Katrs desmitais (9,7%) Latvijas iedzīvotājs nopelna algu 300,01-500,00 latu robežās, 2,2 % darba ņēmēju saņem algu 500,01-1000,00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0,6%) ir tādu, kas saņem algu virs 1000 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gandrīz divas trešdaļas (64,8%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 71%, bet sieviešu – 59,3%. 2006.gada 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 3,2%. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1100,3 tūkst. cilvēku (60,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,1% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 6,2 tūkst. cilvēku (0,6 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 4.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gada 4.ceturksnī tas bija 1047,8 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gada 4.ceturksnī šis rādītājs veidoja 57,8%).
2006.gada 4.ceturksnī nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk kā sieviešu, attiecīgi 51,2% un 48,8%.
No visiem nodarbinātajiem katrs sestais (16%) strādāja tirdzniecībā, katrs septītais (14,6%) - apstrādes rūpniecībā, katrs devītais (10,6%) - būvniecībā, katrs desmitais (10%) – lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, katrs vienpadsmitais (9,3%) - transporta un sakaru nozarē, katrs divpadsmitais (8,2%) - izglītības jomā, katrs trīspadsmitais (7,9%) - valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā, katrs septiņpadsmitais (5,9%) - operāciju ar nekustamo īpašumu, nomas, datorpakalpojumu, zinātnes un citu komercpakalpojumu jomā, katrs divdesmit pirmais (4,8%) bija nodarbināts veselības un sociālas aprūpes sfērā, nedaudz mazāk - 4,3% strādāja sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu sfērā.
Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādājošo (t.i., parasti strādā mazāk par 40 stundām nedēļā, izņemot tos, kuri paši uzskata sevi par pilnu darba laiku nodarbinātiem, neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita) bija 60,7tūkst. cilvēku. Gandrīz trešdaļa (30,9%) no tiem bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jonevarēja atrast darbu pilnai darba dienai, katrs piektais (18,2%) nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku, katram sestajam (15,5%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personiski vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo u.c.), septītā daļa (14%) nodarbināto papildus vēl mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi.
Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Aptaujas rezultāti liecina, ka 2006.gada 4.ceturksnī 57,7 tūkst. cilvēku (5,2% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un jomu, kurā darbojoties tie iegūti.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem bija darba samaksa - gandrīz trim piektdaļām (56,1%), trešdaļai (32,6%) iedzīvotāju atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, ceturtdaļa (22,8%) iedzīvotāju saņēma pensiju, septītā daļa (13,9%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieku, maternitātes, slimības, apbedīšanas u.c.).
Pamatdarba vietā neto (pēcnodokļu) darba algu līdz 81 latam mēnesī saņēma 6% darba ņēmēju, katrs devītais (11%) 81,01-100,00 latus, katrs piektais (22%) algotu darbu strādājošais saņēma algu 100,01-150,00 latu robežās, nedaudz mazāk (20,6%) 150,01-200,00 latu robežās, gandrīz tikpat daudz (20,8%) strādājošo saņēma algu 200,01-300,00 latu robežās, katrs desmitais (9,7%) nopelnīja algu 300,01-500,00 latu robežās, 2,2 % darba ņēmēju saņēma algu 500,01-1000,00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0,6%) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem. Darba alga netika aprēķināta (sakarā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs uzsākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,9% darba ņēmēju. Diemžēl, daļa (4,2%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu atteicās izpaust.
Darba meklētāji
Par darba meklētājiem uzskatāmas personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. Turklāt minētās personas varēja būt vai arī nebūt reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2006.gada 4.ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkst. darba meklētāju jeb 6,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 4.ceturksnī samazinājies gan darba meklētāju skaits (2005.gada 4.ceturksnī tas bija 88,5 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2005.gada 4.ceturksnī šis rādītājs bija 7,8%). Darba meklētāju – vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2006.gada 4.ceturksnī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 6,5% un 5,8%. Trešā daļa (34,8%) bija ilgstošie darba meklētāji.
Trim piektdaļām (60,4%) darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze. Jāatzīmē, ka apsekojumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, tad viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.
Kā galvenais bezdarba iemesls tika minēta atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (30,2%). Turklāt šo iemeslu kā galveno uzrādīja 34,3% vīriešu un 25,8% sieviešu. Dažādu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ no darba aizgāja 21,9% vīriešu un 25,6% sieviešu. Astotajai daļai (13,1%) vīriešu un katrai piektajai (20,5%) sievietei saskaņā ar līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku.
Meklējot darbu, parasti tiek izmantoti vairāki tā meklēšanas veidi. Aptaujāto atbildes liecina, ka 2006.gada 4.ceturksnī nedaudz vairāk kā četras piektdaļas darba meklētāju iztaujāja radiniekus, draugus, arodbiedrībasutt., nedaudz mazāk interesentu pētīja darba piedāvājumus presē vai internetā, četras piektdaļas darba meklētāju ievietoja sludinājumus vai atbildēja uz darba piedāvājumiem presē, divas trešdaļas darba meklējumos devās tieši pie darba devējiem, divas piektdaļas darba meklētāju izgāja testēšanu, interviju vai kārtoja eksāmenu, nedaudz mazāk darba meklētāju mēģināja dabūt atļaujas, licences vai finanses, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, gandrīz tikpat daudz darba meklētāju kontaktējās ar Nodarbinātības valsts aģentūru.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. 2006.gada 4.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 637,1 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2005.gada 4.ceturksnī rādītājs bija 676,9 tūkst.), to skaits ir samazinājies par 5,9%. 2006.gada 4.ceturksnī divas piektdaļas (40,7%) no tiem veidoja pensionāri, gandrīz trešo daļu (30,7%) - skolnieki un studenti, kas mācījās dienas nodaļā un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs divpadsmitais (8,4%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, nedaudz mazāk (8,1%) bija ilgstoši slimojoši iedzīvotāji vai invalīdi.
Centrālā statistikas pārvalde norāda, ka īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2006.gada 4.ceturksnī valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 30,7 tūkst., tas ir 4,8 % no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. To skaits, salīdzinot ar 2005.gada 4.ceturksni, ir samazinājies par 6,5 tūkst.