Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Aizvadīts lielākais konkurss Baltijā startup uzņēmumiem, kas attīsta produktus finanšu tehnoloģiju (FinTech) jomā Rietumu Fintech Challenge 2017.

Sacensības Rīgā notika jau trešo gadu pēc kārtas. Par šī gada konkursa uzvarētāju kļuva Latvijas startup uzņēmums Toneboard, kas saņēma konkursa galveno balvu - 5000 eiro no Rietumu Bankas un bezmaksas biļeti uz London FinTech Week 2017 no Lielbritānijas Starptautiskā tirdzniecības departamenta.

«Bija interesanta diena. Satikām daudz mentoru no dažādām vidēm, kas ir saistītas ar finanšu industriju – juristi, investori, startup dibinātāji. Mēs ieguvām gan vērtīgus kontaktus, gan kritiku. Kopumā esam ļoti apmierināti. Šis ir pirmais nopietnais konkurss, kurā mēs piedalāmies, un mums ir prieks uzvarēt. Protams, biznesa panākumus mēra nevis uzvarās konkursos, bet sociāli vērtīga biznesa uzbūvēšanā. Tāpēc pašlaik mēs ļoti aktīvi strādājam pie sistēmas komercializācijas, pilnveidojam to. Plānojam pabeigt pilotprojektu un sagatavot produktu tirgum, lai to piedāvātu klientiem jau nākamā pusgada laikā,» saka Toneboard uzņēmuma līdzdibinātajs un vadītājs Mārtiņš Vaivars. Toneboard ir balss izvērtēšanas rīks, kas analizē cilvēka runas veidu, palīdzot finanšu iestādēm izvērtēt potenciālā klienta spēju atdot kredītu.

Pirmdien būvnieki sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai (valsts galvenais autoceļš Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posms 50,5-59 km.), kas izmaksās 3,87 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Būvdarbu ietvaros tiks veikta segas rekonstrukcija. Plānots, ka SIA Ceļu un tiltu būvnieks darbus pabeigs nākamā gada pirmajā pusē. Būvdarbu kopējas izmaksas ir 3,87 miljoni eiro (ar PVN) un tos līdzfinansē Kohēzijas fonds.

LVC atzīmē, ka būvdarbu laikā satiksmes ātrums tiks ierobežots līdz 50-70 km/h un satiksme tiks regulēta ar luksoforiem.

Savukārt jau pabeigti šopavasar uzsāktie būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Talsi-Stende-Kuldīga (34,0.-41,0.km)(P120) un Tukums-Kuldīga (17,60.-26,53.km)(P121). Uz ceļa Talsi-Stende-Kuldīga posmā aiz Rendas Kuldīgas virzienā septiņu km garumā ir uzklāta asfalta izlīdzinošā kārta un atjaunota ceļa virsma. Projekta ietvaros atjaunotas arī astoņas sabiedriskā transporta pieturvietas un vairākas nobrauktuves.

VAS Latvijas Valsts ceļi kā pirmie uzsāka apgūt jaunā Eiropas Savienības fondu perioda finansējumu, un mēs aktīvi turpināsim realizēt visus ieplānotos projektus, norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Būvdarbu iepirkumi tiek gatavoti savlaicīgi, rēķinoties ar to, ka vērtēšana un iepirkumu uzraudzība var prasīt papildu laiku. Mūsu mērķis – lai, sākoties būvniecības sezonai, uzņēmēji varētu nekavējoties uzsākt darbu,» piebilst J. Lange.

Kā informē Satiksmes ministrija, šogad oktobrī izsludināti jau deviņi būvdarbu iepirkumi par gandrīz 100 miljoniem eiro.

To vidū ir autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (A3) būvdarbi par vairāk nekā 21 miljonu eiro, Talsi – Stende – Kuldīga (P120) par vairāk nekā 15 miljoniem eiro un Rīga – Ventspils (A10) segas pārbūve un Augšlīgatne – Skrīveri (P32) pārbūve – katrs par 11,5 miljoniem eiro. Līdz gada beigām tiks izsludināti vēl 2 iepirkumi par kopējo summu aptuveni 13 miljoni eiro.Šos projektus plānots realizēt ar Kohēzijas un ERAF fondu līdzfinansējumu.

Lai gan iepriekš prognozes vēstīja par iespējamu siltu laiku septembra pēdējā nedēļā, jaunākās prognozes nosliekušās par labu aukstumam.

Naktī uz sestdienu, 21.septembri, Latviju no rietumiem sasniegs siltā atmosfēras fronte, tādēļ rietumu un centrālajos novados gaisa temperatūra sestdien paaugstināsies līdz +14..+18 grādiem, bet austrumu novados gaidāms lietains laiks un termometra stabiņš nepakāpsies augstāk par +10..+13 grādiem, liecina jaunākā «Global Forecast System» prognoze.

Svētdien rietumu vēju nomainīs ziemeļu vējš, tas atnesīs vēsāku un arī sausāku gaisu. Jau naktī uz pirmdienu gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā var pazemināties līdz +2..-3 grādiem.

Arī turpmākajās naktīs, ja debesis neaizklās mākoņi, gaisa temperatūra daudzviet noslīdēs zem nulles; aukstākais laiks gaidāms valsts austrumos. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienās caurmērā būs +9..+14 grādu robežās.

Ķīmisko vielu vairumtirgotāja SIA Baltic Agro vadībā notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējam padomes loceklim novēģim Alvinam Kristianam Rosvolam (Alvin Kristian Rosvoll) un viņa vietā stājoties citam Norvēģijas valstspiederīgajam Terjem Knutsenam (Terje Knutsen), liecina informācija Lursoft.

Pēc Baltic Agro padomes pārvēlēšanas tajā darbu turpina padomes priekšsēdētājs dānis Kristians Pagards Junkers (Christian Pagard Junker), viņa vietnieks Dānijas valstspiederīgais Karstns Kildergārds Lauridsens (Carsten Kildegaard Lauridsen), kā arī padomes loceklis Dānijas pilsonis Peteres Iversens (Peter Iversen), liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdē turpina darboties tās vienīgais valdes loceklis Ainars Upmanis, kas šo amatu pārstāv kopš 2006. gada februāra.

SIA Baltic Agro dibināta 1994. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,67 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lielirbes iela 32a, Rīga.

Valsts ceļu tīklā turpinās būvdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk būvdarbu posmu uz valsts autoceļiem joprojām ir uz Ventspils šosejas (A10). Tur darbi turpinās četros posmos no Jūrmalas šosejas līdz Tukuma rotācijas aplim. Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem, ieteicamie apbraucamie ceļi ir caur Jūrmalu vai pa Liepājas šoseju (A9).

Kurzemē remontdarbi notiek arī uz reģionālā autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120), sākot no Talsiem, ir pieci luksoforu posmi, un paredzamais būvdarbu posma šķērsošanas laiks ir viena stunda.

Darbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) uz tilta pār Kauguru kanālu; satiksme novirzīta pa pagaidu tiltu, to regulē luksofors; atsevišķos gadījumos satiksme var būt palēnināta.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Uz Vidzemes šosejas (A2) Augšlīgatnē turpinās Līgatnes upes caurtekas (64,8. km) atjaunošanas darbi, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbi tika uzsākti pērn septembrī un patlaban ir noslēguma fāzē. Arkveida caurtekai no jauna uzmūrēti ieteces un izteces gali, kā arī uzbetonēti tā saucamie "spārni", kas palīdz noturēt caurtekas uzbēruma konstrukciju. Šobrīd tiek atjaunots dekoratīvais mūrējums caurtekas ieteces un izteces galos, paralēli tam notiek būvbedres aizbēršana un autoceļa otras brauktuves izbūve. Velvei atjaunota arī hidroizolācija. Plānots, ka darbi tiks pabeigti jūnija sākumā.

Līgatnes caurteka būvēta 19.gadsimta pašās beigās, tai ir ķieģeļu velve un kaltu granīta akmeņu sienas. Caurteka ir 7,3 m plata un 5,5 m augsta, tās garums - 21,5 m. Pēc otrā pasaules kara caurteka remontu nav piedzīvojusi.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) novirzīs 1,34 miljonus eiro valsts autoceļu ar asfaltēto segumu atjaunošanas darbiem Kurzemes reģionā.

Konkursā par asfaltēto segumu atjaunošanu Kurzemē uzvarējuši divi uzņēmumi – SIA Strabag un SIA Saldus ceļinieks.

Tiks atjaunoti ceļa posmi uz autoceļa P120 Talsi – Stende – Kuldīga, V1160 Ezere – Vadakste, P112 Kuldīga - Aizpute – Līči, P96 Pūri - Auce – Grīvaiši, P121 Tukums – Kuldīga, V1446 Tukums - Milzkalne - Smārde – Slampe, P111 Ventspils (Leči) – Grobiņa, P131 Tukums -Ķesterciems - Mērsrags – Kolka.

Db.lv jau ziņoja, ka tāpat šodien izsludināti arī uzņēmumi, kas uzvarējuši LVC konkursā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu Latvijas Centra reģionā. Šiem darbiem tiks atvēlēti 1,13 miljoni eiro, un par konkursa uzvarētājiem izsludināti Panevežio Keliai, Saldus ceļinieks un Strabag.

Iespējamu pārkāpumu iepirkumu procedūrās dēļ Talsu novadam var nākties atmaksāt vairāk nekā 2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Talsu novada pārstāve Inita Fedko.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), izskatot divu projektu iepirkumu procedūras, atklājusi iespējamus pārkāpumus, kas Talsu novadam var atsaukties ar finanšu korekcijām jeb finansējuma atmaksu.

Kā skaidroja Fedko, pārkāpumi saistīti ar projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" un "Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai, 2.kārta" iepirkumu procedūrām. Talsu novada pašvaldības iepirkumu komisijas ieskatā pārmetumi ir balstīti likumu normu interpretācijā.

CFLA informējusi pašvaldību, ka projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" iepirkumā Talsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu, neievērojot iepirkuma nolikumā noteikto. Pārkāpums saskatīts pretendenta pieredzes attiecināšanā, ietverot tajā arī apakšuzņēmēju pieredzi. Par minēto pārkāpumu CFLA lēmusi piemērot finanšu korekciju 25% apmērā no noslēgtās līguma summas, kas veido 291 840 eiro.

Šogad pārmaiņas sāks piedzīvot bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža. Iedzīvotāji vairāku gadu garumā centās pievērst uzmanību šim ceļa posmam, kur bedres bija kļuvušas bīstamas transporta līdzekļiem. Latvijas valsts ceļi (LVC) sola, ka šogad sāksies šī autoceļa remonts vairāk nekā 20 kilometru garumā. Turpināsies darbi arī uz Rīga – Liepāja šosejas, vēsta Latvijas Radio.

Autoceļš, kas ved no Liepājas līdz pat Lietuvai jau gadiem ilgi atradies sliktā tehniskā stāvoklī un daudzviet sabrucis, tāpēc arī rucavnieki sāka rīkot improvizētas talkas un paši lāpīja bedres uz ceļiem. Rucavā sievas pat apdziedāja bedraino ceļu pie Lietuvas robežas.

2015.gadā uz autoceļa sāksies rekonstrukcijas darbi, kas notiks no 22. līdz 45.kilometram.

«Šobrīd jau ir atvērti būvdarbu konkursa piedāvājumi un notiek vērtēšana. Tiklīdz tā tiks pabeigta un būs pienācīgi laika apstākļi, respektīvi, temperatūra vairs nebūs zem nulles, tad varēs uzsākt būvdarbus,» Latvijas Radio pastāstīja LVC sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

Talsu novadā, Abavas pagastā uz autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Satiksmes uzraudzības rotas darbinieki, patrulējot ar netrafarēto policijas automašīnu, ap plkst. 21:30 pamanījuši motociklu Yamaha, kurš lielā ātrumā brauca virzienā no Stendes uz Kuldīgu. 1982.gadā dzimis vīrietis traucies ar ātrumu 197 kilometri stundā vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 kilometri stundā.

Vīrietis transportlīdzekli vadīja bez attiecīgas kategorijas, kā arī transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Tāpat vīrietim līdzi nebija vadītāja apliecība un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība.

Turklāt vīrietis jau iepriekš ir sešas reizes administratīvi sodīts par citiem pārkāpumiem.

Par šādu pārkāpumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā transportlīdzekļa vadītājam ir paredzēts naudas sods no 360 līdz 480 eiro, kā arī transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 6 mēnešiem.

Investējot vairāk nekā 2 miljonus eiro, piegādes loģistikas uzņēmums Omniva šomēnes uzsācis īstenot nākamo pakomātu tīkla paplašināšanas kārtu.

Līdz 2023.gada februārim plānots uzstādīt papildus 60 pakomātus visā Latvijā, kā arī paplašināt 150 esošos pakomātus ar vidēja un liela izmēra skapīšiem, kas klientu vidū ir vispieprasītākie.

Pakomātu tīkla paplašināšana un esošo pakomātu ietilpības palielināšana ir viens no uzņēmuma attīstības stratēģijas stūrakmeņiem, lai Omniva līdz 2026.gadam kļūtu par stabilu reģiona līderi loģistikas jomā.

“Fokusējamies gan uz pakomātu izvietošanu jaunās apdzīvotās vietās, gan arī pieprasītāko pakomātu paplašināšanu. Lai arī šis un visticamāk arī nākamais gads visā ekonomikā izaugsmes ziņā būs izaicinošs ģeopolitiskās situācijas un cenu pieauguma dēļ, mēs turpināsim mērķtiecīgi investēt savas infrastruktūras attīstībā,” norāda Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Ohotskas jūrā, Krievijas Kamčatkas pussalas piekrastē, ceturtdien nogrimis zvejas kuģis. Traģēdijā dzīvību zaudējuši vismaz 54 cilvēki, pavēstīja Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas amatpersonas.

Uz kuģa bijuši kā Krievijas, tā arī vairāku citu valstu, arī Latvijas, pilsoņi, vēsta Krievijas mediji.

Traleris Daļnij Vostok avarējis ap plkst.6.15 pēc vietējā laika. Uz kuģa atradās 132 cilvēki - 78 Krievijas pilsoņi un 54 ārzemnieki.

Uz kuģa bijuši 42 Birmas pilsoņi, trīs - Latvijas, četri - Ukrainas un pieci Vanuatu pilsoņi, vēsta ziņu aģentūra RIA Novosti.

Lielākā daļa kuģa komandas bijuši Krievijas Sahalīnas salas iedzīvotāji.

Kuģis būvēts 1989.gadā. Līdz 2014.gadam tas ar nosaukumu Stende kuģojis Baltijas jūrā un bāzējies Rīgā.

Pērn kuģi iegādājies uzņēmums Magellan, un tas pārbraucis uz Krievijas Tālajiem Austrumiem, kur kuģim piešķirts jauns vārds. Tā bāzes osta bijusi Neveļska, Sahalīnā.

Lielu rezonansi sabiedrībā guvusī ziemas kviešu interneta rīka izstrāde un projekta realizācija, kur plānots ieguldīt 499,5 tūkstošus eiro, ilgs piecus gadus.

Kā informē Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji, projekts Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai paredz 5 gadu laikā testēt 15 ziemas kviešu šķirnes, lai noteiktu to izturību pret slimībām un rastu veidus to apkarošanai. Tāpat šajā laikā plānots noteikt arī fungicīdu lietošanas intensitātes ietekmi uz slimību rašanos šajās 15 ziemas kviešu šķirnēs.

Projekta vadītāja Linda Šarķe-Fedjajeva uzsver, ka interneta rīka izveide ir tikai daļa no plānotajiem projekta izdevumiem. Rīks būs kā tulks starp zinātnieku atklājumiem par šo jautājumu un zemnieku vajadzībām praksē, audzējot ziemas kviešus un saskaroties ar dažādajām šo augu slimībām. Interneta rīkā saimnieks varēs ievadīt savus datus par ziemas kviešu stāvokli un saņemt ieteikumus slimību apkarošanai, viņa stāsta.

VAS "Latvijas pasts" šogad kopā plāno investēt gandrīz trīs miljonus eiro pakomātu tīkla attīstībā, aģentūrai LETA sacīja pasta pārstāvji.

Pastā norādīja, ka četros mēnešos šogad "Latvijas pasts" jaunajos pakomātos ir ieguldījis vairāk nekā 350 000 eiro, bet līdz gada beigām paredzēts investēt vēl vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.

Tādējādi šogad kopējās investīcijas pakomātu tīkla attīstībā sasniegs 2,963 miljonus eiro.

Pastā norādīja, ka patlaban Latvijā ir 252 uzņēmuma pakomātu, tostarp no gada sākuma līdz šim ir uzstādīti 34 jaunie pakomāti, bet līdz gada beigām "Latvijas pasts" plāno uzstādīt vēl 200 jaunus pakomātus.

Jaunie pakomāti atrodas Aknīstē, Berģos, Dagdā, Dundagā, Elejā, Inčukalnā, Jaunjelgavā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Kraujā, Lapmežciemā, Liepā, Liepājā, Limbažos, Mazsalacā, Mērsragā, Nākotnē, Nīcā, Ogresgalā, Pāvilostā, Priekulē, Priekuļos, Raganā, Raunā, Rīgā, Skrīveros, Skrundā, Stendē, Strenčos un Varakļānos.

Visiem ārzemju jūrniekiem, kas izglābušies no pagājušajā nedēļā Kamčatkas piekrastē avarējušā zvejas kuģa Daļnij Vostok, noteikts administratīvais arests, trešdien paziņoja Sahalīnas apgabala Federālā migrācijas dienesta pārvaldes pārstāvis. Jūrnieki tiks saukti pie atbildības par nelikumīgu strādāšanu Krievijā.

«Mēs izvaicājam visus ārzemniekus un saucam viņus pie administratīvās atbildības par nelikumīgu strādāšanu Krievijas Federācijā,» sacīja pārvaldes pārstāvis.

7.aprīlī visa tralera ekipāža tika nogādāta Korsakovas ostā, Sahalīnā. Izdzīvojušo vidū ir 35 Krievijas un 26 ārvalstu pilsoņi. Visi ārzemnieki ir aizturēti kā cilvēki, kas nav izgājuši robežkontroli, un atrodas apcietinājumā.

Pēc sarunām ar diplomātiem citu valstu pilsoņiem tiks izsniegti pagaidu dokumenti, un viņi tiks deportēti.

Uzņēmumā Magellan, kuram piederēja avarējušais kuģis, nespēja paskaidrot, kāpēc uz kuģa bijuši ārzemnieki. Jūrnieku arodbiedrība apgalvo, ka ārzemju strādnieki paši maksājuši kuģa īpašniekam par tiesībām strādāt.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Vakar Kurzemē un Vidzemē saimnieki atsāka sējas darbus, bet Zemgalē un Latgalē lielā mitruma dēļ tos varētu turpināt nākamajās dienās. Saimnieki teic, ka ziemāji atšķirībā no aizvadītā gada ziemu ir pārcietuši labi, jāpārsēj labība un rapsis nebūšot, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Viens no Latvijas lielākajiem labības audzētajiem SIA Uzvara Lauks graudaugus audzējot divu novadu piecos pagastos aptuveni 5600 hektāru lielā platībā. Vakar no 1800 ha lielās vasarāju platības bija apsēti aptuveni 900 ha. Uzņēmuma galvenais agronoms Sergejs Kataņenko laikrakstam teicis, ka, lai gan sējas darbi lietus un aukstā laika dēļ pārtraukti 19. aprīlī, patlaban jau pirmie vasaras kvieši esot sadīguši. Rītdien sagatavotā laukā četru hektāru lielā platībā sēs arī pērn Latvijas un Eiropas Savienībā reģistrēto Valsts Stendes Laukaugu institūta un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta izveidoto kviešu šķirni Robijs.

Starp vēl neatpazītajiem pagājušajā nedēļā Kamčatkas piekrastē notikušajā zvejas kuģa Daļnij Vostok avārijā bojāgājušajiem jūrniekiem atpazīts pazudušais latviešu jūrnieks, pastāstīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis.

Ministrijas pārstāvis norādīja, ka trešā jūrnieka tuvinieki šorīt ieradās Južnosahaļinskā un atpazinuši jūrnieku. «Šobrīd tiek kārtota dokumentācija mirstīgo atlieku repatriācijai uz Latviju,» skaidroja Lasis.

Savukārt pārējie Latvijas jūrnieki snieguši liecības Ohotskas katastrofas izmeklēšanas komisijai un Federālajam migrācijas dienestam. Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas pārstāve abiem jūrniekiem izdevusi atgriešanās apliecības ceļošanai uz Latviju. «Tiklīdz tiks saņemtas izceļošanas vīzas no Krievijas, abi jūrnieki atgriezīsies Latvijā,» skaidroja Lasis.

Rendā atklāts pārbūvētais tilts pār Abavu uz autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120) tā 27,8. kilometrā, informē Latvijas Valsts ceļi.

Tilta pārbūvi veica SIA Tilts, un darbu līgumcena ir 954,5 tūkstoši eiro (ar PVN). Būvdarbu laikā ir pastiprinātas tilta sijas, izbūvēta jauna brauktuves konstrukcija, atjaunota hidroizolācija un segums, kā arī uzbēruma nostiprinājumi. Tilts ieguvis jaunu apgaismojumu un ietvi, kā arī drošības barjeras. Pēc pārbūves tilts ir kļuvis par gandrīz metru platāks – tas ir 62,5 m garš un brauktuves platums tagad ir 7 m.

Tā kā tiltam tika veikta pastiprināšana uzstādot papildus stiegrojumu sijām, būvdarbu laikā tika uzstādīti arī 16 sprieguma mērītāji un pārbaudes ar slodzi laikā tika izmērīti faktiskie spriegumi konstrukcijās.

Turpmāk, piesaistot Rīgas Tehniskās Universitātes speciālistus, paredzēts veikt mērījumus tilta ekspluatācijas laikā, gadījumos, kad pār tiltu pārvietosies smagsvaru slodzes.

Talsu novadā piešķirti divi goda tituli - «Pilsētas labdaris», ko ieguvis Pure Food dibinātājs, tagad Sabiles iedzīvotājs Aivars Žimants, un «Pagasta labdaris», ko ieguva SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks Laidzes pagastā.

Izvirzītie pretendenti nominācijās Pilsētas labdaris un Pagasta labdaris tika vērtēti pēc saņemtajiem raksturojumiem. Šādu nomināciju ierosināja pagastu un pilsētu pārvalžu vadītāji, un tajā tika izvirzīti cilvēki, kuri nesavtīgi atbalsta savas pilsētas, pagasta vai visa novada notikumus, ir klāt rīkotajos pasākumos un cenšas, lai kāds stūrītis allaž tiktu saposts un kāds īstajā brīdī var saņemt palīdzīgu roku. Uz šo nomināciju kopumā pretendēja 13 kandidāti, un viņi visi ir paveikuši ko ļoti labu - no visas sirds un savu iespēju robežās, informē Talsu novada dome.

Tituli tika piešķirti konkursa Talsu novada sakoptākais pagasts un pilsēta 2012 ietvaros. Pavisam konkursā bija 16 nominācijas, un dažādas balvas ieguva vairāki novada uzņēmēji. Nominācijā Sakoptākā zemnieku saimniecība, zivsaimniecība ar vienādu iegūto punktu skaitu balvas saņēma z/s Četri īpašnieks Indulis Leja, Vandzenes pagastā, un z/s Mežvidi īpašnieks Jēkabs Sproģis, Strazdes pagastā. Par sakoptāko uzņēmumu Talsu novadā ar iegūtu vienādu punktu skaitu atzīta a/s Talsu piensaimnieks un SIA Brabantija Latvia. Veiksmīgākais tūrisma piedāvājums Talsu novadā šogad bijis Laumu dabas parks, bet iedzīvotājiem draudzīgākā kafejnīca vai tirgotava Talsu novadā – SIA Viko veikals Elvi Stendē.