5%-2.1% robežās, bet nākamajā gadā tiek gaidīta izaugsme 1%-2% robežās. Valūtu tirgū pēc ECB preses konferences bija vērojama eiro cenas pakāpšanās. Eiro cena dienas beigās pārkāpa aizvakar pēc ASV CB vadītāja izteikumiem zaudēto 1.55 dolāru atzīmi (Bernanke – Trišē 1:1).

Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. ECB nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras.

Vienlaikus eiro zonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…

Ar procentu likmju celšanu vismaz daļēji tiek bremzēts patēriņš, gan bremzējot pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, gan, diemžēl, mazinot arī esošo kredītņēmēju maksātspēju. Risks šajā gadījumā ir pārāk strauja pieprasījuma bremzēšanās, iespējamā situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū un ekonomikas pārāk strauja atdzišana.

HANSABANK MARKETS analītiķe Liene Kūle Atveseļojoties ASV ekonomikai (pārliecinošas pazīmes novērotas jau 2003. gada otrajā pusē), ASV monetārā politika agrāk vai vēlāk tiks koriģēta. Ja līdz pat pērnā gada beigām ASV centrālā banka pārliecinoši ziņoja, ka zemas dolāru procentu likmes tiks saglabātas vēl ilgu laiku, tad janvāra beigās FRS paziņojumā varēja saklausīt noskaņojuma maiņu. Lai gan banka saglabāja dolāru procentu likmi nemainīgu (1%), šķiet, ka tā ir sākusi apsvērt dolāru procentu likmju palielināšanu. Jāuzsver, ka centrālās bankas skatījumā ASV vairs nesaskaras ar deflācijas (un inflācijas krituma) draudiem, arī ekonomiskie rādītāji norāda uz augšupeju. Taču kamēr ASV nav gaidāms inflācijas kāpums (resursu un jaudu izmantošana vēl atpaliek no potenciāla), tikmēr FRS nav spiesta koriģēt procentu likmes. Lai gan ar katru nākamo mēnesi FRS paziņojumi kļūs arvien pozitīvāki, mēs uzskatam, ka reālu FRS rīcību var sagaidīt tikai vasarā, kad arī visdrīzāk tiks uzsākta dolāru bāzes procentu likmes paaugstināšana. Likmes paaugstināšana notiks pakāpeniski, visticamāk par 25 bāzes punktiem pirmajā reizē. Starpbanku tirgus jau laikus reaģēs uz gaidāmajām ASV monetārās politikas izmaiņām, un USD LIBOR indeksi varētu sākt pieaugt jau vasaras pirmajā pusē. Gada laikā dolāru likmes varētu palielināties par 100 bāzes punktiem, kas nozīmē, ka nākamā gada pavasarī dolāru bāzes procentu likme būs vienā līmenī ar pašreizējo eiro bāzes procentu likmi (2%). Spriežot pēc tirgus noskaņojuma, dolāru procentu likmju palielināšanās būs pakāpeniska, un paies vairāki gadi līdz dolāru likmes atgūtu vēsturiski novērotos vidējos līmeņus (~5%). Eiro zonas ekonomiskā attīstība nav tik pārliecinoša kā ASV, sekojoši uz eiro procentu likmju palielināšanos būs jāgaida ilgāk. Pastāv viedoklis, ka eiro valūtas kursa kāpuma rezultātā ECB varētu būt spiesta pat vēl vairāk samazināt eiro procentu likmes, lai tādejādi atbalstītu eiro zonas ekonomiku. Mūsuprāt, eiro procentu likmes samazināšanas varbūtība ir visai zema, jo ECB ierobežo šādas stimulējošas monetārās politikas blakusefekts inflācija. Visa iepriekšējā gada garumā eiro zona ir nesekmīgi centusies samazināt inflāciju, un tikai decembrī inflācija ir pazeminājusies līdz mērķa līmenim (2%). Lai gan analītiķi prognozē, ka šogad eiro zonas inflācija būs zem 2%, ECB tik un tā rīkosies piesardzīgi un atturēsies no procentu likmes samazināšanas. Eiro procentu likmju kāpums varētu aizsākties gada nogalē, jo ECB rudens beigās varētu lemt par eiro bāzes procentu likmes korekciju augšup - ja arī ne tik ātri kā ASV, tomēr eiro zonas ekonomika atveseļojas. Gada laikā eiro likmes varētu palielināties par ~50 bāzes punktiem, un līdzīgi kā dolāru likmju gadījumā to pieaugums līdz novērotajiem vēsturiski vidējiem līmeņiem prasīs ilgāku laiku. Paredzams, ka Anglijas Banka jau tuvākajā ceturksnī turpinās procentu likmju palielināšanu, vēlākais vasaras sākumā palielinot mārciņas bāzes likmi vēl par 25 bāzes punktiem (līdz 4.25%). Ņemot vērā, ka relatīvi mārciņas procentu likmju līmenis ir augsts, tad atšķirībā no dolāra un eiro , lai sasniegtu vidējos vēsturiskos līmeņus mārciņas procentu likmēm nebūs vajadzīgs tik ilgs laiks. Jau nākamā gada pavasarī vai vasarā mārciņas likme varētu pietuvoties 5% līmenim. 3 mēnešu procentu likmju prognoze, %

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Dolāra vērtība jau veselu nedēļu pamazām turpina samazināties. Šodien dolāra cena Latvijā sasniedza šā gada 19. jūlija līmeņus un dolāra vērtība ir tuvu pēdējo reizi aprīļa sākumā redzētajām atzīmēm. Tā kā šodien nav bijušas datu publikācijas, tad šodien novērotā dolāra vērtības samazināšanās tiek norakstīta uz tehniskiem faktoriem un kopējo vājo ASV ekonomikas attīstības bildi. Tekošā konta deficīts atkal tiek saukts par galveno vainīgo un, ja šajā frontē tuvāko mēnešu laikā situācija neuzlabosies, mēs varēsim novērot kaut ko līdzīgu 2003. gada decembrim, kad katru dienu dolāra cena samazinājās līdz jaunai rekorda atzīmei. Vakar mīnusos bija ASV akciju tirgus. Arī Āzijā dolāra cena pret jenu sasniegusi pēdējo trīs mēnešu zemāko atzīmi. Dolāram priekšā smagi mēneši. Eiro cena šodien Latvijā pārkāpa pāri 67 santīmu atzīmei. Līdz jaunai eiro rekorda cenai (eiro rekords 67.76 santīmi tika sasniegts 12. februārī) atlicis tikai nedaudz vairāk par pusi santīma. Pasaulē eiro cena šodien pietuvojās 1.26 dolāru līmenim, kas ir pēdējo vairāk kā septiņu mēnešu augstākā atzīme. Labi eiro klājas arī Eiropā. Pret mārciņu eiro cena šodien sasniegusi pēdējo deviņu mēnešu augstāko atzīmi. Tā nebūt nav, ka eiro zonā viss ir kārtībā, vienkārši tirgus dalībnieki ir negatīvi noskaņoti pret dolāru sakarā ar vājajiem ASV ekonomikas datiem un pret mārciņu, jo parādās pazīmes, ka mārciņas procentu likmes ir tuvu savam maksimumam. Lai atlikušajās 4 dienās bankas izpildītu rezervju prasību, tām Latvijas Bankā jātur vidēji 213 miljoni latu dienā. Vakar LB bankas turēja 176 miljonus un, lai nodrošinātu rezervju izpildi, bankas jau ir sākušas ņemt lombarda kredītus (vakar paņemtā summa bija 21.55 miljoni latu). Tā kā sistēmā vēl joprojām dienā vidēji trūkst 37 miljoni latu, latu īstermiņa offer puses likmes jau pārsniedz 5% līmeni. Valūtu tirgū lata vērtība pret SDR valūtu grozu svārstās pie savas maksimālās atzīmes. Skatoties uz strauji pieaugušajām latu īstermiņa procentu likmēm nav redzams pamats lata vērtības samazinājumam pret SDR valūtu grozu. Latvijā mārciņas cena šodien, neskatoties uz milzīgajām svārstībām pasaules tirgos, nav būtiski mainījusies. Mārciņas cena pret dolāru šodien pietuvojusies 1. oktobrī redzētajai 1.81 dolāru atzīmei, bet pret latu mārciņas vērtība nav pakāpusies, jo ieguvumus pret dolāru pilnībā apēda mārciņas vērtības straujā samazināšanās pret eiro. Mārciņas vērtība pret eiro ir sasniegusi šā gada janvāra sākuma līmeņus. Impulsu mārciņas vērtības krišanai pret eiro deva pēdējās Anglijas CB sanāksmes satura publicēšana. Lēmums nemainīt mārciņas bāzes procentu likmi pēdējā sanāksmē ticis pieņemts vienbalsīgi. Šāds balsojums atbalsta tirgus dalībnieku prognozes par mārciņas bāzes likmes nemainīšanos līdz gada beigām. Latvijā mārciņas cena dienas vidū bija pie 96.4 santīmu atzīmes. Eiro un kronas attiecības šodien nav būtiski mainījušās. Eiro cena pagaidām turpina svārstīties zem 9.09 kronu līmeņa un kronas vērtības augšanu Latvijā droši var norakstīt uz vispārējām antipātijām pret dolāru. Latvijā kronas cena šodien atgriezusies virs oktobra pirmajos datumos redzētās 7.38 santīmu atzīmes. Kamēr būtiski nemainās eiro un kronas attiecības un kamēr valda negatīvais noskaņojums pret dolāru, kronai ir izredzes Latvijā sasniegt 7.4 santīmu līmeni.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Tirgus dalībnieki testē Japānas CB un eiropiešu pacietību. Eiro jauni rekordi un arī Āzijā dolāra cena sasniegusi zemāko līmeni kopš 2000. gada janvāra. Dienas vidū Latvijā eiro cena svārstījās zem 51.5 santīmu līmeņa. Atgriezties pie šīs atzīmes palīdzēja tirgus dalībnieku nervozitāte un novērotā peļņas fiksēšana pret mārciņu, eiro un jenu. Tomēr kopumā attieksme pret dolāru nav mainījusies, to pārdod. Tagad klāt vienīgi nāk piesardzība pret to, kā uz situāciju reaģēs pasaules Centrālās Bankas. Āzijā dolāra cena šodien uz brīdi nokļuva zem 102 jenu atzīmes, kas par nākamo mērķi uzstāda 100 jenu atzīme sasniegšanu. Japānas CB gan būtu sakāmi skarbi vārdi par šādu ideju Ė no tā arī tirgus baidās. 1.3383 dolāri ir pēdējais lieliskais eiro sasniegums. Latvijā pagaidām izdevies atzīmēties nedaudz virs 68.7 santīmu atzīmes. Eiro cenas kāpšanu Latvijā joprojām bremzē straujā mārciņas vērtības izaugsme. Vēl otrdien eiro maksāja 0.70 mārciņas, bet šodien tika sasniegts 0.687 mārciņu līmenis. Eiro zaudējis vairāk kā 3% no savas vērtības mārciņās, ko ar grūtībām nākas kompensēt attiecībās ar dolāru. Dienas vidū Latvijā eiro cena starpbanku tirgū svārstījās nedaudz zem 68.6 santīmu līmeņa. Vai korekcijas ieviesīs rīt gaidāmie ASV nodarbinātības dati? Tirgū novērotais latu pirkšanas vilnis šodien pietuvināja lata vērtību savai maksimālajai atzīmei pret SDR valūtu grozu. Situācija latu resursu tirgū gan liek domāt, ka nākamajās nedēļās tirgū varētu parādīties arvien lielāka interese pārdot latus, ja latu likviditāte saglabāsies pašreizējā līmenī. Rekordi turpinās. Mārciņa dodas paritātes ar latu virzienā. Pasaulē mārciņas cena šodien sasniedza līmeņus virs 1.943 dolāru atzīmes. Pēdējo reizi mārciņas cena tik augstu bija pirms 1992. gada melnās trešdienas (16. septembris). Vismaz Džordžam Sorosam pašreizējais mārciņas cenu līmenis vieš patīkamas atmiņas. Kā nekā tieši melnajā trešdienā pēc britu izstāšanās no ERM uz mārciņas cenas straujo krišanu (dienas laikā vairāk par 10%) viņš nopelnīja vairāk kā 1 miljardu dolāru. Pašreiz aktuāla ir 2.00 dolāru atzīmes sasniegšana. Tieši šajos līmeņos atradās mārciņas cena pirms melnās trešdienas. Absolūtais mārciņas cenas rekords esot bijis 1980. gada novembrī, kad mārciņas cena sasniegusi 2.44 dolāru atzīmi. Latvijā mārciņas vērtība dienas vidū svārstījās nedaudz zem 99.5 santīmu līmeņa. Tirgū novērotā peļņas fiksēšana dienas vidū lika mārciņas cenai atkāpties pie 1.9300 dolāru līmeņa. Eiro cenai izdevās izlauzties virs 8.95 kronu līmeņa, kā rezultātā arī Latvijā, neskatoties uz jauniem eiro rekordiem pret dolāru, kronas cena samazinās. Dienas vidū kronas cena svārstījās pie 7.64 santīmu līmeņa. Ja skandināvi turpinās pirkt eiro pa kronām, Latvijā kronas cena tupinās svārstīties šajos līmeņos, jo zaudējumus pret eiro kompensē dolāra cenas krišana pasaulē.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Vakar depozītos Latvijas Bankā izvietoti kārtējie miljoni, šoreiz 10 miljoni latu. Kopējais depozītu apjoms sasniedzis 70.3 miljonus. Valūtu tirgū Latvijā klusums uz ezera. Eiro cena savas pozīcijas nav mainījusi un starpbanku tirgū par vienu eiro maksā 0.01-0.02 santīmus vairāk nekā Latvijas Bankā. Eiro cena pasaulē pēdējās stundās ir saņēmusi vairākus triecienus. Pirmkārt, dolāram paaugstināja bāzes procentu likmi ar komentāriem par inflācijas draudiem ASV, otrkārt, šodien publicētie Vācijas IFO institūta biznesa indeksi bija vāji. Marta Vācijas biznesa vides indekss 94.0 (februārī 95.4), biznesa nosacījumu indekss 93.3 (februārī 94.5), nākotnes izredžu indekss 94.6 (februārī 96.4). Vēl šodien tika publicēti eiro zonas tekošā konta dati. Janvārī konts nonācis deficītā un sasniedzis -7.9 miljardu eiro apjomu (decembrī bija pārpalikums 7.3 miljardi). Vidējais tekošā konta stāvoklis pagājušā gada otrajā pusē bija +3.8 miljardi. Visi šie neiepriecinošie dati eiro cenu dienas vidū noveda pie 1.302 dolāru atzīmes (vēlāk gan eiro nedaudz atguvās, bet vai uz ilgu laiku). Kā jau tika gaidīts, ASV FOMC (Federal Open Market Committee) vakar par 25 bāzes punktiem paaugstināja dolāra bāzes procentu likmi (tagad tā ir 2.75%). Nordea analītiķi uzskata, ka nākamajā sanāksmē 3. maijā FOMC no sava paziņojuma dzēsīs vārdu ?measuredĒ attiecībā uz procentu likmju paaugstināšanas tempiem un ieņems nedaudz agresīvāku nostāju. Par to liek domāt ASV CB vakardienas paziņojumā izrādītais satraukums par pieaugošo inflāciju. Nordea analītiķi uzskata, ka dolāra procentu likmes šogad katrā no FOMC sanāksmēm var tikt paaugstinātas par 25 bāzes punktiem un 2005. gads var noslēgties pie 4.25% atzīmes. Mēs neizslēdzam iespēju, ka pieaugošā inflācijas spiediena dēļ un labu ekonomikas datu rezultātā likmes kādā no sanāksmēm tiek paaugstinātas par 50 bāzes punktiem. Tieši pateicoties komentāriem par inflāciju dolāra cena vakar vakarā pieauga. Šodien dolāra vērtība Latvijā rīta pusē svārstījās virs 53.2 santīmu līmeņa, bet pēc vājajiem eiro zonas datiem tā cena sasniedza 53.4 santīmu atzīmi. Tik dārgs dolārs pēdējo reizi bija 16. februārī. Uz klusumu tirgū grūti cerēt, jo šodien 15:30 publicēs ASV februāra inflācijas datus (vidējā prognoze +0.3%). Ja inflācijas dati atbalstīs vakar izskanējušās ASV CB bažas par inflācijas spiedienu uz likmēm, tad dolāra vērtība turpinās augt. Vēl šodien tiks publicēti februāra ASV hipotekāro kredītu un mājokļu tirgus dati. Rīt gaidām februāra ilglietošanas preču tirdzniecības datus un iknedēļas nodarbinātības rādītājus. Šodien publicēja galīgos Lielbritānijas pagājušā gada ceturtā ceturkšņa IKP datus. IKP pēdējā ceturksnī +0.7%, gadā izaugsme +2.9%. Nekādu pārsteigumu, dati saskanēja ar iepriekš izteiktajām prognozēm. Pateicoties dolāra vērtības augšanai, mārciņas cena dienas vidū svārstījās pie 1.880 dolāru atzīmes (uz brīdi šodien mārciņas vērtība bija sasniegusi 1.879 dolāru līmeni). Latvijā mārciņas cena turpina dzīvot virs 1 lata atzīmes, jo nav būtisku izmaiņu mārciņas un eiro attiecībās. Tā kā eiro ir nedaudz lielāks zaudētājs pret dolāru nekā mārciņa pret dolāru, tad mārciņas cenai Latvijā ir vērojama tendence nedaudz pieaugt. Jāuzmanās no britu ekonomikas datiem. Ja zudīs cerības uz augstākām mārciņas procentu likmēm, cietīs arī mārciņas vērtība. Eiro cena šodien atkāpusies no iepriekšējo dienu virsotnēm un mēģina pārbaudīt atbalstu 9.11 kronu līmenī. Šodien publicēja Zviedrijas ražotāju cenu indeksa februāra datus. Februārī cenas augušas 0.6%, gada pieaugums 2.8%. Martā patērētāju uzticības indekss Zviedrijā samazinājies līdz 10.7 punktu atzīmei (februārī 11.6). Kronas cenu šie dati būtiski neietekmēja (kaut iepriekš izteiktās prognozes bija nedaudz optimistiskākas). Dienas vidū kronas cena Latvijā svārstījās 7.63 santīmu līmenī. Vidējā

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Lielbritānijas mārciņas vērtība attiecībā pret ASV dolāru turpinājusi samazināties arī 21. janvārī, nokrītoties līdz 1.3716 dolāriem, kas ir zemākā mārciņas vērtība kopš 2001. gada vidus, ziņo BBC.

Mārciņas vērtības kritumu izraisījušas saasinājušās bailes par britu ekonomikas veselību (pareizāk sakot, neveselību). Anglijas valdības piedāvātais britu banku sektora glābšanas plāns 50 miljardu GBP mārciņu apjomā nav spējis sēt manāmu optimismu tirgus dalībnieku starpā, un šonedēļ strauji turpina krist britu banku akciju cenas. Papildus, nozares speciālisti lauza galvu, kā Anglijas valdība tiks galā ar saviem pēdējā laikā uzblīdušajiem tēriņiem. Mārciņas vērtību zemākos līmeņos dzen arī tas, ka, visticamāk, tuvākajā nākotnē strauji zemākos līmeņos dosies arī mārciņas bāzes likme (jau tagad tā atrodas visu laiku vēsturiski zemākajā līmenī – 1.5 %). To apliecināja arī šotrešdien publicētais iepriekšējās Anglijas CB sanāksmes protokols, kura laikā tika spriests par agresīvāku (nevis tikai 50 bāzes procentpunkti) mārciņas bāzes likmes samazinājumu. Anglijas CB vadītājs gan izteicies, ka britu ekonomikas atveseļošanai gan nepietiks tikai ar mārciņās likmes dzīšanu zemākos līmeņos. Trešdien mārciņai paspēja iespert arī britu darba tirgus dati. Apvienotajā Karalistē bezdarba līmenis pieaudzis līdz 6.1 % turklāt dati atklāja, ka jaunu bezdarba vietu pieteikumu skaits pieaudzis jau 11. mēnesi pēc kārtas.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Tas nu ir noticis. Tojau visi paredzēja. Tam sekas bija vēl pirms Tas notika. Runa ir par dolāru procentu likmēm. Pirmo reizi pēdējo 4 gadu laikā ir noticis dolāra bāzes procentu likmju paaugstinājums. Dolāra bāzes procentu likme pacēlusies no vairāku desmitu gadu zemākās 1.00% atzīmes uz 1.25% atzīmi. Komentāros par nākotni tika runāts par pakāpenisku likmju paaugstināšanu, kas apbēdināja 50 bāzes punktu celšanas atbalstītājus. Rezultātā arī dolāra cena būtiski nav mainījusies, izmaiņas ir minimālas un vērstas dolāra vērtības samazināšanās virzienā. Daži fakti no procentu likmju vēstures: pēdējo reizi bāzes procentu likme ASV tika paaugstināta 2000. gada 16. maijā un to paaugstināja no 6.00% uz 6.50%, un sākot ar 2001. gada 3. janvāri likmju samazinājums veikts 13 reizes. Vis kaut kas jau var gadīties, bet diez vai procentu likmes nākamajos 4 gados uzlēks līdz 6.5%. Āzijā dolāra vērtību šorīt graut mēģināja satriecoši labie Japānas CB ceturkšņa apskats (tankans), bet tā kā tirgus dalībnieki pagaidām ir piesardzīgi jautājumā par to cik agresīvi ārvalstu investori būtu gatavi pirkt Japānas kompāniju akcijas, tad dolāra vērtības samazināšanās bija ierobežota. Japānas ekonomikas atveseļošanās gan vēl neveicina jenas procentu likmju pacelšanos no nulles līmeņa deflācijas un banku sistēmas veselības dēļ. Pārdodam pirms notikuma, pērkam pēc tam. Tā arī šoreiz darbojās tirgus ar eiro pirms ASV lēmuma par dolāra procentu likmēm. Jau ilgāku laiku dolārs baudīja labvēlības statusu pateicoties labajām procentu likmju nākotnes izredzēm. Tagad ir skaidrs, ka nekāda auļošana nebūs un likmes dolāram tiks celtas pakāpeniski, ja tas būs nepieciešams lai nodrošinātu cenu stabilitāti. Eiro cena vēl vakar sasniedza 1.22 dolāru līmeni, bet šodien ir vērojama eiro cenas atkāpšanās 1.215 dolāru virzienā. Latvijā eiro vērtība dienas vidū svārstījās 65.6 santīmu līmenī. Pateicoties labajiem Japānas datiem, samazinājusies ir arī eiro cena jenās. Latu procentu likmes pakāpeniski turpina samazināties. Kādā brīdī tas atkal varētu pavērt ceļu lata vērtības krišanai pret SDR valūtu grozu, bet pagaidām lieli latu pārdevēju tirgū nav vērojami. Lata cena pret SDR valūtu grozu joprojām ir tuvu savai maksimālajai atzīmei. Arī mārciņas cena turpina svārstīties atkarībā no procentu likmju nākotnes izredzēm. Nesen publicētie vājie mājokļu cenu un ražošanas dati samazina izredzes, ka mārciņas likmes tuvākajā laikā tiks atkal paceltas. Šādas bažas pastiprina Anglijas CB vadītāja aicinājumi investoriem nesacerēties uz pārāk augstām mārciņas procentu likmēm nākotnē. Mārciņas vērtība šodien ir tuvu pēdējo 5 nedēļu zemākajiem līmeņiem pret dolāru eiro un arī latu. Dienas vidū mārciņas vērtība svārstījās zem 98 santīmu līmeņa. Eiro cena šodien pakāpusies virs 9.16 kronu līmeņa un tas ir galvenais iemesls, kādēļ kronas cena Latvijā ir nedaudz samazinājusies neskatoties uz dolāra vērtības pavājināšanos. Kronas cena dienas vidū atkāpās 7.15 santīmu virzienā.

Hansabank Markets

Pasaules valūtu un naudas tirgu apskats

2003. gada oktobris

SATURS

• Dolāru procentu likmes

• Eiro procentu likmes

•Mārciņas procentu likmes

Kopš vasaras sākuma centrālo banku procentu likmju politika galvenajos industriālajos reģionos nav mainījusies - bāzes procentu likmes ir saglabājušās nemainīgas. ASV dolāru bāzes procentu likme ir 1% (pēdējo reizi mainīta jūnija beigās), eiro bāzes procentu likme ir 2% (pēdējo reizi mainīta jūnija sākumā), mārciņas bāzes procentu likme ir 3.5% (pēdējo reizi mainīta jūlijā), savukārt bāzes procentu likme Japānā turpina balansēt uz nulles robežas.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Žans Klods Trišē nostiprinājis prognozes, ka jūlija sanāksmē varētu tikt paaugstināta eiro bāzes likme, lai palīdzētu ierobežot inflāciju.

Runājot par gaidāmo likmju pieaugumu, Eiropas Centrālā Banka (ECB) pauž savu nostāju attiecībā uz inflācijas pieaugumu, un tādējādi ziņo tirgum, ka inflācija ir būtiskākais faktors, ko ECB ņems vērā, turpmākā bāzes likmju līmeņa virzības noteikšanā. Kurā brīdī tieši likme tiks paaugstināta – jūnijā, jūlijā vai augustā – tas vairāk atkarīgs no pēdējiem makroekonomiskajiem datiem un ECB vadības viedokļa par situāciju. Ar šādu soli ECB vēlas ziņot, ka "mēs redzam, ka inflācija kāpj, tāpēc mēs kaut ko darīsim".

Skatoties uz tirgus likmēm, jūlijā sagaidāmais paaugstinājums ir pilnībā iecenots attiecīgajās EURIBOR un tirgus likmēs. Tas gan šobrīd ir vienīgais bāzes likmju pieaugums, ko tirgus sagaida šajā gadā.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Dolāra cena Latvijā šodien sasniegusi augstāko atzīmi kopš pagājušā gada novembra beigām. Un kā jau tas nereti notiek, vainojams te ir tikai viens cilvēks Ė ASV Federālo Rezervju bankas vadītājs Grīnspans. Viņa komentāri par ekonomiku vakar pārsteidza tirgus dalībniekus un tagad pakāpusies gan dolāra cena, gan procentu likmes (skat. tabulā šodienas Libor likmes). Grīnspans atzina, ka deflācijas draudu patreiz nav un ekonomikas izaugsmes izredzes ir labas. Tas, ka likmes laikam paaugstinās nu ir skaidrs, bet ir atklāts jautājums par termiņiem. Mājienus par termiņiem tirgus dalībnieki mēģinās notvert šodienas Grīnspana runā Kongresā 17:00 pēc Latvija laika. Latvijā dolāra cena šodien sasniedza 54.7 santīmu atzīmi. Dolāra cena pieaugusi arī pret eiro, mārciņu un jenu. Šodien jāpievērš uzmanība arī ASV Federālo Rezervju bankas publicētajam apskatam par patreizējo ekonomikas vidi (Beige Book) 21:00 pēc Latvija laika. Grīnspana negaidīti optimistiskais ASV ekonomikas novērtējums samazināja eiro cenu. Eiro atkāpies līdz zemākajiem līmeņiem pēdējo 5 mēnešu laikā. Starp citu, eiro cena pret dolāru svārstās netālu no tā cenas ieviešanas dienā 1999. gada janvārī. Vājās pozīcijas pret dolāru nedaudz kompensē mārciņas cenas straujā samazināšanās. Latvijā eiro cena šodien zem 64.8 santīmu atzīmes un ja ne mārciņas vājums, eiro maksātu vēl lētāk. Turpmākajā notikumu attīstībā korekcijas varētu ieviest šodien gaidāmā Grīnspana runa, bet diez vai tā mainīs izveidojušos viedokli par dolāra procentu likmēm. Pēdējās obligāto rezervju perioda dienas Latvijas banku sektorā laikam pienākušas ar izpildītām rezervēm un latu pārpalikumu tirgū, par ko tad arī liecina īstermiņa procentu likmju samazināšanās. Overnight likme iespējams arī rīt turpinās doties 3.00% virzienā. Valūtu tirgum ir vienalga par to kas notiek ar procentu likmēm, jo situācija te ne par mata tiesu nav mainījusies. SDR cena pamatīgi pielīmējusies svārstību koridora grīdai. Kārtējie zaudējumi mārciņas rēķinā, par ko britu eksportētāji var tikai priecāties. Šodien atklājās, ka Anglijas CB pēdējās sanāksmes balsojumā par mārciņas procentu likmēm tikai viens no deviņiem sanāksmes dalībniekiem balsoja par likmju paaugstināšanu. Nav diez ko pārliecinoši. Rezultātā viss uz augstāku procentu likmju izredzēm balstītais mārciņas pārsvars sabruka. Nav jau teikts, ka likmes nepaaugstinās nākamajā mēnesī, bet spekulantiem taču kaut kas bija jādara un šī ziņa bija pietiekošs iemesls lai turpinātu mārciņas pārdot (ja nu izdodas nopelnīt?). Rezultātā mārciņas cena šodien nogāzās zem 1.77 dolāru atzīmes un attiecīgi Latvijā sasniedza 96.7 santīmu atzīmi. Krona turas. Eiro cena svārstās pie 9.16 kronu līmeņa, līdz ar to kronas cenai Latvijā izdevies noturēties vakardienas līmeņos. Kronas cena patreiz svārstās 7.06 santīmu līmenī un daudz kas atkarīgs no eiro/dolāra un eiro/mārciņas turpmākajām svārstībām.

Tirgus dalībnieki gaida, kad centrālo banku procentu likmju kāpums pierims un iestāsies pamiers. Runājot ģeogrāfijas terminos, tiek gaidīts plato (plakankalne), jeb procentu likmju svārstību pierimšana.

Šonedēļ ASV Federālo Rezervju Sistēma, Anglijas Banka un Eiropas Centrālā Banka (ECB) atkal ķērās pie procentu likmju paaugstināšanas. ASV bija 25 bāzes punktu, bet Lielbritānijā un eiro zonā 50 bāzes punktu paaugstinājumi. Ņemot vērā centrālo banku amatpersonu iepriekš izteiktos komentārus, šāda rīcība tika gaidīta. Pēc ECB sapulces eiro ilgtermiņa procentu likmes nedaudz pazeminājās, bet akciju tirgū pārsvarā bija plusi. Ceturtdienas pēcpusdienā no 1,10 dolāru līmeņa līdz 1,09 dolāru līmenim samazinājās eiro cena dolāros.

Kopā ar pagājušajā gadā veiktajiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB savas eiro procentu likmes piecās sapulcēs pēc kārtas ir paaugstinājusi kopā par 300 bāzes punktiem, kas ir lielākais paaugstinājums vienā likmju celšanas ciklā kopš eiro ieviešanas 1999. gadā. Lai arī inflācija eiro zonā pazeminās (gada inflācija eiro zonā janvārī provizoriski 8.5%), Centrālā banka šobrīd paredz vēl vienu likmju paaugstinājumu par 50 bāzes punktiem 16. marta sapulcē. Centrālā banka turpina teikt, ka “jebkurā gadījumā Padomes turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.”

«Recesija Eiropā jau varētu būt sākusies. Diemžēl ECB likmju samazināšana nespēs būtiski uzlabot eirozonas situāciju. Pat, ja likmes tūlīt samazinātu līdz nullei, eirozona visdrīzāk ieslīdētu recesijā,» tā uzskata DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šodien Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmē reģiona monetārās politikas noteicēji parūpējās par pārsteigumu – eiro bāzes likme tika samazināta par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,25% atzīmei.

Jāteic, ka pirms šīs sanāksmes lielākā daļa analītiķu prognozēja, ka eiro likmes tiks samazinātas decembrī vai tikai nākamā gada sākumā. Šī ir pirmā sanāksme, kad bankas vadītāja amatā atrodas Mario Dragi no Itālijas, kas nomainījis ilggadējo ECB prezidentu Žanu Klodu Trišē. Iespējams, likmju samazinājums rāda, ka jaunais bankas vadītājs tik spītīgi neturēsies pie ECB mandāta – cenu stabilitātes – ieturēšanas.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Pēdējie ASV publicētie ekonomikas dati liek pārvērtēt dolāra procentu likmju izaugsmes perspektīvas. Arī vakar publicētie ASV pakalpojuma sektora dati bija vājāki nekā tirgus dalībnieki gaidīja. Pārsteidzošs vienīgi ir fakts, ka dolāra cena samazināties sāka tikai šodien Āzijas un Eiropas tirdzniecības laikā nevis pēc datu publikācijas, kā tas pēdējā laikā parasti ar dolāru notiek vāju datu gadījumā. Procentu likmju jautājums šodien par 1% samazināja dolāru cenu jenās, bet pārāk zemu Japānā dolāra vērtība nekrīt, jo tirgus dalībnieki piesardzīgi izturas pret Japānas svētdien gaidāmo vēlēšanu iznākumu. Iespējamais valdošās partijas zaudējums var apdraudēt ekonomikas reformas un tas veicinās investoru uzticības trūkumu un jenas vērtības kritumu. Dolāra cena Latvijā dienas vidū bija zem 53.6 santīmu atzīmes. Ekonomikas datu frontē šodien klusums, bet uzmanība būs pievērsta FRS viceprezidenta Fergusona runai par ASV ekonomikas stāvokli. Eiro cena dolāros šodien sasniedza pēdējo trīs mēnešu augstāko atzīmi virs 1.237 dolāru atzīmes. Pateicoties tirgus dalībniekus neapmierinošajiem ASV ekonomikas datiem (visi rādītāji ir plusos, kas tad tur slikts izaugsme nedaudz mazāka kā gribētos) aug to valūtu vērtība, kurām ir augstāks ienesīgums. Vēl straujāk par eiro cenu aug mārciņas, Austrālijas un Jaunzēlandes dolāru vērtība. Latvijā eiro cena nav neko daudz pakāpusies, jo krietni pakāpušās SDR grozā ietilpstošo mārciņas un jenas vērtības. Dienas vidū eiro cena starpbanku tirgū svārstījās ap 66.2 santīmu līmeni. Maijā Vācijā straujāk nekā prognozēts pieaudzis rūpniecības pasūtījumu apjoms. Maija rādītājs +1.6% (prognoze +0.2%). Šādi negaidīti augsti sasniegumi tiek skaidroti ar lielu pieprasījumu no ārvalstīm. Nu jau tuvu tas brīdi, kad latu procentu likmes vairs zemāk nedosies. Šodien zem 3% atzīmes nokļuva arī vienas nedēļas latu Rigibor procentu likme. Procentu likmes iespējams samazina arī pieprasījums pēc latiem valūtu tirgū. Nopirktie lati daļēji atgrie?as naudas tirgū un tas izdara spiedienu uz latu procentu likmēm. Lata vērtība joprojām pie savas maksimālās atzīmes pret SDR valūtu grozu, jo tirgū pagaidām nav vērojama interese pārdot latus, pat neskatoties uz latu procentu likmju samazināšanos. Vakar publicētie labie Lielbritānijas ekonomikas dati un vājie ASV rādītāji veicina mārciņas vērtības augšanu. Atkal tirgū valda procentu likmju sacensības gars un mārciņa šeit viennozīmīgi ir līderos. Tas arī redzams skatoties uz mārciņas vērtības augšanu. Latvijā mārciņas cena šodien mēģina pakāpties augstāk par vakar sasniegto 99 santīmu atzīmi. Pasaulē mārciņas cena pirmo reizi pēdējos trīs mēnešos pārkāpusi 1.85 dolāru līmenim. Šodien vien mārciņas vērtība dolāros pieauga par vairāk kā 0.5%. Kronas vērtības kritums pret eiro ir apstājies. Eiro cena turpina svārstīties zem 9.18 kronu līmeņa. Kronas cenu Latvijā šodien vairāk ietekmēja tirgus dalībnieku attieksme pret ASV dolāru. Samazinoties dolāra cenai, kronai pavērās iespēja pakāpties virs 7.2 santīmu līmeņa.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Viss uzsvars šodien tiks likts uz ASV nodarbinātības rādītājiem. Prognozes jaunu darba vietu pieaugumam ārpus lauksaimniecības sektoros svārstās no 75 000 līdz 200 000 (vidēji 103 000). Būtiska atšķirība no vidējā rādītāja tirgū izraisīs vai nu dolāru pirkšanu, ja darba vietu skaits būs pieaudzis vairāk, vai arī dolāru pārdošanu, ja darba vietu skaits nebūs pieaudzis pietiekoši. Darba vietas ir ASV ekonomikas atveseļošanās vājais punkts un situācijas uzlabošanās šajā sfērā ļautu ASV Federālo rezervju bankai sākt domāt par dolāru bāzes procentu likmju paaugstināšanu, kas savukārt veicinātu tirgus dalībnieku interesi pirkt dolārus. Sākoties jaunajam finanšu gadam Japānā ir vērojama Āzijas investoru interese ieguldīt naudu ārvalstīs, kā rezultātā nedaudz ir apstājusies jenas cenas kāpšana. Dolāra cena ir virs 104 jenām un Latvijā dolāra cena dienas vidū svārstījās ap 53.3 santīmu atzīmi. Vakar nekādus pārsteigumus ECB nesagādāja un eiro bāzes procentu likmi atstāja patreizējo 2.00% līmenī. ECB komentējot savu rīcību atzīmēja, ka situācija ekonomikā eiro zonas valstīs pagaidām neliek steigties ar likmju pazemināšanu. Šādi komentāri vakar vakarā palielināja pieprasījumu pēc eiro, jo eiro ienesīgums acīmredzot vēl kādu laiku nav apdraudēts (ja lietas mainīsies uz labo pusi, tad vispār par likmju samazināšanu nebūs runas). Eiro cena šodien tomēr pamazām atgrie?as vakar no rīta novērotajos līmeņos. Arī eiro šodien būtiski ir ASV ekonomikas dati, jo tirgus dalībnieku attieksme pret dolāru vistiešākajā veidā skars eiro cenu. Dienas vidū eiro maksāja aptuveni 1.231 dolārus un 65.7 santīmus. Ne latu procentu likmēs, ne lata un SDR attiecībās pēdējās pāris dienās lielas izmaiņas nav vērojamas. SDR/lata kursa svārstības jau kopš pagājušā gada 14. novembra ir absolūti neinteresantas. Procentu likmēs tikai pēdējās dienās iestājusies stagnācija. Mārciņas cena šodien nedaudz atkāpjas gan pret eiro gan dolāru. Pret dolāru cenas atkāpšanās saistīta ar piesardzību pret ASV ekonomikas datiem, pret eiro cena samazinās sakarā ar vakardienas ECB komentāriem par eiro procentu likmju nākotni. Mājokļu cenas Lielbritānijā pagājušajā mēnesī pakāpušās par 2.2% (gada pieaugums 18.5%). Šādi dati atbalsta Anglijas CB iespējamo procentu likmju paaugstināšanu mārciņai. Šodien pāri visam tomēr dominēs ASV nodarbinātības rādītāji. Mārciņas cena dienas vidū ap 1.847 dolāriem un 98.6 santīmiem. Beidzot eiro cena lauzusi vairākas dienas turēto atbalsta līniju 9.25 kronu rajonā. Rezultātā eiro tagad maksā aptuveni 9.225 kronas un pastāv iespēja, ka eiro cena atkal mēģina nokļūt zem 9.20 kronu atzīmei. Vakardienas Zviedrijas CB veiktas bāzes procentu likmju samazinājums vismaz pagaidām kronai ir nācis par labu. Tiek uzskatīts, ka Zviedrijas CB kādu laiku tagad tirgū neko nedarīs (šogad vien likmes jau pazeminātas par 0.75%). Latvijā kronas cena šodien svārstās jau virs 7.1 santīma atzīmes.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Vājais dienas noslēgums ASV akciju tirgū vakar un atkal strauji augošā naftas cena pavājina dolāra pozīcijas valūtu tirgū. Nākamais smagais pārbaudījums dolāram būs šodien gaidāmie ASV tirdzniecības dati (15:30 pēc Latvijas laika). Analītiķu vidējā prognoze tirdzniecības deficītam augustā ir 51.5 miljardi dolāru kas nav tālu no jauna rekorda sasniegšanas. Jūlijā deficīts bija 50.15 miljardi USD. Bez deficīta problēmas ASV priekšā arī prezidenta vēlēšanas, līdz kurām palikušas mazāk par trim nedēļām. Tā kā cīņā par prezidenta krēslu nevienam no kandidātiem nav izteikta pārsvara arī attieksmē pret dolāru vēlēšanu kontekstā valda nenoteiktība. Šodien tiks publicēti arī ASV iknedēļas nodarbinātības dati. Eiro cena vakar testēja 1,220 dolāriem tuvos līmeņus, bet naftas cenu kāpums un lielu investoru vēlme pirkt eiro vakarā eiro cenu pārdesmit minūtēs pacēla par vienu centu augstāk. Arī šodien eiro cena turpina svārstīties pie 1.236 dolāru atzīmes. Latvijā eiro cena, pēc samērā īsas paviesošanās zem 66.3 santīmu atzīmes vakar, šodien jau atkal svārstās virs 66.5 santīmu atzīmes. Kaut ko pamainīt varētu ASV ekonomikas dati. Ja tirdzniecības deficīts ASV būs pieaudzis vairāk nekā tiek gaidīts, tiks pavērts ceļš tālākai eiro vērtības augšanai pat neskatoties uz to, ka tirgū eiro jau tā skaitās pār mēru sapirkts. Kā ziņo Nordea bankas Resursu nodaļa, lai atlikušajās 10 dienās bankas izpildītu rezervju prasību, tām jātur Latvijas Bankā vidēji 180 miljoni latu dienā. Vakar LB bankas turēja 195 miljonus latu. Vakar LB turpināja pirkt vērtspapīrus sekundārajā tirgū, nopērkot vērtspapīrus aptuveni 2 miljonu latu vērtībā, bet komercbankas repo darījumos aizņēmās vairs tikai aptuveni 6 miljonus latu. Lielā mērā turpmāko procentu likmju attīstību nākamajās 10 dienās noteiks banku aktivitāte repo darījumos. Overnight latu likme šodien varētu vēl samazināties un sasniegt 3.30/3.80 līmeni. Valūtu tirgū šodien bez lielām pārmaiņām. Lata vērtība joprojām nekur tālu no savas maksimālās vērtības pret SDR valūtu grozu nav aizgājusi. Mārciņas cena, samazinoties dolāra vērtībai pasaulē, ir pakāpusies arī pret latu. Šodien mārciņa uz laiku pārkāpa 1.80 dolāru atzīmi, kura pēdējo reizi tika sasniegta 1. oktobrī. Viedoklis par mārciņas procentu likmēm tirgū nav būtiski mainījies. Daļa analītiķu joprojām uzskata, ka šogad vēl vienu reizi, novembrī, iespējama mārciņas procentu likmju paaugstināšana. Tā kā šāds scenārijs jau ir ierēķināts mārciņas cenā, tad lielas izmaiņas vismaz eiro un mārciņas attiecībās netiek gaidītas. Mārciņas vērtību vairāk pašreiz ietekmē tirgus dalībnieku attieksme pret dolāru. Latvijā mārciņas vērtība dienas vidū svārstījās pie 96.8 santīmu atzīmes. Zviedrijas CB šodien kronas bāzes procentu likmi nemainīja un atstāja to vēsturiski zemajā 2,0% līmenī. Rezultātā kronas vērtība samazinājās un eiro cena sasniedza pēdējo trīs nedēļu augstāko atzīmi. CB gan ar laiku solīja procentu likmes paaugstināt, bet tirgus dalībnieki uzskata, ka līdz reālai paaugstināšanai kāds laiciņš vēl paies. Eiro cena šodien pietuvojās 9.08 kronu atzīmei. Latvijā kronas vērtība pēc vakardienas mēģinājumiem nokļūt zem 7.3 santīmu atzīmes atgriezusies pie 7.34 santīmu līmeņa. Tas noticis pateicoties eiro vērtības kāpumam pret dolāru.