Priedes zāģmateriālu ražotājs SIA Swedwood Latvia mainījis nosaukumus uz Ikea Industry Latvia, liecina Lursoft dati.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, Ikea grupa šajā gadā ir veikusi restrukturizāciju uzņēmumā, un turpmāk kompānijas meitasuzņēmumu, kas ietilpst grupā, nosaukumā tiks ietverti vārdi Ikea Industry.

Patlaban Ikea Industry darbojas 11 valstīs, un tajā strādā gandrīz 19 tūkstoši darbinieku.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Swedwood Latvia aizvadītajā gadā palielinājusi apgrozījumu par 4,9%, taču uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar 2011. gadu, ir sarukusi par 86,2%.

Uzņēmums pērn palielināja priedes zāģmateriālu ražošanas jaudu par 1%, tāpat arī ir uzsākta kokskaidu granulu ražošana. Swedwood Latvia apgrozījums pērn veidoja 22,8 miljonus latu, savukārt peļņa – 82,7 tūkst.latu.

Priedes zāģmateriālu ražotāja SIA Swedwood Latvia aizvadītajā gadā palielinājusi apgrozījumu par 4,9%, taču uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar 2011. gadu, ir sarukusi par 86,2%, informē Lursoft.

Uzņēmums pērn palielināja priedes zāģmateriālu ražošanas jaudu par 1%, tāpat arī ir uzsākta kokskaidu granulu ražošana. Swedwood Latvia apgrozījums pērn veidoja 22,8 miljonus latu, savukārt peļņa – 82,7 tūkst.latu.

Uzņēmums pilnībā pieder Swedwood Holding, kuras vadība norāda, ka Swedwood Latvia ir stratēģiski nozīmīgs priedes zāģmateriālu piegādātājs Swedwood grupas uzņēmumiem.

Uzņēmuma valdē darbojas tās priekšsēdētājs Arve Knuts Olsons (Arva Knut Olsson), kā arī valdes locekļi Jerzijs Hercmans (Jerzy Hercman) un Emīls Akmentiņš. Swedwood Latvia prokūristes amatā iecelta Zane Bērze, kas ir arī vienīgā SIA Inčukalns enerģija īpašniece.

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Viena no lielākajiem kokzāģētājiem un līmēto plātņu ražotājiem Latvijā SIA Merex ražotās zāģētās produkcijas apjoms pērn salīdzinājumā ar 2002. gadu samazinājās par 33 % jeb 40 000 m3. «Lai arī 2003. gadā bija plānots saražot zāģēto produkciju tikpat lielā apmērā kā 2002. gadā — 120 000 m3, taču kopējais saražotās zāģētās produkcijas kritums ir saistīts ar zāģbaļku deficītu, kā arī faktu, ka pērnā gada vasarā līdz ar SIA Swedwood kokzāģētavas darbības uzsākšanu pārtraucām šai kompānijai zāģēt priedi,» skaidro SIA Merex ģenerāldirektors Esko Tinkinens (Esko Tynkkynen). Viņš atgādina, ka 1997. gadā Swedwood un Merex kopīgi iegādājies Inčukalna MRS, bet 2001. gadā Merex pārziņā nonāca a/s Inčuklans Timber kokzāģētava, kas Merex piegādāja egles, bet Swedwood — priedes zāģmateriālus. 2002. gadā tika nolemts reorganizēt a/s Inčuklans Timber, kā rezultātā šī uzņēmuma kokzāģētava nonāca SIA Merex pārziņā, bet SIA Swedwood sāka būvēt sev jaunu kokzāģētavu. A/s Inčukalns Timber nodarbojās ar pakalpojumu sniegšanu abiem uzņēmumiem, tostarp arī ar mežizstrādi, egles un priedes zāģbaļķu šķirošanu utt. E. Tinkinens norāda, ka uzņēmuma pamatdarbība ir egles masīvkoka plātņu ražošana, nevis kokzāģēšana, tāpēc arī 2003. gada neto apgrozījums pērn ir sasniedzis 17 milj Ls, kamēr 2002. gadā bija tikai 9.4 milj. Ls.

«2004. gads bija lielo pārmaiņu — restrukturizācijas gads, kas arī atspoguļojas uzņēmuma finansiālās darbības pārskatos,» skaidro a/s Inčukalns Timber valdes priekšsēdētājs Jānis Vuguls. Viņš atgādina, ka pērn tika pārdota arī lapkoku kokzāģētava Gulbenē . Db jau savulaik rakstīja, ka 1997. gadā Swedwood un Merex (šobrīd Rettenmeier Baltic Timber) kopīgi iegādājies Inčukalna MRS. 2001. gadā Merex pārziņā nonāca a/s Inčukalns Timber kokzāģētava Inčukalnā, kas Merex piegādāja egles, bet Swedwood - priedes zāģmateriālus, vēlāk SIA Swedwood izveidoja sev jaunu kokzāģētavu. 2003. gadā vēl Inčuklans Timber gan priekš Swedwood gan Rettenmeier Baltic Timber vajadzībām iepirka baļķus, bet 2004. gadā to sāka darīt pašas abas minētās kompānijas, skaidro J. Vuguls. Viņš norāda, ka uzņēmums šobrīd ir specializējies mežizstrādē un sniedz arī baļķu šķirošanas pakalpojumus Swedwood, gan Rettenmeier Baltic Timber. Restrukturizācija arī ir iemesls pērn uzrādītajiem salīdzinoši lielajiem zaudējumiem — gandrīz 467 000 Ls, tomēr mežizstrāde — uzņēmuma pamatbizness bijis rentabls, norāda J. Vuguls. 2005. finanšu gadā, pēc J. Vugula teiktā, ir izdevies pat kāpināt neto apgrozījumu un strādāt ar peļņu.

«Domāju, ka Latvijā pieteik savu apaļkoku, ko zāģēt, turklāt skujkoku zāģbaļķu cenas ir kritušās un tādējādi pat ar visu Zviedrijas valdības milzīgo atbalstu no turienes importētie baļķi būs kaut arī nedaudz, tomēr dārgāki par Latvijā nopērkamajiem,» secina kokapstrādes SIA Swedwood Latvia apaļkoksnes iepirkšanas vadītājs Juris Menniks. Viņš pieļauj, ka Swedwood Latvia eksperimenta kārtā varētu kādu kuģi no Zviedrijas atvest ar baļķiem, bet ne vairāk. J. Menniks atzīst, ka Swedwood Latvia ir organizējusi Zviedrijas baļķu, kas iegūti no Sodra un Skogssāllskapet vētrā cietušajiem mežiem vešanu pārstrādei uz Polijas Swedwood uzņēmumu. J. Menniks pieļauj, ka Igaunijā un Somijā esošajās zāģētavās varētu tikt pārstrādāti Zviedrijā nocirstie baļķi no mežiem, kas cietuši janvāra vētrā, un tādējādi samazināt attiecīgajām kokzāģētavām baļķu importu, piemēram, no Krievijas, taču viņaprāt Latvijā masveidā tas nenotiks.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Vakar Inčukalnā priedes koka zāģmateriālu uzņēmuma SIA IKEA Industry Latvia Ltd granulu cehā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukumu VUGD saņēmis ap plkst.23.50.

Uzņēmumā degusi žāvēšanas kamera un jumta konstrukcijas 50 kvadrātmetru platībā.

Kā informēja uzņēmumā, neviens cilvēks ugunsgrēkā nav cietis. IKEA Industry Latvia Ltd rīcībā nav informācija par ugunsgrēka izcelsmes iemesliem, kā arī patlaban nav aprēķināti uzņēmumam nodarītie zaudējumi.

Ikea Industry Latvia Ltd pērn strādājis ar 753 868 eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 117 809 eiro peļņu iepriekšējā gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums bijis 32,469 miljoni eiro, kas ir nebūtisks samazinājums salīdzinājumā ar 32,495 miljonu rādītāju 2012.gadā.

Ikea Industry Latvia Ltd līdz pagājušā gada novembrim bija Swedwood Latvia Ltd (Swedwood).

Konkurences padome (KP) ir nolēmusi neierosināt lietu uz TV3 Latvia iesnieguma pamata par Konkurences likuma pārkāpumiem Baltkom, IZZI un Televideotīkls darbībās, kas saistītas ar TV3 programmas retranslāciju.

KP mājas lapā publicētā informācija atklāj, ka šogad 12.novembrī KP saņēma TV3 Latvia pieteikumu par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem Baltkom, IZZI un Televideotīkls darbībās.

TV3 Latvia stratēģija attiecībā uz licences līgumu noslēgšanu paredzēja, ka TV3 programmu uz vienu gadu licences līguma pusēm būs tiesības retranslēt bez maksas, savukārt pēc līguma termiņa beigām tiks piemērota noteikta licences maksa, atkarībā no vienošanās ar kabeļtelevīzijas operatoriem, TV3 Latvia pieteikumā norāda KP.

TV3 Latvia uzskata, ka Baltkom un IZZI oktobra beigās publicētie paziņojumi par to, ka uzņēmumi uzskata, ka TV3 programma ir ētera televīzijas kanāls, par kura retranslēšanu kabeļtelevīzijas operatoriem nevar pieprasīt samaksu, ir saskaņotas darbības, kas vērstas pret TV3 Latvia, lai panāktu, ka TV3 Latvia nevar noslēgt licences līgumus ar minētajiem kabeļtelevīzijas operatoriem.

Lielākie zāģētās produkcijas ražotāji Latvijā (m3) 2003. gadā 2002. gadā SIA Vika Wood 188 162 121 548 A/s Stora Enso Timber 181 596 83 000 SIA Nelss 174 329 110 256 SIA Gaujas koks 154 754 83 000 SIA BSW Latvia 128 000 119 000 SIA Kurekss 102 000 81 000 SIA Merex 80 000 120 000 SIA Komiss 72 000 72 000 SIA Staļi 61 590 80 500 SIA Swedwood Latvia Ltd 59 000 — SIA Piebalgas 36 172 31 026 SIA Tezei S 30 000 30 000 SIA Ošukalns 30 000 33 000 SIA Cord 23 028 18 493 SIA Kalna Rauduvītes 21 198 17 500 SIA Balvi Holm 21 000 22 800 SIA BaltPro* 20 000 15 000 SIA Smilte Impex 19 905 20 596 A/s Saldus MR 19 000 9 000 SIA Holzwerke Lubāna 18 800 21 265 A/s Strenču MRS 17 158 26 400 SIA CED 16 500 17 900 SIA Frip 16 160** 16 130 ** SIA Senten Auto 14 633 14 108 SIA Rēzeknes MRS 14 000 9 700 A/s Latvijas Finieris 13 800 16 499 SIA Verso DLH 13 500 16 200 SIA Latvia Timber International 13 000 19 500 SIA Mētra 12 836 16 839 SIA Tekers 12 000 18 500 SIA Lāns 11 795 9 895 SIA Silviko 11 310 11 020 SIA Holders Grupa 11 000 32 000 SIA Balt Lia 11 000 10 000 SIA Ciedrs 10 500 9 200 Z/s Ezergaiļi 10 000 10 000 * — līdz 2003. gada 1. septembrim SIA Riika Wood ** — saražtās zāģētās produkcijas apjoms aprēķināts pēc uzņēmuma sniegtajiem datiem par pārstrādātās apaļkoksnes apjomiem — SIA Swedwood Latvia Ltd kokzāģētava sāka darboties 2003. gadā Avots: Pašu uzņēmumu sniegtie dati

Jūrmalas pilsētas tiesa ierosinājusi SIA Ominasis Latvia maksātnespējas lietu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Pieteikumu tiesā iesniedzis SIA Voleks Centrs, jo Ominasis Latvia uzņēmumam palicis parādā 18 tūkst. Ls par būvdarbu veikšanu sanatorijā Ķemeri, DB informēja uzņēmuma pārstāve Maija Dulle-Sūniņa.

SIA Voleks Centrs maksātnespējas administrators Māris Gulbis: «Ominasis Latvia ir nenokārtotas parādsaistības pret maksātnespējīgo SIA Voleks Centrs vairāk nekā 18 tūkst. Ls apmērā. Uzņēmums ir aicinājis Ominasis Latvia segt šīs parādsaistības, taču arī pēc brīdinājuma par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu Ominasis Latvia parādu nav samaksājusi. Līdz ar to maksātnespējas lietas ierosināšana pret Ominasis Latvia ir likumsakarīga.»

Kompānija SIA AD Balt, kas konsultē uzņēmējus mārketingā un sabiedriskajās attiecībās, paziņojusi, ka tā uzsāks tiesvedību pret SIA OMD Latvia par nodarīto zaudējumu piedziņu, kā arī par krāpnieciskām darbībām. SIA OMD Latvia šādu paziņojumu uzskata par absurdu un nepamatotu.

Saskaņā ar SIA AD Balt īpašnieka Jura Pāna sniegto informāciju 2006. gada 27. oktobrī SIA OMD Latvia vērsusies pie SIA AD Balt ar reklāmas pakalpojumu pasūtījumu. "Lai apzināti nepildītu pasūtījuma apmaksas nosacījumus, SIA OMD Latvia darbinieki vēlāk atzina, ka no viņu puses dokumentus paraksta cilvēki, kuriem kompānijā nav paraksta tiesības, tāpēc viņu darbība uzskatāma par krāpnieciskos nolūkos izplānotu Latvijas Republikas likumdošanas pārkāpumu", liecina AD Balt izplatītā informācija.

SIA AD Balt esot pierādījumi, ka pēc tam, kad SIA AD Balt atteicies sadarboties ar SIA OMD Latvia, SIA OMD Latvia darbinieki zvanījuši uz vairākām kompānijām, ar kurām sadarbojas SIA AD Balt, sakot, ka šī kompānija nav uzticams sadarbības partneris un ka šāda kompānija nemaz neeksistē. "Šādas SIA OMD Latvia rīcības rezultātā SIA AD Balt ir nodarīti zaudējumi vairāku desmitu tūkstošu latu apmērā. Šajā sakarā SIA AD Balt vērsīsies ar prasību tiesā. Uzskatu, ka šis ir pierādījums tam, ka Latvijā kompānijas, tajā skaitā SIA OMD Latvia, izmanto nekorektus, arī noziedzīga rakstura paņēmienus, lai no trases noņemtu citu kompāniju projektus," sacīja J. Pāns. "Pēdējā laikā vairāki OMD Latvia klienti bija vērsušies pie man piederošā uzņēmuma ar vēlmi sadarboties, jo klienti nebija apmierināti ar OMD Latvia izvirzītajiem paaugstinātajiem reklāmas izcenojumiem. SIA AD Balt piedāvāja iespēju klientiem reklamēties par krietni zemākām cenām. Domāju, ka šāda OMD rīcība ir atbilde, lai nezaudētu klientus", viņš piebilda.

Pēc SIA Arhiidea maksātnespējas procesa pieteikuma par nenokārtotām parādsaistībām par izpildītiem projektēšanas darbiem Jūrmalas tiesa ierosinājusi maksātnespējas lietu pret SIA Ominasis Latvia, informē SIA Arhiida. Kopējā parāda summa ir sasniegusi 201 tūkstošus latu.

Starp SIA Arhiidea un SIA Ominasis Latvia ir noslēgti līgumi par projektēšanas darbiem, interjera dizaina izstrādi un autoruzraudzības veikšanu sanatorijā Ķemeri. Neskatoties uz to, ka Arhiidea ir izpildījusi visus līgumā paredzētos darbus, kopš 2009. gada Ominasis Latvia ar pakalpojuma sniedzēju nav norēķinājies, skaidro uzņēmums.

«Vairāku gadu garumā esam vairākkārt aicinājuši Ominasis Latvia segt parādsaistības, taču arī pēc brīdinājuma par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, Ominasis Latvia nav norēķinājies. Līdz ar to uzskatu, ka maksātnespējas lietas ierosināšana ir tikai loģisks iznākums,» skaidro SIA Arhiidea valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe

Krievijas baļķu plūsma varētu apsīkt, bet vairākiem apaļkoksnes sortimentiem pat pilnīgi pārtrūkt, ja tiks pacelta izvedmuita.Krievijā tiek gatavots lēmums būtiski palielināt izvedmuitu, kas sākotnēji varētu paaugstināt to izmaksas pircējiem, bet daļai to izvešanu no Krievijas pat padarītu par ekonomiski neizdevīgu.

Krievijas ekonomikas ministrija pēc prezidenta Vladimira Putina teiktā, ka nepieciešams paaugstināt apaļkoksnes izvedmuitas nodevu, ir sagatavojusi tās straujāku paaugstināšanas plānu. Proti, sākotnēji bijis iecerēts izvedmuitu palielināt ar 2007. gada 1. jūliju, taču tagad jau gribot to darīt ar nākamā gada 1. martu. Apaļkoku eksporta nodevas pieaugums plānots ik gadu līdz pat 2010. gadam, ziņo RBC - Daily. Ekonomiskās attīstības ministrijas gatavotie dokumenti paredzēja, ka nodeva sāks pieaugt, sākot ar 9 eiro/m3, bet 2010. gadā sasniegšot 24 eiro/m3 (šobrīd skujkokiem 6.5 eiro/m3, bet ne mazāk kā 4 eiro/m3). ·obrīd gan nav zināms, vai izvedmuita tiks piemērota arī lapkoku apaļoksnes sortimentiem. Turklāt pēc pašu Krievijas mežsaimnieku domām tās apmērs pārvelk krustu legālajam apaļkoksnes eksportam. Pēc Stora Enso (Krievija) menedžera Petra Kačurina teiktā, 9 eiro/m3 ir cena, kura ir augstāka par rentabilitātes slieksni. Viņaprāt, tieši tāpēc lielie uzņēmumi aizies no šā tirgus, bet apaļkoksnes eksports pāries uz pelks ekonomikas segmentu.

«Manuprāt, skujkoku zāģbalķu cenas jau ir atgriezušas bijušajos augstumos,» secina kokapstrādes SIA Swedwood Latvia apaļkoksnes iepirkšanas vadītājs Juris Menniks. Viņaprāt pašreizējām skujkoku zāģbaļķu cenām vairs nevajadzētu pieaugt, jo kāpumam nav objektīvu iemeslu. J. Menniks gan atzīst, ka lielā mērā skujkoku zāģbaļku cenas būs atkarīgas no tā ko darīs tās nelielās kokzāģētavas, kuras, pateicoties vētras radītajam zāģbaļķu cenu kritumam, ieguva otro elpu. «Līdz nākošā gada vasarai varētu arī nekas nemainīties, jo pieaugošās baļķu cenas stimulēs mežu īpašniekus un valdītājus doties mežā un cirst, taču pēc tam izkristalizēsies, kuri no otro elpu guvušajiem paliks zāģēšanas biznesā un kuri ne,» domā J. Menniks. Viņš atgādina, ka Swedwood Latvia, izmantojot iepriekšējo gadu pieredzi, šā gada februārī ir «iesaldējusi» zāģbaļķus, ko izmantoja kā rezervi, kas gan nav bezgalīga. J. Menniks atgādina, ka skujkoku mehāniskās pārstrādes jaudas pārsniedz Latvijā ik gadus iegūstamo resursu daudzumu, tāpēc bez importa neiztikt.

«Vētra skujkoku tirgu ir apmetusi kājām gaisā,» lakoniski situāciju vērtē viena no lielākajiem Latvijas kokzāģētājiem SIA Swedwood Latvia tirdzniecības vadītājs Ronalds Jurevics. Viņš atzīst, ka neviens nebija rēķinājies ar vētru un tādēļ savos izdevumos bija ieplānojis ievērojami lielākus tēriņus skujkoku zāģbaļķu iegādei, taču šo sortimentu pārprodukcija ir izraisījusi cenu kritumu, kā rezultātā šobrīd uzņēmumu izdevumi par skujkoku sortimentu iegādi ir vidēji par 25 — 33 % mazāki nekār sākotnēji plānotajie. «Cik viegli vētra uzaudzē šos taukus, tik ātri arī pēc tam tie tiks noēsti,» uzsver R. Jurevics. Šāds secinājums tiek balstīts uz to, ka maijs ir pēdējais mēnesis, kad no vētrā postītajiem mežiem vēl var dabūt laukā savas kvalitatīvās īpašības nezaudējušo priedi, bet jau šā gada nogalē un vēl jo vairāk 2006. gadā šī sortimenta tirgū trūks un tam kāps cenas. Tāpēc, lai perspektīvā — 2006. gadā pēc pašreizējās baļķu pārprodukcijas un cenu krituma neiestātos «bada laiki», apaļkoksne būs jāimportē tāpat kā to dara Igaunijas un Skandināvijas kokzāģētavas, norāda R. Jurevics. «Jā, visas kokzāģētavas ir teju vai iekrautas ar baļķiem, tās strādā ar maksimāli iespējamo jaudu, jo, tikai vairāk sazāģējot, var vairāk nopelnīt, taču — cik ilgi?» jautā R. Jurevics. Viņš uzsver, ka vētra uz laiku ir devusi jaunas iespējas kokzāģētājiem, jo īpaši nelielajiem un vidējiem, kuri atradās pirmsbankrota stāvoklī vai arī apsvēra aiziešanu no kokzāģēšanas. Tomēr šis apaļkoku cenu kritums būs īslaicīgs un, cik šo dabas doto laiku nelielie uzņēmumi būs izmantojuši lietderīgi, rādīs laiks, atzīst R. Jurevics. Viņš norāda, ka tieši baļķu cenu kritums un pārprodukcija ir viens no galvenajiem iemesliem dažādu skujkoku izstrādājumu cenu kritumam Latvijas tirgū. Otrs ne mazāk svarīgs iemesls ir kritums mēbeļu rūpniecībā, kas daļēji saistīts ar sezonalitāti un spēcīgām izmaiņām mēbeļu ražošanā, atzīst R. Jurevics. «Starptautiskajā tirgū Latvija ir pārāk sīks spēlētājs, lai varētu ietekmēt, piemēram, priedes zāģmateriālu noieta cenas, taču Zviedrija un tajā radītie vētras mežu postījumi gan varētu šo to mainīt,» uzsver SIA Swedwood Latvia tirdzniecības vadītājs. Viņš uzsver, ka starptautiskajā tirgū zāģmateriālu cenas tomēr krītas, tajā pašā laikā būtiski pieaugot kuģu frakta izmaksām. Tā kopš šā gada 1. janvāra kuģu frakta cenas ir kāpušas par 30 %, un tas ir sāpīgi, it īpaši, ja frakta izmaksas veido apmēram 20 % no kopējām zāģmateriālu ražošanas izmaksām, protams, šis kāpums nav ļoti bīstams dārgāku koksnes izstrādājumu ražotājiem,» skaidro R. Jurevics. Viņaprāt šāda situācija ietekmēs eksporta apjomus uz noteiktām valstīm (tirgiem).

Riska apdrošināšanas sabiedrība If Latvia 2005.gadā plāno turpināt strauju izaugsmi un palielināt parakstīto prēmiju apjomu vismaz par 30%, savukārt izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjomu – par 40%, informē uzņēmums. If Latvia uzdevums nākamajam gadam ir nostiprināt pozīcijas vadošo Latvijas apdrošinātāju vidū. If Latvia šogad pirmajos 11 mēnešos ir parakstījusi prēmijas LVL 8’529’279 apmērā. Parakstīto prēmiju apjoms ir pieaudzis par 33%, salīdzinot ar šo pašu periodu 2003. gadā. Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgū If Latvia ir visstraujāk augošais uzņēmums. Savukārt If Latvia izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 2004.gada 11 mēnešos sasniedza LVL 2’806’570, kas ir par 60% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. If Latvia 2004.gadā sasniegtie izaugsmes rādītāji pārsniedz vidējo izaugsmi riska apdrošināšanas tirgū. Kopumā riska apdrošināšanas sabiedrības 2004.gadā no janvāra līdz novembrim ir parakstījušas prēmijas par LVL 110’008’457, bet atlīdzības izmaksājušas par LVL 44’013’132. Kopējais šo rādītāju pieaugums, salīdzinot ar 2003.gada 11 mēnešu periodu, ir attiecīgi 4% un 23%. 2004. gadā If Latvia pašu kapitāls tika palielināts no 2.0 līdz 2.75 miljoniem latu. If Latvia 2004.gadā atvēra divus jaunus klientu apkalpošanas centrus Rīgā. Arī pēc pilnas 2004.gada finanšu rādītāju apkopošanas If Latvia paredz saglabāt vadošās izaugsmes pozīcijas nedzīvības apdrošināšanas tirgū. «2004.gada ietvaros If Latvia ir skāruši vairāki būtiski jaunumi, saistīti gan ar uzņēmumu kopumā, gan jauniem tirgus nosacījumiem. Vienlaikus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā apdrošinātājus skāra jaunās apdrošināšanas tirgus likumdošanas prasības. Atbilstoši tām If Latvia veiksmīgi pārveidoja savu sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas produktu. Līdz ar jauno produktu esam ieviesuši arī atlaižu un piemaksu sistēmu, saskaņā ar kuru polises cena tiek diferencēta, balstoties uz negadījumu statistiku, tādējādi, prātīgajiem braucējiem tiek piešķirtas būtiskas atlaides, kamēr avārijas bieži izraisošiem braucējiem ir jāmaksā vairāk. Kopumā varu teikt, ka If Latvia pieredzē 2004.gads ir bijis ne vien veiksmīgs, bet arī interesants un izaicinājumiem bagāts,» vērtē Andris Morozovs, If Latvia valdes priekšsēdētājs. Būtiskas izmaiņas Latvijas apdrošināšanas tirgu skāra līdz ar valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Apdrošināšanas nozarē iestāšanās ES ietvēra jaunu, ES likumdošanai atbilstošu sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumu. Likuma ietvaros būtiski ir palielināti atbildības limiti, īpaši ar personām nodarīto zaudējumu atlīdzināšanā, kā arī apdrošināšanas teritoriālais segums. Tā kā likums tika pieņemts tikai vienu mēnesi pirms tā stāšanās spēkā, If Latvia līdz ar citiem apdrošinātājiem sastapās ar lielu izaicinājumu - savlaicīgi pielāgoties visām jaunajām prasībām. If ir lielākais riska apdrošinātājs Ziemeļeiropas valstīs, kas kopumā apkalpo aptuveni 3.8 miljonus klientu. Latvijā If darbojas kopš 1998. gada un piedāvā pilnu riska apdrošināšanas pakalpojumu klāstu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. If Latvia strādā 80 darbinieki, kas sniedz savus pakalpojumus 7 klientu apkalpošanas centros Rīgā, Valmierā, Liepājā un Jelgavā.

Vētras radīto skujkoku zāģbaļķu pārprodukcija kokzāģētavās ir radījusi būtiskus uzkrājumus, un tiek meklēti risinājumi, kā racionālāk izmantot šos baļķus, kā viena no iespējām tiek minēta — eksports.«Esam nosūtījuši pirmo eksperimentālo priedes zāģbaļķu kravu ar kuģi ar nedaudz vairāk nekā 3000 m3 uz Poliju Swedwood uzņēmumam,» skaidro kokapstrādes SIA Swedwood Latvia apaļkoksnes iepirkšanas vadītājs Juris Menniks. Viņš atzīst, ka eksportēt vētrā cietušos priedes zāģbaļķus būtu varējis jau ātrāk, ja vien būtu bijušas ekonomiski pamatotas cenas. Priedes zāģbaļķu cenas bijušas tādas, ka, tām pieskaitot glabāšanas, transportēšanas izdevumus, pircējam cena bija ap 50 eiro/m3. «Šobrīd notiek pārrunas par iespējām eksportēt vētrā cietušo koksni, taču tagad pavasarī ir pieaudzis risks, ka no vētrā cietušajām audzēm izcirstie priedes baļķi var zaudēt savas kvalitātes īpašības un sākt zilēt,» norāda J. Menniks. Viņš atzīst, ka liela daļa zāģētavu ir iekrautas baļķu grēdās, bet Valsts meža dienesta dati rāda, ka izcirsta maija nogalē bija tikai puse no visa vētrā cietušā koksnes apjoma. Ir jādomā, kā panākt, lai siltajā laikā baļķi nezaudētu savas kvalitātes īpašības, jo palielināt pārstrādes jaudas, kas strādā maksimāli iespējmamajā režīmā, vairāk nav iespējams, tāpēc eksports ir viena no reālajām iespējām samazināt baļķu krājumus.

Ķemeru sanatorijas privatizētājs SIA Ominasis Latvia atmaksājis parādu SIA Voleks Centrs par būvdarbu veikšanu sanatorijā Ķemeri.

Ominasis Latvia ir veicis parādsaistību atmaksu, samaksājot gan pamatparādu 18,09 tūkst. Ls apmērā, gan arī nokavējuma procentus 5,11 tūkst. Ls apmērā, DB informēja uzņēmuma pārstāve Maija Dulle-Sūniņa

SIA Voleks Centrs maksātnespējas administrators Māris Gulbis norāda: «Neskatoties uz to, ka pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas Ominasis Latvia» publiski ir noliedzis savas parādsaistības, pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas tika veikta parāda nokavējuma procentu samaksa. Ominasis Latvia tādējādi ir izvairījies no maksātnespējas procesa pasludināšanas, kā rezultātā pat varētu uzsākt Ominasis Latvia bankrota procedūru. Kā liecina Ominasis Latvia gada pārskatā atrodamā informācija, ir vēl vairāki uzņēmumi, ar kuriem Ominasis Latvia nav norēķinājies par saņemtajiem pakalpojumiem.»

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

SIA Rimi Latvia saskārusies ar, iespējams, bezbailīgu un apjomīgu krāpšanas mēģinājumu.

Daugavpils t/c SOLO platību īpašnieks un bijušais iznomātājs no uzņēmuma, iespējams, mēģina izkrāpt gandrīz pusmiljonu latu, Trīs gadu laikā Rimi Latvia neesot izdevies atrast dzirdīgas ausis Latvijas tiesībsargājošās instancēs un panākt, lai lieta tiktu izmeklēta un skatīta pēc būtības, informē Rimi mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Z. Eniņa skaidro, ka iespējamās krāpšanas pirmsākumi meklējami 2008.gada sākumā, kad Rimi Latvia no uzņēmuma SIA Pellston nami - iznomātājas un t/c SOLO īpašnieces, sāka saņemt ievērojami lielākus ikmēneša komunālo pakalpojumu rēķinus. SIA Rimi Latvia aizdomas par krāpšanu radīja tas, ka konkrētā Rimi hipermārketa komunālo pakalpojumu izmaksas par 200% un vairāk pārsniedza citu līdzīgu veikalu izmaksas. SIA Pellston nami vadība ignorējusi atkārtotus Rimi Latvia lūgumus piestādītos rēķinus pamatot un nedeva iespēju iepazīties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju organizāciju izrakstītajiem rēķiniem, kaut arī to paredzēja savstarpēji noslēgtais nomas līgums.

Uzņēmumā Lietuvā Swedwood Kazlų Rūda, kas ražo mēbeles zviedru mēbeļu tirdzniecības gigantam Ikea, par piektdaļu tiks samazināts darbinieku skaits, ziņo news2biz.com.

Darba attiecības tiks pārtrauktas ar 62 strādājošajiem un 45 ārštata darbiniekiem, un tādējādi ražotnē darbu turpinās 400 strādnieki, mediju informēja Swedwood Kazlu Ruda rīkotājdirektors Kristers Ogrens (Christer Ågren).

«Mums vairs nebūs nepieciešams tik daudz darbinieku, jo mēs atjaunināsim dizainu aptuveni pusei no ražoto produktu klāsta. Tā kā jauniem produktiem sākumā parasti nav tik liels pieprasījums, kā vecākiem produktiem, paredzams, ka arī ražošanas apjomi samazināsies,» lēmumu ražotnē samazināt darbinieku skaitu, komentē K. Ogrens.

«Ir tādi produkti, kas tiek ražoti divdesmit gadu garumā, bet citi produkti ir aktuāli īsāku laiku posmu. Vidējais produkta, ko ražojam Lietuvā, ražošanas «dzīves ilgums» ir no pieciem līdz desmit gadiem,» viņš stāsta.

Kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA «DHL Latvia» publicējis paziņojumu par reorganizāciju, saskaņā ar kuru tas daļu no mantas un bilances aktīviem pievienos māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmums par SIA «DHL Latvia» reorganizāciju pieņemts 21.septembrī, bet 28.septembrī paziņojums kreditoriem publicēts oficiālajā laikrakstā «Latvijas vēstnesis». Kreditori savus prasījumus par pieteikt SIA «DHL Latvia» viena mēneša laikā.

«Lursoft» Klientu portfelis jau vēstīja, ka SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia».

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.