Piesaistot divus miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā SIA DPA sadarbībā ar Latvijas Universitāti veido programmatūras testēšanas laboratoriju Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP).

Testēšanas laboratorija būs moderna, jaudīga IT infrastruktūras testēšanas vide, kurā jomas eksperti nodrošinās testēšanas pakalpojumus atbilstoši industrijas standartiem, kā arī pētīs, izstrādās un ieviesīs jaunas un inovatīvas testēšanas metodes. Projekta ietvaros DPA kopā ar Latvijas Universitāti izveidos konteinera tipa programmatūras risinājumu testēšanas laboratorijas iekārtu kompleksu un sešas ar nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu aprīkotas zinātnieku darbavietas.

Testēšana ir ļoti būtisks posms jaunu, inovatīvu IT risinājumu izveidē, bet to ir sarežģīti nodrošināt labā kvalitātē resursietilpības un augsto izmaksu dēļ, turklāt tehnoloģiskais nodrošinājums tiek izmantots vien ļoti īsu brīdi – testēšanas posmā, norāda VATP. Līdz ar to sistēmu pasūtītāji bieži neveic pilnīgu testēšanu vai arī veic to ar neadekvātām izmaksām.

SIA Programmatūras testēšanas laboratorija, ko Eiropas Savienības fondu atbalstīta projekta ietvaros izveidojusi IT nozares SIA DPA, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultāti, noslēgusi 3,5 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par testēšanas laboratorijas iekārtu kompleksa piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Lai izveidotu lielas informācijas sistēmas, piemēram, banku sistēmas, to izveidotājam jau programmatūras izstrādes sākuma stadijā ir jāiegulda apjomīgi līdzekļi datortehnikā, bet parasti šādu apjomīgu sistēmu izstrāde ilgst vien aptuveni gadu - pēc tam sistēmas testēšanai iegādātā datortehnika vairs nav nepieciešama. Tādējādi sistēmu izstrādātāji nereti neveic pilnīgu testēšanu vai arī veic to, ieguldot lielus līdzekļus, Db.lv skaidroja SIA DPA vadītājs Juris Vilders.

Viņš norādīja – patlaban «tuvākajā apkārtnē programmatūras testēšanas pakalpojumi tiek sniegti maz». «Mēs domājam piedāvāt testēšanas pakalpojumu, samazinot programmas izstrādātāju izmaksas, tādēļ ceram, ka testēšanas laboratoriju izmantos daudzi,» norādīja J. Vilders.

Ventspilī 29.maijā darbu sāks ar ERAF atbalstu izveidotā, divus miljonus latu vērtā programmatūras risinājumu testēšanas laboratorija.

Jaunizveidotais programmatūras kvalitātes kompetences centrs ar zīmolu Squalio ir Ziemeļeiropā unikāls infrastruktūras attīstības projekts, kas īstenots uzņēmēju un zinātnieku sadarbības rezultātā.

projekta īstenotāji ir SIA DPA un Latvijas Universitātes dibinātais meitas uzņēmums SIA Programmatūras testēšanas laboratorija.

Latvijā un pasaulē programmatūras testēšana iegūst arvien lielāku nozīmi, tā ir kvalitātes un drošības kontrole un vienlaikus palīdz ietaupīt uzņēmumu līdzekļus, uzskata SIA DPA vadītājs un īpašnieks Juris Vilders. Izmantojot DPA speciālistu pieredzi, kā arī piesaistot Latvijas Universitātes zinātniekus un Eiropas finansējumu, izveidots perspektīvs biznesa virziens – programmatūras kvalitātes testēšana kā ārpakalpojums, kas turpmāk darbosies ar zīmolu Squalio. J.Vilders cer, ka laboratorija pakalpojumus pieprasīs arī ārvalstīs.

Inspicēšanas, testēšanas un sertificēšanas uzņēmums Latvijā – Inspecta Latvia atklājis jauno sagraujošās testēšanas laboratoriju, kas saņēmusi arī Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja (LATAK) akreditāciju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā laboratorija sniegs iespēju veikt visaptverošas kvalitātes pārbaudes metāla izstrādājumiem, kuri tiek izmantoti būvniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē, kā arī citās tautsaimniecības nozarēs.

Jaunajā sagraujošās testēšanas laboratorijā veiktie testi ļauj noteikt metāla izstrādājumu īpašības un kvalitāti, pārliecinoties par to atbilstību standartu prasībām. Kvalitāti un atbilstību ES standartiem testēšanas laboratorijā var noteikt gan metinātiem savienojumiem, gan melno un krāsaino metālu sakausējumu izstrādājumiem. Tāpat sagraujošās testēšanas laboratorija sniegs iespēju veikt testus, kas nepieciešami metinātāju sertifikācijas procesā, kā arī metināšanas procedūru sertifikācijā. Lai nodrošinātu operatīvu un kvalitatīvu testu veikšanu, jaunā laboratorija aprīkota gan ar testēšanas paraugu izgatavošanas iekārtām, gan starptautisko standartu prasībām atbilstošām testēšanas iekārtām, kuru precizitāte ir metroloģiski apliecināta.

Programmatūra ir kā labirints ar tūkstoš durvīm, līdz ar to pirms sistēmas vai aplikācijas nonākšanas tirgū svarīga ir programmatūras pārbaude ar daudzām pieejām, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un rīkus, ieskaitot mākslīgo intelektu, testēšanas lomu skaidro Accenture Latvijas filiāles Testēšanas nodaļas vadītājs Jurijs Grigorjevs.

Viņš atgādina, ka ik gadu pasaulē ar digitālo vidi saistītie drošības incidenti rada riskus un zaudējumus 260-340 miljardu eiro apmērā (Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras dati), tāpēc bez cilvēku un darbinieku izglītošanas aizvien lielāka loma ir jāpievērš programmatūras testēšanai, kas veido aptuveni 1/3 daļu no programmatūras izstrādes darba.

Programmatūras testēšanā konkurence ir augsta, ar manuāliem testiem sen jau nepietiek. Nozarē aktuāla ir testēšanas automatizācija, kad dažās stundās var pārbaudīt sistēmas vai aplikācijas funkcionalitāti, veikspēju un drošību. Pieaugot mobilo un dažādu ierīču izplatībai ir pieaudzis pieprasījums pēc ierīču, sistēmu savietojamības testēšanas. Liela loma ir arī nozares virzībai uz mākoņpakalpojumiem, kad liela apjoma dati atrodas un tiek apstrādāti attālinātajos serveros.

Eiropas Komisija iesniegusi tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka automobiļu ražotāji stingri ievēro visas ES prasības drošības, vides aizsardzības un ražošanas jomā, informē EK.

Komisija ierosina vērienīgi pārstrādāt tā dēvēto ES tipa apstiprināšanas tiesisko regulējumu. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem valstu iestādes vienīgās atbild par sertificēšanu, ar ko apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst visām prasībām tā laišanai tirgū, un uzrauga ražotāju atbilstību attiecīgo ES tiesību aktu prasībām. Šodien iesniegtie priekšlikumi transportlīdzekļu testēšanu padarīs neatkarīgāku un pastiprinās apritē jau nonākušo automobiļu uzraudzību. Labāka pārraudzība Eiropas līmenī nostiprinās sistēmu kopumā.

Komisija, jau pirms gaismā nāca fakti par Volkswagen rīcību, bija uzsākusi ES tipa apstiprināšanas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Kopš tā laika Komisija secinājusi, ka, lai novērstu pārkāpumu atkārtošanos, ir vajadzīgas tālejošākas reformas. Šodien klajā laistais regulas priekšlikums par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību papildina centienus ieviest stingrākus emisiju testus (emisiju testēšanu reālos braukšanas apstākļos).

Japānas autobūves kompānija Suzuki Motor Corp. otrdien paziņoja, ka problēmas ar degvielas ekonomijas un kaitīgo izmešu testiem skaidrojamas ar 2008.gada globālo finanšu krīzi, taču kārtējo reizi noliedza apzinātu manipulēšanu ar datiem.

Uzņēmums maija sākumā atzina, ka tas izmantojis Japānas regulatoru neapstiprinātu testēšanas metodi, šādu paziņojumu izplatot neilgi pēc tam, kad konkurents Mitsubishi Motors Corp. bija atzinies nepiemērotas degvielas ekonomijas testēšanas metodes izmantošanā.

Otrdien Suzuki norādīja, ka tas saistīts ar nepieciešamību samazināt testēšanai paredzētus resursus pēc investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, kas izraisīja globālo finanšu krīzi.

«Pēc Lehman Brothers satricinājuma darba slodzes pieaugums saistībā ar jaunu modeļu un dzinēju izstrādi radīja Suzuki nespēju nodrošināt pietiekamu darbaspēku apstiprinātajiem testiem,» skaidro uzņēmums. «Turklāt mēs nespējām investēt nepieciešamajā infrastruktūrā, kā arī veikt pūliņus, lai uzlabotu testēšanas tehnoloģiju.»

Inspicēšanas, testēšanas, sertificēšanas un tehnisko konsultāciju pakalpojumu sniedzēja Inpecta vadība un Londonā bāzētā starptautiskā investīciju kompānija 3i, ICG 9.jūnijā noslēgušas darījumu par Inspecta akciju pārdošanu Nīderlandes uzņēmumam ACTA (Kiwa/Shield) Group, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc Inspecta pāriešanas ACTA īpašumā, ACTA kļuvusi par pasaules mēroga testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas (TIC) uzņēmumu ar pakalpojumu portfeli, kas pieejams 25 pasaules valstīs, un apvieno teju 4000 kvalitātes un drošības speciālistus.

Testēšanas, inspicēšanas, sertificēšanas un tehnisko paklapojumu uzņēmums Inspecta, kas dibināts Somijā 1975. gadā, laika gaitā kļuvis par vienu no lielākajiem TIC tirgus dalībniekiem Ziemeļeiropā. Laikā, kad Inspecta investors bija 3i, uzņēmuma ieņēmumi palielinājušies par vairāk nekā 50%, un pašlaik Inspecta darbojas astoņās valstīs. Inspecta savus pakalpojumus sniedz apstrādes, ražošanas, kā arī nekustamo īpašumu, infrastruktūras un būvniecības nozarēs. Uzņēmuma birojos Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Polijā un visās Baltijas valstīs strādā 1600 testēšanas, inspicēšanas, sertificēšanas speciālisti.

Darbs globālajā tehnoloģiju uzņēmumā Skype ļāva saprast, kāda ir kļūdas cena, kā tas, ko tu dari, acumirklī ietekmē simtiem miljonu cilvēku ikdienu, stāsta bijušais Skype darbinieks un tehnoloģiju testēšanas uzņēmuma TestDevLab līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

«Redzējām reālas situācijas, kad nelielu nepilnību dēļ 15 minūtes pēc produkta palaišanas tirgū sāk nākt simtiem un tūkstošiem klientu sūdzību pa visiem iespējamajiem komunikāciju kanāliem, redzējām pa ofisu skraidošus cilvēkus ar sarkanām, divas dienas neaizvērtām acīm, kuri strādāja pie labojumu izstrādes un ieviešanas,» stāsta Frišfelds.

«Arī ikdienā kļūdas cena, strādājot mazākos projektos, ir augsta, bet tur tas bija ļoti uzskatāmi,» piebilda Frišfelds.

«Arī nesenais gadījums ar kāda populāra viedtālruņa baterijas problēmām - acīmredzot bija kāda kļūda testēšanas procesā, šādā gadījumā kļūdas cena ir mērāma miljardos, turklāt nauda šajā gadījumā, iespējams, nav pats būtiskākais, tiek ietekmēta arī uzņēmuma reputācija,» piebilda Frišfelda kolēģis Skype un TestDevLab otrs līdzīpašnieks Ervins Grīnfelds.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) šogad veiks SIA Piensaimnieku laboratorija un SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs valsts kapitāla daļu pārdošanu, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

SIA Piensaimnieku laboratorija ir dibināta 2001.gada augustā. Uzņēmums veic piena testēšanu nosakot piena taukus, olbaltumvielas, somatiskās šūnas, inhibitorus, baktēriju kopskaitu un sasalšanas punktu, kā arī veic citas tehniskās pārbaudes un analīzes. Visas uzskaitītās laboratorijas testēšanas metodes ir akreditētas. Valstij sabiedrībā pieder 12 kapitāla daļas jeb 5,56% no pamatkapitāla. Uzņēmuma pamatkapitāls 6480 lati, kas sadalīts 216 kapitāla daļās ar nominālvērtību 30 lati. Sabiedrībā ir 10 dalībnieki, lielākajam no tiem - Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai pieder 31,48% no pamatkapitāla. Saskaņā ar 2012.gada pārskata datiem sabiedrības pašu kapitāls ir 120,6 tūkstoši latu, neto apgrozījums – 234,9 tūkstoši latu, peļņa – 2834 lati.

Ventspils Augstskolā (VeA) ik gadu tiek aktualizētas studiju programmas, tās pielāgojot strauji augošajām darba tirgus prasībām un nozaru attīstības tendencēm, informē VeA.

VeA Informācijas tehnoloģiju fakultātes (ITF) maģistra studiju programma Datorzinātnes ir viena no programmām, kura pēdējo gadu laikā ir modernizēta - studiju kursu izstrādē un pasniegšanā ir izveidojusies laba sadarbība ar uzņēmuma TestDevLab SIA īpašniekiem un vadītājiem Ervinu Grīnfeldu un Andreju Frišfeldu. Uzņēmums specializējas programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu sniegšanā.

Šajā semestrī VeA ITF maģistra studiju programmā Datorzinātnes tika izveidots studiju kurss Informācijas sistēmu testēšana un kiberdrošība, kuru VeA īstenoja sadarbībā ar uzņēmumu TestDevLab SIA.

Maģistra studiju programmas Datorzinātnes direktors Jānis Hofmanis atzīst: «Sadarbība ar IT nozares līderu uzņēmumiem programmas attīstībā ir viens no stratēģiskajiem soļiem, kas tika sperts, lai paaugstinātu maģistrantu profesionālās iemaņas dažādās aktuālās IT tēmās. Kā viens no šādiem uzņēmumiem ir TestDevLab, kas nodrošinājis maģistra studiju programmu Datorzinātnes ar informācijas tehnoloģijas testēšanas speciālistiem un lektoriem. Maģistrantiem tika sniegtas padziļinātas teorētiskās un praktiskās zināšanas programmatūras testēšanas un drošības aspektos, kas jāņem vērā jebkuram ar IT jomu saistītam profesionālim.»

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku kompleksajā sporta bāzē šobrīd top jaunā rallijkrosa trase, kurā jau jūlija beigās paredzētas pirmās sacensības, tāpēc trasē sākts darbs pie seguma virskārtas būvniecības, informē SIA Binders.

Atbilstoši Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prasībām, jaunā rallijkrosa trase būs pagaidām vienīgā Latvijā, kuras grants jeb sporta veidam raksturīgā netīrā seguma posms tiks ieklāts līdzīgi kā asfalts – ar ieklājēju. Tāpēc trešdien, 8. jūnijā, uzņēmuma Binders speciālisti veica Latvijā unikālās tehnoloģijas testēšanu objektā.

Pirms rallijkrosa trases seguma ieklāšanas visā platībā, trešdien 800 m2 lielā posmā tika veikta tehnoloģijas testēšana. Pēc grants jeb netīrā seguma ieklāšanas nelielajā posmā tiks veikti dažādi laboratoriskie testi gan pasūtītāja – Ceļu satiksmes un drošības direkcijas –, gan Binders ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijā. Pirms jūnija beigās paredzētās grants seguma ieklāšanas atlikušajos 6800 m2, jāpārliecinās, vai visi laboratorisko pārbaužu rezultāti atbilst projekta prasībām.

SIA TestDevLab programmatūras testēšanā saskata milzīgu nākotnes potenciālu

Latvijas uzņēmums SIA TestDevLab, kas nodarbojas ar programmatūras testēšanu un kuru 2011. gadā dibināja Ervins Grīnfelds un Andrejs Frišfelds, nospraudis sev ambiciozus gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķus.

TestDevLab specializācija ir programmatūras testēšana, programmatūras testu automatizācija, drošības, lietojamības un audio/video kvalitātes testēšana, kā arī tas izstrādā programmatūras, ko piedāvā saviem klientiem. «Piemēram, Skype mums iedod produktu iPhone, lai to notestējam. Mēs pārbaudām, vai programmatūra strādā perfekti, vai audio/video zvani strādā kvalitatīvi. Tāpat pārbaudām drošību, vai nav kāda ievainojamība produktos, kā arī to, vai lietojamība ir laba un saprotama gala lietotājam. Veicam arī testu automatizāciju, jo bieži vien tas nav praktiski - visu laiku testēt manuāli, tad izmantojam speciālu sarežģītu programmatūru. Vajadzības gadījumā izstrādājam arī savus programmatūras produktus vai testa automatizācijas rīkus,» stāsta E. Grīnfelds.

Finanšu ministrija (FM) iesniegusi Zemgales apgabaltiesā prasību, jo vēlas piedzīt no biedrības Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs (ZITC) ES Phare programmas projekta ietvaros neatbilstoši izlietotus 2 milj. eiro jeb 1,4 milj. Ls.

Prasības pieteikums iesniegts, jo esot notikuši būtiski līguma nosacījumu pārkāpumi, piemēram, nav ievēroti termiņi, kā arī projekta realizācijas gaitā nav sasniegti mērķi un nodrošināta projekta ilgtspēja.

2005.gadā biedrība ZITC noslēgusi līgumu par projekta «Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centra izveide» līdzfinsēšanu no Phare programmas un valsts budžeta.

Projekta būtība bija veicināt būvizstrādājumu ražošanas, materiālu ražošanas un būvniecības nozaru integrētu uz zināšanām balstītu attīstību. Bija paredzēts uzbūvēt ēku, izveidot trīs pētniecības/testēšanas laboratorijas un biznesa inkubatoru, kā arī realizēt sadarbībā ar astoņiem partneriem.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir apstiprinājusi VAS Sertifikācijas un testēšanas centrs valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus, informē PA.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojumu un apstiprinātajiem pārdošanas noteikumiem kapitāla daļas tiek pārdotas kvotās. Izsolē tiks pārdota kapitāla daļu pakete, ko veido 188,8 tūkstoši kapitāla daļu jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla. Sabiedrības darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem tiks pārdotas 47,2 tūkstoši kapitāla daļu jeb 20% no sabiedrības pamatkapitāla. Vienas kapitāla daļas pārdošanas cena ir noteikta 2,67 eiro.

Izsolē pārdodamās paketes sākumcena ir 504 tūkstoši eiro. Pircējam par kapitāla daļām būs jānorēķinās 5 gadu laikā. Kapitāla daļu paketes pircējam būs jānodrošina, ka piecu gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas tiek saglabāts sabiedrības darbības profils – traktoru un to sastāvdaļu, traktoru piekabju, maināmo velkamo mašīnu un lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu sertifikācija, testēšana un inspicēšana, autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru sertifikācija, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikācija.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) izsolē pārdos sabiedrības ar ierobežotu atbildību Sertifikācijas un testēšanas centrs valsts kapitāla daļu paketi, ko veido 188,8 tūkstoši kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla, informē PA.

Sabiedrības darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem tiks pārdotas 47 200 kapitāla daļas jeb 20% no sabiedrības pamatkapitāla. Vienas kapitāla daļas pārdošanas cena ir noteikta 1,5 eiro.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 4. decembra rīkojumu un apstiprinātajiem pārdošanas noteikumiem kapitāla daļas tiek pārdotas kvotās. Izsolē pārdodamās paketes sākumcena ir 283,2 tūkstoši eiro. Pircējam par kapitāla daļām būs jānorēķinās 3 gadu laikā. Kapitāla daļu paketes pircējam būs jānodrošina, ka piecu gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas tiek saglabāts sabiedrības darbības profils – traktoru un to sastāvdaļu, traktoru piekabju, maināmo velkamo mašīnu un lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu sertifikācija, testēšana un inspicēšana, autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru sertifikācija, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikācija.

Šodien Fortum biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā sāk iekārtu testēšanas darbus, kā pirmo veicot katla testēšanu ar gāzes degļiem, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Līdz ar to tiek sākts biomasas koģenerācijas stacijas būvniecības pēdējais, noslēdzošais posms, kura laikā koģenerācijas stacijas iekārtas tiks pārbaudītas ar dažādiem kurināmā veidiem – šķeldu un kūdru - dažādos darbības režīmos.

Ginta Cimdiņa, SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja, Zemgales Ziņām stāstījusi, ka darbi koģenerācijas stacijā norit saskaņā ar plānoto grafiku. «Iekārtu testēšanas darbi, tāpat kā teritorijas labiekārtošanas darbi, turpināsies vasaras periodā, lai jau rudenī jaunā koģenerācijas stacija būtu gatava nodrošināt jelgavniekus ar siltumenerģiju par konkurētspējīgu cenu,» solījusi G.Cimdiņa.

SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts ne tikai nodarbojas jaunu tehnoloģiju un produktu pārnesē, bet arī eksportē testēšanas pakalpojumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savulaik 2004. gadā, dibinot SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu (MeKA), svarīgākais tā uzdevums bija paaugstināt meža nozares uzņēmēju konkurētspēju, nevis gūt maksimāli lielu peļņu. Desmit gados MeKA ir devusi savu artavu svarīgu jautājumu risināšanā, kā arī sākusi konkurēt ar testēšanas pakalpojumu sniegšanu Eiropas mērogā. Pētniecībā pašlaik MeKa nodarbojas ar lielizmēra koka konstrukciju tehnoloģiju pārnesi – izmantošanas iespēju izpēti, sniedz tehnisko atbalstu ražošanas sagatavošanai, sertifikācijai un veic testēšanas pakalpojumus Latvijā.

«MeKA ir sava veida piemērs, kā meža nozare risināja savulaik sasāpējušās problēmas – gan izglītības, jaunu produktu izstrādes, aprobācijas, testēšanas – sertificēšanas, gan tehnoloģiju pārneses jomās,» stāsta SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts valdes loceklis Andrejs Domkins. Būtībā MeKA ir sava veida kompetences centrs, kurā zem viena jumta ir apvienotas ikdienā grūti savienojamas jomas, kā zinātne un ražošana, izpēte un izglītība. Apmācību kursu ir bijis daudz, un kādu vienu īpaši izcelt A. Domkins nevēlas, jo tie visi ir bijuši vērsti uz nozares speciālistu kvalifikācijas celšanu, kas paaugstinājis darba ražīgumu. Kā viens no svaigākajiem piemēriem tiek minēta meža mašīnu operatoru produktivitātes paaugstināšana. Ar MeKA līdzdalību tika īstenota šāda apmācību programma, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Apmācību rezultātā meža mašīnu operatoru darba produktivitāte pieaugusi aptuveni par 10%, kas kopumā nozares kontekstā naudas ekvivalentā jau rada simtiem tūkstošu un miljonu ietaupījumu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi Frankfurtē publiskoja jauno 20 eiro banknoti un paziņoja, ka tā tiks laista apgrozībā šā gada 25. novembrī, informē Latvijas Banka.

Jaunās 20 eiro banknotes hologrammā iestrādātais logs ar portretu ir novatorisks risinājums banknošu izgatavošanas tehnoloģijā.

Jaunā 20 eiro banknote nonāks apgrozībā 25. novembrī, nodrošinot banknošu apstrādes iekārtu ražotājiem, skaidrās naudas apstrādātājiem un citām iesaistītajām pusēm deviņu mēnešu ilgu periodu, lai sagatavotos jaunās banknotes ieviešanai.

Eiro banknotes tagad izmanto 338 miljoni cilvēku 19 valstīs, un to kopējā nominālvērtība ir viens triljons eiro.

Jaunās banknotes hologrammā iestrādāts inovatīvs pretviltošanas elements – logs ar portretu. Aplūkojot banknoti pret gaismu, logs kļūst caurskatāms un tajā no abām banknotes pusēm redzams mitoloģijas tēla Eiropas portrets. Tāpat kā uz jaunās 5 eiro un 10 eiro banknotes, arī uz jaunās 20 eiro banknotes ir smaragdzaļš skaitlis un ūdenszīmē iestrādāts Eiropas portrets.

Latvijas Gaisa satiksmes (LGS) speciālisti ir uzsākuši lidostas gaismu vadības sistēmas testēšanu un validēšanu (derīguma noteikšanu) lidostā Rīga (projekts Follow-the-green), liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc jaunas gaismu sistēmas uzstādīšanas lidostā Rīga, kas notika šā gada martā, kā arī pēc gaismu automātiskās vadības sistēmas izstrādāšanas lidmašīnu pārvietošanās uz zemes tiks norādīta, vadot manevrēšanas ceļa ugunis.

Pašlaik lidmašīnu apkalpes informāciju par to, kuru maršrutu izvēlēties, saņem ar radioiekārtu palīdzību no dispečeriem. Ieviešot jauno sistēmu, manevrēšanas vadīšanai tiks izmantots ceļu apgaismojums. Katrs posms no manevrēšanas ceļa, kas ir nepieciešams, tiks ieslēgts, kamēr visi pārējie posmi paliks izslēgti.

Šo vadības sistēmu kontrolēs ar datorsistēmu, kas droši un precīzi ne tikai norādīs maršrutus lidmašīnām, bet arī tās vadīs pa lidlauka teritoriju, ņemot vērā citu lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos, virszemes transporta pārvietošanos pa lidostu, dažādu negaidītu šķēršļu rašanos, meteoroloģiskos apstākļus un citus faktorus.

Izsludinātajā konkursā uz Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatu Ekonomikas ministrijas konkursa komisija kā atbilstošāko kandidātu atzīnusi Pēteri Druķi, informē EM.

Pēteris Druķis ir būvniecības nozares eksperts, aktīvi piedalījies jaunā Būvniecības likuma, tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu, kā arī būvnormatīvu un eirokodeksu izstrādē. Viņš arī guvis 10 gadu vadības pieredzi Ziemeļvalstu vadošā testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas uzņēmuma filiālē Latvijā AS Inspecta Latvia.

Vienlaikus konkursa komisija atzinīgi novērtēja P.Druķa sniegto redzējumu par Būvniecības valsts kontroles birojam uzticēto funkciju izpildi un biroja tālāko attīstību. Būvniecības valsts kontroles birojs ir būtisks jaunā būvniecības procesa elements - birojs īstenos uzraudzību pār ēku, kurās vienlaikus plānots uzturēties vairāk kā 100 cilvēkiem, būvdarbu procesu un pieņems ekspluatācijā minētās ēkas. Tuvāko mēnešu laikā jaunā direktora būtiskākais uzdevums būs piesaistīt biroja darbā kvalificētus speciālistus, lai birojs spētu nodrošināt efektīvu un plānveidīgu būvju būvniecības un ekspluatācijas kontroli, kā arī neatkarīgu vērtējumu, vienlaikus ļaujot pašvaldībām efektīvāk nodrošināt tās realizēto uzraudzību pār būvniecības procesu citos būvniecības objektos tās teritorijā.

ES doto miljonu uzraugiem varētu rasties bažas, vai abi Jelgavas zinātnes parkā uzceltie objekti (nupat skandalozu slavu ieguvušais vēja tunelis Peldu ielā 4 un biznesa inkubators un būvizstrādājumu testēšanas centrs Peldu ielā 7) jau projektu gatavošanas laikā nebija lemti izsaimniekošanai.

Šaubu ēna ap Zemgales Tehnoloģisko parku Lielupes labajā krastā starp pašlaik topošo dambi un Cukura ielu veidojusies jau kopš laika, kad Jelgavas Domes vadībai par zinātnes parka izveidi pirms septiņiem gadiem radās tikai ideja, šodien raksta «Zemgales Ziņas».

Pašvaldība pārmetumus izpelnījusies par darījumiem ar zemi, uz kuras cerētā ēku kompleksa vietā tagad ir tikai divas būves – viena biznesa inkubatoram un būvmateriālu testēšanai, otra – vēja tunelim. Katra uzcelta sava ES projekta laikā, taču abus vieno personas, kas aiz tiem stāvējušas jau ieceru sākumā.

Šīs teritorijas zemes nomas konkurss bija formāls, jo tajā piedalījās tikai viens pretendents – mēnesi pēc iepirkuma izsludināšanas nodibinātais ZTP, ko izveidoja divi dalībnieki: Jelgavas uzņēmējam Imantam Kanaškam piederošā SIA «Zemgales tehnoloģijas» (tagad tā pieder viņa sievai Dainai) un SIA «Kapitālo investīciju kompānija», kuras dibinātājs bija jelgavnieks Kārlis Markus, bet direktors –Dāvis Jansons.

SIA TestDevLab radījis valūtas kalkulatora aplikāciju, bet uzņēmuma speciālisti testē Skype analogu Libon.

Ventspils augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatora uzņēmums SIA TestDevLab laidis klajā mobilo aplikāciju valūtas konvertēšanai EuroCalc, kas nosedz dominējošās mobilo sistēmu platformas. Savukārt uzņēmuma kvalitātes inženieri un kvalitātes vadītāji ir iesaistīti Libon applikācijas testēšanā. Viņu uzdevums ir programmatūras kvalitātes nodrošināšana dažādām platformām (iOS, Android, Flash, komunikāciju protokols), ietverot testu plānu un stratēģijas izstrādi, funkcionālo, drošības, lietojamības testēšanu, kā arī testu automatizāciju.

Latvija informācijas tehnoloģiju nozarē ir konkurētspējīga, turklāt viena no vadošajām Eiropas valstīm šo tehnoloģiju pieejamības ziņā, uzskata SIA TestDevLab pārdošanas vadītāja Elza Ozola. To pierāda arī TestDevLab veiksmes stāsts. Uzņēmumu 2011.gada novembrī dibināja divi Ventspils augstskolas (VeA) un Latvijas Universitātes absolventi, kuri jau bija ieguvuši vērā ņemamu pieredzi citur pasaulē. Viens no viņiem strādā Skype, otrs – Francijas telekomunikāciju uzņēmumā Orange-Vallée. Strādājot starptautiskā vidē, viedo tehnoloģiju speciālisti saprata, kur ir brīvas nišas, pēc kā nākotnē pieaugs pieprasījums, tāpēc nolēma dibināt savu uzņēmumu.

Daļu no Veselības ministrijas (VM) e-veselības projekta izstrādājis tas pats uzņēmums, kurš izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) neveiksmīgo skolas.lv projektu, liecina Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija.

e-veselības trīs projektu izstrādāšanā šobrīd ieguldīti 6 917 418 eiro, tomēr ceturtā projekta īstenošana izmaksās vēl 4 720 980 eiro. Kopumā pagājušajā gadā pabeigti trīs no četriem e-veselības projektiem. Pērnajā gadā pabeigts projekts par elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas izveidi, un tas izmaksājis 3 492 178 eiro.

Daļu no šī projekta jeb elektronisko veselības karti izstrādāja SIA Datorzinību centrs. Šī uzņēmuma apvienība kopā ar E-Synergy izstrādāja arī IZM projektu skolas.lv, kura izveidē un uzturēšanā beigās tika pazaudēti 3,5 miljoni eiro.