Sākot ar šā gada jūniju, investīciju bankai Suprema Securities ir jauns izpilddirektors, Db.lv informēja banka. Peeter Saks, kurš ir bijis Suprema izpilddirektors kopš 1997. gada, turpmāk koncentrēs uzmanību uz privātajām kapitāla investīcijām kā BaltCap vadošais partneris.

Par investīciju bankas Suprema Securities jauno izpilddirektoru no 2007. gada jūnija ir iecelts Aidas Galubickas. Galubickas šobrīd strādā par Suprema Securities Korporatīvās finanšu nodaļas vadītāju. Peeter Saks, kurš ir bijis Suprema izpilddirektors kopš 1997. gada, turpmāk koncentrēs uzmanību uz privātajām kapitāla investīcijām kā BaltCap vadošais partneris. Saks arī turpinās darboties kā Suprema Securities valdes loceklis.

Aidas Galubickas bija viens no Suprema dibinātājiem 1993. gadā. Visu šo laiku viņš ir bijis atbildīgs par Suprema darbību Lietuvā. Kopš 1997. gada, kad tika uzsākta darbība Latvijā un Igaunijā, viņš pievienojās Baltijas valdei.

Noslēdzies Suprema Securities Polijas struktūrvienības īstenotais kompānijas Plast-Box SA akciju otrreizējais publiskais piedāvājums, Db.lv informēja Suprema pārstāvis Āris Dreimanis.

Suprema kopā ar brokeru sabiedrību Beskidzki Dom Maklerski bija izveidojuši konsorciju šī publiskā piedāvājuma konsultēšanai. Suprema bija atbildīga par akciju piedāvājumu institucionālajiem investoriem.

Plast-Box, Polijas vadošais iepakojuma ražotājs ķīmijas precēm, celtniecības materiāliem un pārtikas produktiem, emitēja 660.000 jaunas akcijas. Kompānijas produkcija tiek ražota divās rūpnīcās, Polijā un Ukrainā.

600 000 akcijas (no kopā emitētajām 660 000 akcijām) Suprema piedāvāja institucionālajiem investoriem. Parakstīšanās cena uz akciju bija 21 PLN (5,54 EURO). Lielākā daļa (2,4 milj. EUR) no kopējiem (3.8 milj. EUR) otrreizējā publiskā piedāvājuma gūtajiem ieņēmumiem tiks investēti jaunā ražošanas aprīkojumā un ražošanas procesu automatizācijā. Atlikusī summa palielinās Plast-Box pašu kapitālu.

Analizējot globālos ekonomiskos procesus un norises atsevišķās NVS valstīs, Suprema ir nolēmusi izveidot un sāk pārvaldīt investīciju fondu Evli New Republics, kas ieguldīs bijušās Padomju Savienības republikās, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Anda Vaiče.

"Neatkarīgo Valstu Savienība ir interesants un neviendabīgs reģions. Pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku tajā norit dažādi – dažas valstis piedzīvo strauju ekonomisku izaugsmi, citas kavē politiska nestabilitāte", jauna investīciju fonda izveidi skaidroja kompānijas pārstāve.

Suprema Securities ir Baltijas investīciju banka ar pārstāvniecībām Tallinā, Rīgā un Viļņā. Suprema Securities tika nodibināta 1993. gadā.

Suprema sniedz pakalpojumus korporatīvo finanšu un aktīvu pārvaldes jomās, nodrošinot starptautiskus finanšu pakalpojumus. Suprema ir Tallinas, Rīgas un Viļņas fondu biržu biedrs. Vidējais darbinieku skaits 2004. gadā bija 53 cilvēki.

Decembra sākumā investīciju bankas Suprema Līdzekļu pārvaldes nodaļā kā investīciju pārvaldnieks darbu uzsācis akciju brokeris Peeter Koppel, biznesa portālu Db.lv informēja bankas pārstāve Anda Vaiče.

Viņa pienākumos ietilpst investīciju stratēģiju sagatavošana Suprema privātbaņķiera pakalpojumu klientiem. Pats Peeter savu darbu apraksta kā atbilžu meklēšanu uz jautājumiem – kur, kāpēc un kā vislabāk ieguldīt, lai no tā gūtu optimālu ieguvumu. Peeter Koppel ir daļa no Suprema Līdzekļu Pārvaldes Investīciju pārvaldes komandas, kuras priekšgalā ir Suprema investīciju pārvaldnieks Andrei Zaborski.

Pēdējos piecos savas karjeras gados Peeter ir strādājis kā akciju brokeris, trīs no tiem pavadot SEB Unibanka Igaunijas kompānijā SEB Ühispank. Pirms tam viņš strādāja Igaunijas Drošības inspekcijā un ir bijis analītiskais redaktors biznesa laikrakstā Äripäev. Visus šos amatus vieno iedziļināšanās finanšu tirgos un to attīstībā. Peeter ir ieguvis bakalaura grādu Igaunijas Biznesa skolā un šobrīd studē tās pašas augstskolas maģistratūrā.

Investīciju banka Suprema saņēmusi prestižo Euromoney balvu kā labākā investīciju banka Baltijā. Uzņēmums atzīts arī par „Labāko kapitāla tirgus konsultantu” visās Baltijas valstīs, kopumā saņemot četras Euromoney balvas. “Ar vēsturi īsāku par desmit gadiem, Suprema ir daudz paveikusi, lai kļūtu par dominējošo investīciju banku Baltijas reģionā. Pārliecinošs reģiona lielākais akciju brokeris apvienojumā ar augošiem korporatīvo finanšu, līdzekļu pārvaldes un riska kapitāla pārvaldes virzieniem - Supremas vadošās investīciju bankas pozīcijas nav apstrīdamas”, norāda Euromoney. Ietekmīgais izdevums arī norāda uz Supremas lomu tādos nozīmīgos darījumos kā EUR 166.5 miljonus vērtā Tallink sākotnējā publiskā piedāvājuma organizēšanu pagājušā gada decembrī Igaunijā, Latvijas farmācijas uzņēmuma Grindeks otrreizējo akciju emisiju un akciju paketes pārdošanu piena pārstrādes uzņēmumam Rokiškio Sūris Lietuvā. Suprema Baltijas valstu vadītājs Peeter Saks uzsver: “Mēs esam ļoti iepriecināti saņemt šos prestižos apbalvojumus no Euromoney katrā no valstīm, kurā mēs veicam savu darbību. Veiktie darījumi un apbalvojumi apliecina, ka Suprema spēj piedāvāt interesantus risinājumus tās klientiem.” Suprema kopš 2000. gada katru gadu ir saņēmusi dažādus Euromoney apbalvojumus, ieskaitot, “Labākā investīciju banka”, “Labākais kapitāla tirgus konsultants”, “Labākais uzņēmumu apvienošanās un pirkšanas darījumu konsultants” un „Labākais vietējais partneris”.

''Strādājot Rīgas Fondu biržā, es atbildēju par novatorisku projektu izpildi, kas bija daļa no Baltijas vērtspapīru tirgus attīstīšanas. Esmu pārliecināts, ka šī pieredze izrādīsies izšķiroša, sastopoties ar jauniem izaicinājumiem kopā ar Suprema un Evli,'' saka jaunais vadītājs.

Par Evli Bank filiāles Suprema Securities izpilddirektoru un Korporatīvo finanšu departamenta vadītāju iecelts Mikus Janvars, informēja aģentūras Leo Burnett Riga sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Stīpnieks. Pirms darba Suprema Janvars ieņēma OMX stratēģisko projektu vadītāja amatu Rīgas Fondu biržā. Janvara pēdējais uzdevums Fondu biržā bija ieviest alternatīvo vērtspapīru tirgu First North OMX Baltijas biržās. Pirms tam viņš bija atbildīgs par a/s Ventspils Nafta un a/s Latvijas Krājbanka akciju izsoļu organizēšanu, kā arī par sākotnējo Latvijas valdības saistību izpildi OMX Rīgas Fondu biržā.

Pārskats par 2007. gadā veiktajiem darījumiem ar pensiju 2. līmeņa kapitālu liecina, ka, atšķirībā no 2006. gada, šogad visi pensiju plāni darbojas ar peļņu.

Konservatīvie plāni

Vispelnošākais konservatīvo plānu Kategorijā ir SEB Latvijas plāns, kura ienesīgums, kopš gada sākuma ir 1,81%, BTB konservatīvais IP - 1,51% un Astra Krājfondi IP KLASIKA - 1,48%.

Savukārt vismazāk pelnošie plāni konservatīvo plānu kategorijā bijuši Valsts kases ieguldījumu plāns un Suprema/Elvi IP Jūrmala ar ienesīgumu attiecīgi 0,37% un 0,79%.

Vislielākā neto aktīvu vērtība konservatīvo plānu kategorijā ir Valsts kases ieguldījumu plānam un Hansa pensiju IP Stabilitāte, attiecīgi 12 926 095,23 Ls un 10 347 468,16 Ls. Hansa pensiju IP Stabilitāte ienesīgums šogad bijis 0,93%.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sākusi pensiju 2. līmeņa konta izrakstu izsūtīšanu klientiem. Tos pa pastu vai internetbankā (hanzanet.lv vai digi.parex.lv) saņems 825 567 fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa dalībnieki.

Konta izraksts ir pārskats par 2006. gadā veiktajiem darījumiem ar pensiju 2. līmeņa kapitālu, kā arī par ieguldītās naudas papildus nopelnīto. Tomēr daļa no dalībniekiem (aptuveni 150 000) šogad paziņojumā neredzēs peļņas pieaugumu vai peļņu vispār, jo vairākiem ieguldījumu plāniem pērnā gada darbības rezultāti ir bijuši negatīvi.

www.manapensija.lv pieejamais pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem uz 23.04.2007. liecina, ka pēdējā 1 gada laikā ienesīgums negatīvs bijis sekojošiem plāniem: Valsts kases ieguldījumu plāns (-1,44%), Hansa pensiju IP Stabilitāte (-2,17 %) un Suprema/EVLI IP Jūrmala (-0,11%).

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

2.novembrī Evli nekustamā īpašuma fonds EPI (Evli Property Investments) Russia kopā ar somu celtniecības un inženierijas grupu YIT parakstījis vienošanos par divu nekustamo īpašumu projektu īstenošanu Sanktpēterburgā, Db.lv informēja Suprema pārstāve Anda Vaiče.

Vienošanās paredz deviņu stāvu biroju ēkas būvniecību Primorskij prospektā Sanktpēterburgā un loģistikas centra būvi Gorelovo ciematā, kas atrodas uz dienvidiem no Sanktpēterburgas. Projekta kopsumma ir apmēram 100 miljoni eiro, bet nākotnē tā vērtība varētu sasniegt 180 miljonus eiro. Projektu izstrādās kompānija ZAO YIT Lentek.

Biroju ēka atradīsies Sanktpēterburgas ziemeļos, un to plānots pabeigt 2007.gada beigās. Pie ēkas tiks uzbūvētas arī 10,130 m2 lielas palīgtelpas. Saskaņā ar līgumu apmēram pusi no biroju ēkas YIT 10 gadus iznomās no EPI Russia fonda, bet otru pusi piedāvās nomai tirgū.

Gorelovo ciematā būvējamais loģistikas centrs atradīsies starp lidostu un loka ceļu, kas nodrošina labu savienojumu ar Tallinu un Maskavu. Projekta kopējā platība ir 75,000 m2. Pirmā būve 35,000 m2 platībā tiks pabeigta 2007.gada rudenī. Ir plānots, ka projekta īstenošana beigsies 2008.gada pirmajā pusē. Pēc tam EPI Russia fondam būs tiesības loģistikas centru paplašināt vēl par apmēram 100,000 m2.

Investīciju bankas „Suprema Securities” mātes bankā Evli Bank valdē veiktas izmaiņas — par uzņēmuma jauno izpilddirektoru ar šā gada 1.novembri ir iecēlusi Maunu Lehtimaki (Maunu Lehtimäki), kurš pašlaik pilda Evli Līdzekļu pārvaldes vadītāja pienākumus. Savukārt Evli pašreizējais izpilddirektors Henriks Andersins (Henrik Andersin), kurš šajā amatā strādāja no 1993.gada, turpmāk būs Evli Bank Valdes priekšsēdētājs. H.Andersins līdzās Tomasam Teslefam (Thomas Thesleff) un Rodžeram Kempem (Roger Kempe) ir viens no Evli Bankas galvenajiem akcionāriem un dibinātājiem. Evli Bank viceizpilddirektors Rodžers Kempe un Valdes priekšsēdētājs Tomass Teslefs no 1.novembra kļūs par Evli Valdes locekļiem. Savukārt H.Andersins, R.Kempe un T.Teslefs turpinās darbu kā vecākie partneri. Viņu lielā pieredze sevišķi noderēs biznesa plānošanā un klientu attiecību vadības jomā. Ierosinājumi pārmaiņām tiks nodoti apstiprināšanai ikgadējā sanāksmē, kas notiks šī gada 16.oktobrī. „Suprema Securities” ir Baltijas valstu viena no lielākajām investīciju banka ar pārstāvniecībām Tallinā, Rīgā un Viļņā. Evli Bank Plc ir neatkarīga investīciju banka, kuras klienti ir somu un starptautiskās institūcijas un kompānijas, kā arī turīgas privātpersonas. Evli grupas īpašuma akciju kapitāla kopējā vērtība sasniedz 51,9 miljonus eiro un BIS kapitāla atbilstības koeficients atradās 18,2% līmenī (2006.gada 31.marts).

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Hipotēku banka noslēgusi darījumu ar Evli Securities IBS AS, kas paredz vienu no Latvijā ienesīgākajiem pensiju fondu pārvaldniekiem - AS Suprema Fondi pārdošanu bankas meitas uzņēmumam, SIA Riska investīciju sabiedrība. Darījumu 23.janvārī apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

„Esam patiesi priecīgi, ka tieši Hipotēku banka ir mūsu partneris, jo tā ir stabila un uz attīstību vērsta banka, kas spēs nodrošināt plašus pensiju fondu izplatīšanas kanālus.”, skaidro Evli Securities Latvijas pārstāvniecības izpilddirektors un Korporatīvo finanšu vadītājs Mikus Janvars. „Darījums ir abpusēji izdevīgs, jo ļaus mums vēl kvalitatīvāk apkalpot esošos klientus un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus gan privātajiem ieguldītājiem, gan arī institucionālajiem investoriem, kā piemēram Hipotēku bankai.”

„Hipotēku banka darījuma rezultātā, balstoties uz Evli lielo pieredzi investīciju un aktīvu pārvaldes jomā, varēs piedāvāt saviem klientiem labākos Latvijā pieejamos pensiju plānus”, saka Hipotēku bankas Finanšu vadības departamenta vadītājs Normunds Šuksts. „Ja atceramies, ka mūsu valsts trīs līmeņu pensiju sistēmas mērķis ir dot iespēju cilvēkiem saglabāt dzīves standartu un labklājības līmeni vecumdienās, mēs vēlamies jau tuvākajā laikā papildināt ieguldījumu pakalpojumu piedāvājumu.”

Valstij piederošie 38.62 % holdingkompānijas a/s Ventspils nafta akciju izsolē Rīgas fondu biržā varētu tikt pārdoti jau šovasar. To prognozē ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (Tautas partija) un a/s Parex banka rīkotājdirektors Mārtiņš Jaunarājs. Ekonomikas ministrijai un Privatizācijas aģentūrai izdevies vienoties ar Ventspils naftas lielāko privāto akcionāru — a/s Latvijas Naftas tranzīts — par izmaiņām 1997.gadā noslēgtajā pāratjaunojuma līgumā, kas paver iespējas valstij piederošās Ventspils naftas akcijas pārdot vienotā paketē. Izsolē, kas šīs vasaras beigās varētu notikt Rīgas fondu biržā (RFB) visas valstij piederošās Ventspils naftas akcijas plānots pārdot par naudu, turklāt to cena nevarēs būt zemāka par 1.81 Ls par vienu akciju, norāda ekonomikas ministrs. Savukārt iepirkumu komisija, kas izvērtēja iespējamos valstij piederošo Ventspils nafta akciju izsoles finanšu konsultantus, par labāko atzinusi a/s Parex banka, a/s IBS Suprema un a/s Suprema Securities piedāvājumu, kas, pēc A. Štokenberga teiktā, ir bijis ievērojami lētāks nekā konkurentu piedāvājums.

Latvijas Gāze 2007. gada peļņu veido Inčukalna gāzes krātuves cenu arbitrāžas darījumi un ieņēmumi no tās iznomāšanas.

Tā liecina lielākā Latvijas Gāze (LG) akcionāra, Eiropas lielākās privātās gāzes kompānijas E.ON Ruhrgas International (pieder 47,23% LG akciju) 2007. gada pārskata dati. Kopējais gāzes patēriņš Baltijas reģionā pērn ir stagnējis un pat daļēji krities (2007. g. patēriņš bija 3,835 mljrd. m3, bet 2006. g. - 3,868 mljrd. m3), kas saistāms ar silto ziemu un pieaugušajām gāzes importa cenām. LG no situācijas izgājusi ar 32,3 milj. Ls peļņu, kāpinot neto peļņu pret 2006. gadu par 35,6%.

Iepērk lēti - pārdod dārgi

LG biržā iesniegtais oficiālais skaidrojums peļņas datiem skan, ka LG iegādājies Inčukalna krātuvē esošo gāzes krājumu par 2006.g. cenām (vid. 144 USD/t) 2007. g. vajadzībām. Bet tā kā 2007. g. I cet. gāzes patēriņš atpalicis no plānotā, tad tā klientiem padota 2007. gada IV cet., kad faktiskā mazuta 6 mēnešu kotācija bija ievērojami augstāka, sasniedzot vidējo dabasgāzes cenu 225 USD/t. Tādā veidā tika sasniegts biržas žargonā saucamais wind-fall-profits jeb situācija, kad lētāk uzpirkta produkcija vēlāk tiek pārdota dārgāk. Arī šī gada vajadzībām Inčukalna gāzes krātuvē noglabāta gāze, pirkta par 2007. g, cenām. Db jau rakstīja, ka 2008. gada 1. cet. LG noslēgusi ar 4,87 milj. Ls peļņu, kas gan ir par 25,6% mazāk nekā pērn, toties neto apgrozījums ir audzis par 46,4% līdz 106 milj. Ls.

Lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi pērn strādājuši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva

(Informācija pievienota raksta galerijā.)

Rīgas pašvaldības uzņēmumi un kompānijas, kur tai pieder kapitāldaļas, pēc DB aplēsēm, izmantojot Lursoft informāciju, pērn kopumā strādājuši ar 531,3 milj. eiro apgrozījuma. No tā gan 43% veido a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO apgrozījumu – pašvaldībai šajos uzņēmumos pieder attiecīgi 49% un 97,92% kapitāldaļu. Savukārt uzņēmumi, kas ir pilnīgā Rīgas pašvaldības kontrolē, pērn apgrozījuši 302,5 milj. eiro, kas ir par 6 milj. eiro vairāk nekā vēl gadu iepriekš (dati par 2012. gadu gūti no Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības pārskata par laika periodu no 2007. -2012.g.). Līdz ar to jau trešo gadu pašvaldības uzņēmumu apgrozījumā vērojama augšupeja.

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu princips. Šobrīd, kad šis jaunais režīms ir stājies spēkā, varētu šķist, ka tā ietekmi varēsim just, ātrākais, jūlijā, kad būs jāsniedz pirmā UIN deklarācija, vai jau būtiskāk 2019. gada sākumā, kad būs redzami uzņēmumu rezultāti par 2018. finanšu gadu.

Tomēr nodokļu reforma liks par sevi manīt jau tuvākajā laikā, kad uzņēmumi iesniegs gada pārskatus par 2017. gadu. Bet, lai atpazītu reformas ietekmi, svarīgi zināt, kur to meklēt un ieraudzīt.

«Vecajā» UIN sistēmā bija virkne elementu un aprēķina nianšu, kuru rezultātā peļņas atzīšana un nodokļa nomaksa no tās vai izdevuma un tā atskaitīšana nodokļu vajadzībām nenotiek vienā un tajā pašā finanšu periodā. Šīs aprēķina nianses radīja tā saucamās pagaidu atšķirības, kuras atspoguļoja kā atlikto nodokli bilancē.

Viens piemērs šādām pagaidu atšķirībām ir atšķirības pamatlīdzekļu finanšu nolietojumā, ko katrs uzņēmums nosaka individuāli, un nolietojumā nodokļu vajadzībām, ko nosaka likums. Tas bieži bija novērojams ražošanas uzņēmumos, kas regulāri ieguldīja jaunās ražošanas iekārtās. Tie pirmajos gados pēc iekārtu iegādes varēja atskaitīt lielāku nolietojumu nodokļu vajadzībām nekā finanšu uzskaitē. Šo atšķirību dēļ finanšu peļņa bija lielāka nekā ar nodokli apliekamais ienākums. Tas zināmā mērā bija nodokļu atvieglojums.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Septiņu banku, tostarp pēc aktīviem lielāko banku Swedbank, SEB Bankas, Parex bankas kopējā peļņa pagājušā gadā bijusi vien 25.7 miljoni latu, lai gan pirms gada kopējā peļņa šīm bankām bija 261 miljons latu.

Lielāko banku kopējā peļņa – vien 25 milj. LsPar to liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie 2008. gada neauditētie dati, kuros no 22 bankām dati par peļņas vai zaudējumiem atklāti 15 bankām. Proti, banku sektora kopējā peļņa pagājušā gadā bijusi 77.5 miljoni latu, bet 15 banku publicētie kopējie rezultāti ir 51.8 miljoni latu.

Tostarp ar zaudējumiem pērno gadu pabeigušas trīs bankas: GE Money Bank zaudējumi bijuši 14.96 miloni latu, VEF Banka strādājusi ar 695.8 tūkstošu latu zaudējumiem, bet Latvijas pasta banka – ar 0.8 tūkstošu latu zaudējumiem. Tikmēr ar peļņu strādājošo banku vidū divas bankas spējušas uzrādīt peļņas pieaugumu, kamēr pārējām bankām peļņas rādītāji uzrādījuši strauj kritumu.