Ministru kabinets (MK) šodien, 3.oktobrī, pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām uzlabot preču pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru nolēma atbalstīt priekšlikumu palielināt periodu pārskata iesniegšanai par pavadzīmju numuru izlietojumu, Db.lv norādīja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā referente Daiga Reihmane. Ja līdz šim pārskats par pavadzīmju numuru izlietojumu bija jāsniedz ik mēnesi, tad paredzams, ka turpmāk tas būs jāsniedz par ceturksni. Lai realizētu šo priekšlikumu, MK uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt atbilstošus grozījumus MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1038 "Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem". Šodien MK sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā par iespējām uzlabot un vienkāršot pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru ir apkopota informācija par normatīvo bāzi, kas regulē pavadzīmju numuru piešķiršanu, kā arī par numuru piešķiršanas procedūru. Tāpat ziņojumā iekļauta VID datu bāzē pieejamās informācijas analīze, norādītas pavadzīmē ietveramās ziņas un sniegti priekšlikumi pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūras uzlabošanai. Ar šā gada 1.janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr.1038, kas atcēla prasību darījumu noformēšanā izmantot stingrās uzskaites preču pavadzīmes – rēķinus, un nodokļu maksātājiem ir noteikts pienākums noformēt pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Pirmajos piecos mēnešos pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem ir izmantojuši 5979 nodokļu maksātāji, pieprasot pavadzīmju numurus 9051 reizi. No visiem pavadzīmju numuru pieprasīšanas gadījumiem tikai 0,36% iesniegumu par numuru piešķiršanu ir noraidīti. Līdz gada beigām nodokļu maksātāji vēl varēs izvēlēties darījumu noformēšanai izmantot stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina veidlapas vai pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Tomēr darījumos ar atsevišķām akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem) un medikamentiem nodokļu maksātājiem joprojām ir jālieto stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķini, bet darījumos ar kokmateriāliem nodokļu maksātājiem kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķini jālieto līdz 2006.gada 31.decembrim. Pavadzīmju noformēšanai izmantojamos numurus automātiski ģenerē VID datu bāze. Pavadzīmju numurus nodokļu maksātājam bez maksas piešķir VID Lielo nodokļu maksātāju pārvalde vai VID teritoriālā iestāde. Nodokļu maksātājs tos var saņemt, personīgi vēršoties VID teritoriālajā iestādē, vai elektroniski. Sākot ar 2006. gada 24. februāri tika nodrošināta iepēja pārskatus par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniegt elektroniski, savukārt no šā gada 24. marta nodokļu maksātājiem vairs nav papildus jāiesniedz pārskats papīra dokumenta formā, ja tiek noslēgts līgums par elektronisko dokumentu parakstīšanu. Lai pavadzīmju numurus saņemtu elektroniski, ir jāaizpilda dokumentu formas, kas ir izvietotas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pēc elektroniska pieprasījuma saņemšanas pavadzīmju numuri tiek piešķirti ne vēlāk kā darba dienas laikā. Lai vienkāršotu un uzlabotu pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru, ziņojumā ierosināts par pārskata iesniegšanas periodu noteikt ceturksni, kā arī veikt nodokļu maksātāju informēšanu par elektronisku pavadzīmju numura saņemšanu, tādējādi veicinot tos izmantot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniedzis priekšlikumu Finanšu ministrijai, sākot no 2007.gada 1.janvāra atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. No šī gada 1.janvāra tika atcelta obligātā prasība darījumu noformēšanai izmantot tikai stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķinus. Tiesa, tie vēl joprojām ir obligāti darījumos ar atsevišķām akcīzes precēm – alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem, kā arī ar medikamentiem un kokmateriāliem. Pārējo darījumu noformēšanai nodokļu maksātāji varēja sākt lietot pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Salīdzinot pavadzīmju ar VID piešķirtu numuru lietošanas priekšrocības ar stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina izmantošanas lietderību, secināts, ka no 2007.gada 1.janvāra iespējams pilnībā atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visos darījumos. Darījumos ar kokmateriāliem likums “Par nodokļiem un nodevām” jau paredz kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķinus izmantot līdz 2006.gada 31.decembrim. No 2007.gada 1.janvāra darījumos ar kokmateriāliem jānoformē pavadzīme ar VID piešķirtu numuru, bet par pakalpojumiem, kas sniegti darījumos ar kokmateriāliem – jāizraksta nodokļa rēķins, norādīts Valsts ieņemumu dienesta informācijā. Ja tiks atbalstīti VID iesniegtie priekšlikumi, tad arī akcīzes preču un medikamentu saņemšanas un izsniegšanas darījuma precīzai un dokumentārai noformēšanai stingrās uzskaites pavadzīmi-rēķinu nodokļu maksātājiem būs pienākums lietot līdz 2006.gada 31.decembrim. VID stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu veidlapu iegādi nodrošinās līdz šī gada beigām. Lai nopirktās veidlapas pilnībā izlietotu, tās pēc izvēles varēs izmantot arī pēc 2007.gada 1.janvāra, norādīts Valsts ieņemumu dienesta informācijā.

Biznesa vidē ir izplatīts maldīgs uzskats, ka E-rēķins ir PDF rēķins, kas nosūtīts elektroniski un derīgs bez paraksta – tā nav!

Kas ir e-rēķins?

E-rēķins ir digitāla formāta rēķins, kas tiek sagatavots no rēķina izrakstītāja ERP, grāmatvedības, vai kādas citas sistēmas, kas ir konfigurētas ar zemāk aprkastītu E-rēķinu formāta savienojumu, un nosūtīts uz rēķina saņēmēja sistēmu, neizmantojot epastu, vai fizisku piegādi.

“Šeit ir būtiski, lai jebkurš uzņēmums padomātu par savas sistēmas esošo vai plānoto nodrošinājumu” saka Mārtiņš Kaļva, procesu automatizācijas eksperts no MS Solutions

Kas uzņēmējus sagaida nākotnē?

Šāda E-rēķinu sistēma, ļaus efektīvi apmainīt rēķinu saturu mašīnlasāmā formā, kas būs viegli apstrādājams sistēmām un būtiski samazinās kļūdu iespēju un nepieciešamību pēc manuālas apstrādes resursiem.

Daudzi uzņēmumi ļauj darbiniekiem aizpildīt darba laika uzskaites tabeli, lai mēneša beigās uzņēmumam būtu pieejams nostrādāto stundu pārskats. Darba laika uzskaites tabeles dati tiek izmantoti darbinieku algu un projektu izmaksu aprēķiniem. Teorētiski viss izklausās vienkārši – darbinieki ātri pieraksta savas darba stundas, bet patiesībā tas nereti rada problēmas.

Parasti dati tiek pierakstīti papīra tabelē. Atkarībā no uzņēmuma īpatnībām, tiek apkopoti šādi dati:

• darbinieka vārds,

• darba dienas sākums,

• darba dienas beigas,

• kopējais stundu skaits,

• projekta nosaukums,

• paveiktais darba daudzums.

Tomēr bieži vien nesalasāmu darbinieku rokrakstu dēļ darba laika uzskaites tabelē norādītie laiki ir neprecīzi vai nesaprotami. Katrā ziņā papīra vai excel tabelēm ir daudz ierobežojumu, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma kopējo veiktspēju. Bet labā ziņa ir tāda, ka tirgū ir pieejamas arī mūsdienīgas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Begin programmatūra, kas šīs problēmas atrisina un optimizē uzņēmuma procesus. Lasiet tālāk un uzziniet, kā elektroniska darba laika uzskaites sistēma ir labāka par papīra tabelēm!

Ministru kabinetā otrdien, 12.decembrī pieņemtie grozījumi noteikumos par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem nodokļu maksātājiem atvieglos pārskatu iesniegšanu VID, kā arī paredz atteikties no stingrās uzskaites pavadzīmēm visās jomās, arī darbībās ar akcīzes precēm.

Noteikumi paredz, ka visi nodokļu maksātāji pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniedz par katru ceturksni (līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam), atceļot prasību iesniegt minēto pārskatu par katru mēnesi (līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam) vai termiņā, kāds nodokļu maksātājam noteikts pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanai.

Atbilstoši nodokļu un nodevu likuma prasībām noteikumos arī paredzēts, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. Tādējādi no nākamā gada 1.janvāra arī nodokļu maksātājiem, kas veic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, darījuma noformēšanai jāizmanto pavadzīme ar VID piešķirtu numuru. Darījumos ar akcīzes precēm gan paredzētas speciālas prasības par pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem noformēšanas gadījumiem un reģistrēšanas kārtību, kā arī darījumos ar naftas produktiem noteikta īpaša kārtība pavadzīmju piešķiršanai.

Ministru kabinetā otrdien, 12.decembrī pieņemtie grozījumi noteikumos par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem nodokļu maksātājiem atvieglos pārskatu iesniegšanu VID, kā arī paredz atteikties no stingrās uzskaites pavadzīmēm visās jomās, arī darbībās ar akcīzes precēm.

Noteikumi paredz, ka visi nodokļu maksātāji pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniedz par katru ceturksni (līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam), atceļot prasību iesniegt minēto pārskatu par katru mēnesi (līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam) vai termiņā, kāds nodokļu maksātājam noteikts pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanai.

Atbilstoši nodokļu un nodevu likuma prasībām noteikumos arī paredzēts, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. Tādējādi no nākamā gada 1.janvāra arī nodokļu maksātājiem, kas veic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, darījuma noformēšanai jāizmanto pavadzīme ar VID piešķirtu numuru. Darījumos ar akcīzes precēm gan paredzētas speciālas prasības par pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem noformēšanas gadījumiem un reģistrēšanas kārtību, kā arī darījumos ar naftas produktiem noteikta īpaša kārtība pavadzīmju piešķiršanai.

«Jebkurš uzlabojums, jebkāda aizlieguma atcelšana un brīvāka režīma noteikšana ir progress,» tā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iesniegto priekšlikumssākot no 2007.gada atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju — rēķinu lietošanas visās jomās (šobrīd medikamenti, kokmateriāli, akcīzes preces), pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu vērtē SIA Kodoliņš, Ostaškovs un partneri valdes priekšsēdētājs Artūrs Kodoliņš. Viņaprāt, zināmas problēmas biznesam paliks, jo tā nelielā uzņēmēju daļa, kura šogad vēl izmanto stingrās uzskaites preču pavadzīmju— rēķinus, būs jāsaņem VID piešķirtie numuri. «Virziens uz brīvības pakāpes palielināšanu ir pareizs un apsveicams,» uzsver A. Kodoliņš. «Stingrās uzskaites preču pavadzīmes — rēķina izmantošana šobrīd ir izdevigāka nekā VID piešķirto numuru, jo to administrēšana ir sarežģītāka, jo uzņēmumam ir daudzas filiāles Latvijā,» secina metāllūžņu savākšanas un pārstrādes SIA Kuusakoski valdes priekšsēdētājs Andris Bricis. Viņaprāt, valstij būtu jāsamazina prasības VID piešķirto numuru uzskaites sistēmā. «VID nekad nav izrādījis iniciatīvu veikt «kapitālos remontus», parasti viņi to darījuši būtiska ārējā spiediena ietekmē», secina SIA Ernst & Young Baltic valdes loceklis Egons Liepiņš. Līdz ar to, viņaprāt, ir maz ticams, ka VID šoreiz būtu gatavojas veikt pavadzīmju sistēmas kapitālo remontu, bet gan vien tikai vieglu kosmētisko remontu, kur pavadzīmes aizstāj numuri.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Nodokļu maksātāji, kuri neveic darbības ar akcīzes precēm, līdz 2006. gada 31. decembrim darījumu noformēšanai varēs izmantot gan Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtus numurus, gan stingrās uzskaites preču pavadzīmes - rēķinus. Ministru kabinets otrdien pieņēma noteikumus «Par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem». Db ( 05.12.2005.) jau rakstīja, ka speciālisti kā svarīgāko ieguvumu no jaunās sistēmas, kas ļaus daļai komersantu darījumos izmantot VID izsniegtus numurus, min to, ka uzņēmējiem vairs nebūs obligāti jāpērk stingrās uzskaites preču pavadzīmes - rēķinus, tomēr atzīmē, ka uzņēmējdarbības administratīvos šķēršļus unikālo numuru ieviešana īpaši nesamazinās. Pavadzīmes būs jānoformē preču piegādei jeb pārdošanai, preču izsniegšanai citam nodokļu maksātājam pārstrādei, glabāšanai vai remontam, kā arī preču pārvietošanai jeb transportēšanai, taču, kā Db (02.12.2005.) jau rakstījis, arī turpmāk stingrās uzskaites preču pavadzīmes - rēķinus būs jāizmanto komersantiem, kas veic darbības ar medikamentiem, kā arī ar akcīzes precēm, proti, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem. Līdz 2007. gada 1. janvārim komersantiem, kas veic darījumus ar kokmateriāliem, būs jāizmanto kokmateriālu transporta pavadzīmes - rēķinus. Otrdien pieņemtie Ministru kabineta noteikumi noteic, ka numurs piešķirs VID teritoriālā iestāde, kuras teritorijā reģistrēts attiecīgas nodokļu maksātājs. Pavadzīmju numuri sastāvēs no sērijas, kas apzīmēta ar trim latīņu alfabēta burtiem un sešu zīmju kārtas numura. Lai saņemtu pavadzīmju numurus, to lietotājam VID teritoriālajai iestādei vai Lielo nodokļu maksātāju pārvaldei būs jāiesniedz iesniegums par numuru piešķiršanu, pieprasot darījumu apjomam atbilstošu numuru skaitu vai norādot pamatojumu nepieciešamajam pavadzīmju numuru skaitam atbilstoši saimnieciskās darbības specifikai. Darījumu apjomam atbilstošais numuru skaits tiks noteikts atbilstoši trīs iepriekšējo mēnešu vidējam darījumu apjomam. Kopā ar iesniegumu būs jāiesniedz arī to atbildīgo darbinieku saraksts, kurām turpmāk ir tiesības saņemt pavadzīmju numurus. Otrdien pieņemtie noteikumi nosaka arī gadījumus, kad nodokļu maksātāji var nenoformēt pavadzīmes un precizē nodokļu maksātāju pienākumus.

Ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam ikmēneša rēķinu summas nomaksa prasa būtisku daļu no ikmēneša ienākumiem. Lai rēķinu nomaksai atvēlētos līdzekļus nejauši neiztērētu un visu mēnesi nebūtu jādomā par rēķiniem, pēc DNB bankas pasūtījuma īstenotajā aptaujā atklāts, ka lielākā daļa jeb 62,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju rēķinus apmaksā uzreiz pēc algas saņemšanas mēneša pirmajā pusē.

Aptuveni katrs piektais (26,4%) respondents rēķinu apmaksu veic pakāpeniski visa mēneša garumā, bet 7% aptaujāto rēķinu apmaksu novilcina līdz mēneša beigām. Visapzinīgākie rēķinu apmaksā ir 18 līdz 24 gadus veci jaunieši – 75,5% šīs grupas aptaujāto norādījuši, ka rēķinu apmaksu veic līdz ar algas saņemšanu. Savukārt 46 līdz 55 gadus veci respondenti biežāk nekā citas vecuma grupas norādījuši, ka rēķinu apmaksu veic pakāpeniski visa mēneša garumā (katrs trešais) vai novilcina to līdz mēneša beigām (9,4%). Arī sievietes (65,9%) steidz rēķinus nomaksāt ātrāk nekā vīrieši (59,2%).

Efektīvākais veids, kā uzņēmējiem aizsargāt savas preču zīmes, lai citi tās nevarētu izmantot negodprātīgi, ir tās reģistrēt Latvijas Republikas Patentu valdē (PV), biznesa portālam Db.lv stāstīja PV Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore, Apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte. Viņa atzina, ka arī Latvijā piedzīvoti karsti strīdi saistībā ar preču zīmju lietošanu.

Saskaņā ar likumu Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm preču zīme "ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm". D. Liberte skaidroja - piemēram, ja veikala plauktā stāvētu daudzas vienādas piena pakas, pircējs nevarētu atšķirt, kurš bija tas piens, kuru viņš iegādājās un kurš viņam ļoti garšoja, tādēļ uzņēmumi izmanto preču zīmes, lai nodrošinātu savas produkcijas atpazīstamību.

Preču zīmju tiesības ir teritoriālas tiesības - ja kādā valstī grib iegūt izņēmuma tiesības uz preču zīmi, tad tā tajā valstī arī jāreģistrē. Latvijas uzņēmējiem patlaban ir trīs iespējas, kā kādā valstī reģistrēt savas preču zīmes. Pirmkārt, iespējams reģistrēt preču zīmi tikai vienā konkrētā valstī, griežoties šīs valsts rūpnieciskā īpašuma iestādē (Latvijas Republikā tā ir Patentu valde). Otrkārt, var reģistrēt preu zīmi kādā valstī vai valstīs, izmantojot Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju vai ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju saistītā protokola iespējas, jo Latvija ir abu šo starptautisko līgumu dalībvalsts. Treškārt, var reģistrēt preču zīmi kā Eiropas Kopienas preču zīmi - tad ar vienu reģistrāciju uzreiz tiek iegūta aizsardzība visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā.

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu – papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam.

Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu – to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs, uzsver biedrība.

Gada nogalē tiks noslēgts automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojums, tā vietā piedāvājot jaunu risinājumu, stāsta Swedbank E-rēķinu projekta vadītājs Andris Lasmanis.

Patlaban 180 tūkstoši Swebank klientu patlaban lieto automātisko rēķinu apmaksu. Šobrīd mēnesī Swedbank internetbankā automātiski tiek apmaksāti ap 350 tūkstoši rēķinu, kas ir 3,5 miljoni rēķinu gadā.

Būtiska atšķirība no jaunā gada būs, ka līdz šim tiešā debeta serviss bija maksas pakalpojums – patērētājs maksāja par automātiskā rēķina apmaksas iespējām, bet turpmāk klientiem šis pakalpojums būs bez maksas, stāsta A. Lasmanis. Uzņēmumiem, kas šo pakalpojumu izmantos, būs maksas pakalpojums

Viņš uzsver, ka laika nav palicis daudz – septembra beigās Swedbank sāks tiešo komunikāciju ar klientiem, kas lieto šo pakalpojumu.Patlaban notiek sarunas un līgumu slēgšana ar uzņēmumiem un novembrī tiks veikti testi ar rēķinu sūtīšanu. Decembrī pakāpeniski tiks pāriets uz jauno sistēmu – decembra beigās esošais serviss tiks slēgts, un tiem uzņēmumiem, kuri nebūs pārgājuši uz jauno sistēmu, tiks piedāvāti citi produkti.Vēl nepieciešama nopietna sagatavošanās, lai zinātu, kuri uzņēmumi pāriet. Klienti gan gada beigās, gan nākamā gada sākumā tiks informēti.

Rēķinu maksājumu kavēšana biznesa sektorā kļuvusi par tik būtisku problēmu, ka nopietni ietekmē uzņēmumu ekonomisko attīstību un reizēm pat dzīvotspēju.

Pēc “Factris Latvia” novērojumiem, maksājumu kavējumu problēma īpaši saasinās tieši vasaras laikā, kas daudziem uzņēmumiem biznesā ir karstākais gada laiks.

Tās ir nozares, kas pieredz strauju, uz sezonalitāti balstītu apgrozījuma pieaugumu. Viena no tādām ir lauksaimniecība, īpaši ogu, augļu un dārzeņu tirdzniecība, kur sākas straujš ražas ievākšanas process, taču mazumtirgotāji nereti atliek rēķinu apmaksu uz vēlāku laiku. Arī būvniecībā vasarā nepieciešams algot vairāk darbinieku.

Kopumā rēķinu apmaksas kavēšanos vasarā veicina arī atvaļinājumu laiks, kad daudzi par finansēm atbildīgie darbinieki dodas brīvdienās. Maziem un vidējiem uzņēmumiem vasarā nereti galvassāpes rada arī lielveikalu ilgie apmaksas termiņi – produkcija tiek nodota veikaliem, bet samaksa par preci tiek saņemta vien pēc 60-90 dienām.

No šī gada 1. janvāra Latvijā izmaiņas skar gan atsevišķu nodokļu likmes, gan ar tiem apliekamos ienākumus, gan nodokļu sodu sistēmu.

Dažas izmaiņas vērtējamas kā uzņēmējiem un darba ņēmējiem labvēlīgas, piemēram, pieaugs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums. Tomēr citas novitātes, piemēram, akcīzes nodokļa likmju pieaugums degvielai, var kārtējo reizi veicināt inflāciju, kas nākamgad prognozēta 5.9 % apmērā.

Neapliks dividendes

Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" grozījumiem, kas stājas spēkā šī gada 1. janvārī, ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā ienākumā vairs nebūs jāiekļauj no ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīm saņemtās dividendes.

Ar UIN apliekamajā ienākumā vairs netiks iekļauti arī ieņēmumi no ES un EEZ publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas.

Sadarbojoties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) un programmatūru risinājumu firmai Batsoft, izveidota jauna grāmatvedības uzskaites sistēma Grāmatvedība 1 (G1), kas atvieglos grāmatvedības operācijas lauksaimniecības uzņēmumos, db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Jaunā grāmatvedības datorprogramma G1 uzņēmumos, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, vienkāršos un padarīs operatīvāku finanšu grāmatvedības, nodokļu pārskatu un atskaišu sagatavošanu, kā arī nodrošinās vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem nepieciešamos uzskaites reģistrus. Lai nodrošinātu pilnīgu uzņēmuma saimniecisko darījumu atainojumu G1 finanšu uzskaites blokā, datorprogramma ir savienojama ar izstrādāto programmatūru pamatlīdzekļu, darba samaksas, kā arī noliktavas darījumu uzskaiti. Programmā liela uzmanība pievērsta vieglai un lietotājam ērtai sākotnējo attaisnojuma dokumentu ievadei.Programma ir piemērota arī citās nozarēs strādājošiem maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Likumā «Par nodokļiem un nodevām» tiks noteikts, ka nodokļu administrācijas — Valsts ieņēmumu dienesta — pienākums ir nodrošināt publiski pieejamu gan stingrās uzskaites pavadzīmju - rēķinu, gan pavadzīmju numuru vienoto datu bāzi, bet nodokļu maksātāju pienākums ir nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei lietot stigrās uzskaites pavadzīmes - rēķinus vai pavadīmes ar VID teritoriālās iestādes piešķirtu numuru. To paredz otrajā lasījumā pieņemtie likuma grozījumi. Db jau vairākkārt rakstīja, ka VID komersantiem bez maksas piešķirs individuālus numurus, taču stingrās uzskaites pavadzīmes - rēķini būs jāizmanto komersantiem, kuru komercdarbība saistīta ar atsevišķu akcīzes preču, piemēram, alkohola un naftas produktu apriti.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Elektroniski nosūtīto rēķinu tirgus Latvijā kopumā šobrīd ir sastindzis, norāda Itella Information valdes priekšsēdētājs Alvis Dimitris. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Latvijas uzņēmumi aktīvu pāreju uz e-rēķiniem bija uzsākuši pāris gadus iepriekš un šobrīd ir sasniegts teju maksimums klientu lokā, kuri papīra rēķinu vietā priekšroku dod e-rēķiniem, raksta Dienas bizness.

Kopš 2010.gada rudens Lattelecom aicina klientus atteikties no papīra rēķiniem – to izdarījuši aptuveni 89% klientu. Tādējādi 60% klientu rēķinu saņem elektroniski vietnē mans.lattelecom.lv, 24% informācija tiek piegādāta e-pastā, bet 5,5% klientu par 0,10 Ls rēķinu saņem īsziņas veidā. Joprojām rēķinu papīra formātā saņem 11% klientu, kas tiek piegādāts pa pastu, un par to ir jāmaksā 1,21 Ls, DB norādīja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite. Savukārt invalīdiem rēķini tiek piegādāti pa brīvu. Bez maksas rēķinu var apmaksāt internetbankā, bet veicot maksājumu Lattelecom klientu apkalpošanas centros tiek piemērota 0,5 Ls komisijas maksa.

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh).

Vēl tikai līdz šī gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli šobrīd ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.

Kas mūs sagaida?

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un šobrīd izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

Vairs tikai divas nedēļas lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai. Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz normatīvajos aktos noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos, Db.lv infromēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 3 540 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 4 182 zemes vienību izpirkšanu 8 570 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai, neatliekot izpirkšanas pieprasījuma iesniegšanu uz pēdējo brīdi. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši aptuveni 18% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības.

Vairs tikai nepilnu mēnesi lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz likumdošanā noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 2 678 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 hektāru platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 600 pieprasījumi par 757 zemes vienību izpirkšanu 1 272 hektāru platībā.

Valsts zemes dienestā (VZD) atbilstoši 2007.gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Privatizācijas pabeigšanas likumā) noteiktajam 30.novembrī noslēdzās pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu pieņemšana, liecina sniegtā informācija medijiem.

Laikā no šī gada 1.augusta līdz 30.novembrim, kad vairākām personu kategorijām bija dota papildus iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā saņemti 6 956 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 7 880 zemes vienību izpirkšanu 25 000 ha platībā, kas sastāda 28% no zemes vienībām, kas vēl bija palikušas pastāvīgā lietošanā. Saņemto pieprasījumu skaits vēl pieaugs, tā kā zemes izpirkšanas pieprasījumus varēja nosūtīt arī pa pastu ierakstītā vēstulē.

Liela zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo zemes īpašnieku aktivitāte šajā papildus pieteikšanās periodā, piesakoties zemes izpirkšanai, netika sagaidīta, tā kā absolūtais vairākums zemes pastāvīgo lietotāju, kas bija ieinteresēti izpirkt pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, izmantoja iespēju pieteikties iepriekšējā pieprasījumu iesniegšanas periodā, t.i., līdz 2006.gada 31.augustam.

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Reaģējot uz situāciju, kas izveidojusies rēķinu apmaksas tirgū, Itella kopā ar Narvesen un sadarbībā ar LaBilet ir izveidojusi sistēmu, kas ļauj rēķinu apmaksu pieņemt arī Narvesen veikalos. Klientiem ir iespējams norēķināties par Tele 2 un LMT, Neste, Namu pārvaldes Zemgale, Falck apsargs, Baltkom TV (no decembra) un interneta pakalpojuma sniedzēju Maksinet un BaltiCom pakalpojumiem. Pakalpojuma pamatā ir svītrkoda, kas uzdrukāts uz rēķina, izmantošana. Tajā ir iekodēta visa rēķina apmaksai nepieciešamā informācija, kas ļauj ievērojami samazināt rēķina apmaksai nepieciešamo laiku. Narvesen nodrošina rēķina svītrkoda skanēšanu un samaksas pieņemšanu, bet Itella sadarbībā ar LaBilet veic rēķinu informācijas tālāku apstrādi un nodošanu uzņēmumam – maksājumu saņēmējam, kā arī naudas klīringu. Itella valdes priekšsēdētājs Aldis Greitāns stāsta: „Automātiskās rēķinu apmaksas lietotāju skaits šajā gadā vien ir pieaudzis par vairāk kā 30% un arvien vairāk rēķinu tiek apmaksāti, izmantojot interneta bankas, vēl joprojām apmēram puse privātpersonu dod priekšroku norēķiniem skaidrā naudā. Savukārt bankām rēķinu apmaksas pieņemšana skaidrā naudā ir viena no dārgākajām un laika ietilpīgākajām operācijām. Tādēļ pēdējā laikā komisijas maksa šādam pakalpojumam banku filiālēs var sasniegt pat vienu latu.” Patlaban ir iespēja apmaksāt savus rēķinus 23 Narvesen veikalos, bet tuvākajā laikā - būs iespējams nopirkt biļetes uz dažādiem pasākumiem. Narvesen Baltija Iepirkumu daļas vadītājs Mārtiņš Staķis papildina: „Narvesen gadījumā pakalpojums ir reāls, tikai visa galvenā darbība notiek elektroniski. Narvesen veikalos rēķinu apmaksa nav ilgāka par 30 sekundēm, savukārt maksa ir mazāka nekā bankās.” Itella (bijušais Nacionālais Maksājumu Centrs) nodarbojas ar informācijas loģistikas pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā ar rēķinu izdruku, elektronisko rēķinu izsūtīšanu un automātiskās rēķinu apmaksas (tiešā debeta) organizēšanu.