Viens no titulētākajiem un pieprasītākajiem gaismu māksliniekiem Latvijā Mārtiņš Feldmanis jau septiņus gadus ir arī uzņēmējs.

SIA Bang! nodarbojas ar pasākumu tehnisko atbalstu – visu, kas saistās ar gaismu un skaņu. Uzņēmumam ir trīs īpašnieki – Mārtiņš Feldmanis, Jānis Vasilis un Uldis Akselrods. Abiem Mārtiņa partneriem ir arī firma XL Sound Labs, kas ražo akustiskās sistēmas un ir cieši saistīta ar Bang!. Sadarbības skaļākie notikumi – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – ir vasaras festivāli Baltic Beach Party, Fontaine Festival un Summer Sound Liepāja. Taču kopīgi apskaņots un apgaismots ir arī Jāņa Lūsēna koncerts Nacionālajā operā, Turaidas rozes koncerttūre, pašvaldību un korporatīvie pasākumi. «Arī vismazākais darbs jāizdara godīgi, nav svarīgi, vai tu saņem piecus latus vai piecus tūkstošus,» saka Mārtiņš Feldmanis. Viņam pašam lielāko gandarījumu sniedz teātra izrāžu gaismu partitūru veidošana. Īpaši tad, ja «saslēdzas zvaigznes» un top īsts mākslas darbs.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Latvijas Gaisa satiksmes (LGS) speciālisti ir uzsākuši lidostas gaismu vadības sistēmas testēšanu un validēšanu (derīguma noteikšanu) lidostā Rīga (projekts Follow-the-green), liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc jaunas gaismu sistēmas uzstādīšanas lidostā Rīga, kas notika šā gada martā, kā arī pēc gaismu automātiskās vadības sistēmas izstrādāšanas lidmašīnu pārvietošanās uz zemes tiks norādīta, vadot manevrēšanas ceļa ugunis.

Pašlaik lidmašīnu apkalpes informāciju par to, kuru maršrutu izvēlēties, saņem ar radioiekārtu palīdzību no dispečeriem. Ieviešot jauno sistēmu, manevrēšanas vadīšanai tiks izmantots ceļu apgaismojums. Katrs posms no manevrēšanas ceļa, kas ir nepieciešams, tiks ieslēgts, kamēr visi pārējie posmi paliks izslēgti.

Šo vadības sistēmu kontrolēs ar datorsistēmu, kas droši un precīzi ne tikai norādīs maršrutus lidmašīnām, bet arī tās vadīs pa lidlauka teritoriju, ņemot vērā citu lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos, virszemes transporta pārvietošanos pa lidostu, dažādu negaidītu šķēršļu rašanos, meteoroloģiskos apstākļus un citus faktorus.

Satiksmes ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nosūtījusi noteikumu projektu, kurā noteiktas prasības ceļu malās izvietotajiem reklāmas un informācijas objektiem.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt objektu pieļaujamo gaismas spožumu, lai novērstu satiksmes bīstamību, ko rada gaismu izstarojošie reklāmas un informācijas objekti, tostarp digitālie ekrāni, kas izvietoti ceļu malās.

“Satiksmes drošības uzlabošana ir mūsu kopīgs mērķis, kas risināms pilnveidojot tiesisko regulējumu un vienlaikus autovadītājiem kļūstot atbildīgākiem. Ministrijas ekspertu izstrādātie noteikumi dos iespēju samazināt dažādu gaismas objektu, galvenokārt reklāmu, kas atrodas pie ceļiem, negatīvo ietekmi uz satiksmes drošību, apgrūtinot autovadītāju koncentrēšanos uz braukšanu. Vienlaikus jaunie noteikumi uzlabos iedzīvotāju, kas dzīvo ceļu tuvumā labbūtību, novēršot gaismas piesārņojumu vidē,” norāda ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Latvijas valdība ir devusi zaļo gaismu Latvijas Krājbankas akcionāram Vladimiram Antonovam novirzīt bankas līdzekļus nacionālās aviokompānijas airBaltic glābšanai.

Pāris nedēļas pirms vēsturiskajiem notikumiem, kas sākās Lietuvā, tika parakstīta vienošanās saistībā ar airBaltic – proti «par to, kādas būs attiecības starp valsti un privāto partneri», intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atgādina Ainārs Šlesers. «Tagad, kad šī vienošanās tika publiskota caur internetu, [..] ko sabiedrība ierauga? Ierauga to, ka valdība principā, noslēdzot šo līgumu, ir zinājusi par situāciju Krājbankā un devusi zaļo gaismu Antonovam izņemt naudu no Krājbankas un virzīt viņu caur ārvalstu kontiem, lai principā finansētu to pašu airBaltic glābšanu,» tā viņš.

Valsts atbalsta programma komersantiem būs pieejama jau no š.g. 9.marta un to realizēs Latvijas Hipotēku un zemes banka, 17. februārī nolēma valdība.

Ministru kabineta sēdē 17.februārī apstiprināti valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumi maziem, vidējiem un lieliem komersantiem aizdevumu veidā, informē Ekonomikas ministrija.

Hipotēku banka plāno sniegt aizdevumus 210 miljonu latu apmērā. Aizdevumu izsniegšanas termiņš – līdz 2013. gada 31.decembrim.

Komersantam var sniegt atsevišķi apgrozāmo līdzekļu aizdevumu vai investīciju aizdevumu, vai abus aizdevumus kopā. Taču kopējā aizdevumu summa komersantu konkurētspējas uzlabošanai vienam komersantam nevar pārsniegt 6 miljoniem00 latu.

Apgrozāmo līdzekļu aizdevuma minimālais apmērs – 150 tūkstoši eiro (~105 tūkstoši LVL),izņemot, ja komersanti ir ES fondu līdzfinansētu projektu īstenotāji; maksimālais apjoms - 2.5 miljoni LVL, aizdevumu termiņš – līdz 5 gadiem.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kurai starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir piešķīrusi kredītreitingu Baa1, ir emitējusi savas pirmās zaļās obligācijas, kļūstot par pirmo Centrālās un Austrumeiropas nacionālo valstu attīstības institūciju, kas izlaidusi zaļās obligācijas, informē Altum.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori par šo emisiju izrādīja būtisku interesi, un parakstītais apjoms 6,5 reizes pārsniedza emitēto apjomu.

Šā gada 10. oktobrī Altum emitēja zaļās obligācijas par kopējo summu 20 miljoni EUR ar dzēšanas termiņu 2024. gada 17. oktobrī, fiksēto gada procentu likmi (kuponu) – 1,3%, ienesīgumu – 1,367%. Obligāciju kopējais pieprasījums 6,5 reizes pārsniedza plānoto emisijas apjomu. Obligācijas iegādājās 24 investori: aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā (43,5%), Lietuvā (31%), Igaunijā (19%), Zviedrijā un Vācijā (6,5%). Obigācijas tiks kotētas biržā Nasdaq Riga.

Ieņēmumi no obligāciju emisijas tiks izmantoti dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu finansēšanai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Tas būtiski paplašinās Latvijā pieejamo finanšu atbalstu videi draudzīgu projektu ieviešanai un vides ilgtspējas uzlabošanai. Obligāciju finansējums būs pieejams projektiem šādās jomās: energoefektivitāte centralizētu apkures sistēmu, enerģijas atgūšanas, enerģijas patēriņa samazināšanas jomā, energoefektīvās ēkas, atjaunojamo energoresursu ieguve no vēja, saules un biomasas, «zaļās» ēkas un ilgtspējīgs transports, tostarp energoservisa kompānijām (ESKO), kas darbojas uzņēmumu apkalpošanas sektorā šajās jomās.

Zaļo tehnoloģiju inkubators atbalstīs 20 biznesa idejas; jau jūnija beigās tiks izsludināta jauna pieteikšanās

Kārtējā – sestajā kārtā – zaļi domājošie Latvijas uzņēmēji savas biznesa idejas pirmsinkubācijas atbalstam varēja pieteikt līdz 9. maijam. «Lai gan vērtēšanas komisijas darbs bija izaicinošs, jo bija jāizvērtē 62 ļoti labas biznesa idejas, tika izvēlētas 20 vislabākās,» saka Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors. Vērtējot pieteiktās idejas, viņš secina, ka nereti ideju autori pārlieku lielu uzsvaru liek uz «zaļumu», otrajā plānā atstājot ideju par biznesu. «Nenoliedzami, ka «zaļums» ir būtisks faktors un mēs arī saucamies Zaļo tehnoloģiju inkubators, tomēr būtisks ir arī biznesa potenciāls,» norāda inkubatora pārstāvis.

No pirmdienas, 9.novembra mājas lapā www.staroriga.lv pieejama informācija par visiem piecdesmit sešiem gaismas festivāla Staro Rīga objektiem. Lielākā daļa festivāla objektu izvietota pastaigu maršrutos Vecrīgas teritorijā un pilsētas centrālajā daļā, taču lielāki objekti izvietosies Skanstes ielas rajonā un Brīvdabas muzejā.

Visi objekti sadalāmi piecās grupās - festivāla laikā būs apskatāmi 18 jauni festivāla programmas gaismu objekti, 3 festivāla programmas gaismu objekti no 2008. gada programmas, 9 objekti, kas tapuši ar festivāla sadarbības partneru atbalstu, 12 LMA studentu programmas gaismu objekti, kā arī 14 pilsētvides pastāvīgie gaismu objekti.

Pils laukumā, Torņa ielā un Aldaru ielā būs skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu darbi, kas iekļausies trīs idejiskās koncepcijās - Esi starā - ej ar tumsu karā!, Parazīti un Gaismoņi.

Jaunizveidotajos 18 gaismas festivāla objektos izmantots gan spuldžu, gan LED spuldžu spīdējums, gan video projekcijas, gan īpaši gaismas efekti. Jauno objektu vidū atrodami gan interaktīvi gaismas objekti, gan lielformāta pilsētvides objekti.

Liepājas Starptautiskajā lidostā paveikts ievērojams darbu apjoms, lai tuvotos regulāru lidojumu atjaunošanai, - izbūvēts jauns skrejceļa segums, nostiprināta lidjosla, atjaunots un paplašināts manevrēšanas ceļa segums, kā arī atjaunots lidmašīnu perons un stāvvietas, informē Liepājas domē.

«Būvuzņēmējs SIA Binders ir rekonstruējis skrejceļu tā esošajos izmēros - 2002 metru garumā un 40 metru platumā. Savukārt manevrēšanas ceļš ticis paplašināts no 14 metriem uz 18 metriem, » norāda SIA Aviosabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde.

VAS Latvijas valsts ceļi ceļu laboratorija veikusi skrejceļa līdzenuma testu un tās rezultāti parāda, ka līdzenums atbilst visaugstākajām prasībām.

Kā norāda A.Sprūde, šāda apjoma pārmaiņas lidostā nebija pieredzētas vairāk nekā 40 gadus. «Gan lidostas segums bija savu laiku nokalpojis, gan gaismu sistēma tehniski novecojusi, kas vairs neļautu apkalpot lidojumus visos laika apstākļos. Modernizējot gaismu sistēmu, būtiski palielināsim iespēju veikt regulārus lidojumus arī sniegputeņa un miglas apstākļos, kas nav iespējams ar līdzšinējo gaismu sistēmu. Rekonstruējot lidostas skrejceļu, esam būtiski pavirzījušies uz priekšu pretim lidostas sertificēšanai un regulāro lidojumu atjaunošanai,» pauž A.Sprūde.

Starptautiskās lidostas Rīga lidlaukā sākusi darboties jaunizbūvētā gaismu sistēma CAT II, tādējādi paaugstinot lidojumu drošību, informē lidostas pārstāve Sarmīte Rinmane.

«Lidlauka sertificēšana CAT II atbilstošai gaismu sistēmai uzlabos lidostas sniegto servisu aviokompānijām un to pasažieriem, jo būtiski samazināsies to reisu skaits, kas nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē jānovirza uz alternatīvajiem lidlaukiem,» uzsver starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Viņš norāda, ka jaunā gaismu sistēma ir būtisks priekšnosacījums lidostas konkurētspējas paaugstināšanai un jaunu aviokompāniju piesaistīšanai.

Lidosta turpmāk varēs uzņemt ielidojošos reisus, ja lidlaukā redzamība būs līdz 300 metriem, kā arī izlidojošie reisi tiks atļauti pie redzamības līdz 250 metriem. Gaismu sistēma CAT II izbūvēta ES Kohēzijas fonda projekta Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība ietvaros.

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. šodien Lietuvā parakstījis vienošanos ar Viļņas Starptautisko lidostu par skrejceļa rekonstrukciju, kas tiks uzsākta šā gada martā un norisināsies līdz gada beigām. A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veiks rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs 4 slāņos izbūvētais lidostas skrejceļš ar asfaltbetona segumu 150 tūkst. m2 platībā un lidjoslas seguma pastiprināšana, jaunākas klases gaismu sistēma.

Rekonstrukcijas darbu laikā Viļņas lidosta tiks pilnībā slēgta uz 35 dienām - no 14. jūlija līdz 18. augustam. Vairums aviosabiedrību lidojumus novirzīs uz Kauņas lidostu.

Pēdējo reizi Viļņas lidostas skrejceļš tika rekonstruēts pirms vairāk nekā 20 gadiem.

A.C.B. Viļņas Starptautiskās lidostas rekonstrukcija piešķirta konkursa rezultātā, uzvarot ar labāko piedāvājumu.

Viļņas lidostā tiks veikta skrejceļa rekonstrukcija, atjaunojot ne tikai tā segumu, bet arī pilnībā pārbūvējot pārējo ar to saistīto infrastruktūru - mainot un atjaunojot saistītās elektroinstalācijas, izbūvējot jaunas gaismu sistēmas, izveidojot jaunas drenāžas un meliorācijas sistēmas ūdens savākšanai un novadīšanai. Turklāt lidjoslas seguma pastiprināšana nodrošinās, lai, piemēram, gadījumos, kad lidmašīna paceļoties novirzās no skrejceļa, netiktu nodarīti būtiski bojājumi infrastruktūrai un tādējādi - arī kavēta lidostas darbība. Vienā virzienā tiks izbūvētas CAT III gaismu sistēmas, kas ļaus būtiski palielināt drošību, nolaižoties lidmašīnām miglas laikā. Skrejceļa abās pusēs tiks modernizēta arī tuvošanās gaismu rekonstrukcija.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

2016. gada augustā Nordea un DNB bankas paziņoja par plāniem apvienot savu darbību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, lai izveidotu neatkarīgu finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā. Darījuma noslēgšana bija atkarīga no regulatoru atļaujām. Pēc visu regulējošo apstiprinājumu saņemšanas un veiksmīgas uzņēmuma pārejas, darījums ir noslēgts vakar, 1.oktobrī.

Luminor kļūst par trešo lielāko finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 23% kreditēšanā.

Luminor apvienos aptuveni 350 000 bijušās Nordea bankas klientu un aptuveni 930 000 bijušās DNB bankas klientu Baltijā.

Bankas darbību nodrošinās aptuveni 3000 darbinieku un aktīvi 15 miljardu eiro apmērā.

Kopējie Luminor aizdevumu apjomi sasniegs aptuveni 12 miljardus eiro, ieskaitot gan privātpersonu, gan uzņēmumu aizdevumus, bet noguldījumu apjomi sasniegs 9 miljardus eiro. Luminor pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs būs 17%, kas atbilst 1.6 miljardiem eiro.

Nordea jaunajā uzņēmumā iegūs 56% ekonomisko tiesību un 44% balsstiesību. Nordea rezultātu atspoguļojumā Luminor aprēķini tiks veikti, izmantojot šā gada 4. ceturkšņa metodi.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's Investors Service ir piešķīrusi augstāko GB1 (excellent / izcili) novērtējumu AS Latvenergo emitētajām zaļajām obligācijām. Vērtspapīru sērija 100 miljonu eiro vērtībā tika emitēta 2015. un 2016. gadā,

liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šis ir pirmais gadījums, kad Moody's izvērtē un turklāt piešķir augstāko zaļo obligāciju novērtējumu Austrumeiropā emitētām zaļajām obligācijām.

« Līdz ar GB1 vērtējumu paredzētas izmaiņas un jauni pienākumi zaļo obligāciju informācijas atklāšanā – esam apņēmušies publicēt ikgadējo atskaiti līdz zaļo obligāciju dzēšanas termiņam, kā arī papildus apliecināsim korektu līdzekļu izlietojumu attiecināmajiem projektiem,» komentē Guntars Baļčūns, AS Latvenergo finanšu direktors.

Zaļo obligāciju pamatprasība ir piesaistīto līdzekļu izmantošana vienīgi zaļai domāšanai atbilstošos projektos, kas veicina atjaunīgo energoresursu izmantošanu, energoefektivitāti un vides aizsardzību. Zaļo obligāciju emitēšana papildus veicina caurskatāmas informācijas apriti, jo ir jāiesniedz pārskats par līdzekļu izlietojumu.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Pēc aptuveni 90% balsu apkopošanas līderpozīcijās 10.Saeimas vēlēšanās atrodas Vienotība, kas ieguvusi 30,7% balsu, bet otrajā pozīcijā ir Saskaņas centrs, par ko balsi atdevuši 24,8% vēlēšanu dalībnieku.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati par rezultātiem 902 no 113 vēlēšanu iecirkņiem, Zaļo un zemnieku savienība guvusi 20,5% atbalstu, Par labu Latviju – 7,8%, bet Visu Latvijai! – TB/LNNK – 7,5%. Pārējie politiskie spēki nepārvar iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru.

Neapkopoti vēl ir rezultāti 38 vēlēšanu iecirkņos Rīgā, kur pagaidām lielāks atbalsts vērojams Saskaņas centram, tādējādi šī apvienība vēl var pietuvoties Vienotībai. Vēl nav slēgti arī vairāki vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.

Kā ziņots, vēlēšanās piedalījušies 62,6% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, tomēr šie dati nedaudz pieaugs, kad tiem tiks pieskaitītas ieslodzījuma vietās un ārvalstīs nodotās balsis. Tāpat vēl nav apkopoti tie balsojumi, ko iedzīvotāji izdarīja mājās.

Lai risinātu vides problēmas Latvijā, Vides ministrija piedāvā pārstrukturizēt kopējo nodokļu slogu un ieviest tā dēvēto «zaļo nodokli».

Tas šodien izskanēja Ministru kabineta sēdē, kurā tika skatīts Vides politikas pamatnostādņu projekts 2009.-2015. gadam. Ar zaļo nodokli šajā kontekstā jāsaprot nodokļu kopums - jau esošais dabas resursu nodoklis kombinācijā ar ieviešamajiem nodokļu atvieglojumiem par videi draudzīgas degvielas izmantošanu u.c.

Arī šo problēmjautājumu risināšanai piešķirtais finansējums esot nepietiekams.

Vides ministrijas piedāvātajos risinājumos ietilpst plānveida sabiedrības izglītošana, valsts institūciju un privāto uzņēmēju sadarbības veicināšana un vides aizsardzības institūciju rīcībspējas paaugstināšana. Tas darāms, samazinot visu tautsaimniecības sektoru energointensitāti, izstrādājot un ieviešot tādus ekonomiskos politikas instrumentus, kas veicinātu produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, tai skaitā, pārstrukturējot kopējo nodokļu slogu, t.i., realizējot zaļo nodokļu reformu.

Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un Monetāro lietu komiteja atbalstījusi Latvijas uzņemšanu eirozonā ar 2014. gada 1. janvāri. EP deputāti atzinīgi vērtē Latvijas ieguldītās pūles un līdz šim panāktos rezultātus, tomēr prasa pastiprināt ekonomikas pārvaldības struktūras un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Tāpat EP deputāti arī norāda, ka Latvijas ievērojamā enerģētiskā atkarība apdraud cenu stabilitāti valstī, liecina parlamenta paziņojums.

EP ziņojuma autors Tautas Partijas grupas deputāts Burkhards Balcs atzinīgi novērtējis Eiropas Komisijas 5. jūnijā sniegto pozitīvo atzinumu, kurā uzteikti «Latvijas valdības un iedzīvotāju pārliecinošie un neatlaidīgie centieni,» bet arī aicina nepalēnināt uzsāktās reformas.

Deputāti uzsver, ka Latvijai jāiegulda vairāk pūļu, lai novērstu darba tirgus strukturālās nepilnības un mazinātu nabadzību, kā arī pieaugošo ienākumu nevienlīdzību. Tāpat valstij jāsniedz arī vairāk garantiju banku stabilitātei, īpaši pastiprinot uzraudzību tām bankām, kurās ir daudz nerezidentu noguldītāju.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Šogad vismaz 14,184 milj. Ls valsts budžeta naudas plānots iztērēt, apmaksājot ārštata darbinieku pakalpojumus.

«Šeit būtu jāvērtē - varbūt ir jēga turēt kaut kādu pastāvīgu ekspertu ar pastāvīgu darba samaksu, jo viss, ko tu dari fragmentāri, vienmēr maksās dārgāk nekā pastāvīgs cilvēks, kas strādā uz pilnu slodzi,» norāda valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 1. februāra, Dienas Biznesā.

Severstaļlat plāno pārspēt rekordus

2011. gadā plānojam pārsnieggt pat vislabākajos gados iespēto, stāsta metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Enerģētika

Devām zaļo gaismu AES kaļiņingradā