Igaunijas telekomunikāciju nozares spēlētāji apmierināti ar apvienošanos; Latvijā kavējas ar LMT un Lattelecom apvienošanu, valsts pusei aizvien svārstoties pieņemt lēmumu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā Latvijā jau desmit gadus notiek apvienošanas izvērtēšanas process, bet rezultāta vēl nav. Pretēja situācija ir Igaunijā – pirms gada tika apvienoti fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzēji, un patlaban darījumā iesaistītie uzņēmumi uz šo lēmumu skatās pozitīvi – jau pirmajā gadā izdevies ietaupīt vismaz 1,5 miljonus eiro, savukārt tarifu kāpums nav novērots un konkurence tirgū nav mazinājusies, bet klientiem ir pieejami kompleksi piedāvājumi. Igaunijas telekomunikācijas nozares eksperti norāda, ka nākotnē, kad tiks atcelti vies abonēšanas tarifi Eiropas Savienībā, apvienotās kompānijas būs spēcīgāki spēlētāji tirgū un varēs pienācīgi konkurēt ar starptautiskajiem uzņēmumiem. Atsevišķi Latvijas tirgus dalībnieki uz iespējamo LMT un Lattelecom apvienošanu gan raugās ar aizspriedumiem.

Sākot ar šodienu no NASDAQ OMX Tallinn Oficiālā saraksta tiek izņemtas Eesti Telekom akcijas, liecina paziņojums biržā.

Akcijas pārtraukts kotēt pēc kompānijas iesnieguma. Tā kā Eesti Telekom ir izpildījis visus priekšnoteikumus akciju izņemšanai no biržas, pieņemts lēmums kompānijas akcijas izņemt no publiskās apgrozības.

Db.lv jau ziņoja, ka oktobrī noslēdzās TeliaSonera izteiktais Igaunijas telekomunikāciju kompānijas Eesti Telekom akciju atpirkšanas piedāvājums, kura rezultātā TeliaSonera piederēs 97.58 % jeb 134.6 miljonu Eesti Telekom akcijas, liecina paziņojums Tallinas biržā.

Līdz šim TeliaSonera pilnībā piederošajai kompānijai Baltic Tele AB piederēja 60.12 % jeb 82.9 miljoni Eesti Telekom akcijas un izteiktā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā iegādāti vēl 37.46 % jeb 51.5 miljoni akciju.

NASDAQ OMX Tallinn birža sākusi procedūru, lai izņemtu Eesti Telekom akcijas no publiskās apgrozības, liecina paziņojums biržā.

Par akciju kotēšanas izbeigšanu nolemts uzņēmuma akcionāru sapulcē.

Db.lv jau ziņoja, ka oktobrī noslēdzās TeliaSonera izteiktais Igaunijas telekomunikāciju kompānijas Eesti Telekom akciju atpirkšanas piedāvājums, kura rezultātā TeliaSonera piederēs 97.58 % jeb 134.6 miljonu Eesti Telekom akcijas, liecina paziņojums Tallinas biržā.

Līdz šim TeliaSonera pilnībā piederošajai kompānijai Baltic Tele AB piederēja 60.12 % jeb 82.9 miljoni Eesti Telekom akcijas un izteiktā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā iegādāti vēl 37.46 % jeb 51.5 miljoni akciju.

Ņemot vērā atpirkšanas piedāvājuma rezultātus TeliaSonera nolēmusi, ka piedāvājums paliks atklāts, lai palikušie mazākumakcionāri varētu vēl pārdot savas akcijas.

Noslēdzies TeliaSonera izteiktais Igaunijas telekomunikāciju kompānijas Eesti Telekom akciju atpirkšanas piedāvājums, kura rezultātā TeliaSonera piederēs 97.58 % jeb 134.6 miljonu Eesti Telekom akcijas, liecina paziņojums Tallinas biržā.

Līdz šim TeliaSonera pilnībā piederošajai kompānijai Baltic Tele AB piederēja 60.12 % jeb 82.9 miljoni Eesti Telekom akcijas un izteiktā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā iegādāti vēl 37.46 % jeb 51.5 miljoni akciju.

Ņemot vērā atpirkšanas piedāvājuma rezultātus TeliaSonera nolēmusi, ka piedāvājums paliks atklāts, lai palikušie mazākumakcionāri varētu vēl pārdot savas akcijas.

TeliaSonera par vienu Eesti Telekom akciju piedāvā 93 igauņu kronas (4.18 latus). Turklāt, saskaņā ar uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu, visi akcionāri saņems papildus dividendes 6.99 kronu (0.31 latu) par akciju apmērā.

2007. gada 15. februārī veiksmīgi noslēdzās akciju sabiedrības Telekom Baltija obligāciju otrās kārtas piedāvājums investoriem. Obligāciju emisijas kopējais apjoms sasniedza EUR 7’000’000, dzēšanas datums ir 2009. gada 22. jūnijs un fiksētā gada procenta likmi 9.25%. Minimālais apjoms, uz kur varēja parakstīties investori, bija EUR 50’000. Obligāciju emisijas organizētājs ir Parex banka.

AS Telekom Baltija Valdes priekšsēdētājs Mihails Zotovs uzsvēra savu apmierinātību, ka investori novērtēja uzņēmuma strauji augošos finanšu rādītājus. Papildus piesaistītie līdzekļi tiks izlietoti bezvadu platjoslas interneta tīkla izbūvei 100 % visā Latvijas teritorijā, nodrošinot datu pārraides ātrumu līdz 2.4 Mb/s. Kā zināms, šo projektu atzinīgi novērtējusi arī Eiropas Savienība, kas plāno piešķirt tam finansējumu.

Emisijas veiksmīgo piedāvājumu vietējiem un ārvalstu investoriem realizēja emisijas organizētājs – Parex banka, kura ieņem vadošās pozīcijas Baltijas valstu investīciju banku pakalpojumu tirgū un ir viens no visprofesionālākajiem obligāciju emisiju organizētājiem.

21.augustā NASDAQ OMX organizētajā Baltijas Alternatīvajā tirgū First North tiks iekļauts jauns uzņēmums - AS Baltic Telekom, liecina paziņojums biržā.

AS Baltic Telekom ir dibināta šā gada 21. februārī un darbojas kā holdinga kompānija. Tās galvenā darbība ir ieguldījuma AS Telekom Baltija pamatkapitālā pārvalde. Uzņēmumam pieder 19,5% no AS Telekom Baltija akciju kapitāla. AS Telekom Baltija ar zīmolu Triatel Latvijas telekomunikāciju tirgū darbojas jau 13 gadus, piedāvājot mobilos bezvadu datu pārraides pakalpojumus.

«Ienākot biržā saskatām iespējas iegūt lielāku atpazīstamību gan klientu, gan potenciālo investoru lokā, savukārt ieguldītājiem ir radīta iespēja netiešā veidā piekļūt un ieguldīt Latvijas telekomunikāciju sektorā,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

AS Telekom Baltija amatpersonu sarakstā reģistrētas izmaiņas, liecina Lursoft dati.

Šā gada 23. jūlijā uzņēmuma padomi atstājis SIA BD 62 un SIA ComformLV īpašnieks Andrejs Pestuns, kurš uzņēmuma padomē darbojās jau kopš 1999. gada augusta.

Uzņēmuma padomei pievienojās SIA Vinest līdzīpašnieks un valdes loceklis Andrejs Kizmans.

2014. gadā Telekom Baltija apgrozīja 4,061 miljonu eiro, kas bija mazāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums pērno gadu aizvadīja ar 540,207 tūkstošu eiro zaudējumiem. Telekom Baltija 2014. gadā bija darba devējs 52 darbiniekiem.

1999. gada augustā dibinātais Telekom Baltija nodrošina telekomunikāciju operatora Triatel darbību.

Piektdien, 9. martā, Satiksmes ministrija parakstīja līgumu ar a/s Telekom Baltija (kas pārstāv Triatel zīmolu) , kas paredz līdz nākamā gada vasarai izveidot platjoslas piekļuvi datu tīkliem lielākajā valsts teritorijas daļā, Db.lv informēja LR Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas Pārvaldes vecākā referente Agnese Kārše.

Līgumu, Nacionālās programmas "Augstas kvalitātes platjoslu tīklu attīstība ģeogrāfiski attālinātajās teritorijās" projekta "Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos" ietvaros, par platjoslas piekļuves punktu izveidi parakstīja Satiksmes ministrijas Valsts sekretārs Jānis Maršāns un a/s Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Mihails Zotovs .

Noslēgtā līguma summa ir 3 908 653,00 lati (bez PVN). No kopējā attiecināmā nacionālās programmas finansējuma 75% sastāda ERAF , 25% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. ERAF un valsts budžeta līdzekļi veido publisko finansējumu, ar kuru 35% apmērā tiks līdzfinansēti komersantu ieguldījumi platjoslu sakaru tīklu izveidē, ar nosacījumu, ka komersantam noteikto mērķu īstenošanai iegulda privātais kapitāls vismaz 65% apmērā. Jāpiezīmē, ka a/s Telekom Baltija projekta kopējās izmaksas ir 15 335 664 lati (ar PVN), kas pārsniedz 65% apmēru.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Kopumā starp Baltijas biržās kotētajiem uzņēmumiem labākos novērtējumus guvuši Igaunijas uzņēmumi, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā secināts finanšu pētniecības kompānijas CE Services un tās Šveices partnera CE Asset Management veiktajā pētījumā, kura mērķis bija noteikt labāko biržā kotēto kompāniju Baltijā un katrā no tās valstīm atsevišķi. Projekta mērķis ir noteikt labākās kompānijas Baltijas akciju tirgū, pamatojoties uz to vēsturiskajiem rezultātiem un pieeju un motivēt citas biržās kotētās kompānijas uzlabot to caurspīdīgumu, finanšu rezultātus un citus aspektus, lai kļūtu par pievilcīgu investēšanas objektu.

Visvairāk – igauņiem

Baltijas labāko kompāniju desmitniekā lielākais īpatsvars ir Igaunijas kompānijām, kuras veido 50 %. Kā skaidro eksperti, tas ir finansiālo rādītāju augstās kvalitātes dēļ. Kopumā vislabākais rezultāts ir Igaunijas fiksēto un mobilo tālruņu pakalpojumu kompānijai Eesti Telekom. Galvenais Eesti Telekom panākums ir augstas kvalitātes finansiālie rādītāji. Eesti Telekom spējis arvien vairāk uzlabot tās augsto pelnītspēju par spīti augošajām izmaksām, uzlabot biznesa modeļa stabilitāti un paaugstināt korporatīvo caurspīdīgumu. Otrajā vietā Igaunijā palika Saku Olletehase, kurš arī Baltijas valstu uzņēmumu kopvērtējumā ieņem otro vietu, bet trešajā - Tallina Kaubamaja, kopvērtējumā ieņemot piekto vietu. Lietuvā uzvarētājs ir TEO LT, kura biznesa modelis ir līdzīgs Eesti Telekom biznesa modelim - kompānija saņēma augstu novērtējumu biznesa modeļa un korporatīvās vadības sadaļā, taču nedaudz atpalika no uzvarētāja sliktāku finanšu rezultātu salīdzinājumā ar Eesti Telekom un Saku Olletehase dēļ. Latvijā vislabāko novērtējumu saņēmis farmācijas uzņēmums Grindeks, tomēr kopējā Baltijas valstu novērtējumā Grindeks ir tikai sestais labākais biznesa modeļa vērtējumā un tā finansiālais stiprums ir vājāks nekā Igaunijas un Lietuvas laureātiem. Otrajā vietā palikusi Latvijas gāze, kas gan kopējā Baltijas valstu kompāniju vērtējumā ieņem tikai 14. vietu, bet trešajā - Latvijas kuģniecība, kura kopējā sarakstā ierindojas tikai 17. vietā.

Ziemeļu valstu telekomunikāciju operators TeliaSonera piedāvā no mazākumu akcionāriem izpirkt tiem piederošās Baltijas telekomunikāciju operatoru Eesti Telekom un TEO LT akcijas, pirmdien paziņojusi TeliaSonera.

TeliaSonera savā piedāvājumā izteikusi, ka tā dotu 93 Igaunijas kronas par akciju, kopumā tā vēlas iegādāties 40% daļas, kas kompānijai nepieder Eesti Telekom. Kopējā piedāvājuma vērtība ir 3.33 miljardi Zviedrijas kronas (227.miljoni latu).

Darījums dotu Eesti Telekom labāku piekļuvi TeliaSonera vienošanās - patentu un zinātības (know-how) licences līgumiem, palīdzot izstrādāt jaunus pakalpojumus par zemāku cenu, norādījis TeliaSonera izpilddirektors Larss Nībergs (Lars Nyberg). Tāpat viņš atzīmējis, ka arī Eesti Telekom būtu ieguvējs, ko uzņēmumam sniegtu TeliaSonera spēcīgais finansiālais stāvoklis.

Šodien visi Baltijas biržu raksturojošie indeksi piedzīvoja vērtības kāpumu. Visstraujāko kāpumu demonstrēja pašmāju – Rīgas biržas OMXR indekss, kura vērtība palielinājās par 2.92 %. Tallinas un Viļņas biržu indeksi šodienas tirdzniecības sesiju noslēdza ar kāpumu par attiecīgi 1.53 % un 2.01 %.

Lielākais tirdzniecības apgrozījums Baltijā bija ar Eesti Telekom vērtspapīriem, kuri 37 darījumos tika tirgoti 16.53 milj. EUR apmērā. Rezultāta Eesti Telekom akcijas cena saruka par 0.31 % līdz 6.33 EUR.

Tikmēr otri tirgotākie vērtspapīri Baltijā šodien bija TEO LT akcijas, ar kurām tirdzniecības apgrozījums bija 587.6 tūkst EUR. TEO LT akcijas vērtība šodien palielinājās par 1.09 % līdz 0.54 EUR.

Jāatgādina, ka zviedru telekomunikāciju gigants TeliaSonera ir izteicis akciju atpirkšanas piedāvājumu abu minēto uzņēmumu (TEO LT un Eesti Telekom) mazākumakcionāriem. Igaunijas valdība, kas ir lielākais Eesti Telekom mazākumakcionārs šim piedāvājumam jau ir piekritusi.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Tuvāko gadu laikā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes holdings SIA Eko Baltija plāno ieguldīt vairākus miljonus latu lielas investīcijas uz eksportu orientētu produktu ražotņu izveidē Latvijā, biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Eko Baltija valdes loceklis Viesturs Tamužs.

Tā būtu jaunas uzņēmumu grupas izveide, un ražotņu skaits tuvāko piecu gadu laikā varētu sasniegt līdz 100 ražotnēm. «Tie būtu vairāki uzņēmumi, kuros gribam multiplicēt savu pašreizējo pieredzi no PET Baltija, Nordic Plast un citiem uzņēmumiem,» stāstīja Tamužs, pagaidām neatklājot, ko plānots ražot.

Ražotnes gandrīz 100% būtu orientētas uz eksportu, jo Latvijas tirgus ir ierobežots, bet tajā pašā laikā Latvija atrodas pasaules lielākajā ekonomiskajā telpā, atzina Tamužs, norādot, ka tas, visdrīzāk, būšot eksports pa sauszemi.

Jaunās ražotnes tiks būvētas un izvietotas Latvijas reģionos, pastāvot iespējamība, ka izmantoti varētu tikt uzņēmumi, kuriem nav gājis tik labi un kuru darbību pārņēmušas bankas, bet pamatuzsvars ir uz jaunu ražotņu izveidi, norādīja Tamužs.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

TeliaSonera panākusi vienošanos ar Igaunijas valdību par Eesti Telekom akciju iegādi, liecina paziņojums Tallinas biržā.

Vienošanās panākta arī par to, ka par Eesti Telekom akcijām šogad tiks izmaksātas papildu dividendes, kā arī saskaņota dividenžu politika nākamajiem trim gadiem.

«Mēs novērtējam valdības lēmumu pieņemt šo piedāvājumu un esam priecīgi par vienošanos, ko esam panākuši. Valdībai bija ļoti profesionāla pieeja piedāvājuma vērtēšanā,» norāda TeliaSonera pārstāvis Pērs Arne Blumkvists.

Šodien Eesti Telekom biržā izsludināja ārkārtas akcionāru sapulci 1. oktobrī un plānus akcionāriem izmaksāt 964 miljonus igauņu kronu (43 miljonus latu) jeb 6.99 kronas (0.31 latu) par akciju.

Papildus dividendes tiks izmaksātas visiem akcionāriem.

Biržā šodien jau dažas minūtes pēc tirdzniecības sākuma Eesti Telekom un Teo LT akciju cena ievērojami pieaugusi.

Eesti Telekom akciju cena palielinājusies par 23.01 % līdz 92 igauņu kronām (4.13 latiem), kopējam apgrozījumam veidojot 2.66 miljonus kronu (119 tūkstošus latu).

Savukārt Teo LT cena pieaugusi par 27.86 % līdz 1.79 litiem (0.36 latiem) un apgrozījums sasniedza 1.67 miljonus litu (340 tūkstošus latu).

Cena pieaugusi saistībā ar Ziemeļvalstu telekomunikāciju operatora TeliaSonera piedāvājumu no mazākumu akcionāriem izpirkt tiem piederošās Baltijas telekomunikāciju operatoru Eesti Telekom un Teo LT akcijas.

Tirdzniecības sesijas sākumā saistībā ar šo paziņojumu Tallinas un Viļņas biržas nolēma apturēt tirdzniecību ar abu kompāniju akcijām, taču pēc tam tirdzniecība atjaunota.

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

Uzņēmums Venta Global Limited iegādājies 265,7 tūkstošu AS Telekom Baltija (Triatel) akciju, kas ir 80.1% no kopējā akciju skaita, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šim lielākais akcionārs bija AS Baltic Telekom.

Venta Global Limited pārstāv Nikolajs Storoževs, kurš ir arī vadošā telekomunikāciju uzņēmuma Lanck Telecom pārstāvis Baltijas valstīs.

Pārējās uzņēmuma akcijas vēljoprojām pieder AS Baltic Telekom.

Abi uzņēmumi plāno cieši sadarboties, lai paaugstinātu uzņēmuma vērtību, kā arī sniegtu vēl labāku servisu un pakalpojumus saviem klientiem, norāda AS Baltic Telekom valdes loceklis Jevgenijs Zolotarevs.

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

AS "Baltic Telekom" tuvākajā laikā saņems Šveices ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma finansējumu investēšanai Baltijas reģiona jaunuzņēmumos, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Sākot ar 2020.gada 1.maiju Ženēvā bāzētais ieguldījumu pārvaldes un investīciju konsultāciju uzņēmums "Maximus Capital" SA izveidos stratēģiskas partnerattiecības ar AS "Baltic Telekom", kuram uzsākts firmas nosaukuma maiņas process uz AS "Baltic Technology Ventures", lai nodrošinātu finansējumu iespējamajām investīcijām Baltijas reģiona tehnoloģiju jaunuzņēmumos/uzņēmumos, kas darbojas mediju, tehnoloģiju, digitālās drošības un citās jomās.

Maximus Capital SA nodrošinās AS "Baltic Telekom" sākotnējo kredītlīniju līdz 500 000 eiro apmērā, savukārt AS "Baltic Telekom" mērķis būs iegūt mazākuma daļas/akcijas iepriekšminētajos uzņēmumos.

Visi ieguldījumi tiks veikti pēc veiksmīgas padziļinātās izpētes un investīciju komitejas lēmumiem.

Telekomunikāciju kompānijas Vodafone Group un Telefonica piedāvājušas Vācijas Deutsche Telekom 6.6 miljardus ASV dolāru par tās mobilo skara operatoru Lielbritānijā T-Mobile, ziņo Financial Times.

Lielbritānijas ceturtā lielākā bezvadu sakaru operatora T-Mobile pārņemšana kompānijām Vodafone un Telefonica nozīmētu par vienu konkurentu mazāk, kas ļautu kompānijām palielināt peļņu valstī. Savukārt Deutsche Telekom tas nozīmētu iziešanu no tirgus, kurā patlaban ir pieci mobilo sakaru operatori, un koncentrēties uz Itāliju un Franciju, kur konkurence ir mazāka.

Šogad maijā Deutsche Telekom vadītājs Renē Obermans norādīja, ka saskata T-Mobile izredzes palielināt tirgus daļu ilgtermiņā.

Notikusi AS «Baltic Telekom» pirmā padomes sēde, kurā par padomes priekšsēdētāju ir ievēlēts Guntis Lauskis, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieci Arta Snipe, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Guntis Lauskis ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē un arī MBA grādu Rīgas Tehniskajā Universitātē. Viņš ir zvērināts advokāts, šobrīd praktizē juridiskajā birojā «Law Office Spridzans», iepriekš praktizējis ZAB «Rektiņa un Mieze». AS «Baltic Telekom» akcijas viņam nepieder.

Arta Snipe ir ir ieguvusi LLM grādu tiesību zinātnēs Rīgas Juridiskajā augstskolā un šobrīd studē doktorantūrā biznesa augstskolā «Turība». Kopš 2016.gada A.Snipe ir zvērinātu advokātu biroja «Amicus Curiae» vadītāja, iepriekš bijusi zvērināta advokāte zvērinātu advokātu biroja »iLAW« partnere. AS »Baltic Telekom« akcijas viņam nepieder.

Andra Rektiņa ir ieguvusi M.LL.P. grādu Humbolta Universitāte Berlīnē un kopš 2010.gada ir zvērināta advokāte ZAB »Rektiņa un Mieze«. AS »Baltic Telekom« akcijas viņam nepieder.