Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2006. gada 4. ceturksnī bija 26,3% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 15,2%), bet 2006. gadā tas sasniedza 21,1% no IKP (2005. gadā – 12.6%), liecina Latvijas Bankas informācija.

Tekošā konta negatīvā saldo palielināšanos gadā kopumā noteica būtisks preču negatīvā saldo attiecības pret IKP (no 18,9% 2005. gadā līdz 24,4% 2006. gadā) palielinājums, tāpat arī ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpums (galvenokārt pieaugot reinvestētajai peļņai), bet pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP samazinājās.

Latvijas tautsaimniecībā aizvadītajā gadā un it īpaši tā 4. ceturksnī pastiprinājās ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Rekordstraujo iekšzemes kopprodukta kāpumu galvenokārt nodrošināja nevis uz eksportu vērstās ražojošās nozares, bet iekšzemes patēriņa pieaugums. Tādējādi veidojās situācija, ka preču eksporta gada pieaugums saglabājās visai mērens (13,3%), bet imports auga divas reizes straujāk (29,4%), ko gan daļēji ietekmēja arī vairāku nozīmīgu investīciju projektu īstenošana. Līdz ar to palielinājās Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts un auga nesabalansētās attīstības radītie riski. Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 4. ceturksnī palielinājies līdz 26,3% no IKP, kas ir rekordaugsts līmenis, 2006. gadā kopumā sasniedzot 21,1% no IKP.

Latvijā šajā desmitgadē ir ieplūdis liels kapitāla apjoms, kas ir ļāvis iedzīvotājiem un uzņēmumiem tērēt vairāk, nekā viņi ir nopelnījuši un šis process ir paātrinājies kopš pievienošanās Eiropas Savienībai. Lai cik daudz preču un pakalpojumu saražotu kādas valsts ekonomika, tai būs tekošā konta deficīts, ja kapitāla ieplūde būs lielāka par kapitāla aizplūdi - tās ir kā vienādojuma divas puses.

Tekošā konta deficītam nav tieša sakara ar valsts attīstības līmeni un eksportspēju. Bagātās ASV dzīvo ar tekošā konta deficītu, bet salīdzinoši nabadzīgā Ķīna - ar pārpalikumu, lielā mērā tāpēc, ka Ķīnas valdība daļu eksportētāju nopelnītās naudas iegulda ASV valdības parādzīmēs, nepieļaujot šo līdzekļu aizplūšanu patēriņā un tādējādi bremzējot importu kāpumu. Ķīnas, tāpat arī Krievijas piemērs apliecina, ka arī strauja attīstība nav nesaraujami saistīta ar tekošā konta deficītu. Saistība starp tekošā konta deficītu un attīstību ir tāda - ja nauda ieplūst investīcijām, nevis patēriņam, tad tāds deficīts drīzāk ir attaisnojams, nekā patēriņa buma izraisīts.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2006. gada 3. ceturksnī sasniedza 24.2% no IKP (2005. gada atbilstošajā periodā - 12.9%), un pieaugumu noteica preču negatīvā saldo palielināšanās, importa kāpumam ievērojami apsteidzot eksporta pieaugumu, liecina Latvijas Bankas informācija.

Nedaudz palielinājās arī ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP, atspoguļojot nerezidentu augošos ienākumus no ieguldītajām investīcijām. Savukārt saruka pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP.

Latvijas tautsaimniecība turpina strauji attīstīties. Nodarbinātības un reālo ienākumu pieaugums, ārvalstu kapitāla ieplūdes un straujā kredītu izaugsme joprojām nosaka augstu iekšzemes pieprasījuma līmeni, stimulējot importa kāpuma un inflācijas noturīgumu. Importu sekmējuši arī vairāki nozīmīgi investīciju projekti. Savukārt Latvijas eksportētāju spēja konkurēt pasaules tirgos un eksporta devums ekonomikas pieaugumā mazinājās. Tādējādi aizvien lielāks kļūst importa pārsvars pār eksportu, palielinot tekošā konta deficīta līmeni un nesabalansētas attīstības radītos riskus. Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 3. ceturksnī palielinājies līdz rekordaugstajiem 24.2% no IKP, gada pirmajos deviņos mēnešos veidojot 19.3% no IKP.

Latvijas tekošā konta deficīts, kas pērn bija lielākais starp ES valstīm, 2. ceturksnī, pateicoties ekonomikas atdzišanai, samazinājies līdz tādam līmenim, kāds nav piedzīvots divus gadus.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2008. gada 2. ceturksnī saruka līdz 586.8 milj. latu jeb 15.6% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 837.7 milj. latu jeb 24.9% no IKP), jo ekonomiskā aktivitāte valstī 2. ceturksnī strauji palēninājās, krītoties gan iekšzemes, gan ārējam pieprasījumam, informē Latvijas Banka.

Tekošā konta negatīvā saldo būtisko samazināšanos galvenokārt noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP kritums (8.6 procentu punkti), turpinoties eksporta izaugsmei (13.1%), bet importam sarūkot par 4.0%. Pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP nedaudz palielinājās, straujāk augot sniegto pakalpojumu apjomam un vairāk samazinoties nerezidentu saņemto kārtējo pārvedumu apjomam. Ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP nemainījās.

Db.lv publicē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas, DnB NORD bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciālistes Ievas Vējas un Hansabankas Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas vecākā ekonomista Daiņa Stikuta komentārus par tekošā konta deficītu.

Olga Ertuganova, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe:

"Latvijas tekošā konta deficīts samazinās jau otro ceturksni pēc kārtas, kas ir pozitīva tendence. Augsts deficīts palielina ekonomikas nesabalansētību un pievērš ārvalstu analītiķu uzmanību, vēl vairāk veicinot daudzkārt pārspīlētās prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni.

Apskatot 2. ceturkšņa maksājuma bilances datus, jāatzīmē straujo ārvalstu tiešo investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikā, tādējādi krietni uzlabojas arī tekošā konta deficīta segums ar ārvalstu investīcijām, kas ir ļoti svarīgi. Ārvalstu tiešās investīcijas pēc būtības ir ilgtermiņa investīcijas, kuras pat iespējama satricinājuma gadījumā paliek valstī un netiek ''izņemtas'' īsā laikā.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 3. ceturksnī bija 930.8 milj. latu jeb 24.8% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 733.4 milj. latu jeb 24.7% no IKP), liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija medijiem.

Samazinājās preču negatīvā saldo attiecība pret IKP, jo saruka importa kāpuma temps, tuvinoties eksporta izaugsmes tempam. Arī pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, strauji augot sniegto pakalpojumu apjomam. Savukārt pieauga ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP, turpinot palielināties nerezidentu saņemto ieguldījumu ienākumu apjomam. Kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP samazinājās, strauji augot kārtējo pārvedumu debeta darījumu apjomam.

Lai gan 3. ceturksnī tekošā konta negatīvais saldo bija gandrīz tāds pats kā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, augstais deficīta līmenis 1. pusgadā noteica arī 2007. gada pirmo deviņu mēnešu rezultātu kopumā – 24.8% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 20.3%). Visu tekošā konta posteņu attiecība pret IKP pasliktinājās, vairāk palielinoties preču negatīvajam saldo un samazinoties kārtējo pārvedumu pozitīvajam saldo.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad martā turpināja palielināties pārpalikums, sasniedzot jau 1.4 miljonus latu, liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.

Pirmo reizi vismaz kopš 2000. gada pārpalikums, lai arī neliels – 0.5 miljoni latu, tekošajā kontā parādījās šogad janvārī. Februārī pārpalikums bija 0.7 miljoni latu.

Iepriekš Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina, ka tekošā konta pārpalikums apliecina, ka Latvijas ekonomika vienlaikus strauji sabalansējas un strauji «atdziest». Tiesa, eksperts neizslēdz, ka šogad kādu mēnesi tomēr vēl varētu parādīties tekošā konta deficīts.

Latvijas Bankas dati liecina, ka preču tirdzniecības deficīts šogad martā bija samazinājies līdz 112 miljoniem latu. Vēl gada sākumā deficīts bija 134.6 miljoni latu. Martā turpināja dominēt pakalpojumu eksports pār importu, veidojot pārpalikumu 62.1 miljona latu apjomā, kas gan ir sarucis, salīdzinot ar gada sākuma 81.2 miljoniem latu. Pozitīvi martā pieaudzis arī ienākumu konts, sasniedzot 41. 9 miljonus latu iepretim 9.4 miljoniem latu janvārī.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo turpināja samazināties un pagājušā gada 4. ceturksnī bija 348.1 miljons latu jeb 8.3% no IKP, informēja Latvijas Bankā.

Iepriekšējā gada attiecīgajā periodā tas bija 771.4 miljoni latu jeb 18.3% no IKP.

Būtiski – par pieciem procentpunktiem – saruka preču negatīvā saldo attiecība pret IKP, jo preču eksporta un importa gada kritums bija attiecīgi 7 % un 14.7 %. Savukārt ienākumu saldo kļuva pozitīvs un ļāva samazināt tekošā konta negatīvo saldo par 4.3 procentpunktiem, jo nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumi Latvijā darbojušies ar zaudējumiem. Vienlaikus ārvalstu tiešo investīciju Latvijā saldo 4. ceturksnī bija negatīvs (2.3 % no IKP). Pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, sniegto pakalpojumu apjomam augot straujāk nekā saņemto pakalpojumu apjomam. Saruka kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad janvārī izveidojies pārpalikums – šāda situācija Latvijā nav bijusi vismaz kopš 2000. gada, liecina Latvijas Bankas dati.

«Lai gan tas bija ļoti neliels – tikai 0.5 miljoni latu jeb apmēram 0.04 % no IKP šajā periodā, tā tomēr ir ievērības cienīga ziņa. Šajā desmitgadē līdz šim tekošā konta pārpalikums nebija reģistrēts nevienā mēnesī,» atzina Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka tekošā konta pārpalikums janvārī apliecina, ka Latvijas ekonomika vienlaikus strauji sabalansējas un strauji «atdziest». Diemžēl panākt pirmo bez otrā palīdzības šādā pasaules tirgus situācijā nav iespējams, tā viņš.

Šā gada laikā bija gaidāma tekošā konta deficīta samazināšanās un varbūt pat pārpalikums atsevišķos periods, tekošā konta nonākšana plusu «teritorijā» jau janvārī ir neliels pārsteigums. P. Strautiņš atzina, ka galvenais iemesls ir ļoti strauja gan preču, gan pakalpojumu importa samazināšanās. Preču imports gada laikā samazinājies par 35 %, bet pakalpojumu imports par 22 %. Preču importu samazina investīciju un ilglietošanas patēriņa preču importa samazināšanās, savukārt pakalpojumu importu visdrīzāk samazina taupīšana uz ārzemju ceļojumu rēķina. Preču eksports ir samazinājies par 27 %, kas ir ļoti nepatīkami, taču vispārējai situācijai pasaules tirdzniecībā atbilstoši. Patīkams pārsteigums ir pakalpojumu eksporta pieaugums par 10 %.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2. ceturksnī bijis 795,6 milj. latu jeb 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija. Uzzini, kā to vērtē Latvijas Banka!

1. ceturksnī tas bija 765,5 milj. latu jeb 26,4% no IKP un iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 517,7 milj. latu jeb 19,2% no IKP. Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpums, importa pieaugumam apsteidzot eksporta kāpumu, un ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP pieaugums, turpinot augt nerezidentu saņemto ieguldījumu ienākumu apjomam. Vienīgi kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, saņemto pārvedumu apjomam pieaugot. Tas kompensēja pakalpojumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP samazināšanos, straujāk augot saņemto pakalpojumu apjomam.

Db.lv publicē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas prognozes par to, kāds Latvijai būs 2008.gads.

"Iekšzemes kopprodukts

Šai sakarā vēl lielākas bažas izraisa stagnācija apstrādes rūpniecībā. Šogad apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā turpināja samazinājies un 2007. gada 3. ceturksnī bija tikai 10.7%, ko sekmēja gan joprojām strauji pakalpojamu sektoru pieauguma tempi, gan arī lejupslīde pašā apstrādes rūpniecības nozarē. Ņemot vērā, ka rūpniecība ir galvenā eksportējošā nozare Latvijā, nākotnes eksporta perspektīvas ir vēl pesimistiskākas. Jau tagad eksporta rādītāji nav īpaši iepriecinoši, jo vairākas nozarēs eksporta pieaugums ir novērots tikai eksportētās preces sadārdzināšanas dēļ, nevis pateicoties apjomu pieaugumam.

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.3041 EUR/USD Zemākais kurss: 1.2778 EUR/USD Pārskata perioda laikā EUR/USD kurss svārstījās 265 punktu intervālā. Nedēļas laikā tā vērtība pieauga par 2.15 centiem. Kā galvenais iemesls dolāra kritumam pārskata nedēļas laikā jāmin tirgus dalībnieku bažas par ASV spēju finansēt savu tekošā konta deficītu, kā arī tirgus dalībnieku piesardzība pirms gaidāmās ASV centrālās bankas vadītāja Alana Grīnspena runas ASV parlamentā. Pārskata nedēļa sākās ar 2004. gada decembra ārējās tirdzniecības rādītāju publicēšanu. Lai arī mēneša tekošā konta deficīts bija samazinājies līdz 56.4 miljardiem dolāru, tas tirgus dalībniekos tomēr neradīja pārliecību par cerīgu dolāra nākotni, jo visa 2004. gada laikā ASV tekošā konta deficīts bija sasniedzis jaunu rekordu – 618 miljardus dolāru. Par sliktu dolāram nāca arī tirgus dalībnieku atziņa, ka tekošā konta deficīta samazināšanās decembrī ir saistāma ar naftas cenu kritumu, tādēļ sekojošās peļņas fiksēšanas rezultātā dolāra EUR/USD valūtas kurss pieauga līdz 1.29 dolāru atzīmei. Sekojošo dienu laikā tirgus gaidīja iepriekš minēto ASV centrālās bankas vadītāj runu. Tā kā iepriekšējā pārskata periodā viņš bija visai pozitīvi izteicies par ASV tekošā konta deficīta samazināšanās perspektīvām, tad tirgu interesēja, kas vienam no ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaules finansu tirgū šoreiz būs sakāms kā par ārējās tirdzniecības nesabalansētību, tā par ASV procentu likmju dinamiku nākotnē. Tirgū arī pavīdēja komentāri, ka tirgus dalībnieki varētu būt nepareizi interpretējuši Grīnspena komentārus par tekošā konta deficīta samazināšanos, kas kopā ar piesardzību pirms centrālās bankas vadītāja runas un tehniskajiem faktoriem lika EUR/USD valūtas kursa pakāpties par apmēram 100 punktiem. Pārskata nedēļas pēdējās divās dienās, neskatoties uz vairākiem būtiskiem notikumiem, EUR/USD valūtas kursa vērtība vairs būtiski nemainījās. Tā ASV piesaistīto ārvalstu investīciju apjoms decembrī, 61.3 miljardi dolāru, bija gana, lai segtu tekošā konta deficītu (56.4), taču nelielā starpība neradīja tirgus dalībniekos pārliecību, ka šāda tendence turpināsies arī nākotnē. Savukārt mazumtirdzniecības apjomi janvārī samazinājās par 0.3% (prognoze – (-0.4%), savukārt, neskaitot svārstīgo automašīnu sektoru, pieauga par 0.6% (prognoze – 0.4%). Līdzīgi arī ASV centrālās bankas vadītāja runa izraisīja tikai īslaicīgas EUR/USD valūtas kursa svārstības, jo viņš neko jaunu nepateica; proti, ka ekonomika izaugsme ir visai veselīga, bet procentu likmes joprojām ir zemas un tiks paaugstinātas pakāpeniski. Pārskata nedēļas laikā publicētie Eirozonas dati savukārt bija pārsteidzoši negatīvi. Izrādījās, ka pērnā gada pēdējā ceturksnī reģiona ekonomiskā izaugsme bija samazinājusies līdz 0.2%, un tādas valstis kā Vācija, Itālija, Nīderlande un Grieķija bija pat piedzīvojušas ekonomisko apjomu samazināšanos. Šī panīkuma iemesli ir tie paši, kas iepriekš – vājš iekšējais patēriņš, eiro kāpums un slikta situācija nodarbinātības jomā. Savukārt kā būtiskākie nākamās nedēļas dati jāmin ASV janvāra inflācija un 2004. gada ceturtā ceturkšņa IKP dati, kas tiek prognozēti attiecīgi 0.1% un 3.4% apmērā. Straujāks rādītāju kāpums varētu atkal vairot runas par straujāku procentu likmju kāpumu, kas būtu labvēlīgi dolāram. Augstākais kurss: 1.8969 GBP/USD Zemākais kurss: 1.8557 GBP/USD Pārskata perioda laikā GBP/USD kurss svārstījās 410 punktu robežās, un tā vērtība palielinājās par 2.5 centiem. EUR/GBP kurss svārstījās 65 punktu robežās, un tā vērtība palielinājās par 25 punktiem. Pārskata nedēļa sākās ar GBP/USD kursa kāpumu, ko izraisīja dolāra kritums pret eiro. Pārskata perioda vidū šis kāpums turpinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka britu ražotāju cenas janvārī pieauga par 3.4%. Šis kāpums bija straujākais pēdējo četru gadu laikā un atkal veicināja runas par

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2007. gada 1. ceturksnī bija 25.7% no iekšzemes kopprodukta (iepriekšējā ceturksnī – 26.3% no IKP un pērnā gada atbilstošajā periodā –14.6% no IKP), liecina Latvijas Bankas paziņojums.

Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu līdz 746.2 milj. latu noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpums, importa pieaugumam apsteidzot eksporta pieaugumu, un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo kritums, no Latvijas izejošo pārvedumu apjomam pieaugot, bet ienākošo – krītoties. Mazākā mērā samazinājās pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP, straujāk augot saņemto pakalpojumu apjomam. Savukārt ienākumu negatīvais saldo attiecībā pret IKP pieauga, turpinoties nerezidentu saņemto ieguldījumu ienākumu apjoma izaugsmei, skaidro Centrālā banka.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tiešās investīcijas Latvijā kopumā 1. ceturksnī palielinājās par 7.3% un sedza trešdaļu no tekošā konta negatīvā saldo. Lielākā tekošā konta negatīvā saldo daļa tika finansēta ar aizņēmumiem no ārvalstu bankām. Rezerves aktīvi pieauga par 45.5 milj. latu.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Eiro cena Latvijā kopš vakardienas nav mainījusies. Tirgū joprojām nav vērojama liela interese pārdot latus un kamēr šāda situācija saglabāsies, eiro cena atradīsies pie LB noteiktā svārstību koridora apakšējās atzīmes. Tas veicinās Latvijas Bankas latu pārdošanu valūtu tirgū. Arī procentu likmju tirgū šodien gandrīz bez pārmaiņām. Latvijas Bankā joprojām depozītos atrodas 55.3 miljoni latu. Eiro cena dolāros vakar paguva paviesoties gan pie 1.340 dolāru atzīmes (pēc ASV mazumtirdzniecības datiem) gan tuvu pie 1.330 dolāriem (pēc ASV kapitāla plūsmas datiem). Šodien eiro cena svārstās pa vidu starp šīm atzīmēm, jo 15:30 tiks publicēti ASV tekošā konta dati un tirgus dalībnieki ieņēmuši piesardzīgu nostāju. Inflācija eiro zonā februārī 0.3% (gada rādītājs +2.1%). Kārtējā nervozā diena. 15:30 tiks publicēti ASV tekošā konta dati. Vidējā tekošā konta deficīta prognoze ir 181.9 miljardi dolāru (iepriekšējais rādītājs Ė164.7 miljardi). Tekošā konta deficīts ir viens no dolāra pēdējo gadu zaudējumu galvenajiem iemesliem un pagaidām ir grūti pateikt kā tirgus reaģēs uz rādītāju, kurš būs sliktāks par pēdējo publicēto skaitli. Ja nu gadījumā būs noticis brīnums un tekošā konta deficīts būs samazinājies, strauji augs dolāra cena. Vēl šodien publicēs ASV mājokļu tirgus datus, februāra rūpnieciskās ražošanas datus un rūpniecisko jaudu izmantošanas datus. Dolāra cena Latvijā šodien atkāpās no vakar sasniegtās 52.3 santīmu atzīmes, bet cena starpbanku tirgū turpina turēties virs 52 santīmu atzīmes. Mārciņas vērtība nedaudz pakāpusies gan pret eiro, gan dolāru. Latvijā atkal pārsniegta viena lata atzīme. Šodien publicēja Lielbritānijas darba tirgus datus. Vidējie ieņēmumi Lielbritānijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī pieauguši par 4.4% (vairāk nekā gaidīts). Jaunu bezdarba pieteikumu skaits mēneša laikā februārī gan samazinājies tikai par 700 pieteikumiem gaidīto 5000 vietā. Bet dati kopumā tika uztverti pozitīvi. Dienas vidū mārciņas cena bija 1.002 latu un 1.923 dolāru līmenī. Eiro cena turpina svārstīties pie 9.10 kronu līmeņa. Arī Latvijā tā rezultātā lielas izmaiņas kronas cenā nav vērojamas. Kronas vērtība starpbanku tirgū dienas vidū 7.65 santīmu līmenī. Kamēr eiro cena nelauzīs jau ilgāku laiku novēroto 9.06 - 9.12 kronu koridoru arī Latvijā nav ko cerēt uz milzīgām kronas cenas izmaiņām. Eiro cena Krievijā šūpojas līdzi eiro cenas izmaiņām dolāros. Biržās šodien fiksētas šādas vidējās svērtās cenas, eiro 36.7089 un dolārs 27.489 rubļi. Vienas dienas laikā Krievijas komercbanku atlikumi rubļos Krievijas Centrālajā Bankā samazinājušies no 327.1 miljarda līdz 268.2 miljardiem. Nodokļu laiks? Rubļa cena Latvijā jau ilgāku laiku grozās pie 1.9 santīmu atzīmes. Šodien rubļa vērtība dienas vidū bija aptuveni 1.89 santīmi. Kurp dodas ASV tekošā konta deficīts? Ja tendence nemainīsies, dolāru sagaida turpmāka vērtības samazināšanās un pamatoti. Pēc pāris gadu (2001-2003) krīzes izskatās, ka ražošana ASV ir atpakaļ uz pareizā ceļa Arī ASV ražošanas jaudas pēdējo pāris gadu laikā tiek izmanotas arvien pilnīgāk.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par tekošā konta deficītu 2007. gadā.

"Pagājušajā gadā tekošā konta deficīts Latvijā palika ļoti augstā līmeni – 22.8% no IKP. Tomēr ņemot vērā straujo rādītāju uzlabojumu gada pēdējā ceturksnī, ko veicināja iekšējā patēriņa buma norimšanās, var prognozēt, ka 2008. gadā tekošā konta deficīts jau nesasniegs 20% no IKP, kā iepriekšējos divos gados, pat tuvojoties 15% robežai.

Galvenais iemesls tekošā konta deficīta samazinājumam ir tirdzniecības bilances uzlabošana. Pēdējos gados Latvijas importa plūsmas uzrādīja strauju pieaugumu, kas liecināja par augošo patēriņa pieaugumu par spīti augstai inflācijai un joprojām zemām algām. Arvien lielāks importa pieaugums, salīdzinot ar eksporta pieaugumu, veicināja tirdzniecības bilances pasliktināšanos. Tomēr pagājušajā gadā importa pieauguma tempi kļuva mērenāki, un decembrī pat pieredzēja kritumu par 6.2% gada izteiksmē.

Vissarežģītākā situācija, salīdzinot trīs Baltijas valstu ekonomikas, joprojām ir Latvijā, kurai 2006.gadā bija vislielākais tekošā konta deficīts, visaugstākā inflācija un darba algu kāpums, kreditēšanas pieaugums stabilizējās tikai 4.ceturksnī un eksporta pieaugums 2006.gadā bija zems, Baltijas makroekonomikas apskatā akcentē Hansabankas analītiķi. Uzzini, kas, ņemot vērā pašreizējo bēdīgo situāciju, Latvijas ekonomiku sagaida nākotnē.

Šā gada sākumā visās Baltijas valstīs bija vērojamas vairākas nozīmīgas ekonomikas nelīdzsvarotības izpausmes, Baltijas makroekonomikas apskatā akcentē Hansabankas analītiķi.

Igaunijā situācija ir bijusi nedaudz labāka nekā Latvijā - kreditēšanas pieaugums sāka palēnināties jau 2006.gada vidū, nekustamā īpašuma tirgus uzrāda nepārprotamas nomierināšanās pazīmes, un inflācija, darba algu kāpums un tekošā konta deficīts bijis mazāks nekā Latvijā. Bez tam Igaunijas valdība jau vairākus gadus īstenojusi stingrāku fiskālo politiku (budžeta pārpalikums 2006.gadā sasniedza 3,8% no IKP), skaidro Hansabankas analītiķi. Viņi norāda, ka vismazākās bažas rada situācija Lietuvā, taču dažas pazīmes liecina, ka ekonomikas attīstība arvien vairāk līdzinās situācijai Igaunijā un Latvijā: darba algu kāpums paātrinās, tekošā konta deficīts un inflācija aug.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pozitīvais saldo 2. ceturksnī pieauga līdz 478.8 miljoniem latu jeb 14.2 % no IKP, un pirmo reizi kopš 1994. gada 2. ceturkšņa pozitīvs bija arī preču un pakalpojumu saldo - 1.9 miljoni latu jeb 0.1 % no IKP.

Latvijas Banka informē, ka preču un pakalpojumu saldo uzlabojumam salīdzinājumā ar 1. ceturksni (kad tas bija – 4.2 % no IKP) pamatā bija preču eksporta pieaugums (4.2 %), kā arī preču importa kritums (9.4 %). Pakalpojumu eksporta un pakalpojumu importa kopapjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski nemainījās.

Palielinājās arī ienākumu konta pozitīvais saldo, galvenokārt nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumiem Latvijā darbojoties ar zaudējumiem. Gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga ārvalstīs nodarbināto Latvijas rezidentu saņemtā atlīdzība, informē Centrālā banka. Kapitāla un finanšu konta saldo bija negatīvs (531.4 milj. latu), un to noteica privātā sektora noguldījumu pieaugums ārvalstīs, kā arī banku sektora īstermiņa parādsaistību samazināšanās. Arī galvenās tiešo investīciju plūsmas noteica banku sektors, vairāk nekā pusi no zaudējumiem kompensējot ar investīcijām pašu un cita kapitāla veidā.

Samazinoties Igaunijas patērētāju interesei par importētajām precēm, valsts tekošā konta deficīts pērn sarucis līdz 9.2 % no IKP, vēsta InteractiveInvestor.com.

«Globālās ekonomiskās krīzes pēkšņā padziļināšanās un iekšzemes pieprasījuma samazināšanās pērn vērā ņemami ietekmējusi tekošā konta deficītu,» teikts Igaunijas centrālās bankas paziņojumā.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī tekošā konta deficīts Igaunijā bija sarucis līdz 5.5 % no IKP, kas ir zemākais rādītājs kopš 2004.gada, kad deficīts bija vien 4.7 %.

Augstākais tekošā konta deficīts Igaunijā bijis 2007.gada pirmajā ceturksnī, kad tas sasniedza 23.9 % atzīmi.

Tādu pašu globālo norišu rezultātā turpina samazināties arī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo un pagājušā gada 4. ceturksnī tas bija 348.1 miljons latu jeb 8.3% no IKP, informē Latvijas Banka.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2007.gada 4. ceturksnī samazinājās līdz 708.8 milj. latu jeb 17.7% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 891.4 milj. latu jeb 27.1%), liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija medijiem.

Būtiski saruka preču negatīvā saldo attiecība pret IKP, līdz 4.5% palēninoties importa gada kāpuma tempam, bet turpinoties stabilai eksporta izaugsmei (19.1%). Arī pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, strauji augot sniegto pakalpojumu, īpaši pārvadājumu pakalpojumu, apjomam. Ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpumu sedza kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP pieaugums.

Tekošajam kontam 4. ceturksnī būtiski uzlabojoties, tekošā konta negatīvais saldo 2007. gadā gandrīz bija iepriekšējā gada līmenī – 22.8% no IKP (2006. gadā – 22.3% no IKP). 2007. gadā uzlabojās preču un pakalpojumu, bet pasliktinājās ienākumu un kārtējo pārvedumu attiecība pret IKP.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad aprīlī izveidojies jau ievērojams pārpalikums – 87.3 miljoni latu.

Tas ir arī lielāks nekā iepriekšējos mēnešos šogad, liecina Latvijas Bankas dati. Martā pārpalikums bija pieaudzis līdz 1.4 miljoniem latu.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna aprīļa rādītājus vērtē pozitīvi. «Tas nozīme, ka Latvijai jau nav nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu, lai nofinansētu importu. Turklāt pārpalikums arī norāda uz to, ka valsts varētu sākt pamazām dzēst uzkrāto ārējo parādu,» tā viņa.

Tomēr ekonomiste uzsvēra, ka maksājumu bilances pilnīga korekcija vēl nav notikusi, jo preču tirdzniecības bilance vēl joprojām ir negatīva. Tiesa gan, tā turpināja strauji samazināties un aprīlī bija vien 84 miljoni latu.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo turpināja sarukt un šogad 3. ceturksnī bija 489 miljoni latu jeb 12.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir krietni zemāks rādītājs nekā pērn attiecīgā periodā, kad deficīts bija 959.5 miljoni latu jeb 25.8 % no IKP, ziņo Latvijas Banka.

Tādējādi tekošā konta deficīta rādītāji strauji pietuvojušies par kritisko robežu uzskatītajiem 10 % no IKP.

Tekošā konta deficīta būtisko samazinājumu noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP sarukums par 7.8 procentu punktiem, krītoties importam (par 5.3 %), savukārt eksportam saglabājot mērenu, bet stabilu izaugsmi (14.6 %). Pozitīva ietekme bija arī kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP kāpumam par 3.1 procentu punktu, ievērojami samazinoties pārvedumiem no privātpersonu kontiem Latvijā uz ārvalstīm. Mazāk pieauga pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP un samazinājās ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP. 2008. gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā tekošā konta deficīts saruka līdz 15.4 % no IKP (pirms gada – 25.7 % no IKP). Latvijas Banka skaidro, ka līdz ar tautsaimniecības lejupslīdi jau ceturto ceturksni pēc kārtas būtiski saruka tekošā konta deficīts, un galvenais iemesls bija preču importa kritums. Kredītiestādēm izvirzot arvien stingrākus kreditēšanas nosacījumus, turpināja kristies iekšzemes pieprasījums, sevišķi pēc ilglietojuma precēm, t.sk. transportlīdzekļiem. Savukārt eksporta apjoms gandrīz visās preču grupās palielinājās, vēl maz reaģējot uz ārējā pieprasījuma vājināšanos globālās finanšu krīzes ietekmē. Eksporta palielinājumu lielākoties noteica cenu kāpums, savukārt koka un koka izstrādājumu grupai bija vērojams gan fiziskā apjoma, gan cenu kritums.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs preses konferencē pēc Latvijas Bankas padomes sēdēs norādīja, ka novērojamas vairākas tendences, kas ļauj prognozēt, ka straujie ekonomikas procesi sāks palēlināties.

Rimšēvičs norādīja, ka inflācijas līkne pēdējos divos mēnešos rāda, ka būtu pāragri pārmēru sapriecāties par labākiem datiem vienā mēnesī vai nolaist rokas pēc atpakaļlēciena nākamajā, jo inflācijas un tekošā konta deficīta samazinājums nav panākams pāris mēnešu laikā. Tomēr pozitīvi vērtējams fakts, ka sāk stabilizēties pamatinflācija - rādītājs, kas atkarīgs no iekšzemes pieprasījuma. Pretinflācijas plāna pasākumu ietekmē iezīmējušies vairāki faktori, kas ļauj turpmākajos periodos sagaidīt mazāku iekšzemes pieprasījuma izraisītu spiedienu uz cenām, iedarbības pārneses rezultātā vispirms atstājot ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, kurai tuvinoties ilgtermiņā uzturamam līmenim, saruktu arī inflācijas rādītājs.