Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 67 069.53 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums samazinājās par 580 794.90 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju samazinājās par 388 695.33 Ls līdz 60 847.41 Ls. Lielāko ieguldījumu vērtspapīru tirgus apgrozījumā šodien deva SAF Tehnikas akcijas, ar kurām šodien tika noslēgti darījumi 41 859.05 Ls apjomā. Apgrozījums ar akcijām veidoja 62.41% no kopējā vērtspapīru tirgus apgrozījuma.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir samazinājusies par 1.72 % līdz 255.46 punktiem, savukārt akciju cenu indekss RICI ir noslīdējis par 0.29 % līdz 603.15 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 57 darījumi, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 16 552.30 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 11 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 48 640.73 Ls. Šodien 3 tiešajos darījumos tika tirgoti vērtspapīri 1 876.50 Ls vērtībā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijām. 14 darījumos tirgoja 20 432 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien pieauga par 3.33 % jeb par 1 santīmu, līdz 0.31 Ls.

Viena no lielākajām ātro sūtījumu sabiedrībām Baltijas reģionā Venipak Lietuvas galvaspilsētā Viļņā būvēs jaunu un inovatīvu 10 000 m2 lielu terminālu. Sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks saka, ka jauna termināla būvniecība maksās gandrīz 10 miljonus eiro. Jaunais termināls aizņems 2,6 ha lielu zemes platību. Terminālu paredzēts atklāt 2020. gada beigās.

“Jaunais termināls apkalpos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sūtījumus uz Poliju un Vāciju. Šis termināls mums ļaus strādāt daudz elastīgāk, efektīvāk un vēl kvalitatīvāk. Uz jauno ēku tiks pārcelta arī Venipak administrācija”, saka J. Šablinsks.

Venipak vadītājs stāsta, ka jaunais termināls bija nepieciešams attīstībai Austrumeiropā un Baltijas reģionā: “Šajā gadā atvērām savas struktūrvienības un sākām darbu Polijā, Vācijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Honkongā, Igaunijā un Latvijā sāka strādāt pa jaunam terminālam, atjauninājām un paplašinājām četrus terminālus Lietuvā, pa vienam terminālam Latvijā un Igaunijā. Īstenojam attīstību plašā mērogā, tāpēc jauns termināls Viļņā bija nepieciešams. Ceru, kas tas palīdzēs mums vēl vairāk palielināt apkalpojamo sūtījumu daudzumus.”

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Uz a/s Termināls "Vecmīlgrāvis" akcionāru pilnsapulci, kas notiks 11. janvārī uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 1 415 552 akcijas, kas ir 82.92% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 1 707 200 akcijas. A/s Termināls "Vecmīlgrāvis" apmaksātais pamatkapitāls ir 1 712 000Ls.

A/s Termināls "Vecmīlgrāvis" lielākie publiskās emisijas akcionāri

Informācija sagatavota, izmantojot Latvijas Centrālā depozitārija materiālus.

A/s Ventspils nafta un starptautiskā naftas un gāzes korporācija Vitol ir

noslēgušas darījumu, kura rezultātā Vitol sabiedrība Euromin Holdings (Cyprus) Limited ir iegādājies 49% a/s Ventspils nafta meitas sabiedrības naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmuma SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu, Db.lv informēja A/s Ventspils nafta preses sekretāre Gundega Vārpa.

A/s Ventspils nafta un Euromin Holdings darījums paredz, ka par SIA Ventspils

nafta termināls 49% kapitāla daļām tiek maksāti 90 miljonu ASV dolāru. Vitol no

savas puses garantē arī kravu piegādes terminālim vai finansiālu kompensāciju,

ja termināļa noslodze netiek nodrošināta nepieciešamajā apjomā, kā arī fiksētus

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrības SIA Ventspils nafta termināls dalībnieku sapulce ir apstiprinājusi SIA Ventspils nafta termināls statūtus jaunā redakcijā, saskaņā ar izmaiņām uzņēmuma īpašnieku struktūrā attiecīgi mainot arī termināļa pārvaldes sistēmu un ievēlot uzņēmuma vadību jaunā sastāvā, Db.lv informēja AS Ventspils nafta preses sekretāre Gundega Vārpa.

Šīs izmaiņas ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Saskaņā ar statūtu grozījumiem par optimālāko pārvaldes modeli kopuzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, kurā kopš marta 51% kapitāla daļu pieder a/s Ventspils nafta, bet 49% – starptautiskā naftas transportēšanas konsorcija Vitol meitas sabiedrībai Euromin Holdings (Cyprus) Limited, izvēlēta dalībnieku sapulces pārraudzība pār valdi četru cilvēku sastāvā.

Atbilstoši šiem statūtu grozījumiem ievēlēta SIA Ventspils nafta termināls jaunā valde, kurā turpmākos trīs gadus strādās līdzšinējais valdes loceklis un ģenerāldirektors Rolands Kalniņš, līdzšinējais SIA Ventspils nafta termināls padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs, kā arī Vitol puses pārstāvji – Roberts Mērija Viljams Džozefs Šarlote Nijsts (Robert Marie William Joseph Charlotte Nijst) un Eriks Stīvens Ārnolds (Eric Steven Arnold). SIA Ventspils nafta termināls valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts R.Kalniņš, kurš termināla saimniecisko darbību vadījis jau gandrīz četrus gadus.

Aizsardzības ministrija nodevusi apsaimniekošanā LSEZ SIA DG termināls teritoriju Liepājas ostā.

Teritorija, kas nodota apsaimniekošanā, ir Karostas kanāla dienvidu pusē starp 25. un 26. piestātni, kur agrāk atradās padomju armijas naftas bāze ar pazemes naftas rezervuāriem un kas pēdējo 20 gadu laikā nav izmantota saimnieciskai darbībai.

Saglabājušās inženiertehniskās būves no padomju gadiem ir nolietojušās un, visticamāk, arī bojātas. Db.lv rakstīja, ka tur palikušie naftas produkti, mainoties gruntsūdens līmenim, Karostas kanālā rada piesārņojumu. Jaunais teritorijas apsaimniekotājs sola situāciju mainīt.

«Te ir redzams pierādījums tam, ja teritorija netiek apsaimniekota, tas rada zināmas problēmas. Es domāju, ka Aizsardzības ministrija ir spērusi pareizu soli un vienojusies ar DG terminālu par šīs teritorijas apsaimniekošanu un sakārtošanu,» darījumu komentē LSEZ pārvaldnieks Guntas Krieviņš.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada pirmajos piecos mēnešos ir turpinājusi kāpināt kravu pārkraušanas apjomu, kurš salīdzinājumā ar analogu periodu 2006.gadā šogad janvārī-maijā pieaudzis jau par 2,9 miljoniem tonnu. SIA Ventspils nafta termināls minētajā periodā 2007.gadā pārkrāvusi 5,5 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, kas terminālim tiek piegādāti pa dzelzceļu, jūru un dīzeļdegvielas cauruļvadu.

4 miljonus tonnu kopējā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauto kravu īpatsvarā veido dīzeļdegviela, kas uzņēmumam tiek piegādāta gan pa naftas produktu cauruļvadu, gan dzelzceļu un jūru. Vairāk nekā 0,9 miljonu tonnu apjomā 2007.gada janvārī-maijā pārkrauts autobenzīns, kurš uz SIA Ventspils nafta termināls tiek transportēts gan pa dzelzceļu, gan jūru, un nepilnu 0,5 miljoni tonnu apmērā - nafta, kuru terminālim piegādā pa jūru.

Kravu apjoma palielinājums SIA Ventspils nafta termināls skaidrojams gan ar 2007.gada sākumā veiksmīgi uzsākto dīzeļdegvielas pieņemšanu no naftas produktu cauruļvada, gan arī sekmīgo sadarbību ar a/s Ventspils nafta akcionāru un SIA Ventspils nafta termināls līdzīpašnieku starptautiskā naftas tirdzniecības konsorcija Vitol Group uzņēmumu Euromin Holdings (Cyprus) Limited.

SIA GI Termināls gatavojas Liepājas ostā attīstīt naftas produktu terminālu, jau šogad ieguldot 728 tūkstošus latu.

No kopējā investīciju apojoma 453 tūkstošus latu paredzēts ieguldīt modernajās tehnoloģijās, norādīts uzņēmuma biznesa plānā, ko GI termināls iesniedzis Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdei. LSEZ valde nolēma piešķirt SIA GI Termināls Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu.

SIA GI Termināls ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā 2010.gada 1.jūnijā. Tās pamatkapitāls ir 413 tūkstoši latu, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Kisiels, īpašniece - Honkongas kompānija Asian Pacific International Development Company Limited. Iesniegtais SIA GI Termināls biznesa plāns ir sastāvdaļa projektam, kura mērķis ir ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības atlaižu palīdzību straujāk attīstīt jau esošo naftas produktu terminālu. SIA GI Termināls sola 2010. gadā izveidot 15 darba vietas, bet 2011.gadā vēl papildus 3 darba vietas.

Pagājušajā gadā AS Ventspils nafta meitassabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis kopumā 11.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Tradicionāli lielāko kravu īpatsvaru veido pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela – 8.7 miljoni tonnu, pa dzelzceļu transportētais dažādu marku benzīns – 1.4 miljoni tonnu un naftas un naftas produkti, kas pieņemti no jūras, - 1.1 miljons tonnu.

«Globālās ekonomikas notikumi, pēdējo mēnešu nelabvēlīgā pasaules naftas tirgus konjunktūra un starptautiskā konkurence tranzīta nozarē, protams, ir ietekmējusi un turpina ietekmēt SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus, taču uzņēmums pērn spējis nodrošināt stabilu naftas un naftas produktu pārkraušanas apjoma līmeni virs desmit miljonu tonnu atzīmes - 2006.gadā tas sasniedza tikai 5.7 miljonus tonnu, bet no biznesa viedokļa īpaši veiksmīgajā 2007.gadā – 13.3 miljonus tonnu,» uzsver SIA Ventspils nafta termināls valdes loceklis un ģenerāldirektors Ronalds Okers. SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus 2008.gadā vairāku mēnešu garumā ietekmēja arī maģistrālā naftas produktu cauruļvada Polocka-Ventspils remonts Baltkrievijas teritorijā, kā rezultātā samazinājās dīzeļdegvielas plūsma Ventspils virzienā.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada pirmajā pusgadā ir pārkrāvusi jau tuvu 7 miljoniem tonnu naftas un naftas produktu, arī jūnijā turpinot šā gada laikā vērojamo pārkraušanas apjoma pieauguma tendenci.

2007.gada janvārī-jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti kopumā vairāk nekā 6,7 miljoni tonnu naftas un naftas produktu, kas uz termināli transportēti pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru, jeb par 3,6 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā pirms gada.

2007.gada pirmajos sešos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 4,7 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, 1,1 miljons tonnu dažādu marku autobenzīna, kas transportēts pa dzelzceļu, bet no jūras SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 0,9 miljoni tonnu naftas un naftas produktu.

Šā gada jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,3 miljoni tonnu naftas un naftas produktu - pa dzelzceļu piegādātie 0,8 miljoni tonnu dīzeļdegvielas un 0,2 miljoni tonnu benzīna, kā arī šā gada laikā lielākais pa jūras ceļu transportēto naftas un naftas produktu kravu apjoms - gandrīz 0,3 miljoni tonnu. Lielāko īpatsvaru jūnijā pa jūru saņemto kravu apjomā veido nafta - nepilnus 0,2 miljonus tonnu.

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 404 834.53 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums samazinājās par 1 285 866.61 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju ir pieaudzis par 17 158.49 Ls sasniedzot 58 479.00 Ls. Lielāko ieguldījumu akciju tirgus apgrozījumā deva Hipotēku bankas AK sērijas ķīlu zīmes, ar kurām šodien tika noslēgti darījumi 199 880.00 Ls apjomā.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir samazinājusies par 0.26 % līdz 222.30 punktiem, savukārt akciju cenu indekss RICI ir pieaudzis par 1.00 % līdz 423.67 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 51 darījums, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 22 555.12 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 10 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 173 358.36 Ls. Šodien 5 tiešajos darījumos tika tirgoti vērtspapīri 208 921.05 Ls vērtībā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Latvijas Kuģniecības akcijām. 7 darījumos tirgoja 4 800 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien samazinājās par 2.70 % jeb par 1 santīmu, līdz 0.36 Ls.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 1 506 323.44 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums palielinājās par 821 287.87 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju ir pieaudzis par 105 552.77 Ls sasniedzot 759 972.51 Ls. Lielāko ieguldījumu vērtspapīru tirgus apgrozījumā šodien deva Valsts 1 gada parādzīmes. Ar tām šodien tika noslēgti darījumi 614 500.00 Ls apjomā. Apgrozījums ar šiem vērtspapīriem veidoja 40.79% no kopējā vērtspapīru tirgus apgrozījuma.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir samazinājusies par 2.05 % līdz 257.91 punktam, savukārt akciju cenu indekss RICI ir noslīdējis par 0.82 % līdz 592.06 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 44 darījumi, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 15 604.12 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 24 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 1 490 719.32 Ls.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Ventspils naftas akcijām. 7 darījumos tirgoja 1 234 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien samazinājās par 1.27 % jeb par 2 santīmiem, līdz 1.56 Ls.

Ar Rīgas transporta flotes akcijām šodien tika veikti 5 darījumi, kuros tirgoja 9 532 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien nemainījās un bija 0.19 Ls.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 3 356 204.59 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 94 199 865.17 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 542 darījumi, kuros tirgoja 2 056 061 akciju Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 137 un samazinājušies par 3 780 609 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Anyksciu Vynas akcijas, kuru vērtība palielinājās par 3.45%, sasniedzot 0.30 LTL. Siauliu Bankas akciju cena šodien palielinājās par 3.33%, sasniedzot 1.24 LTL. Klaipedos Transporto Laivynas akciju cena šodien palielinājās par 2.94%, sasniedzot 0.35 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Invalda akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.26%, līdz 2.70 LTL.Zemaitijos Pienas akciju cena šodien samazinājās par 1.33%, līdz 22.20 LTL.Dvarcioniu Keramika akciju cena šodien samazinājās par 1.18%, līdz 4.20 LTL.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls, kurā 49% kapitāla daļu pieder starptautiskā koncerna Vitol uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited, sākusi mazuta rezervuāru parka celtniecības iespēju izpēti termināļa esošajā teritorijā. Lai noskaidrotu un izanalizētu visus būtiskos aspektus mazuta pieņemšanas, uzglabāšanas un pārkraušanas nodrošināšanā, SIA Ventspils nafta termināls ir uzsācis potenciālā rezervuāru parka būvniecības ietekmes uz vidi novērtējumu.

Saskaņā ar pašreizējiem plāniem SIA Ventspils nafta termināls teritorijā, iespējams, tiks uzbūvēti trīs mazuta uzglabāšanas rezervuāri ar katra rezervuāra atsevišķo ietilpību - 45 000 kubikmetru, kā arī jauna sūkņu stacija, paralēli rekonstruējot un no jauna aprīkojot citas iekārtas, kas būtu nepieciešamas mazuta pieņemšanai, uzglabāšanai un iekraušanai tankkuģos.

Mazuta rezervuāru parka iespējamā celtniecība, tāpat kā līdzšinējie SIA Ventspils nafta termināls objekti, notiktu atbilstoši modernākajām videi un cilvēkiem maksimāli labvēlīgām tehnoloģijām.

Vitol augstas amatpersonas iepriekš vairākkārt atzinīgi novērtējušas SIA Ventspils nafta termināls attīstības pesrpektīvas, norādot uz tā darbības iespēju paplašināšanas augsto potenciālu Vitol starptautiskās struktūras kontekstā. Vitol grupas uzņēmumu 2006.gada kopējais apgrozījums sasniedzis 114 miljardus ASV dolāru. Kompānijas pamatdarbība ir naftas un naftas produktu transportēšana un tirdzniecība, tā nodarbojas arī ar naftas pārstrādi, pārvalda pārkraušanas termināļus un pārsūknēšanas cauruļvadus.

Šā gada piecos mēnešos akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis vairāk nekā 5.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu jeb par 0.1 miljonu tonnu vairāk nekā analogā periodā 2007.gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Šā gada piecos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls pārkrauto kravu struktūrā 4.4 miljonus tonnu veido pa naftas produktu cauruļvadu un dzelzceļu piegādātā dīzeļdegviela, 0.6 miljonus tonnu - pa dzelzceļu transportētais dažādu marku autobenzīns un 0.5 miljonus tonnu - nafta un naftas produkti, kas atvesti pa jūras ceļu. Vairāk nekā 0.1 miljons tonnu ir pa dzelzceļu piegādātie cita veida naftas produkti.

Maijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis 0.9 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Kravu apjoms SIA Ventspils nafta termināls pakāpeniski audzis kopš 2007.gada, kad uzņēmums atsāka dīzeļdegvielas pieņemšanu no naftas produktu cauruļvada un uzsāka pilnvērtīgu sadarbību ar AS Ventspils nafta un SIA Ventspils nafta termināls līdzīpašnieku starptautiskā naftas un gāzes konsorcija Vitol Group uzņēmumu.

18. jūlijā DG Termināls rīkotajā preses konferencē Liepājas uzņēmums informēja, ka VID publiskotā informācija par šī gada 3. maijā aizturētajām 62 cisternām ar naftas produktiem kā lielāko līdz šim aizturēto degvielas kontrabandu Baltijā Latvijas valstij radījusi zaudējumus 400 000 latu vērtībā.

Konfiscētie naftas produkti izsolē tika pārdoti kompānijai East West Transit kā zemas kvalitātes benzīns, taču pēc pieaicinātā eksperta veiktajām analīzēmnaftas produkts nav benzīns, norāda DG Termināls.

DG Termināls direktors Aivars Millers Db.lv norādīja, ka, salīdzinot naftas produkta VID veikto analīžu rezultātus un Eiropas Savienības (ES) benzīna ķīmiskā satura prasības, var secināt, ka izsolē pārdotais naftas produkts nav benzīns. Pārdotā naftas produkta rādītāji bija zem ES minimālajiem rādītājiem.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007. gada pirmajā pusgadā ir pārkrāvusi jau tuvu 7 miljoniem tonnu naftas un naftas produktu, Db.lv informēja A/s Ventspils nafta preses sekretāre Gundega Vārpa.

2007. gada janvārī-jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti kopumā vairāk nekā 6,7 miljoni tonnu naftas un naftas produktu, kas uz termināli transportēti pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru, jeb par 3,6 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā pirms gada.

2007. gada pirmajos sešos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 4,7 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, 1,1 miljons tonnu dažādu marku autobenzīna, kas transportēts pa dzelzceļu, bet no jūras SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 0,9 miljoni tonnu naftas un naftas produktu.

Šā gada jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,3 miljoni tonnu naftas un naftas produktu - pa dzelzceļu piegādātie 0,8 miljoni tonnu dīzeļdegvielas un 0,2 miljoni tonnu benzīna, kā arī šā gada laikā lielākais pa jūras ceļu transportēto naftas un naftas produktu kravu apjoms - gandrīz 0,3 miljoni tonnu. Lielāko īpatsvaru jūnijā pa jūru saņemto kravu apjomā veido nafta - nepilnus 0,2 miljonus tonnu.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils naftatermināls 2007.gada janvārī-aprīlī pārkrāvusi kopumā 4,4 miljonus tonnu naftas un naftas produktu. Tas ir par 2,3 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā 2006.gadā. Nafta un naftas produkti a/s Ventspils nafta piederošajam terminālim patlaban tiek piegādāti pa dzelzceļu, jūru un dīzeļdegvielas cauruļvadu.

Kopējā pārkrauto kravu struktūrā šā gada četros mēnešos lielākais īpatsvars ir dīzeļdegvielai, kuras kopapjoms sasniedz 71% no visām SIA Ventspils nafta termināls kravām jeb 3,3 miljonus tonnu un kura terminālim tiek piegādāta gan pa naftas produktu cauruļvadu, gan dzelzceļu un jūru. 16% jeb 0,7 miljonus tonnu no kravu kopapjoma 2007.gada janvārī-aprīlī veido autobenzīns, kurš uz SIA Ventspils nafta termināls tiek transportēts gan pa dzelzceļu, gan jūru, un 7% jeb 0,3 miljonus tonnu - pa jūru piegādātā nafta.

A/s Ventspils nafta jau informējusi, ka kravu apjoma pieaugums SIA Ventspils nafta termināls skaidrojams gan ar 2007.gada sākumā veiksmīgi uzsākto dīzeļdegvielas pieņemšanu no naftas produktu cauruļvada, gan arī sekmīgo sadarbību ar a/s Ventspils nafta akcionāru un SIA Ventspils nafta termināls līdzīpašnieku starptautiskā naftas tirdzniecības konsorcija Vitol Group uzņēmumu Euromin Holdings (Cyprus) Limited.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 13 904 625.40 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 14 854 625.19 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 462 darījumi, kuros tirgoja 3 063 848 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 187 un par 2 044 514 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Klaipedos Nafta akcijas, kuru vērtība palielinājās par 5.00%, sasniedzot 1.05 LTL. Apranga akciju cena šodien palielinājās par 4.32%, sasniedzot 8.45 LTL. Mazeikiu Nafta akciju cena šodien palielinājās par 4.09%, sasniedzot 2.29 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Mazeikiu Elektrine akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 10.00%, līdz 0.81 LTL.

Visaktīvāk šodien tika tirgotas Vilniaus Vingis akcijas. Ar tām tika veikts 101 darījums Akcijas cena sasniedza 9.20LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 92 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 53 773 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 92 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 60 036 akcijas.