Solījumi par to, ka valsts atbalsts vecākiem, kuru bērniem nav vietas pašvaldību bērnudārzos un tāpēc tiek izmantoti privātā dārziņa vai aukles pakalpojumi, tiks turpināts, vēl nesen bira kā no pārpilnības raga, taču nu izlemts atbalsta programmu neturpināt. Lai gan pērn vien valsts līdzfinansējumu saņēma 9112 bērnu, noteiktajā laika posmā neesot sasniegti izvirzītie mērķi – nav mazinājušās rindas uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm. Joprojām savu vietu gaida gandrīz 9000 bērnu. Turklāt valsts budžetā tam vienkārši nav naudas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu neturpināt valsts atbalsta programmu valdībā skatīs šodien, bet, kā Dienai apgalvo VARAM pārstāvis Raivis Bremšmits, jau pirms sēdes ir skaidrs, ka situācija nemainīsies – budžetā tam līdzekļu nav. Turklāt jau sākotnēji bijis zināms, ka valsts atbalsts iedarbināts tikai uz trim gadiem.

Ministrijā gan nenoliedz, ka tas bijis nozīmīgs un problēma ir aktuāla, par ko liecinot arī līdzfinansējuma saņēmēju skaits. Taču vienīgi ar šādu valsts iesaistīšanos bērnudārzu pieejamības problēmu atrisināt nevar. Turklāt programmā bijuši arī vairāki trūkumi, piemēram, mākslīgi palielinājušās rindas uz pašvaldību bērnudārziem. R. Bremšmits gan skaidri pasaka – pašvaldību dārziņos bērniem trūkst vietu, to trūks arī turpmāk un vietu nereti nav arī privātajās iestādēs. Līdz ar to vienkārši kādam šie bērnudārzi ir jābūvē. Tas arī varētu būt virziens, kā valsts savu atbalstu sniegtu turpmāk – nodrošinot atbalstu būvniecībai. Taču arī to ierobežo budžets.

Lai gan solījumu par programmas turpināšanu bijis daudz, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa Dienai atzīst, ka ilūzijas zudušas jau pirms kāda laika. Tagad uz notiekošo var paskatīties dažādi. No vienas puses, ja pašvaldības izpildīs izglītības likumā sacīto un segs privāto bērnudārzu izmaksas bērniem tādā pašā apmērā kā pašvaldības dārziņos, satraukumam pēc būtības nav pamata. Taču pašvaldības attiecīgo likuma pantu interpretē dažādi, un nereti šajās izmaksās netiek iekļautas visas pozīcijas. Arī R. Bremšmits apstiprina, ka situācija atšķiras – citur jau tagad tiek maksāts vairāk par vidējām izmaksām, citur šis slieksnis ir zems. To varētu uzlabot, izstrādājot konkrētu metodiku, kā aprēķināt vidējās bērna izmaksas pašvaldības dārziņā. Vienlaikus ministrijā norāda, ka bērnu vecākiem atkarībā no pašvaldības par privātu dārziņu varētu būt jāmaksā par 21–103 eiro vairāk nekā līdz šim.

Plašāk lasiet rakstā Uz laiciņu iedeva un atņēma otrdienas, 8.septembra laikrakstā Diena (6.lpp)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra