Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa 2016. gadā bija 13,6 miljoni eiro (2015. gadā – 20 miljoni eiro), informē apdrošinātājs.

Apdrošināšanas sabiedrības parakstītās bruto prēmijas Baltijas tirgū 2016. gadā bija 130,8 miljoni eiro (2015. gadā – 133,2 miljoni eiro).

Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) bruto parakstīto prēmiju apmērs 2016. gadā bija 26,6 miljoni eiro (2015. gadā 28,1 miljons eiro).

If kombinētais rādītājs Baltijā pagājušajā gadā bija 90,1 % (iepriekš 86,4 %). Savukārt If P&C Insurance AS zaudējumu rādītājs 2016. gadā bija 64,0 % (iepriekš 59,6 %), bet izdevumu rādītājs 26,0 % (iepriekš 26,8 %).

2016. gadā If Grupas tehniskais rezultāts, iekļaujot ieguldījumu darbību, bija 6 227 miljoni zviedru kronu (2015 .gadā – 5 753 miljoni zviedru kronu), kombinētais rādītājs – 84,4 % (iepriekš – 85,4 %), bet apdrošinātāja peļņa pirms nodokļu samaksas bija 12 387 miljoni zviedru kronu (2015. gadā – 8 589 miljoni zviedru kronu), iekļaujot 4 044 miljonu zviedru kronu peļņu, kas saistīta ar akciju pārdošanu saistītajā uzņēmumā Topdanmark Sampo 2016. gada septembrī.

Apdrošināšanas kompānija If P&C Insurance, kas ietilpst Somijas valdībai daļēji piederošajā Sampo Grupā, Baltijas valstīs 2012.gadā strādāja ar 20,7 miljonu eiro (14,5 milj. Ls) peļņu, kas ir par 4% mazāka nekā pirms gada.

If P&C Insurance AS uzņēmuma Igaunijā un tā filiāļu Latvijā un Lietuvā konsolidētā peļņa 2011.gadā bija 21,5 miljoni eiro (15,1 milj. Ls), informēja If Apdrošināšana Komunikāciju vadītāja Daiga Bluķe.

If Baltijas tirgū parakstīto bruto prēmiju apjoms 2012.gadā bija 115 miljoni eiro (80,8 milj. Ls). Salīdzinot ar 2011.gadā parakstīto bruto prēmiju apmēru 113,9 miljonu eiro apmērā (80 milj. Ls), pērn pieaugums Baltijā bijis 1,1%.

If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) parakstīto bruto prēmiju apjoms 2012.gadā bija 18 miljoni Ls, kas ir par 9% vairāk nekā 2011.gadā parakstītajām prēmijām 16,5 miljonu Ls apmērā, atklāja D. Bluķe.

Sākot ar šī gada 1.decembri Mandatum Life Latvijas filiāli vadīs uzņēmuma valdes locekle Ilona Stare, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Savu karjeru uzņēmumā I. Stare sāka kā Juridiskās nodaļas vadītāja un šobrīd pilda Mandatum Life Baltijas Administrācijas un IT nodaļas vadītājas pienākumus. I. Starei ir maģistra grāds jurisprudencē, kā arī sabiedrības vadībā, ko papildina Zviedru Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics - Hanken&SSE un SSE Riga) apgūtās programmas - Servisa un stratēģijas ieviešana un Līderības attīstība.

U. Mucinieks, kurš līdz šim ir darbojies uzņēmuma valdē un vadījis Latvijas filiāli pēdējos piecus gadus, ir nolēmis atstāt Mandatum Life, lai pieņemtu jaunus profesionālus izaicinājumus. U. Mucinieks uzņēmumā nostrādāja vairāk nekā 11 gadus.

If P&C Insurance AS uzņēmuma Igaunijā un tā filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa šī gada deviņos mēnešos veido 17,4 miljoni eiro, kas ir par 61,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, kad uzņēmums peļņa veidoja 10,8 miljonus eiro, informē If Apdrošināšana komunikācijas vadītāja Daiga Bluķe.

Uzņēmuma bruto parakstītās prēmijas Baltijas tirgū šī gada deviņos mēnešos ir 93,8 miljoni eiro (iepriekš 89,2 miljoni eiro).

Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) bruto parakstīto prēmiju apmērs šogad ir 22,2 miljoni eiro (iepriekš 20,5 miljoni eiro).

Uzņēmuma kombinētais rādītājs Baltijā bija 81,7% (iepriekš 87,7%). Savukārt If P&C Insurance AS zaudējumu rādītājs šī gada deviņos mēnešos bija 55,4% (iepriekš 59,9%), bet izdevumu rādītājs 26,4% (iepriekš 27,9%).

Kompānijā informē, ka If Grupas tehniskais rezultāts, iekļaujot ieguldījumu darbību, laika periodā no šī gada janvāra līdz septembra beigām bija 3,987 miljoni zviedru kronu (iepriekš attiecīgajā laika periodā – 3,890 miljoni zviedru kronu). Kombinētais rādītājs šajā laika periodā bija 87,8% (iepriekš 8,2%). Uzņēmuma peļņa laika periodā no janvāra līdz septembra beigām pirms nodokļu samaksas bija 6,436 miljoni zviedru kronu (iepriekš 6,004 miljoni zviedru kronu).

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance AS Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa 2015. gada pirmajā pusgadā bija 9,3 miljoni eiro (2014. gada attiecīgajā periodā – 10,7 miljoni eiro), informē uzņēmumā.

Apdrošināšanas sabiedrības bruto parakstītās prēmijas Baltijas tirgū 2015. gada sešos mēnešos bija 68,8 miljoni eiro (2014. gada attiecīgajā periodā – 64,8 miljoni eiro).

Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) bruto parakstīto prēmiju apmērs 2015. gada sešos mēnešos bija 16,0 miljoni eiro (2014. gada attiecīgajā periodā – 16,1 miljoni eiro).

If P&C Insurance AS kombinētais rādītājs Baltijā 2015. gada pirmajā pusgadā bija 85,5 % (iepriekš 83,9 %). Savukārt If P&C Insurance AS zaudējumu rādītājs 2015. gada pirmajā pusgadā bija 58,7 % (iepriekš 57,2 %), bet izdevumu rādītājs 26,8 % (iepriekš 26,6 %).

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance AS Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa 2015. gada deviņos mēnešos bija 13,8 miljoni eiro (2014. gada attiecīgajā periodā – 17,4 miljoni eiro), informē uzņēmuma pārstāvji.

Apdrošināšanas sabiedrības parakstītās bruto prēmijas Baltijas tirgū 2015. gada deviņos mēnešos bija 101 miljons eiro (2014. gada attiecīgajā periodā – 93,8 miljoni eiro).

Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2015. gada deviņos mēnešos bija 22,4 miljoni eiro (2014. gada attiecīgajā periodā – 22,2 miljoni eiro).

If P&C Insurance AS kombinētais rādītājs Baltijā 2015. gada deviņos mēnešos bija 85,7% (iepriekš 81,7%). Savukārt uzņēmuma zaudējumu rādītājs bija 59,6% (iepriekš 55,4%), bet izdevumu rādītājs 26,1% (iepriekš 26,3%).

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance AS Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa 2016. gadā sešos mēnešos bija 6,7 miljoni eiro (2015. gada atbilstošajā periodā – 9,3 miljoni eiro), informē kompānijas pārstāvji.

Apdrošināšanas sabiedrības bruto parakstītās prēmijas Baltijas tirgū 2016. gada sešos mēnešos bija 69,4 miljoni eiro (2015. gada atbilstošajā periodā – 68,8 miljoni eiro). Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) bruto parakstīto prēmiju apmērs 2016. gada sešos mēnešos bija tāds pats kā 2015. gada atbilstošajā periodā – 16,0 miljoni eiro.

If kombinētais rādītājs Baltijā šī gada sešos mēnešos bija 90,7 % (iepriekš – 85,5 %). Savukārt If P&C Insurance AS zaudējumu rādītājs 2016. gada sešos mēnešos bija 65,3 % (iepriekš 58,7 %), bet apdrošināšanas sabiedrības izdevumu rādītājs – 25,4 % (iepriekš 26,8 %).

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance AS valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma Latvijas filiāles vadītājs Andris Morozovs kļuvis arī par If Grupas Baltijas biznesa segmenta vadītāju, informē kompānijas pārstāvji.

Vienlaikus ar stāšanos Baltijas biznesa segmenta vadītāja amatā, Andris Morozovs arī kļuvis If Grupas Uzņēmējdarbības vadības grupai locekli, kas ir uzņēmuma augstākās vadības komanda.

Andris Morozovs apdrošināšanas sabiedrībā darbojas kopš tās pirmsākumiem 1999.gadā, kad, apvienojoties zviedru Skandia un norvēģu Storebrand nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, Latvijā zināmais apdrošinātājs Sampo tika pārveidots par If Latvia. 1999.gadā viņš pildīja If Latvia Privātpersonu apkalpošanas daļas direktora amatu un no 2001.gada darbojās uzņēmuma valdē.

Savukārt 2004. gadā Andris Morozovs kļuva par If Latvia valdes priekšsēdētāju.

Situācijā, kad pieaugušas spekulācijas par apvienošanos Ziemeļvalstu banku sektorā, Zviedrijas banku grupa Swedbank piektdien noliedza ziņas, ka tā risina apvienošanās sarunas ar citu lielu zviedru banku SEB.

Zviedrijas biznesa avīze Dagens Industri, atsaucoties uz vairākiem anonīmiem avotiem, vēstīja, ka apvienošanās sarunas starp Swedbank un SEB notiekot kopš vasaras. Sarunas esot agrīnā attīstības posmā un nenozīmē, ka apvienošanās noteikti notiks, rakstīja avīze.

«Šīs ziņas ir pilnīgi nepareizas. Tas ir absolūts nonsenss. Sarunas starp SEB un Swedbank vadību un īpašniekiem nenotiek,» paziņoja Swedbank pārstāvis Tomass Baktemans.

Savukārt SEB pārstāvis atteicās komentēt avīzē ziņoto, sakot, ka banka nekad nereaģē uz baumām.

Šonedēļ vēl viena Dānijas banka noteikusi negatīvu likmi savu turīgo klientu depozītiem.

Proti, Sydbank lēmusi, ka negatīva gada likme -0,6% apmērā tiks piemērota depozītiem, kas ir lielāki par 7,5 miljoniem Dānijas kronām (aptuveni 1,1 milj. eiro). «Tādā vidē, kā esam pašlaik, būs arvien grūtāk un grūtāk nopelnīt naudu,» spriedusi bankas vadītāja Karena Frosiga un piebildusi, ka tas ir bijis nepieciešams solis.

Šomēnes arī cits Dānijas aizdevējs Jyske Bank lēmis, ka tādu pašu likmi (-0,6%) piemēros lielajiem klientu depozītiem. Bankas vadītājs piebilda, ka gatavojās vēl astoņiem gadiem ar negatīvu likmi (šajā valstī centrālā banka negatīvas likmes ieviesa jau 2012. gadā).

DB jau ziņojis, ka Eiropā kādu laiku aktuāla diskusija par negatīvām likmēm ierindas banku klientiem. Tās pašas Dānijas baņķieru asociācijas pārstāvji teikuši, ka bankas, kas pagaidām privātpersonas no negatīvām likmēm pasargā, savus produktus pārdod zem pašizmaksas. Pagaidām šīs valsts lielākā banka - Danske Bank – teikusi, ka saviem klientiem šādas likmes nepiemēros.

15. martā plānots izsolīt a/s Alta Real Estate Partners 1,28 miljonus kapitāldaļu jeb 100% no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, liecina informācija Latvijas Vēstnesī.

Vienas kapitāla daļas nominālvērtība ir Ls 1. Kapitāla daļu novērtējums ir aptuveni 18,86 miljoni latu. Sākotnēji izsole bija paredzēta 17. februārī, taču administrators lēmis to pārcelt uz martu.

Db jau rakstīja, ka 2009. gada augustā Danske Capital prasīja atzīt Alta Capital maksātnespēju. Prasība tika pamatota ar to, ka Latvijā bāzētā Alta Real Estate Partners, kas ir Alta Capital Partners meitasuzņēmums, nav spējusi izpirkt 2005. gadā emitētās obligācijas. Obligāciju izpirkšanas termiņš bija 2009. gada aprīlis. 2005. gadā Sampo pensiju fonds, kura galvenais partneris fondu pārvaldīšanā ir Danske Capital, investēja Alta Capital obligācijās. Sampo pensiju fondā, kas investēja obligācijās, iesaistīti 55 tūkstoši cilvēku.

If P&C Insurance uzņēmuma Igaunijā un tā filiāļu Latvijā un Lietuvā konsolidētā peļņa šā gada deviņos mēnešos bijusi 11,5 miljoni eiro (8,1 miljons latu), informē uzņēmuma pārstāvji.

Tas ir par trešdaļu mazāk nekā pērn, kad deviņos mēnešos uzņēmuma peļņa bija 17,2 miljoni eiro (12,1 miljons lati).

If Baltijas tirgū parakstīto bruto prēmiju apjoms šī gada deviņos mēnešos bija 89,4 miljoni eiro (62,8 miljoni latu). Savukārt tajā pašā laika periodā gadu iepriekš parakstīto bruto prēmiju apmērs bija 88,1 miljons eiro (61,9 miljoni latu).

Savukārt If P&C Insurance Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) parakstīto bruto prēmiju apjoms šā gada deviņos mēnešos bija 14,4 miljoni latu, salīdzinot ar 13,8 miljoniem latu pirms gada.

Laika periodā no janvāra līdz septembra beigām apdrošināšanas sabiedrības izmaksāto atlīdzību apmērs Baltijas valstīs kopumā ir 47,5 miljoni eiro (33,4 miljoni latu, kas, salīdzinot ar 2012.gadā šajā laika periodā izmaksātajiem 44,7 miljoniem eiro (31,4 miljoniem latu), šogad veido pieaugumu 6,3% apmērā.

Šī gada pirmo pusgadu If P&C Insurance AS Baltijā noslēgusi ar konsolidēto peļņa 8,1 milj. eiro apmērā. Jāpiebilst, ka pērn šajā laika periodā uzņēmuma peļņa bija 9,57 milj. eiro.

If Baltijas tirgū parakstīto bruto prēmiju apjoms pirmajos sešos mēnešos bijis 42,1 milj. Ls, salīdzinot ar 39,4 milj. Ls attiecīgajā laikā posmā pērn. Šogad vērojams 7% pieaugums.

Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) parakstīto bruto prēmiju apjoms šā gada sešos mēnešos bijis 8,8 milj. Ls, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn.

Laika periodā no janvāra līdz jūnija beigām izmaksāto atlīdzību apmērs Baltijas valstīs kopumā ir 26 milj. Ls, kas veido pieaugumu par 14%. Savukārt Latvijā apdrošinātāja klientiem izmaksāto atlīdzību apmērs ir 4,7 milj. Ls.

Igaunijas bankas apsver iespēju padarīt visus valstī esošos bankomātus universālus, tādējādi ļaujot tajos izmantot visu banku kartes, atsaucoties laikraksta Postimees vēstīto, ziņo baltic-course.com. Turklāt šāda sistēma ar laiku varētu tikt ieviesta arī Latvijā un Lietuvā.

Arī patlaban Igaunijā pastāvot iespēja vienas bankas klientam izmantot citas bankas bankomātu, bet, piemēram, izmantojot SEB karti, lai izņemtu skaidru naudu no Swedbank bankomāta, tiek iekasēta prāva pakalpojuma maksa.

Jaunās sistēmas ideja ir tāda, ka bankomātus varēs izmantot ar visu lielāko komercbanku, piemēram, Swedbank, SEB, Sampo, Nordea, kartēm, nemaksājot nekādu pakalpojuma maksu.

Sampo Pank vadītājs, Igaunijas banku asociācijas vadītājs Aivars Rehe sacījis, ka mērķis ir samazināt bankomātu skaitu, tādējādi mazinot arī izmaksas. «Tagad vienā vietā ir vismaz trīs lielāko banku bankomāti. Tad bankomātu skaits saruks,» viņš skaidrojis.

Sākot ar 1.jūliju SE Sampo Life Insurance Baltic oficiālais uzņēmuma nosaukums būs Mandatum Life Insurance Baltic SE, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma vārda maiņas pamatojums galvenokārt saistīts ar mātes kompānijas biznesa stratēģijas pārņemšanu, ieviešot privāto ieguldījumu pārvaldes pakalpojumus. Arī Baltijas valstīs uzņēmums jau piedāvā individuālus investīciju risinājumus ar dzīvības apdrošināšanas starpniecību un, sākot ar 1.jūliju, iesāktais tiks turpināts ar vienu nosaukumu visā grupā - Mandatum Life.

Nosaukuma maiņa neietekmēs ar klientiem noslēgtos līgumus; tie paliks spēkā ar tādiem pašiem noteikumiem kā iepriekš. Uzņēmumu tāpat kā iepriekš Latvijā pārstāvēs Mandatum Life Insurance Baltic SE Latvijas filiāle.

Lielākā daļa Igaunijas eksporta tirgu atrodas Skandināvijas valstīs, tādēļ Igaunijas ekonomika ir cieši saistīta ar ekonomikas norisēm Skandināvijas valstīs, norādīja Sampo Pank izpilddirekotrs Aivars Rehe (Aivar Rehe).

«Mums būtu jāpiegriež vērība Zviedrijas iniciatīvām veicināt tās ekonomikas izaugsmi,» citējot bankas vadītāju, raksta BBN.

Viņš atgādināja, ka patlaban Igaunijas galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, Somija un Krievija. «Paredzu, ka Igaunijas eksports uz Zviedriju un Somiju saglabāsies stabils, tači eksporta apjomi uz Krieviju pieaugs,» viņš norādīja.

Viņš pauda – tā kā Somijas izaugsmes dati nav iepriecinoši, nevajadzētu kļūt arī pārāk optimistiskiem.

Runājot par eirozonas krīzi kopumā Sampo Pank vadītājs norādīja, ka 2013. gadā Eiropā iespējami divi scenāriji – viens no tiem ir mērena lejupslīde, bet otrs – strauja lejupslīde. Abi scenāriji cieši saistīti ar Eiropas lēmumu saistībā ar Grieķijas dalību eirozonā.

Notikušas izmaiņas gofrētā papīra un kartona ražotājas SIA Stora Enso Packaging valdē un padomē, par uzņēmuma jauno valdes locekli kopš 24. septembra kļūstot Aijai Zembīro, kas turpmāk būs arī vienīgā valdes locekle uzņēmumā, liecina Lursoft dati.

A. Zembīro Stora Enso Packaging valdes locekles amatā iecelta līdzšinējā valdes locekļa Ojāra Skangala vietā, kas turpmāk uzņēmumā pildīs padomes locekļa amata pienākumus. Stora Enso Pankaging padomi pametis arī tās līdzšinējais priekšsēdētājs Somijas pilsonis Nīlo Peters Laurinpoika Poihonens (Niilo Petter Lauronpoka Poyhonen), un viņa vietā iecelts Sampo Ervards Anti (Sampo Edward Antti). Tāpat mainījies arī padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu pildītājs – Jouni Pauli Olavi Sepalas (Jouni Pauli Olavi Seppala) vietā stājusies Paivi Katarina Sūtari (Paivi Katarina Suutari). Darbu uzņēmuma padomē pametis arī līdzšinējais padomes loceklis Jari Tapio Sāris (Jari Tapio Saari), liecina informācija Lursoft.

Igaunijā uzņēmumu īpašnieki sūdzas, ka bankas, kurās tiem ir paņemts aizņēmums, tiem nosaka, vai tie drīkst sev izmaksāt dividendes vai nē. «Banka akceptēja manu dividenžu pieteikumu, taču tikai tādā gadījumā, ja es tādā pašā apmērā atmaksāšu bankā paņemto aizdevumu,» Igaunijas laikrakstam Aripaev norāda nekustamā īpašuma kompānijas Esma Vara īpašnieks Ralfs Ongs, vēsta BBN.

R. Ongs norāda, ka viņš centies ar banku, kurā viņa uzņēmumam ir aizņēmums, vienoties, taču, kad sarunas nonāca strupceļā, viņš nolēma pārdot īpašumu Tallinā, kurā atrodas automašīnu tirdzniecības centrs, lai varētu atmaksāt aizdevumu un izmaksāt sev dividendes. «Citā situācijā es to nebūtu pārdevis. Izskatās, ka bankas no tirgus cenšas iegūt pēc iespējas vairāk naudas,» tā viņš.

Uzņēmējs uzsver, ka šādas bankas rīcības gadījumā viņš bijis spiests pārdot īpašumu, kas nebija viņa plānos.

Baņķieri skaidro, ka banka var atteikt dividenžu izmaksas piedāvājumu korporatīvajam klientam, kuram ir aizņēmums bankā, gadījumā, ja uzņēmuma īpašniekiem projektu attīstībai ir nepietiekamas izaugsmes perspektīvas.

SIA Hipolīzings valdes priekšsēdētāja amatu pametis Viesturs Gurtlavs, kurš uzņēmumu vadīja kopš 2003. gada, liecina Lursoft dati.

Valdes priekšsēdētāja amata krēsls pamests, beidzoties pilnvaru termiņam. V. Gurtlavs laikā no 2001. gada septembra līdz 2002. gada janvāra beigām darbojās vadošā amatā a/s Sampo līzings, bet šobrīd viņš turpina darbu Latvijas Līzinga Devēju Asociācijā.

Tādējādi SIA Hipolīzings valde turpinās darboties divu locekļu sastāvā – uzņēmumā valdes locekļa amata pienākumus ieņems Ansis Grasmanis un Arnis Gulbis.

2011. gadu SIA Hipolīzings noslēdza ar 2,76 miljonu Ls apgrozījumu un cieta 670,69 tūkstošu Ls zaudējumus.

Uzņēmums dibināts 2003. gadā, un tā īpašnieks pašlaik ir Swedbank Līzings, kas to šā gada jūlija beigās iegādājās no valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Nedzīvības apdrošinātāja If P&C Insurance uzņēmuma Igaunijā un tā filiāļu Latvijā un Lietuvā konsolidētā peļņa šogad deviņos mēnešos sasnieza 17,2 miljonus eiro (12,1 miljons Ls), kas ir par 43,3% vairāk nekā šajā laika posmā pirms gada.

If Baltijas tirgū parakstīto bruto prēmiju apjoms šogad deviņos mēnešos bija 88 miljoni eiro (61,8 miljoni Ls), kas par 0,3% mazāk nekā pērn deviņos mēnešos parakstītie 88,3 miljoni eiro (62,1 miljons Ls). Tostarp If P&C Insurance Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) parakstīto bruto prēmiju apjoms 2012.gada deviņos mēnešos bija 13,8 miljoni latu, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada, liecina If Apdrošināšanas publiskotā informācija.

Laika periodā no šā gada janvāra līdz septembra beigām izmaksāto atlīdzību apmērs Baltijas valstīs kopumā bija 46,5 miljoni eiro (32,7 miljoni latu), kas, salīdzinot ar 2011.gadā šajā laika periodā izmaksātajiem 53,5 miljoniem eiro (37,6 miljoni Ls), šogad veido samazinājumu par 13%. Savukārt Latvijā apdrošinātāja klientiem izmaksāto atlīdzību apmērs bijis 6,8 miljoni latu (2011.gada attiecīgajā laika posmā – 6,9 miljoni LVL).

Par zāļu ražotāja SIA Silvanols izpilddirektoru izraudzīts Viesturs Gurtlavs.

SIA Silvanols valde norāda, ka uzņēmuma izvēli veicinājusi V.Gurtlava pieredze Latvijā pazīstamas līzinga kompānijas vadībā un izveidē, kuras pakalpojumus un konsultācijas iepriekš izvēlējies arī SIA Silvanols.

«Ražošana, īpaši farmācijas nozarē ir ļoti komplicēta sfēra, kas prasa plašu zināšanu loku. Viesturam ir lieliskas zināšanas un pieredze finansu nozarē un uzņēmuma vadībā, kā arī daudzpusīga izglītība - uzņēmējdarbībā, jurisprudencē un ražošanā, kas padara viņu par ideālu kandidātu uzņēmuma vadītāja amatam,» komentē SIA Silvanols valdes loceklis Uģis Klētnieks.

«If P&C Insurance» AS Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa šī gada deviņos mēnešos bija 11,2 miljoni eiro, kas ir par 1,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā periodā, informē «If Apdrošināšana» Ārējās komunikācijas vadītāja Elīna Ose.

«Trešais ceturksnis mums ir bija labs. Neskatoties uz dažiem ar laika apstākļiem saistītiem notikumiem - vētras un lietus izraisīti plūdi, kas skāra Baltijas valstis, mums šajā ceturksnī nav bijuši lieli atlīdzību pieprasījumi,» atzīst «If P&C Insurance» AS valdes priekšsēdētājs un Baltijas biznesa segmenta vadītājs Andris Morozovs.

«Tā vietā mēs redzam, ka pieaug atlīdzību izmaksas, kas saistītas galvenokārt ar atalgojuma palielināšanos mūsu partneru nozarēs, kā arī ar pieaugošo prasību skaitu par miesas bojājumiem auto negadījumos. Tomēr mums ir izdevies sekmīgi pārvaldīt savus riska portfeļus un nodrošināt labu, stabilu rezultātu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ar nelielu uzlabojumu,» viņš norāda.

No šodienas vairākas Igaunijā darbojošās lielās bankas pārtraukušas vairāku valūtu pārdošanu, saglabājot vien operācijas šo valūtu elektroniskai tirdzniecībai, ziņo Dzd.ee.

Bankas SEB, Swedbank un Sampo atteikušās turpmāk pārdot Austrālijas dolārus (AUD), Kanādas dolārus (CAD), Čehijas kronas (CZK), Ungārijas forintus (HUF), Japānas jēnas (JPY) un Polijas zlotus (PLN). Elektroniskajā vidē bankas turpinās tirdzniecību ar šīm valūtām.

Kā norāda Igaunijas SEB, tad šīs valūtas pieprasījums kopējā valūtas maiņā bijis tik niecīgs, ka nolemts no šo valūtu pārdošanas atteikties.

Caur Igauniju gājusī nauda no pēcpadomju valstīm ir ievērojami lielāka par pirmajām aplēsēm.

Līdztekus Igaunijas valdības aktivitātēm stingrākai naudas atmazgāšanas (AML) politikas ieviešanā ir kļuvis zināms patiesais naudas apjoms, kas caur Danske Bank Igaunijas atzaru ir gājusi no Krievijas un citām pēcpadomju valstīm. Financial Times, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu Danske Bank pasūtīto pētījumu, ko veikusi konsultāciju firma Promontory Financial, raksta, ka caur Igauniju plūdušās aizdomīgās naudas apjoms ir sasniedzis pat 30 miljardus USD gadā.

Līdz ar naudas atmazgāšanas skandāla eskalāciju Igaunijas ģenerālprokuratūra jūlija beigās sāka kriminālizmeklēšanu par Danske Bank darbībām, un Igaunijas valdība ir uzdevusi Finanšu ministrijai septembra laikā izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par AML politikas pastiprināšanas pasākumiem, ziņo Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR. Finanšu ministrs Tomass Teniste ir norādījis, ka valdība jau 2014. un 2015. gadā ir rīkojusies AML jomā, lai bankas pārtrauktu riskanto nerezidentu kontu apkalpošanu, tāpēc apšaubāmu darījumu skaits pēdējos gados ir ievērojami samazinājies, raksta ERR. Tomēr nesenās pagātnes reālo darījumu apjomu nākšanai gaismā paredzami būtu jānoved gan pie vainīgo atrašanas un sodīšanas, gan skrūvju ciešākas pievilkšanas finanšu sektora uzraudzībā.