Jaunākais izdevums

Man ir bail, kas notiks ar ekonomiku, jo valstij nav skaidrs, kur tā iet, šādu viedokli pauž uzņēmējs, kompānijas InterSource International, Inc. prezidents Sols N. Bukingolts. Viņš arī uzskata, ka, pirms investēt Latvijā, tas ir nopietni jāpārdomā, jo kā investors jau esot šeit dabūjis «pa purnu».

Savulaik bijāt redzama figūra gan Latvijas biznesa, gan politiskajā vidē, bet pašreiz jūsu darbība ir pieklususi. Ko dara S. Bukingolts?

Diez vai var teikt, ka esmu kaut kur pazudis - tas neatbilst manai dabai. Sols Bukingolts vienmēr ir bijis un ceru, ka arī būs pareizajā vietā un laikā. Daudzi man ir teikuši - Bukingolt, tev ir ņuhs*, tu zini, kur un ko vajag darīt. Tieši tāpēc apmēram pirms četriem gadiem es sāku skatīties Krievijas virzienā. Latvija šodien joprojām ir skaista vieta, tā ir mana dzimtene, taču es esmu gatavs saderēt uz lielu naudu - kad es rīt pamodīšos, mums kopīgas robežas ar Taizemi joprojām nebūs. Mēs rīt pamodīsimies, un mums joprojām būs kopīga robeža ar Krieviju. Tāpēc mums vajag gudri strādāt, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju. Ir būtiski panākt, lai mēs nevis runātu viens par otru, bet gan viens ar otru. Rezultātam ir jābūt vienam - peļņai. Mums ar Krieviju nav ko dalīt, izņemot peļņu. Svarīgi, lai būtu diskusija arī par nākotni, nevis tikai par pagātni.

Ko īsti jūs darāt Krievijā?

Vadu ļoti lielu departamentu kompānijā TNK BP. Tas ir trešais lielākais vertikāli integrētais naftas uzņēmums Krievijā un 220. lielākais pasaulē. Man ir gods strādāt ar ļoti veiksmīgiem, gudriem cilvēkiem, kuri dod man iespēju sasniegt savus kā biznesmeņa mērķus.

Tātad var teikt, ka jūsu skatījumā Latvija ir dzimtene, skaista vieta, bet, lai attīstītu biznesu, ir jādodas uz Krieviju? Vai var teikt, ka vismaz jums Latvijā biznesa jomā nav ko darīt?

Noteikti Latvijā ir, ko darīt...

Bet...

Bet diemžēl ne vienmēr ir, ar ko to darīt. Situācija šeit ir ļoti interesanta. Apmēram pirms diviem gadiem cilvēki man teica: Sol, kāpēc tu neņem kredītus un nebūvējies? Man skaidri teica - Sol, tu esi muļķis, ka to nedari. Toreiz man bija cits redzējums. Man jau tad bija skaidrs, kur mēs ejam, kāds ir tā saucamais biznesa modelis Latvijā. Ja es šodien nepateikšu, ka man ir bailes par Latviju, es būšu negodīgs. Bailes man ir!

Kāpēc?

Saprotiet, mēs joprojām neticam sev. Mēs vienmēr esam gatavi runāt tikai to, par ko citi cilvēki grib, lai mēs to sakām. Es biju viens no lielākajiem atbalstītājiem tam, lai Latvija iestātos Eiropas Savienībā (ES). Tas bija valsts mērķis. Katrai valstij, tāpat kā uzņēmumam vai ģimenei, vajag mērķi. Biju pārliecināts, ka varam piedāvāt kaut ko, kā pārējā ES nav, nevis tikai sēdēt un gaidīt, kad mums kaut ko iedos. Laikā, kad Krievija bija vāja un ES nebija stipra, Latvijai bija iespējas darboties jaunā līmenī. Bet kas notika? Izrādījās, ka mēs nevaram viņiem piedāvāt neko. Mūsu mentalitāte ir tāda, ka joprojām mums nav svarīgi, vai būs labi man, cik būtiski ir tas, vai būs slikti manam kaimiņam. Mūsu multinacionālais kontingents ir unikāls, bet mēs nekad un nekur neesam to izmantojuši. Joprojām neesam sapratuši, kas ar mums notiks līdz šā gada beigām, taču nav neviena indikatora, kas liecinātu, ka situācija uzlabosies. Esmu ļoti optimistisks cilvēks, bet, draugi, ir iespējams būt optimistam tikai tad, ja ir skaidrs, kad ir pienācis laiks būt pesimistam.

Ja mēs sapratīsim, kur mēs esam, būs daudz vieglāk gan premjeram, gan finanšu ministram, neatkarīgi no tā, kā viņus sauc, vadīt valsti. Šodien viņi nezina, kur viņi iet. Valstij nav mērķu, tā nedomā par sevi, nav skaidrības, ko mēs darām, un kāpēc rīkojamies tieši tā.

Vieni uzskata, ka pašreizējā neapskaužamā ekonomiskā situācija Latvijā ir globālās krīzes rezultāts, otri - ka pie visa ir vainojamas pašmāju valdības. Kāds ir jūsu skatījums?

Mums ir problēmas ar globālo situāciju, taču es noteikti redzu, ka tie cilvēki, kas šodien ir pie varas... Viņiem nav ne politiska, ne arī ekonomiska pieredze attiecībā uz to, kā vadīt biznesu, kā vadīt uzņēmumu.

Jūs redzat valsti kā uzņēmumu?

Noteikti nē! Tie, kas redz valsti kā uzņēmumu, beigās būs zaudētāji. Valsti nevar uzskatīt par uzņēmumu. Tāpēc ir svarīgi, lai tie cilvēki, kam ir pieredze uzņēmējdarbībā, būtu arī politiski izglītoti, un tikai tad sāktu vadīt valsti. Šādi cilvēki arī redzētu, ka valsts nav uzņēmums. Tikai tie, kas saprot, kā pārvaldīt biznesu, saprot, ka valsts nav uzņēmums.

Jūs pieminējāt, ka jums ir bail par to, kas notiks ar Latviju. Tātad - kas, jūsuprāt, notiks ar šo valsti pēc gada, diviem vai trīs?

Es neesmu Latvijas pilsonis, tāpēc nevaru iet aktīvajā politikā, un to arī negribu - savulaik es saņēmu pa purnu arī bez tā. Ja runājam nopietni, es nevaru pateikt, kas būs pēc vairākiem gadiem, taču ir skaidrs, kas notiks šogad. Būs grūti. Baidos, ka līdz decembrim varētu būt tā, ka daudziem cilvēkiem nebūs ko ēst.

Ir vārds «krīze»: ķīniešiem šim vārdam ir divas nozīmes - «problēma» un «iespēja». Es neredzu šeit nevienu cilvēku, kas skaidri un gaiši varētu pateikt, ko darīt tālāk. Bet tādu vajag.

Tas, kas šeit notiek, man atgādina kādu senu joku... Kādā slāvu valstī pagrabā tiek atklāts nelegāls spēļu nams. Tajā ienāk drošības dienesta darbinieks un saka - visiem klusumu, es redzu, ka šeit notiek nelegāla spēle? Ko viņš tur redz? Pie spēļu galda sēž rabīns, pops, mulla un spēlē kārtis. To redzot, viņš saka - mans Dievs, svētie tēvi, jūs spēlējat kārtis?! Uz to batjuška** viņam saka - klausies, atnes man Bībeli un es varu zvērēt, ka nespēlēju kārtis. Tā arī notiek, un drošībnieks nopriecājas - paldies Dievam, vismaz šis nespēlē! Mulla savukārt saka - atnes man Korānu un es teikšu, ka kārtis nespēlēju. Un tā arī notiek! Baigi labi - tātad sanāk, ka tikai rabīns spēlē kārtis. Bet rabīns saka: es spēlēju kārtis - ar ko?!

Es redzu, ka diemžēl mēs visi spēlējam kārtis, taču mēs visi esam gatavi pateikt, ka to nemaz nedarām. Savukārt brīdī, kad atnāk SVF un prasa: veči, bet jūs taču spēlējat kārtis, mēs prasām - ar ko?! Mums jāsaprot, ka šobrīd mēs dzīvojam pilnīgi jaunu vērtību laikā.

Savulaik piedzīvotajai lielajai depresijai rezultāts bija vētraina ekonomikas attīstība. Finanšu krīzes parasti dod grūdienu, lai radītu jaunas teorijas. Mēs šodien zinām, ka tirgus nav pilnība - tā ir. Mums ir jāanalizē iracionālā un ierobežoti racionālā uzvedība. Šeit ir daļa no tā saucamās psiholoģiskās zinātnes. Tas ļauj runāt par to, kādām novirzēm no racionālā modeļa ir vieta realitātē. Un kā tās ietekmē cilvēku, uzņēmēju, politiķu uzvedību, un kā tā ietekmē tirgus dinamiku Latvijā, ES utt. Neviens par to nerunā. Mani pastāvīgi ir uztraucis jautājums pēdējo četru gadu laikā - ja jau viss ir tik labi, tad kāpēc ir tik slikti? Kāpēc mēs Latvijā šajā krīzē esam izgāzušies?

Tad kāpēc?

Saprotiet, tie ekonomisti, kas nodarbojas ar šo krīžu izpēti, saprot, ka šodienas krīze var ievilkt ļoti smagnējā depresijā. Taču, ticiet man, šī krīze ir tāds pats puzlis, kāds mums bija nekustamā īpašuma tirgus jomā, vērtspapīru jomā utt. Vienkārši šim krīzes puzlim ir lielāks mērogs. Šeit neviens nerunā par jēdziena «krīze» otru nozīmi ķīniešu izpratnē. Ir jādomā, kā pārvarēt šo krīzi un kļūt par jaunā tirgus dalībniekiem. Taču tā vietā es visu laiku tikai dzirdu — ai, būs «ziepes», budžeta samazinājums nav pietiekams. Draugi, uz kā rēķina mums te vēl kaut ko mazināt?! Esmu pārliecināts, ka mēs varam lieliski pārvaldīt finanses. Taču mēs nedomājam, kā to darīt. Mēs sakām, ka gribam attīstīt tūrismu, taču ārzemnieks dabū pa galvu Rīgas centra klubā. Ja kaut kas tāds notiktu kādā citā valstī, pārējo klubu īpašnieki samestos kopā un sadotu pa galvu tiem, kas sit tūristus. Piemēram, ko es nupat nosaucu, nav nekāda sakara ar krīzi. Tā ir krīze mūsu galvās! Mēs par kaut ko parunājam, un tas arī viss…

Pirms dažiem gadiem jūs aktīvi darbojāties arī politiskajā vidē. Tiesa, pats nebalotējāties, taču bijāt ziedotājs, vēlēšanu naktī bijāt sastopams Jaunā laika mītnē. Arī tas ir beidzies. Kāpēc? Esat vīlies politikā?

Esmu vienmēr gatavs būt kopā ar prognozējamību.

Latvijas politika nav prognozējama?

Ticiet man — diemžēl tā nav prognozējama. Tāpēc es vairāk nevaru būt saistīts ne ar vienu partiju. Mana pieredze ir tāda, ka es to vairs negribu darīt.

Kas īsti notika?

Cilvēki ir pelnījuši tādu valdību, kādu paši ir ievēlējuši. Bija cerības par lepnu valsti, nu kaut vai ticību tam, ka cilvēki tur doto vārdu. Pēc tā, kas manā biznesā notiek ar Krievu drāmas teātri… Kāda te var būt ticība? Te paliek tikai cerība un mīlestība.

Uzskatāt, ka jūs piemānīja?

Pilnā apjomā! Biznesā svarīgs jēdziens ir «pēctecība». Ja viena politiskā spēka vietā pie varas nāk cits, bet iepriekšējā laikā ir parakstīts kāds kontrakts, tam ir jādarbojas. Savukārt, ja cilvēki saka vienu, bet dara kaut ko citu… Es neesmu vienīgais, kas to ir piedzīvojis. Tas ir slikti!

Bet ko tad politiķi jums bija apsolījuši un vēlāk piemānīja? Varat pateikt ļoti konkrēti?

Ja ir parakstīts līgums starp Kultūras ministriju un privāto investoru, turklāt nav svarīga tā summa… Runa ir par Krievu drāmas teātri, kā arī daži citi piemēri Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, par kuriem, ticiet man, ir daudz jautājumu. Jābūt tā — ja jums ir līgums par kādu objektu, tad ejiet un investējiet. Tagad es padomāšu, vai ticēt nākošajā situācijā.

Viens no jūsu redzamākajiem projektiem, ar ko strādājāt,bija Jaunā Vecpilsēta. Kāpēc nestrādājat vairs ar to?

Man bija iespēja to visu pārdot pareizā laikā. Jaunajai Vecpilsētai ir jābūt. Ceru, ka, ja situācija uzlabosies, es varētu atkārtoti iedziļināties šajā projektā — man jau tagad cilvēki piedāvā nopirkt šā projekta mājas. Cilvēkiem ir grūti — naudas nav. Bet mums tā ir.

* oža; ** pops

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

«Kā top?»: Stendera ziepes

Gunta Kursiša, 26.08.2013

Stenders ziepju ražošana sākas reaktoros, kur tiek kausēta gatavā ziepju masa. Masai ir jābūt šķidrai. «Nav noslēpums, ka Stenders izmanto gatavu ziepju bāzi,» ražošanas procesa sākumu Db.lv apraksta ražošanas nodaļas vadītāja Līga Ozoliņa. No kurienes tiek iepirkta ziepju masa, l. Ozoliņa gan neatklāj. «Mēs ziepēm iedodam šo skaisto izskatu, pievienotās izejvielas, kuras dod, piemēram, smaržu, pievienojam, piemēram, bāzes eļļas, kas dod mīkstinošu vai mitrinošu efektu,» stāsta L. Ozoliņa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot rubriku «Kā top?», kurā portāls Db.lv piedāvā ieskatīties Latvijas produktu ražošanas procesā, šonedēļ piedāvājam aplūkot, kā tiek vārītas ziepes Stenders ražotnē Mūkusalas ielā.

Stenders ziepju ražošanā vissarežģītākais ir radīt pareizo dizainu – ne vien ķermenim, bet arī acīm baudāmas ziepes. Turklāt ziepēm vajadzīgajā apjomā tiek pievienotas dažādas eļļas un krāsvielas, un rezultāts visvairāk ir atkarīgs no ziepju gatavošanas meistara prasmes, iepazīstinot ar ražošanas procesu, stāsta Stenders rāzošanas nodaļas vadītāja Līga Ozoliņa.

Lai ražotu vairāk nekā 30 ziepju veidus, atkarībā no sezonalitātes un pasūtījumu daudzuma Stenders ražotnē strādā no 40 līdz 60 cilvēkiem. Ziepju klāstā atrodamas ziepes ar sūklīti to viducī, kazas piena ziepes, ziepes rozes zieda formā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Kā top? Bērnu iecienītās ziepes ar mantiņu

Monta Glumane, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA «Art Soapworks» ražotnē, kurā tiek ražotas ziepes ar mantiņu.

Uzņēmums SIA «Art Soapworks» dibināts 2009. gadā. «Uzņēmuma dibinātāji ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas biznesa inkubatora palīdzību uzrakstīja projektu, ieguva līdzfinansējumu un savu uzsāka biznesu,» par uzņēmuma pirmsākumiem stāsta SIA «Art Soapworks» ziepju ražotnes Liepājā ražošanas vadītāja Dina Žvagiņa.

Sākotnēji ziepes tika ražotas kuba formā, trīs dažādos izmēros, bet tās neguva pircēju atsaucību, tāpēc tika nolemts ražot ziepes, kas ir taisnstūra formā. Šobrīd ziepes tiek ražotas arī daudzās citās formās, krāsās un ar dažādām smaržām. Ziepju smarža visbiežāk tiek izvēlēta tāda, lai radītu asociācijas.

Viens ziepju veids dienā tiek saražots 80 līdz 100 eksemplāros, taču apjoms atkarīgs no ziepju formas sarežģītības pakāpes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs "Stenders" radījis jaunu un Eiropā vēl nebijušu produktu – plastilīna ziepes.

Plastilīna ziepes attīsta fantāziju un vizuālā noformējuma dēļ ir nebijis risinājums, kas neierastā veidā motivē bērnus mazgāt rokas, informē ražotājs. Pēc rotaļāšanās ar plastilīna ziepēm rokas, saskaroties ar ūdeni, saputosies un noskalojot kļūs tīras.

Plastilīna ziepes var izmantot gan kā roku un ķermeņa ziepes, gan kā šampūnu vai vannas bumbas. Vienlaikus produkts attīsta radošo domāšanu un pirkstu veiklību, jo ir piemērots gan plucināšanai, gan mīcīšanai un dažādu figūru veidošanai.

"Ideja radās neformālā sarunā starp kolēģiem, taču uzreiz pievērsa produktu izstrādātāju vērību, un jau pavisam drīz eksperti laboratorijā ķērās pie darba, lai pēc vairākus mēnešus ilgas izpētes un testēšanas prezentētu jauno produktu," stāsta uzņēmuma ķīmiķe Jūlija Kuzņecova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Kazas laukos zīmola ziepes

Žanete Hāka, 26.06.2015

Vienas no pircēju iecienītākajām ir ziepes ar lavandas aromātu, stāsta R. Pranča, kaut arī piebilst, ka daļai cilvēku šis aromāts nepatīk.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā tiek izgatavotas Kazas laukos zīmola kazas piena ziepes!

Pirms dažiem gadiem ziepju izgatavotāja Rita Pranča kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Baldoni un iegādājusies divas kaziņas, kas arī bijis pirmais solis jaunā biznesa virzienā.

Viņa internetā atradusi receptes, kā izgatavot ziepes no kazas piena, un sākusi tās veidot. Tā kā draugiem produkcija patikusi, viņa nolēmusi ziepes piedāvāt arī Kalnciema ielas tirdziņā, un atsaucība bijusi liela.

Patlaban R. Prančai ir vairāk nekā 20 kazas piena ziepju veidu, kā arī viņa izgatavo lūpu balzamus, ķermeņa skrubjus un vēlas paplašināt dezodorantu izgatavošanu.

Kā top Kazas laukos ziepes, skaties galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mīļotās sievietes krūts ziepju gabaliņā

Anda Asere, 22.08.2011

Ziepes ir! ziepes kā sievietes krūts. Daļa cilvēku uzskata, ka šādas ziepes ir kas trakāks par pornogrāfiju, jo rezultāts ir daudz dabiskāks par filmās vai žurnālos redzamo.

Foto: Raitis Puriņš, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziepes ir! mākslinieks Egils Mednis pievērsies mākslas un ziepju apvienojumam – erotiskām ziepēm nabas, lūpu un krūšu formā, kā arī ne tik skaļas diskusijas raisošām caurspīdīgām ziepītēm ar dažādiem saukļiem. Var izvēlēties gan gatavas ziepes ar «anonīmām» krūtīm vai saukļiem, gan saņemt drosmi un izveidot tieši savu lūpu vai krūts ziepes.

«Tā nav kopija, bet gan māksla. Tam, kas to pazīst, rodas nepārprotamas asociācijas,» acīm mirdzot, teic Egils.

«Pie mums vēršas arī slavenas sievietes. Mēs nekad viņas nesaucam vārdos, bet dzeltenā prese ir uzzinājusi ne to vien,» saka Liene Valdmane, Egila biznesa partnere un reklāmas aģentūras SIA Samta bruģis īpašniece. Kad viņa parāda kādas lūpas ziepju veidolā, nav divu domu, kam tās pieder – aktrisei Agnesei Zeltiņai

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies dizaina konkurss – Red Dot Award, kas ik gadu vērtē produktus ar izcilu dizaina kvalitāti. Šogad konkurence bijusi īpaši sīva – žūrijas vērtējumam 49 dizaina kategorijās nodoti produkti no vairāk nekā 60 valstīm. Balva piešķirta Stenders plastilīna ziepēm, informē uzņēmums.

"Plastilīna ziepes radījām Covid-19 pandēmijas pirmā uzliesmojuma laikā, kad roku mazgāšanas rutīna kļuva vēl nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Kā zina daudzi vecāki, mazgāšanās ne vienmēr ir vieglākais dienas posms – bērniem patīk spēlēties ūdenī, bet tīrība un kārtība ne vienmēr ir viņu prioritāte. Tāpēc bija svarīgi motivēt bērnus mazgāt rokas regulāri un ar prieku," stāsta Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane 

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos...

Starp Red Dot Award: Product Design 2021 uzvarētājiem šogad ir tādi pasaulē slaveni zīmoli kā Bose, Fujifilm, Google, Lenovo, Maserati, Philips, Sony u. c.

"Esam patiešām lepni, ka Red Dot Winner sarkanā punkta uzlīme turpmāk rotās arī Stenders zīmola produktu. Šis apbalvojums apliecina komandas spēku un Stenders komandai ir svarīgi piedāvāt pircējiem arvien jaunus produktus. Jūtamies gandarīti, ka mūsu darbu novērtē ne tikai mūsu klienti visā pasaulē, bet arī dizaina eksperti, un tagad pasaules līmeņa novērtēts dizains varēs rotāt ikvienu pasaules vannasistabu," uzsver Kristīne Grapmane.

Godalgotie produkti, to skaitā Stenders plastilīna ziepes, tiks prezentēti tiešsaistes izstādē no 21. jūnija, kā arī iekļauti Red Dot dizaina gadagrāmatā. Red Dot dizaina nedēļas ietvaros no 21. līdz 25. jūnijam konkursa interneta vietnē un sociālo mediju kanālos piecas dienas būs veltītas tieši godalgotajiem produktiem. Savukārt no 21. jūnija līdz nākamā gada 31. maijam laureātu izstādes "Dizains uz skatuves" un "Pagrieziena punkti mūsdienu dizainā" būs redzami Red Dot dizaina muzejā Esenē, kur tiks izstādītas arī Stenders plastilīna ziepes.

Red Dot dizaina balva dibināta 1955. gadā. Katru gadu tā tiek piešķirta produktiem, kas izceļas ar īpaši augstu dizaina kvalitāti. Pieteikumi tiek vērtēti 49 kategorijās, katru pieteikumu individuāli izvērtē 50 pasaulē atzīti eksperti. Produktu dizaina kategorijā līdz šim šo balvu saņēmuši šādi Latvijas zīmoli: An&Angel stikla trauki, Rīgas Krēslu fabrikas ķeblītis Bloom, Flow Design magnētiskie apģērbu pakaramie un Atlas Dynamics droni Atlas Pro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Aiztur gandrīz četrus tūkstošus viltotu Baldones dziedniecisko ziepju

Gunta Kursiša, 13.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādā A. Čaka ielas veikalā policija atklājusi un konfiscējusi, iespējams, teju četrus tūkstošus viltotu Baldones dziedniecisko dūņu ziepju.

Ziepes ar Baldones dziedniecisko dūņu ziepju preču zīmi atklātas administratīvās pārbaudes laikā. Veikals bez zīmola īpašnieka atļaujas savā preču katalogā piedāvāja iegādāties dūņu ziepes ar BDK preču zīmi un, iespējams, realizējis nezināmas izcelsmes produkciju.

Policisti veikalā atrada 3813 dūņu ziepes, 371 ziepju kartona iepakojumu un divus preču katalogus.

Par notikušo Rīgas policijā sākta pārbaude un noteikta ekspertīze veikalā atrastajai produkcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Astronomijas institūts, kurš apvieno divas lielas observatorijas - Baldones astrofizikas observatoriju un Lāzerstaciju «Rīga», šobrīd spiests iztikt ar valsts finansējumu vien 53 tūkstošu eiro apmērā, taču nesen saņemta bēdīga vēsts - finansējums būtiski samazināsies. Cenšoties izdzīvot, Baldones observatorija spērusi kāju arī izklaides lauciņā, bet tas pagaidām lielu atbalstu nesniedz.

Pērn Baldones observatoriju apmeklēja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, taču ieņēmumi no ekskursantiem bija vien aptuveni viens tūkstotis eiro. Tas tāpēc, ka Baldones observatorijas apmeklējuma cenas noteiktas ļoti zemas, dodot iespēju tajā ielūkoties plašākam interesentu lokam, biznesa portālam db.lv stāsta Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis, kurš observatorijā strādā kopš 1974. gada. 2017. gadā I. Eglītis saņēmis Gada balvu zinātnē..

«Pamazām mēs visu cenšamies atjaunot, bet tas notiek ļoti lēni, jo diemžēl ieguldījums no valsts puses ir neliels,» stāsta observatorijas vadītājs. Baldones observatorijas telpām kosmētiskais remonts nav veikts kopš astoņdesmitajiem gadiem. Tāpat būtu nepieciešama remontdarbu veikšana atsevišķām fasādes daļām. Finansējums aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā dotu iespēju veikt Baldones Šmita teleskopa pilnīgu automatizāciju, kas ļautu darbināt teleskopu attālināti, līdz ar to piesaistot ārzemju astronomu interesi par novērojumiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sakritis, ka vienlaikus, pērnā gada nogalē, jaunos biznesa dīķos iepeldēja divas reklāmas industrijas haizivis.

!Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks kopā ar partneriem palaida sulas, kosmētikas un uztura bagātinātāju līniju, kas centrēta ap smiltsērkšķiem. Bet aģentūras Taivas Ogilvy līdzīpašnieks Andris Blaka autosalonā sabēra smiltis un atvēra savu pludmales sporta centru.

Ēriks saka, ka reklāmas biznesa pamatā ir «viena skumja patiesība — mēs radām to, ko cilvēks pēc definīcijas mēģina neredzēt. Tāpēc saņemt gandarījumu ir grūti». Viņš allaž esot gribējis radīt kaut ko, kam var pieskarties un ko parādīt mazbērniem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, lēš nozares zinātāji. Vienlaikus reklāmā tāpat kā jebkurā citā nozarē patlaban ir grūtāk gūt adekvātu peļņu. Tomēr astoņus gadus no vietas (nerēķinot pērno gadu) reklāma ir bijusi rentabla nozare un iespējams, ka industrijas spēlētājiem ir brīvi līdzekļi, ko investēt citviet, rēķina Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Turklāt reklāmistiem, salīdzinot ar citu nozaru darboņiem, ir vēl arī kāda priekšrocība ieiešanai jaunā biznesa nišā — viņi ir labi trenēti, lai saredzētu ideju, kas varētu aiziet. «Abas šīs investīcijas ir šaurās nišās. Tas apliecina, ka šis nav mirkļa vājums, bet pārdomāta ideja,» saka Ģ.Ozols.(Foto: Kristaps Kalns)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma ieviešanu no 1. oktobra Latvijas biodegvielas ražotāju cīņa par izdzīvošanu nav beigusies. Pirmo nosacīto uzvaru Latvijas biodegvielas ražotāji izcīnīja šī gada 30. jūnijā— 5.75% obligātais biodegvielas piejaukums Latvijā visai dīzeļdegvielai (izņemot ziemas mēnešus) un 95. markas benzīnam būs no šī gada 1. oktobra.

«Pašlaik tiek lauzti šķēpi par to, kur notiks fosilās degvielas sajaukšana ar biodegvielu. Šādas iespējas ir gan, piem., Mažeiķos, gan arī Latvijā. Taču, ja degvielu jauks ārpus Latvijas, pastāv nopietnas bažas, ka piejauktā degviela nebūs Latvijas izcelsmes, līdz ar to Latvijas biodegvielas ražotāji neko no tā neiegūs,» Db stāstīja Latvijas biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot ilgtspējīgus pieeju un risinājumus, kā arī atsaucoties Rimi pircēju vēlmei dzīvot arvien videi draudzīgāk, Rimi kā pirmais mazumtirgotājs Baltijā uzsāk Latvijā ražotu saimniecības un higiēnas produktu tirdzniecību bez iepakojuma, informē uzņēmumā.

Pilotprojekta ietvaros sadarbībā ar vietējiem ražotājiem atsevišķos Rimi veikalos speciāli aprīkotos stendos būs iespēja iegādāties saimniecības un ķermeņa kopšanas produktus bez iepakojuma. Sākotnēji šādi stendi būs pieejami Rimi veikalā t/c Spice, taču nākotnē plānots tos izvietot arī citos veikalos.

Speciālajos stendos varēs iegādāties tādas preces kā šampūnus, ziepes, zobu pastas un zobu birstes, dezodorantus, tualetes papīru, trauku mazgāšanas līdzekļus, higiēnas preces u. c. Pirmie partneri šajā projektā būs lielākais sadzīves ķīmijas un kosmētikas līdzekļu ražotājs Latvijā Spodrība un Latvijas kosmētikas ražotājs STENDERS, kuru produktus pircēji varēs iegādāties specializētajos stendos, izmantojot līdzi paņemto iepakojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Luksemburga aizstāvas, mēs – likvidējamies

Sandris Točs, speciāli DB, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Tā ir tiesiskuma uzvara pār «mājienu kultūru», ko pasaules praksē cenšas ieviest dažu valstu specdienesti. Un Latvijas oficiālās politikas fiasko, kura balstās premisā, ka «Eiropai un Amerikai iebilst nedrīkst».

Iedomājieties skatu – Latvijas finanšu ministre un premjers, uzraugi un centrālā banka, visi, kuriem savējos vajadzēja aizstāvēt grūtā brīdī, kā nopērti stāv «Amerikas onkuļu» priekšā, klausoties, ka ziepes būs vēl 10 bankām. Bet tikmēr Luksemburgas komerctiesa atceļ ECB lēmumu un noraida regulatora lūgumu par ABLV Bank Luxembourg likvidāciju.

Luksemburgas tiesa izskatīja ABLV Luksemburgas bankas īpašo gadījumu un atcēla ECB lēmumu, cita starpā balstot to uz labajiem ABLV Luksemburgas bankas finanšu rādītājiem, piektdien ziņoja db.lv. Kā zināms, ECB lēmumi tika pieņemti attiecībā uz visiem ABLV grupas uzņēmumiem. Jā, ABLV Luksemburgas bankai bija lielas kapitāla rezerves. Kapitāla pietiekamības rādītājs 29% pret likumā noteiktajiem 10,5%. Likviditātes seguma rādītājs 383% pret likumā noteikto minimumu 100%. Bankai bija ļoti augsta likviditāte un nebija slikto aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Publiskā izrādīšanās un kafijas dzeršana ar tūkstošiem vienlaikus

Sanita Igaune, DB ziņu redaktore, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, būs vai nebūs jauna datu regula, sākotnēji par drošību jādomā pašiem, jo mūsdienās personas dati nav tikai personas kods

Pēdējā laikā bieži dzirdam frāzi, ka dati ir jaunā nafta, kas uzņēmumiem var palīdzēt audzēt savu ieņēmumu grozu. Tomēr vēl aizvien ikdienā par savu datu lomu un aizsardzību aizdomājamies nepietiekami. Bieži vien dzirdam argumentus – man nav ko slēpt, un kāda gan nozīme tam, ka tirdzniecības tīkls ir lietas kursā par manu mīļāko piena un maizes ražotāju, kurās dienās un stundās veikalu apmeklēju, kā arī par iztērēto naudas summu? Tomēr šiem datiem ir vērtība, ko ļoti apzinās tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji daudzās pasaules valstīs. Iemesls – klients pats palīdz sevi labāk iepazīt un tādējādi tirgotājs var daudz labāk paredzēt, kuriem produktiem vai pakalpojumiem piemērot atlaides tā, lai cilvēks par tiem samaksātu. Tas var novest arī pie komiskiem atgadījumiem, piemēram, ASV tirgotājs pēc klientes datu analīzes precīzi bija noteicis viņas vajadzības, lai nosūtītu piedāvājumu grūtniecēm, bet sieviete par grūtniecību vēl pat nebija informējusi pārējo ģimeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzas sievietes joprojām pavasaros iesmaržojas ar Rīgas ceriņiem, ko a/s Dzintars ražo kopš sendienām.

Dzintars ir viens no vecākajiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem Eiropā, stāsta Iļja Gerčikovs, kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs. Viņš šo kompāniju vada kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Par kompānijas dzimšanas gadu oficiāli tiek uzskatīts 1849. gads, kad tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām. «Tolaik parfimēriju, ziepes, kosmētiku pārdeva aptiekās, atsevišķu veikalu nebija. Tas bija dārgs prieks, jo tikai XX gadsimta sākumā radās ķīmisko produktu ražotnes un kosmētika kļuva pieejama,» klāsta I. Gerčikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mācību firma vēlas ražot pa īstam

Vēsma Lēvalde, 11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolēnu mācību uzņēmums Bella Luna cer kļūt par pilntiesīgu ražotāju un tirgotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dalība Junior Achievement Latvija (JAL) programmā vairākiem skolēnu mācību uzņēmumiem (SMU) kalpojusi kā starta laukums ceļā uz uzņēmējdarbību. Tomēr normatīvi nepieļauj uzņēmējdarbību attīstīt jau programmas laikā. JAL gatavo priekšlikumu likuma izmaiņām, lai šo ierobežojumu noņemtu.

Sola atbalstu

«Pēdējā laikā mūsu sarunas risinās tikai par tēmu – uzņēmumu neslēgt,» stāsta Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas skolēnu mācību uzņēmuma SIA Bella Luna vadītāja Gita Gunika. Izstādē Ražots Liepājā pie mācību uzņēmuma stenda pienākuši vairāki potenciālie investori, gatavi finansiāli atbalstīt skolēnu ražoto ziepju un vannas bumbu virzīšanu tirgū. Bella Luna dibinātāji ir pieci 11. klases skolēni, kas sadalījuši pienākumus atbilstoši prasmēm un zināšanām – ražotāji, mārketinga nodaļa, grāmatvede un vadītāja. Liepājas 5. vidusskola ir aktīva JAL programmas dalībniece – šeit pastāvīgi darbojas vairāki mācību uzņēmumi, kuri dalās pieredzē un kopīgi risina problēmas, stāsta skolēni. «Ja sākumā domājām to darīt tikai ķeksīša pēc, tad šobrīd uzņēmums sāk attīstīties. Ir skolotāji, kuri cenšas motivēt darboties tālāk, nepadoties. Jebkurā laikā varam saņemt padomu, un tas pavisam noteikti ir svarīgi,» atzīst G. Gunika. Visi pieci uzņēmuma dalībnieki domā par to, kā turpināt iesākto. Svarīgākais šobrīd būtu atrast vietu, kur produkciju izlikt pārdošanā. Bella Luna dibināta tikai pērn decembrī. «Sākot darbību, nebijām domājuši, ka mūsu ražotajai precei būs pieprasījums. Ražojot ziepes un vannas bumbas, izmantojam pašu kaltētus ziedus, augus. Tās arī ir lietas, kas cilvēkus aizrauj. Pagāja laiks, un sapratām, ka ir, kur tiekties, jo klienti atgriežas un veic individuālus pasūtījumus. Katru mēnesi sortiments paplašinās,» stāsta G. Gunika, kura ir arī ideju autore. Bella Luna ziepēs un vannas bumbās tiek izmantotas arī aromterapijā iecienītas ēteriskās eļļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķemeru dūņas minerālūdenim un dūņām rod pielietojumu dabīgā kosmētikā

Anda Asere, 25.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā kosmētikas zīmola "Kemmern" ražotājs SIA "Ķemeru dūņas" savos produktos apvieno Ķemeru dūņas un sērūdeņraža minerālūdeni.

"Tie ir unikāli dabas resursi, ko var un vajag mācēt izmantot. Kad mums pašām radās vēlme izmantot šo resursu, sapratām, ka iespējas ir ierobežotas, jo augstvērtīgas dūņas var iegūt tikai noteiktā dziļumā un apstākļos. Mums ir palaimējies ar veiksmīgu sadarbību ar SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri", kas savā rehabilitācijas centrā jau ļoti sen izmanto peloīdterapiju. Tālāk dūņas tiek īpaši apstrādātas un integrētas ķermeņa kopšanas produktos, kā arī papildinātas ar bioloģiski aktīvām vielām, lai palielinātu produktu bioloģisko efektivitāti,"stāsta Kristīne Juhņeviča, Kemmern zīmola (SIA "Ķemeru dūņas") līdzdibinātāja.

"Mums abām ir svarīga ekoloģiska pieeja procesam, dabīgi, droši un ērti lietojami produkti. Tā arī apņēmāmies ražot dabīgus ķermeņa kopšanas līdzekļus, ko pašām būtu prieks lietot," piebilst otra Kemmern zīmola līdzdibinātāja Mairita Čuda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānu kalšana par īpašām Ziemassvētku dāvanām sākas jau vasaras pilnbriedā

Savlaicīgi par dāvanu izveidi domā tie, kuri iecerējuši pie kāda ražotāja pasūtīt individuāla risinājuma produktu un tā iesaiņojumu. DB aptaujātie ražotāji gan neslēpj, ka parasti māksliniecisko domu lidojumu apslāpē ierobežotie finanšu līdzekļi.

Prezentreklāmas uzņēmuma SIA Attach līdzīpašniece Maija Bērtiņa DB stāsta, ka gadā ir divi lieli svētki – Līgo un Ziemassvētki –, pirms kuriem uzņēmumi domā par dāvanu pasūtīšanu saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem.

«Kādreiz uz ārvalstīm veda tikai Melno balzāmu un Laimas šokolādi, bet tagad izvēle ir plašāka un priekšroka tiek dota dažādiem amatnieku darinājumiem – svecēm, bloknotiem, koka virtuves dēlīšiem un citām lietām. Pēdējo gadu modes tendence ir dāvanas ar latvju zīmēm. Ceru, ka gan dāvanas dāvinātājs, gan saņēmējs tās izprot, jo tās simbolizē daudz dažādu lietu,» teic M. Bērtiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Stendzenieks, esot Zatlera vietā, «Dievs, svētī Latviju!» vietā būtu pateicis: «Ejiet visi dirst!»

Lelde Petrāne, 07.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viņš sajuka prātā. Viņš bija labs ārsts, sliktāks slimnīcas vadītājs, bezcerīgs prezidents un noziedzīgs deputāts. Problēma ir vienkārša – ārkārtīgi maz cilvēku ir spējīgi tikt galā ar naudu, slavu un atzinību, kas pēkšņi nokrīt no gaisa. Viņi vienkārši nezina, ko ar to darīt,» intervijā žurnālam Playboy, runājot par bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, sacījis reklāmas jomā strādājošais Ēriks Stendzenieks.

Vaicāts, vai viņš Zatlera vietā arī varētu sajukt prātā, Stendzenieks teicis: «Domāju, ka mierīgi varētu. Es reāli sajuktu prātā, es būtu pilnīgi traks. Savārītu kaut kādas reālas ziepes. Man ir diezgan spēcīgs ego, man ir svarīgi, ka mani atzīst profesionāli, un domāju, ka man ir pilns īpašību komplekts, lai tādā situācijā reāli aizietu pa pieskari. Es tās viņa runas beigās «Dievs, svētī Latviju!» vietā vēl būtu piebildis: ejiet visi dirst! Viņš bija nepopulārākais no visiem prezidentiem, četrus gadus viņu drāza, un piepeši piecpadsmit sekundēs viņš uzlido – saņem 90 procentu sabiedrības atbalstu, viņu nēsā uz rokām... Nezin, cik stipram cilvēkam tur ir jābūt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla nodoklis: «zaļš» kā ābols

Harijs Švarcs, 20.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs «kārtīgs» students zina, ka jaunas tēmas apgūšana sākas ar literatūras apskatu. Un neskatoties uz to, ka studiju gados šis process dažkārt sākas un beidzas blakus sēdošā kaimiņa kladē, skaidrs ir viens – kāpēc gan izgudrot riteni no jauna, ja var vienkārši paskatīties, kā to dara citi?

Ar kapitāla nodokli ir līdzīgi. Ja reiz pieņemts lēmums ieviest kapitāla nodokli, tad kāpēc gan lai to neizdarītu pēc iespējas labāk un efektīvāk? Kāpēc Latvijā izgudrot ko jaunu, ja mums ir tā lielā priekšrocība paskatīties, kā šis nodoklis jau daudzus gadu desmitus strādā citās valstīs, lai mācītos drīzāk no viņu kļūdām, nevis paši no savējām?

Informācija internetā par šo tēmu ir ļoti plaša. Sākumam var ieskatīties, piemēram,šeit vaišeit.

Galvenās iezīmes, ko varam mācīties no ārvalstīm, ir sekojošas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Germanwings katastrofa: pilots gribējis iznīcināt lidmašīnu

Lelde Petrāne, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rodas iespaids, ka viens no pilotiem, kas vadīja Francijas Alpos avarējušo Germanwings lidmašīnu, vēlējies to iznīcināt, atsaucoties uz Francijas amatpersonu sniegto informāciju, ziņo BBC.

Kā liecina tā sauktās melnās kastes informācija, pilots kabīnē atradies viens pats. Viņš apzināti sāka samazināt lidošanas augstumu brīdī, kad otram pilotam tika liegta iespēja iekļūt kabīnē.

Tajā laikā pilotu kabīnē valdījis absolūts klusums, bet otrs pilots cīnījies visiem spēkiem, lai tiktu atpakaļ kabīnē.

Gaisa satiksmes kontrolieri veikuši atkārtotus mēģinājumus sazināties ar lidmašīnu, taču bez rezultātiem. Melnās kastes informācija liecina, ka pirms lidmašīnas ietriekšanās zemē dzirdami pasažieru kliedzieni.

Publiskots arī pilota, kurš palika kabīnē, vārds un vecums: Andreas Lubits (Andreas Lubitz), 28 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrākais termiņš eiro ieviešanai Latvijā ir 2013. gads — tā intervijā Dienai atzinis valdības vadītājs Valdis Dombrovskis. Tātad var uzskatīt, ka nu ir dzimis jauns termiņš tam, lai mēs pievienotos eiro zonai.

Jāatgādina, ka sākotnēji šai valstij bija sapnis par eiro ieviešanu 2008. gadā, kas jau sen ir izsapņots. Vēl nesen lolojām cerības par 2012. gadu, bet nu jau kaut ko dzirdam par «ātrākais» 2013. gadu. No vienas puses, jāsaka, protams, «paldies» Dombrovskim par to, ka viņš vismaz ir pateicis sabiedrībai patiesību par 2012. gada versiju, jo līdz tam laikam mēs nespējam ierakstīties Māstrihtas kritērijos. Sākotnēji mums bija pārāk liela inflācija, tagad pārāk briesmīgs plānotais valsts budžeta deficīts, bet, ņemot vērā, ka valdība neveic faktiski nekādus citus ar valsts ekonomikas regulēšanu saistītus pasākumus kā vien strauju valsts aparāta tēriņu samazinājumu, jau drīz vien mums būs tik grandiozs IKP kritums, ka pašreizējie skaitļi šķitīs vien kā maiga vēja pūsma pirms vētras. Savukārt, no otras puses, par labvēlīgu apstākli tautsaimniecības attīstībai nevar nosaukt faktu, ka attiecībā uz eiro ieviešanas laiku Latvijā ir vērojama ļoti liela nenoteiktība. Mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir skaidri noteikušas mērķi šā soļa veikšanai! Latvija pa to laiku ir paļāvusies savai svārstīgajai dabai un nevar vien izšķirties, kad nu būs liela gatavība veikt šo nozīmīgo soli, un tā vien šķiet, ka vislabprātāk mūsu amatpersonas paziņotu, ka mums arī ir mērķis — KAUT KAD ieviest eiro. Un tam ir vairāki būtiski mīnusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tikai apzinot savas kļūdas varēsim iet uz priekšu

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja, 22.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

Komentāri

Pievienot komentāru