Starp konkursa Sējējs 2013 laureātiem sumināti arī citu profesiju pārstāvji - piensaimnieki, zinātnieki, vīndari un citi uz lauku attīstību vērstu profesiju pārstāvji.

Viņu vidū vairākas balvas ieguvuši Talsu novada lauksaimnieki, informē Talsu novada dome. Laureātu vidū šogad bija Talsu novada uzņēmēja, IK Caprine īpašniece Kristīne Piliena, kura saimnieko Vandzenes pagasta Bērzos un kura ir pazīstama ne tikai Talsu novadā, bet visā Latvijā ar kazas piena un sieru izstrādājumiem, saldējumu un citu pašu gatavoto produkciju. Kristīne Piliena saņēma galveno balvu nominācijā Lauku attīstības projekts inovācijās. Šajā pat nominācijā uz titulu Lauku attīstības projekts inovācijās, pretendēja arī Abavas pagasta SIA Raganas Vīna kalni īpašnieks Mārtiņš Barkāns, kurš ieguva veicināšanas balvu. Mārtiņš Barkāns ir pazīstams ar savu vīna darītavu un plašo vīna dārzu Sabiles apkaimē, kurā šogad bijusi īpaši laba raža. Barkāns ir paplašinājis ražotās produkcijas sortimentu, un līdzās vīnam ražo arī kalvadosu un citus dzērienus. Turklāt bez vīnogulāju audzēšanas Mārtiņš 2011. gadā savā saimniecībā izaudzējis 18 tonnas ķirbju.

Praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēgusi mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2016 uzvarētāju — skolotāju, skolēnu un izglītības iestāžu vadītāju — sumināšanu.

«Man ir prieks par vēl vienu veiksmīgi aizvadītu mācību gadu, kura laikā, pateicoties skolu interesei un iesaistei, kā arī skolotāju entuziasmam, esam veicinājuši jauniešos uzņēmīgumu 160 skolās visā Latvijā, iesaistot praktiskās uzņēmējdarbības programmās vairāk nekā 70 000 skolēnu. Reģistrēto skolēnu mācību uzņēmumu skaits vien šogad ir sasniedzis 779, kas ir par 400 aktīviem skolēnu mācību uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Šīs praktiskās biznesa izglītības programmas, kas palīdz jauniešiem pilnveidoties, nebūtu iespējamas bez skolotāju entuziasma, ticības jauniešu spēkiem un kopīgi ieguldītā darba, kā arī bez pašu jauniešu motivācijas izmantot iespējas, ko dzīve sniedz,» pasākumā uzsvēra JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Ceturdien Rīgas Latviešu biedrības namā praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēdza mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2015 - skolotāju, skolēnu un skolu direktoru sumināšanu, informē organizētāji.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš apsveikuma vēstulē Gada labākais ekonomikā 2015 laureātiem uzsver: «Mūsdienu mainīgajā pasaulē līdz ar daudziem sarežģītiem notikumiem, īpaši svarīga ir jauniešu mērķtiecīga izvēle, radot jaunus, ilgtspējīgus un inovatīvus uzņēmumus, tādejādi sekmējot valsts attīstības un sabiedrības labklājības vairošanu. Tam visam pamatā ir iegūtās zināšanas, kas ir labākais iespējamais kredīts Jūsu nākotnei. Pateicos visiem Latvijas skolotājiem, kuri ir pielikuši lielas pūles un turpina bagātināt jauniešus ar dzīvei tik nepieciešamajām zināšanām.»

Tirgū un veikalos jau nopērkami pašmāju kartupeļi. Par kilogramu neliela izmēra dzelteno bumbuļu sestdien, 20. jūnijā, pārdevējs no Stelpes Kristaps Stallītis Bauzes tirgū prasīja 40 eirocentus, lielāki tupeņi tika pārdoti par eiro kilogramā, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Vecumnieku novada Kurmenes piemājas saimniecībā «Gabužēni» 8. jūnijā pirmo kartupeļu ražu vāca Jānis Zariņš. Viņš atzina, ka tupeņi esot viduvēji, jo bijis pārāk vēss un sauss. Dārzeņu briešanas laikā vispār neesot lijis, stāsta J. Zariņš. Saimnieks ceturtdienās sastopams Valles tirdziņā. Pirmie tupeņi pārdoti par eiro kilogramā, tagad cena krītas. J. Zariņš raizējas par konkurenci: «Veikalos Polijas un Spānijas kartupeļi ir lētāki nekā vietējie. Mēs, zemnieki, cenas ziņā speram soli pretī pircējam, bet nevar to nolaist tik zemu, ka paša darbs neatmaksājas.»

Sausuma dēļ kartupeļus rakt vēl nav sācis Iecavas novada saimnieks Aigars Cirītis. Šim darbam viņš plāno pievērsties pēc saulgriežu sagaidīšanas. Par ražu esot vēl grūti spriest, bet A. Cirītis atzīst – ja kārtīgi nolīs, var cerēt uz lieliem kartupeļiem. Par vēso laiku zemnieks neraizējas, jo kartupeļi bija apsegti. Saimnieks kartupeļus grasās pārdot Rīgas tirgū, cenu pielīdzināšot pārējo tirgoņu noteiktajai, kas ir 30 – 50 eirocenti kilogramā. «Tupeņi šogad ir lētāki nekā pērn. Polijas tuvums, intensīvais un nekontrolētais imports nepārtraukti apdraud latviešu zemniekus,» bažījas A. Cirītis. Viņaprāt, varasvīriem nepieciešams situāciju pārdomāt, jo nekontrolētais imports var «izēst» vietējos zemniekus.

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Kā lielākais nodokļu maksātājs triumfē Statoil Fuel & Retail Latvia, uzņēmēji novēl valdībai neaizmirst arī citus sektorus , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem pašiem dziedot un spēlējot, pēdējā aprīļa dienā tika apsveikti 2014. gada lielākie nodokļu maksātāji. Kā norādīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, šī diena izvēlēta svinīgās noskaņas dēļ, ko rada gan tuvie valsts svētki, gan tāpēc, ka 30. aprīlis daudziem uzņēmumiem ir pēdējā diena, kad jāiesniedz iepriekšējā gada pārskats. Turklāt 30. aprīlis ir īpaša diena arī pašam VID, jo pirms gada šajā datumā VID oficiāli pārvācās uz jaunajām telpām Mežaparkā, Talejas ielā 1.

Degviela dominē

Visvairāk apbalvojumu par 2014. gadā samaksātajiem nodokļiem saņēma degvielas tirgotājs SIA Statoil Fuel & Retail Latvia. Tas tika cildināts gan kā lielākais pērnā gada akcīzes nodokļa maksātājs, gan kā lielākais Rīgas un Rīgas reģiona nodokļu maksātājs, gan kā lielākais nodokļu maksātājs valstī kopumā. Jau ziņots, ka Statoil Fuel & Retail pērn nodokļos samaksājis 198,2 miljonus eiro. Kā lielākais algas nodokļu maksātājs tika atzīts SIA Rimi Latvia, bet kā lielākais uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājs tika apbalvota a/s ABLV. «Mēs šodien redzam, ka lielākie nodokļu maksātāji pārsvarā ir degvielas tirgotāji. Es no tā secinu, ka vai nu bankas Latvijā ir par maz, vai degvielas tirgotāji - par daudz,» saņemot balvu, sacīja ABLV padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs, iesakot valdībai vairāk padomāt par pakalpojumu sektora attīstību. Arī kā lielākais PVN maksātājs tika atzīts degvielas tirgotājs - SIA Orlen Latvija, bet kā lielākais eksportētājs uz trešajām valstīm balvu saņēma a/s Olainfarm.

25 uzņēmumu konkurencē 2015. gadā par sakoptāko Liepājas ostas uzņēmumu atzīts DG Termināls. 24. septembrī pie uzņēmuma svinīgi tika atklāta plāksne, kas liecinās par uzņēmuma sasniegumu, vēsta reģionālais portāls rekurzeme.lv.

Konkursu par sakoptāko Liepājas ostas uzņēmumu organizē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde. Uzņēmumi tiek vērtēti gan pēc kravu apgrozījuma, gan pēc sakoptības, norāda LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

SIA DG Termināls par labāko atzīta, kaut arī kravu apgrozījums kopš pērnā gada ir krities uz pusi un mēnesī tiek pārkrautas aptuveni 20 tūkstoši tonnas dažādu produktu.

Par otro labāko šā gada ostas uzņēmumu atzīts Baltic Transshipment Center, trešajā vietā – AS Tosmares Kuģu būvētava.

Pēc sakoptāko Liepājas ostas uzņēmumu sumināšanas pasākuma viesi apskatīja DG Termināls teritoriju.

Gada sākums Eiropā zīmīgs ar vairākām ietekmīgām mēbeļu, dizaina, interjera priekšmetu, arhitektūras, būvmateriālu un citām izstādēm.

BAU Minhenē, imm cologne/LivingKitchen Ķelnē, Maison&Objet Parīzē janvārī, Stokholmas mēbeļu un gaismas izstāde, Ambiente Frankfurtē pie Mainas, mājas interjera un mēbeļu izstāde Kijevā februārī u.c. ir spilgti gan nacionāla, gan starptautiska konteksta pasākumi, kas sagatavo nozari kulminācijai – Milānas dizaina nedēļas salūtam aprīlī. Varētu šķist, ka nemaz nav laika radīt. Visu laiku nepieciešams izrādīties un tērēt ievērojamus līdzekļus dalības finansēšanai. Taču arī šodien ar sociālajiem tīkliem un internetu ir par maz. Redzēt, aptaustīt, satikties klātienē ir viena no Eiropas vecajām, labajām tradīcijām, kam ar lielu interesi seko un pievienojas visa pasaule. Kad janvārī vispirms Ķelne, vēlāk – Parīze uz dažām dienām kļūst par dizaina galvaspilsētām, šīs divas grandiozās tikšanās gan industrijai, gan patērētājiem dāvā virkni jaunu impulsu un vēstījumu.

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Lai ieinteresētu zemniekus vairāk audzēt auzas un sekmētu auzu un vasaras kviešu kvalitāti un ražīgumu, Latvijas graudaugu pārstrādātājs AS Rīgas Dzirnavnieks šogad uzsācis graudaugu audzēšanas programmu Latvijā. Pirmajā pilotgada projektā jau piedalās septiņas zemnieku saimniecības, no kurām saņemtas pirmās ražas, informē uzņēmumā.

Programma paredz nodrošināt zemniekus ar šī reģiona klimatiskajiem apstākļiem atbilstošām auzu un vasaras kviešu sēklām, kas ir speciāli selekcionētas Skandināvijā un nodrošina augstāku izturību un ražību par parastajām sēklām. Uzņēmums nodrošina arī agronomu uzraudzību, kas sniedz konsultācijas un palīdz izaudzēt augstas kvalitātes auzas.

Savukārt zemnieks ir motivēts piedalīties programmā, jo Rīgas Dzirnavnieks iepērk auzu ražu par stabilu cenu, salīdzinot ar parastajām auzām. «Latvijā salīdzinoši maz tiek audzētas auzas, un tās kvalitātes ziņā vairāk atbilst lopbarības labībai. Ņemot vērā Rīgas Dzirnavnieks auzu pārslu produkcijas pieprasījuma pieaugumu gan vietējā, gan eksporta tirgos, uzņēmums nolēma uzsākt savu graudaugu audzēšanas programmu Latvijā, iesaistot tajā lauksaimniekus. Līdzīga programma jau darbojas Lietuvā, un tā ražības un zemnieku ieinteresētības ziņā uzrādījusi ļoti labus rezultātus. Tāpēc ceram, ka uzsāktā programma veicinās auzu audzēšanas tradīcijas arī Latvijā, kā arī būs atbalsts zemniekiem vasaras kviešu kvalitātes uzlabošanai. Katrā ziņā mēs esam ļoti apmierināti ar pirmā gada ražas rezultātiem,» saka Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

Pēdējo mēnešu laikā vairāki lauksaimnieki saskārušies ar gadījumiem, kad ārvalstnieki piedāvā juridiski sarežģītus zemes nomas līgumus, kur atsevišķu noteikumu neizpildes gadījumā zemes īpašnieks zaudētu gan zemi, gan visus attiecīgos valsts un Eiropas Savienības atbalstus par šo zemi, informē Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.

«Lūdzam zemniekus ļoti uzmanīgi pārlasīt piedāvātos nomas līgumus, jo uzticēšanas var maksāt ļoti dārgi. Atklājies, ka vairākos līguma nosacījumos iestrādāts, ka līguma izbeigšanas gadījumā bez atlīdzības un nekavējoties nomniekam jānodod Iznomātājam vai Iznomātāja norādītajai personai visas esošās un līguma darbības laikā Nomniekam piešķirtās Eiropas Savienības un valsts vai citas atbalsta tiesības, tajā skaitā atbalsta maksājumi,» sacīja Hauka.

«Lai arī Latvija ir izmantojusi iespēju piemērot ierobežojumus ārvalstu pilsoņiem iegādāties zemes Latvijā, tomēr pārejas periods būs beidzies, un no 2014.gada Latvijas zemi varēs iegādāties jebkurš Eiropas Savienības pilsonis. Citu valstu lauksaimniekiem zemes iegāde Latvijā ir kārdinoša, jo šeit zeme salīdzinājumā ar citu dalībvalstu lauksaimniecības zemes cenu joprojām ir lēta, turklāt labas kvalitātes, arī klimats Latvijā ir piemērots, un augu ražība pat pārsniedz citu valstu rādītājus. Tomēr lauksaimniecības zeme ir viens no būtiskajiem dabas resursiem Latvijā, un tā ir vajadzīga mūsu pašu - Latvijas - lauksaimnieku un iedzīvotāju izdzīvošanai un dzīvošanai,» akcentēja federācijas vadītāja.

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Piena pārstrādes grupa Food Union godinājusi labākos ražotņu AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks svaigpiena piegādātājus 2015.gadā. Zemnieki tika godināti par ievērojamiem panākumiem savu saimniecību ražošanas efektivitātes uzlabošanā un attīstībā, kā arī par pienesumu Latvijas piensaimniecības attīstībai kopumā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas.

Kopumā septiņās nominācijās – Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā, Par efektīvu saimniekošanu un un kvalitatīvu svaigpiena ražošanu, Par lielāko svaigpiena daudzuma piegādi, Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā, Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību, Par centību un nominācijā Latvijas piensaimniecības patrioti – Food Union apbalvoja 31 piena piegādātāju no visas Latvijas.

Nominācijā Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā apbalvojumus saņēma SIA Kalnāji īpašnieks Vladislavs Butāns Tukuma novadā, SIA Agro-Kaķenieki īpašnieks Vasilijs Pravdivecs Dobeles novadā, SIA Pampāļi īpašnieks Jānis Vaļko Saldus novadā, A/S LIS Latgale īpašniece Valentīna Sarkane no Viļānu novada un J. Gierkena Z/S īpašnieks Juris Gierkens no Krimuldas novada.

Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Šogad jau ceturto gadu pēc kārtas ir uzsākta Latvijas restorānu cīņa par iekļūšanu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2016 sarakstā, informē Normunds Norenbergs.

Restorānu vērtēšana ir sākusies, un to jau otro reizi veic neatkarīga starptautiska žūrija – ar Michelin zvaigznēm godalgoti šefpavāri no dažādām Eiropas valstīm. Kopumā restorānu vērtēšana norit divās kārtās, bet gala rezultāti tiks paziņoti nākamā gada februārī.

«Restorānu kultūra Latvijā attīstās, un esmu gandarīts, ka ceturto reizi pēc kārtas varam noskaidrot labākos restorānus Latvijā. Ja šis projekts Latvijas restorāniem ir kaut neliels stimuls kļūt labākiem, mēs visi no tā esam tikai ieguvēji,» informē projekta vadītājs Normunds Norenbergs. Viņš turpina: «Ņemot vērā jaunu restorānu ienākšanu tirgū, var prognozēt, ka šī gada labāko restorānu sarakstā sagaidīsim izmaiņas. Cik lielas vai mazas, to rādīs rezultāti.»

Paziņoti iepirkuma par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu rezultāti, piešķirot tiesības slēgt publiskās un privātās partnerības (PPP) līgumu personu apvienībai Kekava ABT.

Šis lēmums ļauj izvēlētajam pretendentam vērsties finanšu institūcijās, lai pēc padziļinātas finanšu un tehnisko spēju pārbaudes vienotos ar tām par gala nosacījumiem finansējuma saņemšanai. PPP līgums tiks slēgts tikai pēc tam, kad būs saņemts finanšu institūciju apstiprinājums finansēt projektu sadarbībā ar konkrēto partneri.

Iepirkuma procedūra īstenota kvalifikācijas un atlases kārtās. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri atbilstošie pretendenti tika uzaicināti piedalīties atlases kārtā, t.i., iesniegt sākotnējos tehniskos un finanšu piedāvājumus (tos iesniedza divi pretendenti), piedalīties sarunās, kurās ar katru no pretendentiem tika diskutēts par piedāvājumu precizēšanu, uzlabošanu un iespējamajiem cenu samazinājumiem, un sagatavot labākos un galīgos piedāvājumus.

Jaunuzņēmums Tipit, kas klientiem piedāvā dzeramnaudu aplikāciju Tipit, izvēlēts daudznozaru konglomerāta Virgin rīkotā konkursa Pitch to Rich divās kategorijās - Jaunuzņēmums un Jaunās lietas, pastāstīja viena no uzņēmuma dibinātājām, Anglijā dzīvojošā latviešu uzņēmēja Renāte Kalniņa.

Jaunuzņēmumu kategorijas uzvarētājs iegūs reklāmas budžetu telekomunikāciju uzņēmumā Virgin Media 210 000 eiro (150 000 mārciņu) apmērā, savukārt Jauno lietu kategorijas uzvarētājs iegūs naudas balvu 70 000 eiro (50 000 mārciņu) vērtībā.

Kā stāsta Kalniņa, pirmajā raundā publika balsojot noskaidros labākos 50 projektus katrā kategorijā, kuri jūnijā dosies uz Londonu prezentēt savas idejas Virgin īpašniekam Brensonam un viņa komandai. Tālāk Virgin izvēlēsies labākos desmit projektus katrā kategorijā, par kuriem atkal vajadzēs balsot publikai, tādā veidā noskaidrojot konkursa galīgos uzvarētājus.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Globālais tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival izsludina pirmos runātājus.

«Šogad uzdrošināsimies būt vēl provokatīvāki, kā centrālo tēmu izvirzot cilvēka-mašīnas mijiedarbību un izvērtējot, kā, digitālām tehnoloģijām attīstoties, tās ļauj cilvēkiem dzīvot un strādāt, izbaudot arvien lielāku brīvību,» norāda Dagnija Lejiņa, Digital Freedom Festival līdzdibinātāja.

Starp iedvesmojošiem runātājiem no visas pasaules konferencē uzstāsies:

- Jesika Agilera (Yesica Aguilera) - viedo tehnoloģiju uzņēmuma «Tespack» līdzdibinātāja, kas piesaistījusi 2,6 miljonus investīciju. Uzņēmums nodarbojas ar mobilo ierīču uzlādes risinājumiem. Šobrīd tos izmanto gan ANO, gan daudzas valsts organizācijas. Viņas uzņēmums ir ieguvis vairāk nekā 30 starptautiskus apbalvojumus;

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

IT nozares uzņēmēji: Vienotas receptes start-up uzņēmumu komunikācijas jomā nav, tomēr svarīgi neiekrist klauna lomā vai klusās peles ampluā.

Lielā mērā publicitāte ir atkarīga no cilvēka personības – vieniem patīk parādīšanās masu medijos, citiem nepatīk. No praktiskās puses publicitāte, manuprāt, vairāk palīdz pie nosacījuma, ja uzņēmums nedara neko nelegālu, citādi tiek piesaistīta uzraugošo valsts institūciju uzmanība, DB pastāstīja FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs. Viņš start-up uzņēmumiem par sevi publiski vairāk iesaka stāstīt, kad kaut kas ir paveikts, jo tikai neliela daļa no visām idejām pārvēršas par kaut ko reālu. Svarīga ir jaunā uzņēmēja pārliecība par ideju un tas, kā viņš spēj par to pastāstīt un sevi pierādīt. Kopumā nevajag baidīties kļūdīties – ir drosmīgi jāiet uz priekšu, vienlaikus uzņemoties risku, DB norādīja Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja Anita Mertena.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopumā saņēma 17 pieteikumus paviljona izveidei Expo 2020 Dubaijā, no kuriem žūrijas uzdevums pirmdien, 17.decembrī, ir izvēlēties trīs labākos darbus, aicinot tos līdz 27.decembrim uzlabot, lai izvēlētos uzvarētāju.

LTRK saņēmis 17 komandu pieteikumus Expo 2020 paviljona izveidei, kas vērtējams kā liela interese par Latvijas pārstāvību izstādē. «Pieteikumu skaits metu konkursā ir liels un žūrija atbildīgi strādā, lai izvēlētos labākos,» saka Expo 2020 projekta vadītājs Ansis Egle.

Pretendentu uzdevums bija iesniegt divas atsevišķas konkursa daļas – devīzi un pašu radošo risinājumu. Lai žūrijas darbs netiktu ietekmēts, devīzes jeb autori katram no pieteikumiem tiks atvērti tikai otrdienas rītā, tādējādi tikai tad tiks uzzināti tie profesionāļi, kuru idejas atzītas par labākajām.

Līdz 27.decembrim radošajām komandām būs iespēja vēl uzlabot un izstrādāt radītās idejas, lai 28.decembrī paziņotu konkursa uzvarētāju un to, kā Latvijas paviljons izskatīsies Expo 2020 izstādē Dubaijā.