Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidācijas izmaksas pārsniegs sākotnēji plānotās, taču kreditoriem nav pamata uztraukties par to, ka izmaksu pieauguma dēļ varētu nepietikt līdzekļu viņu prasījumu apmierināšanai, sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Mums ir gan optimistiskie scenāriji, gan pesimistiskie scenāriji, un tie cipari būtiski atšķiras. Taču pieaugums varētu būt par vairākiem desmitiem miljonu eiro," teica Rozenbergs.

Viņš minēja, ka tostarp piesaistīto auditoru EY darba apmaksai par kreditoru pārbaudēm sākotnēji bija iecerēts atvēlēt 30 miljonus eiro, bet process ar metodoloģijas gatavošanu, saskaņošanu, precizēšanu, uzlabošanu un iekšējo procedūru pielāgošanu izrādījās būtiski apjomīgāks, nekā tas sākotnēji bija plānots. Tādēļ šobrīd samērā droši var teikt, ka EY darba apmaksa pārsniegs šos 30 miljonus eiro.

Tāpat arī pārējās bankas likvidācijas izmaksas, pēc Rozenberga teiktā, visdrīzāk, būs lielākas, nekā sākotnēji bija plānots.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi RSK apdrošināšanas AS likvidācijas procesa plānu un devusi atļauju tā realizācijai. Saskaņā ar plānu, RSK apdrošināšanas AS šonedēļ uzrunās citus tirgus dalībniekus par viņu ieinteresētību RSK apdrošināšanas AS portfeļu pārņemšanā.

Atbilstoši FKTK 5.martā apstiprinātajam likvidācijas procesa plānam RSK apdrošināšanas AS izsūtījusi vēstules citiem tirgus dalībniekiem, informējot par apdrošināšanas portfeļu pārņemšanas iespējām. Ņemot vērā situāciju apdrošināšanas nozarē, uzņēmums piesardzīgi vērtē tirgus dalībnieku iespējamo interesi par iespēju pārņemt apdrošināšanas portfeļus, jo īpaši tas attiecināms uz privātpersonu veselības apdrošināšanu, kas pašlaik ir zaudējumus nesošs.

Ja citi tirgus dalībnieki neizrādīs interesi par apdrošināšanas portfeļu pārņemšanu, RSK apdrošināšanas AS tuvākās nedēļas laikā vērtēs turpmāko rīcību, lai veiksmīgi realizētu pašlikvidācijas procesu, ņemot vērā apdrošināšanas ņēmēju intereses.

Komersanta, kura darbība izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, izslēgšanai no komercreģistra nebūs nepieciešams veikt likvidācijas procesu, lēmis Ministru kabinets.

Šobrīd Komerclikumā ir vairākas nepilnības, kas komersanta darbības izbeigšanu un tam sekojošo likvidācijas procesu padara neefektīvu un nelietderīgi sadārdzina, norādīts Tieslietu ministrijas sagatavotajā anotācijā likumprojektam «Grozījumi Komerclikumā». Lai novērstu situāciju, kad sabiedrības darbība ir izbeigta, taču likvidācija netiek uzsākta, jo nav iecelts likvidators, likumprojekts noteic, ka likvidatoru var ieteikt ikviena persona, kura ir ieinteresēta sabiedrības likvidācijā, piemēram, likvidatoru tiesai var ieteikt persona, kura cēlusi prasību tiesā par sabiedrības darbības izbeigšanu, vai sabiedrības dalībnieks vai kreditors.

Likvidējamajā «ABLV Bank» varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieki, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Pagaidām mēs rēķināmies, ka varētu būt seši līdz astoņi cilvēki. Taču gan personālsastāvs, gan skaits līdz galam tiks noteikts vasaras laikā. Būs tik, cik nepieciešams,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Putniņš atzina, ka no visiem juridiski iespējamajiem variantiem, kādi Latvijā ir pieejami, lai likvidētu banku, «ABLV Bank» apstiprinātais likvidācijas modelis nodrošina lielāko FKTK un arī citu institūciju klātbūtni likvidācijas procesā, kā arī naudas legalitātes novērtēšanā. «Maksātnespēja jeb tā saucamā piespiedu likvidācija nenodrošina vispār nekādu FKTK iesaisti,» viņš piebilda, atzīmējot, ka «ABLV Bank» likvidācijā FKTK kontrole būs nepastarpināta un tieša.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, tas ir labākais iespējamais scenārijs «ABLV Bank» gadījumā. Rungainis atzīmēja, ka no tā iegūs gan Latvijas ekonomika, kā arī paši bankas īpašnieki. Tādejādi bankai būs iespēja pašai izvēlēties likvidācijas administratorus. Līdzšinējie likvidācijas procesi padarījuši bagātus vienīgi pašus maksātnespējas administratorus.

Viņš arī pauda, ka bankas finanšu situācija ir pietiekami laba, kas nozīmē, ka visiem noguldītājiem ir iespējams atgūt naudu.

Savukārt, komentējot Latvijas finanšu reputāciju, Rungainis atzīmēja, ka tā nav bijusi «spoža» arī pirms «ABLV Bank» gadījuma un, protams, nesenie notikumi to ir iedragājuši vēl pamatīgāk.

Jau vēstīts, ka «ABLV Bank» šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.

Ekonomisko lietu tiesa pasludinājusi likvidējamo "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu, pavēstīja bankas maksātnespējas procesa administratore Linda Sniega-Svilāne.

Viņa norāda, ka Ekonomisko lietu tiesa trešdien pasludināja "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratori iecēla Sniegu-Svilāni.

Sniega-Svilāne informē, ka sākotnēji veiks bankas dokumentu un mantas inventarizāciju, kā arī lietu pārņemšanu no bankas likvidatora.

Tāpat tuvākajā laikā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" tiks publicēts paziņojums par to, ka kreditoru prasījumi un citu personu prasības, pretenzijas pret banku būs piesakāmas administratorei trīs mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus viņa arī atzīmē, ka kreditoru prasījumi, kas pieteikti bankas likvidācijas procesā, to pieteiktajā apmērā atkārtoti nebūs jāpiesaka.

Baltijas izaugsmes grupa (BIG), kas piedāvā kredītus ar īpaši augstām procentu likmēm, Igaunijā nonākusi smagā situācijā, jo aizvien vairāk kredītņēmēju nespēj atmaksāt savu kredītu, raksta BBN.

Sešu mēnešu laikā BIG izsniegto kredītu, kuru ņēmēji kavējas ar tā atmaksu, apjoms palielinājies no 400 miljoniem līdz 680 miljoniem kronu līdz 31% no kopējā kredītu portfeļa.

Tas nozīmē, ka kredītņēmēji, kas kopā aizņēmušies aptuveni trešdaļu no BIG kopējā kredītu portfeļa, kavējas ar maksājumiem par vismaz diviem mēnešiem.

Swedbank un SEB bankas slikto kredītu apjoms veido aptuveni 1 līdz 2 % no kopējā kredītu portfeļa.

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Likvidējamās "ABLV Bank" aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, intervijā sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā," teica bankas likvidators.

Rozenbergs atzīmēja, ka pēc tam, kad noslēgsies darbs ar aktīvajiem kreditoriem, paliks dažādas "astes", kuras diezgan droši prasīs vēl kādus četrus piecus gadus, taču tas būs neaktīvais bankas likvidācijas periods ar jau būtiski mazākiem resursiem un mazāku darbinieku skaitu.

#Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus.

Lēmums pašlikvidēties ir mūsu smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēsa mūsu 25 gadu darbu, preses konferencē sacīja ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, uzsverot, ka bankas vadība darījuši visu, ko varēja.

Ziņa tiks papildināta

Zinot, kas notiek ar Latvijas uzņēmumu, kad tajos sāk darboties maksātnespējas administrators, pieņēmām lēmumu pašlikvidēties, viņš uzsvēra. Šajā situācijā tā bija vienīgā pareizā izvēle, lai aizsargātu klientus, kreditorus un cilvēcīgi sakārtotu darbinieku attiecības.

Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus, lai atgūtu reputāciju pasaules finanšu tirgū.

Likvidatora kandidātiem ir svarīgākais kritērijs profesionalitāte, zināšanas nekustamā īpašuma, finanšu jomā un jurisprudencē, kas ir būtiski lēmumu pieņemšanā un likvidācijas procesa objektīvai vadībai, sacīja bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds. Pagaidām attiecībā uz plāna elementiem ir pāragri spriest, bet jāatgādina, ka bankai nav maksātnespējas pazīmes, ir pietiekams pašu kapitāls, viņš uzsvēra. Vakar akcionāru sapulcē tika apstiprināti likvidatoru kandidāti – tie ir zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, un likvidatoru grupā strādās arī New Hanza Capital vadītājs Andris Kovaļčuks un ABLV Bank Corporate Finance vadītājs Arvīds Kostamarovs. Piecu dienu laikā FKTK jāiesniedz likvidācijas plāns, un FKTK 30 dienu laikā tas jāizvērtē un jāakceptē.

"ABLV Bank" pašlaik ir finiša taisnē ar atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm, kas ir būtiskākais process bankas likvidācijas gaitā, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Jūnijā apritēja četri gadi pēc bankas pašlikvidācijas sākuma, un šobrīd mēs esam finiša taisnē ar būtiskāko procesu likvidācijas gaitā, proti, ar kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm. To atzīto kreditoru, kuriem nav šķēršļu pārbaužu veikšanai, pārbaudes faktiski ir pabeigtas," teica Rozenbergs.

Viņš atzīmēja, ka banka no nolīgtās auditorkompānijas EY ir saņēmusi pārbaužu rezultātus par visiem atzītajiem un aktīvajiem kreditoriem. Sekos iekšējā pārbaudes procedūra, lai pārliecinātos, vai viss ir pārbaudīts atbilstoši. "Tādēļ mēs varam teikt, ka tuvākā mēneša laikā plānojam pabeigt visas pārbaudes un pieņemt lēmumus attiecībā par pēdējiem aptuveni 50 palikušajiem kreditoriem," sacīja Rozenbergs.

Šodien Augstākās tiesas (AT) Senāts atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru noraidīta Tautas partijas (TP) sūdzība par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu likt partijai samaksāt 1,03 miljonus latu. Līdz 21. oktobrim var pieteikties bijušās TP kreditori.

(Papildinātas teksta beigas).

Senāts šodien noraidīja TP iesniegto kasācijas sūdzību par partijas interesēm nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 25.novembra spriedumu, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, 9.jūlijā TP 15.kongresa delegāti nolēma likvidēt partiju. No 308 kongresa delegātiem par TP darbības izbeigšanu nobalsoja 248. Pret balsoja 26 kongresa delegāti.

Vairāki aģentūras LETA aptaujātie juristi iepriekš pauda uzskatu, ka līdz TP likvidācijas procesa pabeigšanai pastāv iespēja atgūt no tās naudu, tostarp 1,03 miljonus latu, iespējams, pretlikumīgi saņemto un iztērēto finanšu līdzekļu, bet pēc likvidācijas noslēgšanas šādas iespējas vairs nav.

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

#Ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.

ABLV Bank uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.

«Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,» uzsvēra ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Valdība 14.jūlijā izveidoja komisijas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijas procesa nodrošināšanai.

Ostu likums nosaka, ka abu ostu pārvaldīšanas funkcijas turpmāk veiks jaundibinātas valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumiem jānodibina līdz 2022.gada 1.septembrim. Tās būs likumiskas likvidējamo ostu pārvalžu saistību, finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmējas.

Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas vadītāja būs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe, bet komisijas vadītājas vietniece - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Budžeta un finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova.

Komisijas sastāvā iekļauts Valsts kases (VK) Finanšu risku vadības departamenta direktors Jānis Rozenbergs, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks juridiskajos un administratīvajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis un Ekonomikas ministrijas (EM) deleģēta pārstāve, Rīgas brīvostas pārvaldnieka palīdze.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Likvidējamās ABLV Bank aktīvu apjoms ir pilnīgi pietiekams, lai segtu visus kreditoru prasījumus, liecina bankas pusgada pārskatā sniegtā informācija.

Pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītā paziņojuma 2018. gada 13. februārī, lai maksimāli aizsargātu klientu un kreditoru intereses, 26. februārī ABLV Bank, AS ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2018. gada 5. martā iesniegto pieteikumu par pašlikvidāciju apstiprināja 2018. gada 12. jūnijā, kas uzskatāms par bankas likvidācijas uzsākšanas dienu.

Līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanas dienu savas pilnvaras zaudēja līdzšinējie bankas padomes un valdes locekļi, bet darbu kā lēmējinstitūcija uzsāka bankas Likvidācijas komiteja, kurā darbojas četri FKTK apstiprināti likvidatori. Divi no likvidatoriem ir ar atbilstošu pieredzi un zināšanām finanšu un komercdarbības jomā, bet divi – zvērināti advokāti. Likvidatoru komandā strādā zvērināti advokāti Eva Berlaus un Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, kā arī korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Likvidatoru atbalstam piesaistīti arī neatkarīgi eksperti un starptautiskā auditorkompānija «Ernst & Young», kuras sastāvā darbojas eksperti vismaz no piecām valstīm.

Kopš Profs Latvija likvidācijas sākuma tiesa pret uzņēmuma parādniekiem ierosinājusi jau 14 maksātnespējas lietas un divos gadījumos parādnieki pasludināti par maksātnespējīgiem.

Vēl aptuveni tikpat daudz lietas tiks nodotas tiesai tuvāko 2 nedēļu laikā, kas diemžēl liecina par to, ka daļa parādu var izrādīties neatgūstami, informēja Profs Latvija likvidatore Tīna Lūse.

Maksātnespējas procesa ierosināšanas mērķis gan nav parāda atgūšana, un tā tiek veikta vienīgi tad, ja parādnieks jau ilgstoši ir ignorējis brīdinājumus par parādu apmaksu, kas nepārprotami norāda uz maksātspējas problēmām. Tomēr bieži izrādās, ka attiecīgie parādnieki vienkārši ir vieglprātīgi izturējušies pret savām saistībām, neapzinoties, kādas sekas var būt parāda savlaicīgai nesamaksāšanai. Ja tiesa ir ierosinājusi lietu pret parādnieku, prasības iesniedzējs to vairs nevar atsaukt, šadā gadījumā parādniekam tiesā jāpierāda, ka tas nav maksātnespējīgs.

Līdz 2011. gada 31. decembrim būs jāpabeidz Uzņēmumu reģistrā reģistrēto neaktīvo uzņēmumu brīvprātīgos un piespiedu likvidācijas procesus. Pēc šī termiņa neaktīvie uzņēmumi, kuru likvidācijas procesi nebūs pabeigti, tiks izslēgti no Uzņēmumu reģistra.

To paredz Tieslietu ministrijā tapušie Komerclikuma grozījumi, kas šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. To mērķis ir Komerclikuma reformas pilnīga pabeigšana, nodrošinot to, ka no uzņēmumu reģistra tiek izslēgti tie subjekti, kuri jau gadiem aktīvi nenodarbojas ar uzņēmējdarbību.

Grozījumi arī paredz papildināt nepārreģistrēto subjektu piespiedu likvidācijas procedūru, nosakot tiesības likvidācijas veikšanā ieinteresētajām personām – kreditoriem – iniciēt likvidācijas uzsākšanu un iecelt likvidatoru.

Likvidējamās ABLV Bank AS akcionāri ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu veikt izmaiņas Likvidācijas komitejas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga. Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Vineta Čukste-Jurjeva un Armands Smans.

Vineta Čukste-Jurjeva ir zvērinātu advokātu biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” partnere, zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi. Specializējusies komerctiesībās, atbilstības nodrošināšanas, regulācijas un likvidācijas jautājumos. Sniegusi juridiskās konsultācijas un piedalījusies vairāku Latvijas komercsabiedrību restrukturizācijas un likvidācijas procesos. Sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste.

Armands Smans ir advokāta palīgs zvērinātu advokātu birojā “Rode un Partneri”. Specializējies publiskajās tiesībās. Īstenojis klientu tiesību un interešu aizstāvību vairākos desmitos kriminālprocesos. Vairāku zinātnisko publikāciju un juridisko atzinumu autors, zinātnisko konferenču dalībnieks. Sniedzis juridiskos viedokļus lietās Pastāvīgajā šķīrējtiesā Hāgā (jaunākā eksperta statusā) un Satversmes tiesā (pieaicinātās personas statusā), ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants.

Ar Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) pieņemto lēmumu ir oficiāli apstiprināts līdz šim lielākais kredītiestādes likvidācijas process Latvijā, kura laikā jālikvidē banka, kuras aktīvu apjoms šobrīd ir ap 2,4 miljardi eiro, informē bankas pārstāvji.

Kā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tuvākajās dienās tiks sagatavots lēmuma projekts par bankas licences anulēšanu, kas tiks iesniegts Eiropas Centrālajā Bankā.Trīs dienu laikā pēc licences anulēšanas ABLV likvidatori publicēs paziņojumu par pašlikvidāciju oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», kas būs sākums trīs mēnešu termiņam kreditoru prasību pieteikšanai.

Līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanu bankas padomes un valdes locekļi zaudē savas pilnvaras, bet darbu kā lēmējinstitūcija uzsāk bankas Likvidācijas komiteja, kurā darbosies četri Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināti likvidatori. Divi no likvidatoriem ir ar atbilstošu pieredzi un zināšanām finanšu un komercdarbības jomā, bet divi – zvērināti advokāti. Likvidatoru komandā strādās zvērināti advokāti Eva Berlaus un Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, kā arī korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Likvidatoru atbalstam piesaistīti arī neatkarīgi eksperti un starptautiskā auditorkompānija «Ernst & Young», kuras sastāvā darbosies eksperti vismaz no piecām valstīm.