Latvijas iedzīvotāji arvien vienkāršāk pārvar psiholoģisko barjeru par aizņēmumu izdarīšanu un situācijās, kad pietrūkst naudas līdzekļu līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem, arvien vieglāk dodas uz kredītiestādi pēc aizņēmuma, liecina pēc AS Baltijas izaugsmes Grupa (BIG) pasūtījuma veiktā pētījuma dati un ekspertu aptaujas rezultāti.
Pēc BIG iniciatīvas veiktajā aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā ir saskārusies ar situāciju, kad pietrūkst naudas līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem. Aptaujājot 1012 Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, socioloģisko pētījumu firma Latvijas Fakti uzzinājusi, ka tikai piektā daļa cilvēku šādās situācijās cenšas iztikt bez naudas aizņemšanās.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks novērojis, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kredītiem ir visumā pozitīva, aizdomīgums ir mazinājies. „Ja pirms dažiem gadiem cilvēki vērtēja ņemt vai neņemt kredītu, tad tagad tā ir ikdienas sastāvdaļa, it sevišķi attieksmē pret patēriņa kredītiem,” saka Klāvs Sedlenieks.
Līdzekļu trūkumu un nepieciešamību aizņemties visbiežāk izjūt finansiāli mazāk nodrošinātie iedzīvotāji, savukārt tie, kuri regulāri saņem lielākus ienākumus – augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji, cilvēki ar augstāko izglītību un uzņēmēji – naudas trūkumu un nepieciešamību aizņemties izjūt ievērojami retāk, liecina Latvijas Faktu aptauja. Finansiāli nodrošināto cilvēku vidū vairāk nekā puse aptaujāto nekad pēdējos divos gados nav saskārusies ar situāciju, kad pietrūktu naudas līdzekļu, savukārt ceturtā daļa strādnieku un tehnisko darbinieku naudas līdzekļu trūkumu izjūt regulāri. Bezdarbnieku un īslaicīgi nestrādājošo cilvēku vidū, kam regulāri pietrūkst naudas, īpatsvars ir vēl lielāks. Līdzīgi tikai 12,6% speciālistu ar augstāko izglītību, ierēdņu un militārpersonu atzinuši, ka regulāri saskaras ar naudas trūkumu. Interesanti, ka mājsaimnieces, sievietes, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un studenti arī diezgan reti izjūt naudas trūkumu līdz nākamajiem ienākumiem. Dažādās sociāli demogrāfiskās respondentu grupās iegūtie rezultāti liecina, ka situācijās, kad trūkst naudas, bez aizņemšanās biežāk cenšas iztikt gados vecākie un finansiāli mazāk nodrošinātie iedzīvotāji.
„Mūsdienās cilvēki labprāt ņem kredītus, šī ideja ir iedzīvojusies un sabiedrībā kļūst ļoti atbalstīta. Tā ir reklāma, kas uzrunā cilvēka iekšējo bērnu. Viņam saka – nāc, ņem naudu, cik gribi - un tas cilvēkos provocē infantilas vēlmes. Saņemt ne par ko to, ko es gribu, neko pretī nedodot. Cilvēki jau pārsvarā pēc savas dabas ir bērnišķīgi. Uz šiem motīviem tiek spēlēts un tas strādā,” saka Ginta Ratniece, psihoterapeite, Latvijas Ģimenes centra prezidente.
Savukārt sociālo zinātņu profesors Tālis Tisenkopfs ir pārliecināts, ka iedzīvotāju attieksme pret kredītiem ir vieglprātīga, un līdzīgu viedokli pauž arī Agita Lūse, Filozofijas un socioloģijas institūta socioloģe: „Jāpiezīmē, ka agrāk attieksme pret kredītiem bija piesardzīgāka. Situācija mainījās pēdējos gados. Vispārējais priekšstats, kas rodas vērojot mūsu sabiedrību, ka kredīti tiek ņemti neapdomīgi”.
Eksperti uzsver, ka kredītu ir sarežģīti paņemt pirmo reizi. „Pēc tam cilvēks novērtē savas iespējas, saprot, ka tas nav nekas briesmīgs, un tad ņem kredītu labprātāk. Pirmo reizi cilvēki nav droši, baidās nokļūt atkarībā no bankas. Kad jau ir pieredze, cilvēki saprot, ka tas ir normāls, civilizēts veids,” secinājusi Tatjana Sivacka, diplomēta psiholoģe – praktiķe, konsultāciju kompānijas DAS Serviss direktore.
Iedzīvotāji labprātāk izvēlas aizņemties no kredītiestādēm, nevis no draugiem un radiem, lai arī kredītiestādēm ir jāmaksā procenti. Eksperti domā, ka ļaudis nevēlas apgrūtinājumus attiecībās ar draugiem. „Ja tu esi parādā bankai, tad ar visu to, ka tā var veikt dažādas sankcijas, tā nerada nekādas sociālās problēmas. Turklāt nevienam nav jābūt draugos ar banku. Mūsu sabiedrībā cilvēkiem nav īsti pieņemts runāt par savu finansiālo stāvokli. Un lai kādam prasītu pāris tūkstošus, ir noteikti jāzina, ka tam cilvēkam ir šī nauda,” skaidro Klāvs Sedlenieks. Bankā un citās kredītiestādēs aizņemšanās ir daudz bezpersoniskāka, tādēļ arī cilvēki labprātāk izvēlas šo ceļu.
„Kādreiz mēs aizņēmāmies tikai no radiem, draugiem un paziņām, jo citu iespēju nebija, un ir cilvēki, kas to turpina,” saka psiholoģe Ginta Ratniece. „Aizņemšanās no draugiem ir gājusi mazumā arī tādēļ, ka ērtāk un vienkāršāk pieejami dažādu kredītiestāžu pakalpojumi un saņemt aizdevumu mūsdienās ir kļuvis ļoti viegli, ja vien kredītņēmējs var uzrādīt atbilstošu ienākumu līmeni, lai par aizdevumu norēķinātos,” uzskata Juris Pūce.
„Nav jau to draugu, kuriem ir nauda. Visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir kāds kredīts, kāds parāds. Ir ļoti maz cilvēku, kuriem ir uzkrājumi, līdz ar to maz tādu, no kā aizņemties,” norāda psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis.
„To, vai aizņemties kredītiestādē vai pie draugiem, nosaka arī cilvēka piederība sociālajai grupai. Vidusšķira jūtas komfortablāk aizņemties no kredītiestādēm, bet zemāka šķira nejūt nekādu barjeru aizņemties no draugiem savas pozīcijas dēļ,” saka Boriss Falkovs, praktizējošs psihologs, sociālās psiholoģijas katedras doktorants. Viņa teikto pierāda arī BIG veiktais pētījums, kas parādīja, ka bankas pakalpojumus (kredītlīnija, overdrafts, kredīts) finansiālo problēmu risināšanai biežāk izmanto ekonomiski aktīvākā iedzīvotāju daļa (vecumā no 25 līdz 54 gadiem), finansiāli nodrošinātākie respondenti, kā arī aptaujas dalībnieki ar augstāko izglītību.
„Patēriņa kredītu piedāvājums uzlabo kopējo noskaņojumu sabiedrībā, jo īslaicīga finanšu resursu trūkuma dēļ nav jāatsakās no sava dzīves standarta, turklāt nav arī jādodas ar savu problēmu pie paziņām, tādējādi riskējot sabojāt attiecības”, atzīmē Juris Pūce.
Speciālisti prognozē, ka pamazām mainīsies kreditēšanas struktūra, tas ir, līdz ar izsniegto kredītu daudzuma kritumu pieaugs izsniegto kredītkaršu un patēriņa kredītu apjoms. „Tā kā bankas nevar kreditēt nekustamo īpašumu iepriekšējos apjomos, kredītkaršu izdošana ir kļuvusi gandrīz par pēdējo iespēju kaut ko nopelnīt ar kredītiem,” uzsver Irina Žemčugova, socioloģe, kompānijas Latvijas Reitingi direktore. Pēc viņas domām, līdz 50% sabiedrības izmantos iespēju saņemt kredītkarti.
„Pētījuma rezultāti apliecina – Latvijas sabiedrībai nepieciešams skaidrojošs un izglītojošs pasākumu kopums kredītkultūras attīstības veicināšanai, jo kredītresursu izmantošana ir atbalstāma un plaši izplatīta prakse visā civilizētajā pasaulē, taču vēsturiskās kredītprakses trūkums var radīt sarežģījumus savu kredītspēju izvērtēšanā”, uzskata AS Baltijas Izaugsmes Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
