Azartspēļu nozarē patlaban nevar būt ne runas par nodokļu paaugstinājumu, reaģējot uz nesen izskanējušo informāciju par iespējamo akcīzes nodokļa palielinājumu azartspēlēm, aģentūrai LETA uzsver Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Marcinkēvičs.

Viņš norāda, ka par jebkādu iespējamo azartspēļu nodokļa paaugstināšanu nozares pārstāvji nav informēti. Šāds piedāvājums kārtējo reizi tiek izstrādāts bez jebkādām konsultācijām ar nozari. Iespējams, tāpēc, ka nozares viedoklis šajā jautājumā ir skaidri zināms. LSBA uzskata, ka ne par kādu nodokļu paaugstinājumu šobrīd nevar būt ne runas.

Pirmkārt, pamatojuma trūkuma dēļ. Proti, tā kā nozare nav iepazīstināta ar aprēķiniem un valdības redzējumu, kā tas kopumā ietekmētu nozari un budžetu, patlaban nav iespējams runāt par kaut ko konkrēti.

Otrkārt, LSBA ir noslēgusi vienošanos ar Finanšu ministriju (FM) par pārejas posmu līdz 2019.gadam, kura laikā netiks paaugstināts azartspēļu nodoklis, atgādina Marcinkēvičs, piebilstot, ka līdz šim termiņam Latvijā ir paredzēts ieviest vienotu spēļu automātu uzraudzības sistēmu, par kuras ieviešanu un tās izmaksām atbild paši uzņēmēji.

Šīs sistēmas ieviešana azartspēļu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem kopumā radīs miljonos mērāmus izdevumus, bet papildu nodokļu celšana šo situāciju būtiski sarežģītu, un uzņēmumiem nebūs finanšu līdzekļu, lai ieviestu jauno sistēmu. Turklāt, pārkāpjot pārejas perioda vienošanos, vienotās spēļu automātu sistēmas izveidi vajadzētu atlikt uz nenoteiktu nākotni, atzīmē Marcinkēvičs.

Viņš uzskata, ka atruna, ka, ceļot šo nodokli, valsts budžetā parādīsies lieli ieņēmumi, ir visai iluzora, jo tā nav tieša korelācija - paceļ nodokli un ceļas arī budžeta ienākumi. Te jāņem vēra nozares un ekonomikas īpatnības.

Azartspēļu nodoklis tiek maksāts no katra spēļu automāta, un brīdī, kad tiks celti nodokļi, uzņēmēji samazinās savā īpašumā esošo spēļu automātu skaitu, lai saglabātu savus izdevumus iepriekšējā līmenī. Tādi precedenti jau ir bijuši arī iepriekš, norāda Marcinkēvičs.

Līdz ar to var teikt, ka, ieviešot nodokļu paaugstinājumu azartspēļu nozarei, valsts budžets neko būtisku neiegūtu, bet nozare tiktu iedragāta. Turklāt vienošanās neievērošana uzņēmējdarbības vidē ir slikts tonis, rezumē Marcinkēvičs.

Kā ziņots, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK cita starpā rosina nākamgad budžetā paredzēt brīvpusdienu nodrošināšanu vēl vienai klasei. Līdzekļu avoti budžetā nāktu no akcīzes celšanas alkoholam un azartspēlēm, aģentūrai LETA pavēstīja VL-TB/LNNK valdes loceklis Einārs Cilinskis. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra