Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Lai padziļinātu zināšanas par retiem un aizsargājamiem meža biotopiem un lai apmainītos ar pieredzi, Latvijas mežu biotopu eksperti 2006.gada 6.- 9.jūnijā sabrauks Madonas rajona Bērzaunes pagasta “Gaiziņstarā”, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Vienots ekspertu un atbildīgo amatpersonu viedoklis un skaidri kvalitātes kritēriji visā Latvijas Republikas teritorijā ir ļoti būtiski gan mikroliegumu ierosināšanas gadījumos, gan izvērtējot ierisinājumus un pieņemot lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, gan arī izstrādājot dabas aizsardzības plānus un veicot ietekmes uz vidi novērtējumu. Projektu “Īpaši aizsargājamo meža biotopu kritēriju kalibrācijas un ekspertu apmācības seminārs” realizē „Vestienas aizsargājamā ainavu apvidus attīstības padome” ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Uzmanība tiks pievērsta vairākiem Austrumlatvijā sastopamajiem aizsargājamajiem biotopiem : - jauktiem ozolu, gobu un ošu mežiem upju krastos - jauktiem platlapju mežiem - nogāžu un gravu mežiem - ozolu mežiem - pārmitriem platlapju mežiem. Pasākumā plānotas gan lekcijas, gan izbraukumi uz mežu un paredzamas diskusijas par konkrētām situācijām dabā. Seminārā piedalīsies zinošākie speciālisti no Latvijas Universitātes, Mežzinātnes institūta “Silava”, Latvijas dabas fonda, kā arī Valsts meža dienesta ekologi no virsmežniecībām, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, meža eksperti no Pasaules dabas fonda, rezervātiem un citām organizācijām, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Celtnieki vēl nezina, vai tiesāsies par savām interesēm, vai arī nāks pretī pasūtītājam. Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas Saeimā izstrādās vairākus aprēķinu variantus, kuros plāno parādīt, cik lieli zaudējumi būs valstij, samazinot finansējumu Gaismas pils celtniecībai.

To Dienas biznesam pavēstījis būvnieku apvienības sabiedrisko attiecību speciālists Gints Feders. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieki vēl nezina, vai tiesāsies par savām interesēm, vai arī nāks pretī pasūtītājam.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķe, pazīstama vijolniece Elgita Polloka smagi cietusi avārijā uz Liepājas - Ventspils ceļa un izlēmusi ceļu uzturētājam rakstīt kompensācijas pieprasījumu.

Ja būs nepieciešamas, tad arī tiesāsies, raksta laikraksts Kurzemes Vārds. Vijoliniece Lieldienu brīvdienās ar diviem dēliem un māti devusies uz Jūrkalni. Elgita manījusi, ka ceļš nav labs, tādēļ braukusi ar mazāku ātrumu, nekā atļauts. Tomēr kādā bedrē pārsista kreisās puses priekšējā riepa un mašīna kļuvusi nevadāma, laikrakstam stāstījusi cietusī. Tagad vijolniece un viņas dēls guļ Liepājas Reģionālās slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā. Dēlam ir smadzeņu satricinājums, bet vijolnieces roka ir salauzta un izmežģīta vairākās vietās, tāpēc bija vajadzīga operācija, bet roka tagad pilna ar metāla skrūvēm.

Automašīna, visticamāk, esot norakstāma. Par slimnīcu būs jāmaksā, tāpat būs vajadzīga ilgstoša ārstēšanās. Cietusī izlēmusi ceļu uzturētājam rakstīt kompensācijas pieprasījumu. Ja būs nepieciešamas, tad arī tiesāsies.

«Lubānas tirgu nojauc, bet kāds veikals tur taps, varam tikai minēt. Cik var noprast, tas būs kāds ārzemju lielveikals, kam vietējie salāti, puķes un omīšu āboli diez vai šķitīs prioritāte,» ar šādu paziņojumu medijos vērsusies Pļavnieku iedzīvotāja Gunita Upīte, kura nobažījusies par Lubānas tirgus nākotni Rīgā.

Biznesa portāls db.lv noskaidroja, ka Lubānas tirgus ēka tiks daļēji demontēta, bet par tirgus tālāko pastāvēšanu būs jālemj tā īpašniekiem.

Šī gada 3.maijā SIA «Placēns» izdota būvatļauja Nr.BV/18-393-ABV, kas paredz, ka Lubānas iela 133a un 113d var turpināties projektēšanas darbi, portālam db.lv apstiprina Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns. Viņš paskaidro, ka demontēta tiks tikai daļa no ēkas, bet otra daļa tiks saglabāta. «Vai tur arī turpmāk būs tirgus, tas jājautā īpašniekiem,» saka Rīgas būvvaldes darbinieks. Ar SIA «Placēns» biznesa portālam db.lv sazināties neizdevās.

Projektēšanas darbu veic SIA «Diānas Zalānes projektu birojs». Sazinoties ar projektētāju, db.lv noskaidroja, ka minētajā adresē plānots būvēt tirdzniecības centru un projektu birojs min, ka, iespējams, tas būs veikals «Lidl». Ēka paredzēta 2000 kvadrātmetru platībā, tās projektēšana varētu aizņemt aptuveni gadu un tikpat arī pati būvniecība.

Cisco pārstāvis paziņoja, ka sūdzēs tiesā kompāniju Apple par zīmola iPhone nelikumīgu izmantošanu, ziņo BBC.

Cisco 2006. gada decembrī izlaida savu pirmo telefonu, ar balss pārraides pakalpojumu, izmantojot interneta protokolu (Voice Over Internet Protocol), nosaucot to par iPhone.

2000. gadā Cisco iegādājās kompāniju Infogear Technology, kas bija reģistrējusi prežu zīmolu iPhone, un tapēc Cisco tiesāsies, jo uzskata, ka viņiem ir taisnība par iPhone zīmola izmantošanu.

Db.lv jau ziņoja, ka 9. janvārī kompānija Apple oficiāli prezentēja pašu radīto mobilo telefonu, kas saucas iPhone. Tieši šī iemesla dēļ arī tiesa notiks.

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. To liecina Db rīcībā esoša neoficiālā informācija. Tādējādi investors ir krasi mainījis savu agrāko nostāju jautājumā par noteiktu daudzumu valsts mežu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā uz ilgtermiņa līguma pamata, kā arī atteicies no prasības par ilgtermiņa koksnes resursu piegādes līguma nepieciešamību. mazāk prasīgi koksnes piegādes jautājumos. Koksni piegādās tirgus.» Jāatgādina, ka savulaik, 2001. gada vasarā, sarunas starp Latvijas valsti un potenciālajiem celulozes rūpnīcas investoriem , tobrīd Metsaliitto un Sodra, A. Bērziņa vadītās valdības lēmuma dēļ — mežus nedot, bet garantēt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai (ap 1.2 milj. m3 ik gadu) — faktiski tika pārtrauktas. Savukārt šogad Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām pēc neoficiālas informācijas somi ir atteikušies. Jāņem vērā, ka pēc Db rīcībā esošas neoficiālās informācijas Metsaliitto joprojām vēlas, lai prioritāte apaļkoksnes resursu iegādē būtu vietējiem kokrūpniekiem. Tiesa, to pagaidām ir iespējams panākt tikai attiecībā uz apaļkoksnes pārdošanu no valsts mežiem, bet ne privātajiem mežu īpašniekiem. Iespējams, ka tādējādi Metsaliitto panāktu situāciju, kad valsts mežos iegūto papīrmalku nevarētu nopirkt neviens cits kā tikai tam piederošā celulozes ražotne a/s Baltic Pulp, tādējādi atrodoties krietni izdevīgākā situācijā papīrmalkas iegādē Latvijā nekā citās valstīs izvietoto celulozes rūpnīcu kompāniju meitas uzņēmumi. Faktiski tādējādi par lielāko celulozes rūpnīcas apgādātāju ar papīrmalku varētu kļūt valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži, kā arī Metsaliitto piederošā Thomesto meitasuzņēmums — Latvijas lielākā mežizstrādes un viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām SIA Silva.

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

A/S „Latvijas valsts meži” (LVM) speciālisti aprēķinājuši, ka 24. maija pēcpusdienā un vakarā, kad pār Latviju brāzās spēcīgi negaisi, pērkona negaisa radīto lokālo viesuļu laikā valsts meža platībās izgāzti koki vairāk kā 30 000 m3 apjomā, informē struktūrvienības LVM Mežs direktors Edvīns Zakovics. Visvairāk cietuši LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības meži, kuros negaisa viesuļu laikā Gulbenes un Alūksnes apkaimē izgāzta koksne 20 000 m3 apjomā, norādīts LVM informācijā. Postījumi nodarīti arī LVM Vidusdaugavas mežsaimniecībā, kur Ogres un Aizkraukles apkaimē izgāzti aptuveni 5000 m_ koksnes, savukārt LVM Ziemeļlatgales mežsaimniecībā Rēzeknes apkaimē izgāzts ap 2000 m_ koksnes, bet LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībā Jēkabpils apkaimē attiecīgi 6000 m_ koksnes. 24. maijā vējgāzēs postījumi visvairāk skāruši bērzu audzes, tā kā šie koki spēcīgā vēja laikā jau bija salapojuši un līdz ar to pakļauti spēcīgajām vēja brāzmām,norādīts LVM informācijā.Patlaban vētras izgāzto koku novākšanu ievērojami apgrūtina arī maija otrās puses spēcīgās lietavas, kuru rezultātā Latgales reģiona mežos ir paaugstināts gruntsūdens līmenis un daudzviet meža stigas ir ne tikai klātas biezu dubļu kārtu, bet daudzviet atrodas zem ūdens, kas ievērojami apgrūtina koksnes izvešanu no vētras gāztajām mežaudzēm, norādīts LVM informācijā. Jau ziņots, ka 8. un 9. janvāra viesuļvētra nodarīja ievērojamus postījumus mežiem, valsts meža platībās saskaņā ar pašreizējām aplēsēm bojājot koksni aptuveni 2 miljonu m3 apjomā. Uzreiz pēc viesuļvētras LVM sāka operatīvu bojātās koksnes izvākšanu no valsts meža platībām, lai pagūtu lielāko daļu vētras gāztās koksnes no mežiem novākt līdz vasarai, kad sākas meža kaitēkļa – astoņzobu mizgrauža – vairošanās laiks. Kā zināms, astoņzobu mizgrauzis vairojas bojātā koksnē, līdz ar to vētras lauzto koku ātrāka izvākšana no postītajiem mežiem ierobežotu šā meža kaitēkļa izplatībunorādīts LVM informācijā.

Igaunijā atbilstoši oficiāliem statistikas datiem vidējā meža cena šobrīd ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Latvijā, bet, izslēdzot uzskaites nepilnības un atšķirības, igauņi par meža hektāru saņem līdz 2000 eiro vairāk.

Tā, balstoties martā apkopotajos uzņēmuma datos, Dienas Biznesam atklāja Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Igaunijā mežu cenas ilgstoši aug straujāk

“Igaunijā hektārs meža vidēji maksā 7702 eiro, savukārt Latvijā - tikai 3975 eiro,” konstatē S. Lūkins, piebilstot, ka augstākās mežu cenas kaimiņvalstī novērotas Harju reģionā valsts ziemeļos, kur cena par hektāru sasniedz par 9800 eiro, ka arī Jervas un Jegevas apriņķos valsts vidienē, cenām pārsniedzot 9000 eiro par hektāru. S. Lūkins uzsver, ka vidējā meža zemes cena Igaunijā pēdējā desmitgadē ir strauji palielinājusies, pat apsteidzot cenas, kas raksturīgas mežainajiem Somijas dienvidu reģioniem. Cenas pieaugums kopš 2011. gada ir 4,2 reizes. No 2019. gada līdz 2022.gadam cena pieaugusi pat par 98,6%. Salīdzinājumam – Latvijā kopš 2019. gada vidējā meža zemes cena pieaugusi par 78,7%, proti, mazāk, kas nozīmē, ka meža cenas diference starp Latviju un Igauniju ir veidojusies ilgstošā laika periodā.

Latvijas un Igaunijas kopprojekta rezultātā ir izveidots jauns meža portāls, kurā ir apkopoti dati gan par Latvijas, gan Igaunijas mežiem.

Jauno lietotni var izmantot gan datorā, gan visās viedierīcēs. Tās izveidē investēti aptuveni 150 tūkstoši eiro un plānots, ka investīcijas atmaksāsies trīs līdz piecu gadu laikā.

«ForestMan» lietotne ir tapusi, sadarbojoties Latvijas uzņēmumam SIA «Modul» un Igaunijas uzņēmumam OÜ «Deskis». Izveidotā lietotne sasaista dažādu datubāžu un reģistru informāciju ar satelītnovērošanas datiem.

Lietotne ir noderīga privātmežu īpašniekiem, kas vēlas precīzi zināt, kur atrodas viņu zemes īpašuma robežas, kā arī dažādiem meža uzņēmumiem, kas nodarbojas, piemēram, ar mežu pārdošanu, ciršanu vai eksportu. Ar tīmekļa lietotnes palīdzību ir iespējams meklēt datus, kas ir saistīti gan ar Latvijas, gan Igaunijas mežiem.

To, ka līdz 1. jūnijam netiks ne izcirsta ne no mežiem izvesta vētrā postītā koksne, atzīst arī vētrā visvairāk cietusās Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks. «No Kuldīgas rajona mežiem tiks izvākti ne vairāk kā 30 % vētrā nogāztās koksnes,» skumji norāda J. Iesalnieks. Viņa pesimistiskā prognoze balstās uz to, ka rajonā kopumā nogāzti apmēram 1.3 milj. m3 koksnes, no kuriem izsniegti ciršanai uz 25. martu bija tikai 422 000 m3, bet izcirsti aptuveni 250 000 m3 — apmēram piektā daļa vētrā cietušā apjoma. «Meža īpašniekiem vētras postījumu sakopšanu šobrīd bremzē strauji nokritušās skujkoku zāģbaļķu un papīrmalkas (ja to vispār kāds pērk) cenas, kā arī būtiski pieaugušas mežizstrādes izmaksas,» atzīst J. Iesalnieks. Viņš arī atzīst, ka daudzu meža īpašnieku problēma ir nepietiekamās mežizstrādes jaudas Latvijā. «Neizvāktā koksne var kļūt par meža kaitēkļu savairošanās perēkli, un tāpēc jāgatavojas to invāzijas apturēšanai. I. Iesanieks, apzinoties, ka daudz koksnes no mežiem tā arī neizdosies izvākt un izstrādāt, aicināja pēc iespējas drīzāk sakopt to teritorijās esošos meža ceļus, jo patlaban izbraucami ir maģistrālie ceļi, ceļi uz mājām un tie meža ceļi, kur notiek mežizstrāde. Pārējos ir pārvietošanās apgrūtinājumi, kurus novērst ugunsdzēsējiem bieži nebūs pa spēkam. Tāpēc Valsts meža dienests jau tagad pašvaldībām izsūtījis vēstules ar aicinājumu pēc iespējas ātrāk sakopt to teritorijās esošos meža ceļus.

Priekšroka izlemt, kā tiks sadalīta AS Latvijas gāze, ir 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam, ceturtdien intervijā laikrakstā Diena uzsver LG vadītājs Aigars Kalvītis, piebilstot - ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Tuvojas apkures sezona - ar kādām gāzes cenām to sagaidīs iedzīvotāji?

Jau šobrīd dabasgāzes tarifi samazinājušies līdz pat 25% siltumapgādes uzņēmumiem, ja salīdzina ar gadu iepriekš. Tā ir iepriecinoša ziņa Latvijas iedzīvotājiem - šī apkures sezona būs daudz lētāka. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka dabasgāzes cena pasaules tirgū ir kritusies.

Atšķiras valdības un Latvijas gāzes viedoklis par termiņiem, kuros iespējama gāzes tirgus liberalizācija un ar to saistītie pasākumi. Kur ir problēmas sāls?

Vispirms gribu uzsvērt to, ka biznesā un uzņēmējdarbībā visām lietām ir jānotiek loģiskā secībā. Latvijas gāzei 97%-98% akcionāru ir privātuzņēmumi, savukārt valstij pieder tikai 117 no 40 miljoniem akciju. Būtu tikai loģiski, ja šī sadalīšana atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām notiktu pēc principa, kas būtu pieņemams vairākumam akcionāru šajā privātajā uzņēmumā. Bet šodien dažas lietas, kas ir iestrādātas Enerģētikas likuma grozījumos, patiesībā ir nepārdomātas. Ir skaidrs, ka 2017. gada 3. aprīlī patērētāji varēs brīvi izvēlēties piegādātāju un ka ir jānodala gāzes glabāšanas un transportēšanas resursi atsevišķi no tirdzniecības. Tas ir pats par sevi saprotams. Bet tas, ka likumā ir prasīta šīs jaunās pārvades un uzglabāšanas kompānijas pārdošana līdz 2018. gadam, tas, manuprāt, nav loģiski. Jo darījums, kurš ir mērāms simtos miljonu eiro, nevar notikt deviņos mēnešos. Tie termiņi, kas nolikti šobrīd, ir neloģiski. Turklāt, ja valsts neizmantos paredzētās pirmpirkuma tiesības, atliks tikai pusgads. Kā mēs no visas jaunāko laiku vēstures zinām, šādi darījumi nenotiek pusgadā. Piemēram, E.ON Ruhrgas akciju pārdošana norit jau ilgāk par gadu. Mums kā uzņēmumam šādi sasteigti termiņi absolūti nav pieņemami. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam ir priekšroka izlemt, kādā veidā mūsu kompānija tiks sadalīta. Jo, ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Nesenā pagātnē Latvijas Uzņēmumu reģistrs (UR) noteica liegumu dažādām darbībām ar vairāku uzņēmumu akcijām un kapitāldaļām, argumentējot šādu soli ar attiecīgu Anglijas tiesas lēmumu, kam savukārt esot aizdomas, ka noteiktās kompānijas it kā esot saistītas ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Šobrīd viens no cietušajiem šā procesa rezultātā AnrijsLembergs ir pieprasījis atcelt visus iespējamos liegumus. Protams, to, kurai pusei ir taisnība, laika gaitā izvērtēs, visticamāk, dažādas tiesu instances, taču šī lieta kopumā spilgti atainoja to, kā strādā viena otra valsts institūcija Latvijā.

Laikā, kad aktualizējās jautājums par noteiktu akciju un kapitāldaļu it kā pavisam citu patiesā labuma guvēju, cik zināms, komerctiesību eksperti brīdinājuši UR un tā vadītāju Ringoldu Balodi par šāda soļa iespējamajām sekām. Proti, tika prognozēts, ka šo kompāniju daļu un akciju turētāji var apstrīdēt šādu lēmumu, vērsties tiesā un to, iespējams, arī uzvarēt. Zinot, kādā tempā Latvijā strādā tiesu sistēma, vispirms valsts vairākus gadus tiesāsies, un nav izslēgts, ka pēc tam vēl samaksās ievērojamas summas kompensācijas veidā. Tomēr minēto lēmumu Balodis pieņēma, un šajā gadījumā izskatās, ka primārais viņa rīcībā ir bijis nevis ekspertu ieteikumi, bet gan politiskais uzstādījums.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

AS Latvijas Krājbanka klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora KPMG Baltics lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Valsts policijas (VP) darbinieki, saņemot informāciju par to, ka SIA Parking Control (PC) pilnvarota persona automašīnai ir uzlikusi riteņu bloķēšanas iekārtu, izbrauks uz notikuma vietu un pieprasīs pārstāvim nekavējoties noņemt uzstādītās riteņu bloķēšanas iekārtas.

To policija apliecina šodien medijiem izplatītā paziņojumā.

Kā vēstīts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru aizliegts nelāgu slavu guvušās PC pārstāvjiem turpmāk izmantot automašīnu bloķēšanas iekārtas. Ja tas tā notiks – klienti varēs vērsties Valsts policijā.

«Esam uzņēmējsabiedrībai uzlikuši sodu par negodīgu un agresīvu komercpraksi 7000 latu apmērā, bet par vairākkārtēju informācijas nesniegšanu – 3900 latus. Neviena soda nauda nav samaksāta, firma ar mums tiesāsies,» laikrakstam Latvijas Avīze iepriekš sacīja PTAC juriste Sarmīte Kapeika. PTAC lēmumu pārsūdzēšana gan neapturot pieņemto lēmumu izpildi.

Lielākais nodokļu parādnieks, uzņēmējs Andrejs Danengiršs tiesāsies ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lielāko parādnieku saraksta līderis, nekustamo īpašumu kompānijas Parkhaus līdzīpašnieks un valdes loceklis A. Danengiršs palicis valstij parādā 2.3 milj. Ls. Uzņēmējs to apstrīd, norādot, ka VID uzrēķinājis nodokli un soda naudu par viņa īpašumā esošas zemes pārdošanu.

Kā Db uzzināja no A. Danengirša, viņš pagājušajā nedēļā iesniedzis pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, apstrīdot VID lēmumu par nodokļa uzrēķinu. Tiesas sēdes datums vēl nav zināms. "Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskatīja, ka zemes gabalu pārdošana uzskatāma par saimniecisko darbību, tāpēc apliekama ar nodokli," stāstīja A. Danengiršs.

G.V.F.Hēgelis: «Valsts ir tikumiskās idejas realitāte.»

«Patvaļa» – šādu vārdu tiesībsargs lieto iesniegumā ģenerālprokuroram ar lūgumu pārbaudīt VID rīcības tiesiskumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Par šo lietu tad arī vēlējos sīkāk pievērsties šai blogā, jo katra no iesaistītajām personām, šķiet, nav bez vainas. Secinājums īsumā – kaut arī nepiekrītu AT Senāta viedoklim, ka ienākums no masveida nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas nebija IIN objekts, neesmu pārsteigts, ka VID atkal atradis formālu iemeslu, kādēļ tam nav jāpilda AT Senāta spriedumus. Cerams, tas novedīs pie plašākas diskusijas par dažām greizām VID rīcības tendencēm kopumā nodokļu strīdos.

Lai novērstu strīdīgos gadījumus, kad alus stipruma atšķirību dēļ tiek veikti akcīzes nodokļu uzrēķini, Latvijas alus darītāji prasa atbildīgajām institūcijām ievērot attiecīgos valdības noteikumus. Db jau vakar vēstīja par notikušo ar a/s Lāčplēša alus, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) kompānijai noteicis akcīzes nodokļa un PVN uzrēķinu, kura kopējā summa sasniedz ap 100 000 latu. Lāčplēša alus ar to ir nemierā un tiesāsies par, viņuprāt, nepareizi veiktiem nodokļu aprēķiniem. Latvijas alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Ivars Grīslis informēja, ka MK noteikumi Nr. 46 «Pārtikas preču marķēšanas noteikumi», kas nosaka vispārīgās prasības Latvijā izplatāmo preču marķējumam, definē, ka alus marķējumā norāda alkohola saturu ar pielaidēm – 0,5 tilpumprocenti (alum, kura alkohola saturs nepārsniedz 5,5 tilpumprocentus) vai 1 tilpumprocents (alum, kura alkohola saturs pārsniedz 5,5 tilpumprocentus). Pielaides noteiktas, ņemot vērā alus izgatavošanas tehnoloģiskās īpatnības un tādas ir spēkā ne vien Latvijā, bet arī ES valstīs, kur spirta pielaidi alum nosaka ES direktīva 87/250/EEC. To, ka ES direktīvā paredzētie nosacījumi alkoholisko dzērienu marķēšanai jau ir iestrādāti MK noteikumos Nr.46, paredzot attiecīgās pielaides alum, atbildē LADS vēstulei par akcīzes nodokli alum nule kā norāda arī Finanšu ministrija (FM). Finanšu ministra Valda Dombrovska parakstītajā vēstulē pausts, ka «uzskatām par iespējamu, veicot faktiskā spirta daudzuma parbaudes akcīzes nodokļa aprēķināšanai, izmantot ne tikai šobrīd, bet arī turpmāk, t.i., kad stāsies spēkā jaunais likums Par akcīzes nodokli». Tiesa, gadījumā, ja kontrolējošā institūcija konstatēs, ka ir nepamatoti samazināta akcīzes nodokļa summa, tad iestājas nodokļa maksātāja atbildība saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām. FM arī uzskata, ka likumprojektā nav īpaši jāatrunā pieļaujamās spirta satura pielaides alum, jo MK noteikumi Nr. 46, kurā noteiktas pieļaujamās pielaides, atiecas uz alus apriti.