Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir nekavējoties jāpieprasa LTV ģenerāldirektoram Ivaram Beltem atkāpties. Skaidrs, ka to nedarīs politisko partiju ieceltā NEPLP. Skaidrs, ka to nedarīs Saeima, kuras vairākumu apmierina tāda valsts televīzija, kas kalpo valdošajai varai. Ak, mums ir sabiedriskā, nevis valsts televīzija? Piedodiet, bet nav! Mums ir televīzija, kas piesedz lielos blēžus, bet cīnās pret opozīciju, kad tās reitingi pieaug!

Pagājušajā svētdienā televīzijas raidījums De Facto divus sižetus bija veltījis vienas opozīcijas partijas KPV LV reitinga graušanai. Kopumā gandrīz divdesmit minūtes visas sabiedrības apmaksāta ētera laika bija atvēlētas Artusa Kaimiņa, Alda Gobzema un KPV LV diskreditācijai. Tika publiskotas pirms četriem gadiem notikušas sarunas starp privātpersonu Aldi Gobzemu un ierindas Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu brīdī, kad viņš vēl tikko bija ievēlēts par deputātu. Sarunu saturs – ikdienišķa viedokļu apmaiņa, kurai nav nekādas sabiedriskas nozīmes, tā nesatur nekā krimināla, nekā pārsteidzoša. Forma – visticamāk, no izmeklēšanas iestādes nelikumīgi nopludināti ieraksti. Nelikumīgi nopludinātas informācija publiskošanu medijs var pamatot vienīgi ar sabiedrisko nozīmīgumu, piemēram, ja tajā atklājas lielāki noziegumi nekā pats informācijas nopludināšanas fakts. Šajā gadījumā noziegumi Kaimiņa un Gobzema sarunā neatklājas, bet atklājas kārtējais, visticamāk, KNAB darbinieku izdarīts noziegums – operatīvās informācijas nopludināšana un šoreiz bez maskas. Sižetu mērķis - neapšaubāmi KPV LV reitinga graušana pirms vēlēšanām, respektīvi, vēlēšanu ietekmēšana. Specdienesta iejaukšanās demokrātiskas valsts vēlēšanās ir ļoti rupjš likuma pārkāpums. To vajadzētu saprast sabiedriskās televīzijas vadībai, sabiedriskās televīzijas raidījumu veidotājiem. Grūti noticēt, ka viņi to nesaprot. Un, ja viņi to saprot, tad šeit mēs redzam klaju sabiedriskās televīzijas iesaistīšanos vēlēšanu cīņā vienā tās pusē – un tā ir varas partiju puse, kuras pozīcijas apdraud strauji pieaugošā KPV LV popularitāte opozīcijā.

Kanāli Rīga TV24 un Re:TV februārī ir spējuši izpildīt sabiedrisko pasūtījumu, tā šodien, uzklausot revīzijas komisijas ziņojumu, secinājusi Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tās locekļi nolēmuši piešķirt abiem kanāliem finansējumu par februāri, savukārt OTV joprojām neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, tādēļ pagaidām paliek bez finansējuma.

Kā pastāstīja NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, OTV, ko nodrošina SIA Ogres televīzija, pagaidām nav saņēmusi maksājumu arī par janvāri, un nav zināms, kā situācija veidosies tālāk. OTV, kas uzvarēja konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu, nav izpildījusi daudzas nolikuma prasības.

Kā norādīja Dimants, ir noteikts, ka televīzijas izdevumi, izpildot sabiedrisko pasūtījumu, jāpārskaita no atsevišķa konta, kas nav ticis izdarīts. No citiem kontiem pārskaitītu naudu NEPLP neatmaksā. Padomei nav pārliecības, vai sižeti, kas tiek rādīti, patiešām atbilst sabiedriskā pasūtījuma izpildei, turklāt OTV joprojām nav bijusi spējīga izveidot televīzijas programmu un joprojām nav skaidrības arī par kanāla kopējo saturu. Tiesa, patlaban OTV ir iesniegusi papilddokumentus par februāri, kuri tiks vērtēti.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuriem šogad ir atvaļinājums, to ir izmantojuši mājas vai dārza darbu apdarīšanai. Šādu iezīmi uzrāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia 2007.gada jūlijā veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumu izmanto vasarā: 46 % no visiem aptaujātajiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka atvaļinājumu izmanto tieši šajā siltajā gadalaikā.

Vairāk kā trešā daļa iedzīvotāju, kuriem šogad ir atvaļinājums, to pavadījuši vai plāno pavadīt, apdarot mājas vai dārza darbus (36 %). Nākamā izplatītākā atvaļinājuma pavadīšanas nodarbe ir atpūta ārpus pilsētas kopā ar ģimeni vai draugiem (29 %). Caurmērā katrs ceturtais atvaļinājumā gājējs šī gada atvaļinājumam nebija izdomājis konkrētu tā pavadīšanas plānu un tāpēc atzina, ka nedarīšot neko vai vienkārši atpūtīšoties (26 %). Nedaudz biežāk kā katrs piektais atvaļinājuma baudītājs bija nolēmis apciemot radus (23 %). Arī ceļojumos doties bija nolēmusi apmēram piektā daļa atvaļinājuma izmantotāju: 21 % iedzīvotāju bija ieplānojuši apceļot Latviju, 19 % - doties ceļojumā uz ārzemēm.

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Turpinot agresīvu kampaņu, kuras ietvaros cīnās par autortiesību aizstāvību, popa zvaigzne Prince gatavojas tuvāko dienu laikā uzsākt vairākus tiesas procesus trīs pasaules valstīs, to skaitā arī pret failu apmaiņas mājaslapu Pirate Bay, ziņo Cnet.

Pārējie tiesas procesi notiks Francijā, kur likumdošana nav labvēlīga autortiesību aizstāvjiem, un Zviedrijā, kur ir bāzēts Pirate Bay.

Tāpat Prince nolēmis arī uzsākt lietas pret kompānijām, kuras reklamējas Pirate Bay mājaslapā. Lielākā daļa kompāniju, kas reklamējas šajā mājaslapā, atrodas Izraēlā, apgalvo kompānijas Web Sheriff prezidents Džons Giakobi (John Giacobbi).

Prince uzskata, ka personas, kuras dibinājušas Pirate Bay, saņem peļņu no dažādu mākslinieku darbiem, par ko šo darbu autori nesaņem nekādu atlīdzību. Pirate Bay mēnesī no reklāmām saņem apmēram 70 000 USD.

Pēc domstarpību risināšanas vairāku mēnešu garumā Lattelecom un TV3 Latvia piektdien panākuši vienošanos par TV3 iekļaušanu Lattelecom Interaktīvajā televīzijā, Diena.lv apliecināja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Piektdien parakstīts līgums, saskaņā ar kuru naktī uz 9.janvāri Lattelecom Interaktīvajā televīzijā tiks iekļauts arī kanāls TV3.

Līgums attiecas arī uz TV3+ un TV6, kuru translācija tiks uzsākta līdz februārim.

Tāpat TV3 atgādina, ka raidorganizācija ir pieņēmusi lēmumu vēl 2010.gadā palikt analogajā apraidē, lai kanāla uztveršanai nav nepieciešama dekodera iegāde.

Db jau vēstīja, ka naktī uz pērnā gada 22.jūliju Lattelecom interaktīvās TV klientiem tika pārtraukta TV3 translācija.

«Diemžēl esam spiesti uz laiku pārtraukt kanāla TV3 translēšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā,» nožēlu Db pauda Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele, paskaidrojot, ka galvenais iemesls šādam lēmumam bija TV3 ieceres pieprasīt naudu par satura demonstrēšanu.

Šā gada 12.novembrī tiks pasniegta ikgadējā Autortiesību bezgalības balva, informēja autoru biedrības AKKA/LAA projektu vadītāja Signe Valtiņa.

Autoru biedrības AKKA/LAA (Autortiesību komunicēšanās un konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība) balvu iegūs autori, kuru darbi pagājušajā gadā tikuši visvairāk izmantoti visdažādākajos veidos. Autoru darbu bezgalīgo izmantošanas iespēju dēļ balva ieguvusi Autortiesību bezgalības balvas nosaukumu. Autortiesību bezgalības balvu pasniegs jau devīto reizi.

Šogad kategorijā radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk skanējušais skaņdarbs balvu saņems teksta autors un komponists Aigars Grauba par 1988. gada dziesmas Ziemeļmeita atdzimšanu, teksta autors Igors Linga un komponists Gvido Linga saņems balvu par dziesmu Spārni, savukārt komponists Mārtiņš Freimanis un teksta autors Lauris Reiniks par dziesmu Sirds sadeg neparasti.

28.08.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi jūlija televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. TNS Latvia Adex projekta vadītāja Inese Vēvere komentē, ka, kā jau tika prognozēts, jūlijā bija vērojams tradicionālais mediju reklāmas tirgus apjomu kritums - TV, presē un radio reklāmas apjoms samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada jūlijā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar jūniju, ir krities par 12 %. Attiecīgi jūlijā tika reģistrēti 2,09 miljoni cm², bet jūnijā - 2,37 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada jūlijā presē reģistrēti 14 663 reklāmas gadījumi, kas ir par 2 % vairāk nekā 2006.gada jūlijā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 14 342 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) jūlijā bijuši: Tele2, Elkor, Maxima, Bite, LMT, L’Oreal, Cellxl.lv, DNB Nord, Rebus, Mono M. Reklamētākās markas presē – Maxima, DNB Nord, Tele2.

Televīzija

Televīzijā jūlijā, salīdzinot arī jūniju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 19 %. Jūlijā televīzijā noraidītas 39,5 tūkstoši minūtes, bet jūnijā – 48,7 tūkstoši minūtes reklāmas.

Šā gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā, presē un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums.

Televīzijā augustā, salīdzinot ar jūliju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 7%. Jūlijā televīzijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst, liecina TNS Latvia dati. Uzņēmuma Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā reklāmas apjoma samazinājums pret jūliju ir novērojams gandrīz katru gadu, jo vasaras pēdējā mēnesī reklāmdevēji TV izvieto mazāk reklāmas, jo cilvēki daudz vairāk laika pavada ārpus mājām. Šogad gan šis kritums ir mazāk izteikts nekā pērn.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits augustā bija 100,17 tūkst., kas ir par 9% vairāk nekā pērnā gada augustā. Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 11% lielāks. Augustā televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter&Gamble, Tele2, Henkel, Reckitt Benckiser un Bite. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā –Zelta zivtiņa, Maxima, Tele2, Danone un Bite.

Februārī, salīdzinot ar janvāri presē, televīzijā un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, liecina TNS Latvia dati.

Televīzijā februārī, salīdzinot ar janvāri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 27%. «Līdzīgas reklāmu apjoma izmaiņas ir novērojamas katru gadu,» norāda TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Februārī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija: Henkel, Procter&Gamble, Reckitt Benckiser, Danone un LMT. Reklamētākie zīmoli televīzijā: Danone, Zelta Zivtiņa, O!Karte, Coca-Cola un Maxima.

Savukārt reklāmas apjoms presē februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, ir pieaudzis par 27%, kas tāpat kā televīzijā ir skaidrojams ar sezonas īpatnībām.

Rīgas apraides zonā Virszemes televīzijas testa režīmā sāk raidīt jauns reģionālais bezmaksas kanāls – Rīgas apriņķa ziņu kanāls.

Rīgas apriņķa ziņu kanāla saturu veidos līdzšinējā Ģimenes TV, kas līdz šim analogajā ēterā bija skatāma Jūrmalā, Babītes un Engures novados, Ogres televīzija un Latvijas Ziņu Kanāls.

Šobrīd kanāls darbojas testa režīmā, un šajā periodā reģionālās televīzijas savstarpēji pielāgojas, veidojot saturu un sadalot kopīgo raidlaiku. Lattelecom testa periodā nevienai no reģionālajām televīzijām neprasot samaksu par apraides nodrošināšanu.

Šis ir piektais reģionālais kanāls, kas uzsācis apraidi ciparu formātā un Virszemes TV skatītājiem attiecīgajā reģionā skatāms bez maksas.

Šobrīd Virszemes TV testa režīmā raida Vidzemes televīzija, Latgales reģionālā televīzija, Vidusdaugavas televīzija un Ventspils televīzija sadarbībā ar pārējām Kurzemes televīzijām.

Reklāmas apjomu palielināšanās esot katru rudens sezonu novērojama tendence un paredzams, ka liels reklāmas apjoms saglabāsies vēl arī novembrī, bet piedzīvos kritumu decembrī, prognozē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Šī gada oktobrī presē, televīzijā un radio, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, televīzijā, novērojams reklāmas apjoma pieaugums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Televīzijā šī gada oktobrī raidīti 46,04 tūkst. reklāmas minūšu, kas ir par 15% vairāk nekā pērn oktobrī. Kopumā pagājušajā mēnesī reģistrēts 121,3 tūkst. reklāmu, kas ir par 10% vairāk nekā septembrī.

Oktobrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Tele2, Procter&Gamble, Henkel, LMT un Maxima, bet reklamētākie zīmoli televīzijā – Zelta Zivtiņa, Tele2, Maxima, Danone un Okarte.

Oktobra mēnesī presē, televīzijā un radio bija vērojams reklāmas apjomu kāpums, liecina Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia dati. Reklamētākās nozares oktobrī bija: sakari, elektronika un datortehnika, reklamētākās markas presē – Parex, Zelta Pluss un Hansabanka.

Reklāmas apjoms presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2006. gada septembri, ir pieaudzis par 25 % . Attiecīgi oktobrī tika reģistrēti 2,88 miljoni cm², bet septembrī - 2,31 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada oktobrī presē reģistrēti 17 187 reklāmas gadījumi, kas ir par 2 % vairāk nekā 2005.gada oktobrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 16 869 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) oktobrī bijuši Parex, LMT, Elkor, Hansabanka, Bite, Tele2, Reaton, Baltkom, Stockmann, Berren. Reklamētākās markas presē – Parex, Zelta Pluss un Hansabanka.

Attiecinot SIA Latvijas Televīzija (LTV) pārskata gada programmu raidstundu skaitu pret LTV kopējiem izdevumiem, vienas stundas izmaksas 2012. gadā valsts televīzijā sasniegušas 869 latus, kas ir par 19 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats.

Pērn SIA Latvijas Televīzija apgrozījusi 10,5 miljonus latu, savukārt uzņēmuma zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidoja 197,7 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, LTV apgrozījums audzis par 6,7%. Pagājušajā gadā 69% no LTV kopējiem ieņēmumiem jeb 7,7 milj. Ls bija valsts budžeta dotācija un, salīdzinot ar 2011. gadā, pērn dotācijas apmērs palielināts līdz 700 tūkstošiem Ls.

SIA Latvijas Televīzija reģistrēta 1992. gadā, un tās pamatkapitāls veido 3,39 miljonus latu. Uzņēmuma valdē strādā valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, kā arī valdes locekļi Māris Skujiņš un Sergejs Ņesterovs. Kopumā LTV strādā aptuveni 450 darbinieki.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi augusta televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Pēc jūlijā konstatētā mediju reklāmas tirgus apjomu krituma, augustā bija vērojams TV reklāmas apjomu kāpums, savukārt presē un radio reklāmas apjoms samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šā gada augustā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar jūliju, ir krities par 9 %. Attiecīgi augustā tika reģistrēti 1,89 miljoni cm², bet jūlijā - 2,09 miljoni cm² reklāmas.

Šā gada augustā presē reģistrēti 14 977 reklāmas gadījumi, kas ir par 5 % mazāk nekā 2006.gada augustā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 15 842 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) augustā bijuši: Elkor, Bite, LMT, Rebus, L’Oreal, Cellxl.lv, Maxima, Procter & Gamble, Express Tours, DNB Nord. Reklamētākās markas presē – Podium, Maxima, Garnier.

Televīzija

Aprīļa mēnesī TV un presē reklāmas apjomu pieaugums turpinājās, savukārt radio nedaudz samazinājās, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotie dati.

Reklāmas apjoms šī gada aprīlī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar martu, ir pieaudzis pavisam nedaudz – par 0,3 %. Attiecīgi aprīlī tika reģistrēti 2,59 miljoni cm², bet martā - 2,58 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada aprīlī presē reģistrēti 15 832 reklāmas gadījumi, kas ir par 1 % vairāk nekā 2006.gada aprīlī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 15 679 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) aprīlī bijuši: LMT, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, L’Oreal, DNB Nord, Stockmann, Parex, Tele2, Maxima, Lattelecom, Berren. Reklamētākās markas presē – Viens ceļš, 11 skatieni...; DNB Nord, Stockmann.

Šī gada martā, salīdzinot ar šī gada februāri, reklāmas apjomi pieauguši visos Latvijā pārstāvētajos medijos, pie kam visvairāk reklāmas apjomi palielinājušies presē - par 25%, informē mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Prese

Reklāmas apjoms 2008. gada martā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2008.gada februāri, ir pieaudzis par 25%. Attiecīgi martā tika reģistrēti 2.28 miljoni cm², bet februārī - 1,83 miljoni cm² reklāmas.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākā projektu vadītāja Inese Vēvere norāda, ka šī gada martā presē reģistrēti 12 543 reklāmas gadījumi, kas ir par 24 % mazāk nekā 2007.gada martā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 16 486 reklāmu.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) martā bijuši: Tele2, L’Oreal, Bite, LMT, Maxima, Renault, Hansabanka, Elkor, Sirowa, BDG. Reklamētākās markas presē –Tele2, Maxima, Hansabanka.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi decembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Decembrī mediju reklāmas tirgū preses un TV reklāmas apjoms samazinājās, savukārt radio tie nedaudz pieauga.

Prese

TNS Latvia Adex projekta vadītāja Inese Vēvere norāda, ka reklāmas apjoms 2007. gada decembrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar novembri, ir sarucis par 24 %. Attiecīgi decembrī tika reģistrēti 2,36 miljoni cm², bet novembrī - 3,12 miljoni cm² reklāmas.

2007. gada decembrī presē reģistrēti 12 436 reklāmas gadījumi, kas ir par 13 % mazāk nekā 2006.gada decembrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 14 373 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) decembrī bijuši: LMT, Tele2, Maxima, Philips Latvia, Parex, Rietumu banka, DNB Nord, Hansabanka, Rimi, Rebus. Reklamētākās markas presē – Okarte, Maxima, Parex.

Reklāmas apjoms presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2006. gada oktobri, novembrī samazinājās par 8 %, liecina TNS Latvia dati. Apjomu kritums daļēji skaidrojams ar novembra beigās rīkoto NATO sanāksmi, kuras laikā netika izdoti lielākie preses izdevumi.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi novembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Novembra mēnesī presē, televīzijā un radio bija vērojams neliels reklāmas apjomu kritums, informēja TNS Latvia mārketinga vadītāja Laura Briča.

Reklāmas apjoms presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2006. gada oktobri, ir samazinājies par 8 %. Attiecīgi novembrī tika reģistrēti 2,65 miljoni cm², bet oktobrī - 2,88 miljoni cm² reklāmas. Kā norāda TNS Latvia Adex projekta vadītāja Inese Vēvere, tad apjomu kritums daļēji skaidrojams ar novembra beigās rīkoto NATO sanāksmi, kuras laikā netika izdoti lielākie preses izdevumi. Līdz ar to daļa reklāmas netika nopublicēta.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi oktobra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Oktobrī mediju reklāmas tirgū turpinājās TV, preses un radio reklāmas apjomu kāpums.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada oktobrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar septembri, ir pieaudzis par 14 %. Attiecīgi oktobrī tika reģistrēti 2,89 miljoni cm², bet septembrī - 2,53 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada oktobrī presē reģistrēti 16 974 reklāmas gadījumi, kas ir par 1 % mazāk nekā 2006.gada oktobrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 17 187 reklāmām. Tas liecina, ka reklāmas kļuvušas lielākas un aizņem vairāk laukuma, bet to skaits ir mazāks.Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) oktobrī bijuši: Parex, Tele2, DNB Nord, Bite, Maxima, Reaton, L’Oreal, Auto Halle, Procter & Gamble, Hansabanka. Reklamētākās markas presē – Parex, Maxima, Tele2.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi septembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Septembrī mediju reklāmas tirgū turpinājās TV un preses reklāmas apjomu kāpums, savukārt radio reklāmas apjoms nedaudz samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada septembrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar augustu, ir pieaudzis par 34 %. Attiecīgi septembrī tika reģistrēti 2,53 miljoni cm², bet augustā - 1,89 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada septembrī presē reģistrēts 15 461 reklāmas gadījums, kas ir par 5 % mazāk nekā 2006.gada septembrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 16 243 reklāmām. Tas liecina, ka reklāmas kļuvušas lielākas un aizņem vairāk laukuma, bet to skaits ir mazāks.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) septembrī bijuši: Bite, LMT, L’Oreal, Maxima, Elkor, Parex, Hansabanka, Rimi, Lattelecom, Tele2. Reklamētākās markas presē – Maxima, Parex, Podium.

Lai gan konkurence ir liela, kosmētikas un sadzīves ķīmijas izplatītājam Henkel Latvia krīzes laikā nav mazinājies apgrozījums, un šogad uzņēmums plāno nelielu izaugsmi, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Vācijas koncerns Henkel nodarbojas ar kosmētikas, tīrīšanas līdzekļu un celtniecībai nepieciešamo saistvielu ražošanu un izplatīšanu. Pirmos divus Baltijā izplata Henkel Latvia, kuru apgrozījums esot bijis apmierinošs, savukārt igauņi ražo un tirgo celtniecības materiālus un to realizācija izvērsusies necerēti veiksmīga.

«Tirgu samazināšanās nav gājusi secen arī mūsu biznesam. Tiesa gan, neesam tik ļoti skarti kā automašīnu tirgotāji vai bankas. Cilvēki vēl joprojām mazgā matus un veļu, bet tirgus attīstība ir negatīva. 2009. gadā spējām palielināt apgrozījumu, un 2010. gadā bijām tajā pašā līmenī. Tas ir ļoti apmierinoši. Ja salīdzinām sevi ar konkurentiem, neviens cits nav bijis tik veiksmīgs,» apgalvo Henkel Latvia direktors Guntars Zālītis.

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.