Biedrība Tukuma uzņēmēju klubs nosūtījusi Tukuma novada pašvaldībai Atbalsta vēstuli Tukuma lidlaukam, kurā aicina atbalstīt lidostas attīstību un pašvaldības noteiktajos ierobežojumos pagarināt lidojumu laiku.

Biedrība, iepazīstoties ar lidostas darbību, secinājusi, ka 2010.gadā lidlaukā ir veikti aptuveni 1000 lidojumi, kas vairākas reizes pārsniedz lidojumu skaitu Ventspils un Liepājas lidostās. Pašreiz uzņēmums lidlauka sakārtošanā ir investējis četrus miljonus latu, un nodarbināto cilvēku skaits ziemas periodā ir 25 cilvēki, no kuriem astoņi cilvēki ir Tukuma pilsētas un trīs cilvēki ir no Engures novada.

Uzņēmums būvniecības darbu veikšanā ir sadarbojies ar šādiem Tukuma uzņēmumiem: SIA Amatnieks, SIA Telms, SIA APO dizains, kuriem ir veikti pasūtījumi par kopējo summu 1,3 miljonu latu apmērā. Pēc pasažiera termināla atvēršanas un regulāro reisu uzsākšanas lidosta nodrošinās papildus 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Viena no perspektīvākajām tautsaimniecības jomām Tukuma apkaimē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tomēr izaicinājums ir darbaspēka pieejamība

Kā skaidro aptaujātie uzņēmēji, Rīgas tuvumam ir liela priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībā, taču galvaspilsēta ir arī darbinieku «nosūcējs».

«Tukumam ir laba atrašanās vieta – stundas attālumā no Rīgas, kas nodrošina zemākas loģistikas izmaksas. Tukuma novads un jo īpaši Pūre ir fenomenāla ar saviem pārtikas uzņēmumiem – Puratos Latvia, Kuršu zeme, Pure Chocolate. Pūrē ir bagātīgas tradīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. Savukārt Tukumā ir Tukuma piens, kas ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,» saka Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate pārdošanas direktors un līdzīpašnieks. Degoles pienotavas (SIA Edaks) direktores Irinas Drozdovas vērtējumā Tukuma apkārtne ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem un auglīgu zemi, kas ir piemērota pārtikas biznesam. Uzņēmēji norāda, ka viņiem ir laba sadarbība ar Tukuma novada domi, kas ieklausoties uzņēmēju viedoklī stratēģiskos un praktiskos jautājumos, attīsta infrastruktūru, kā arī informē par ES fondu apgūšanas iespējām.

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, pašvaldība šovakar plāno izsludināt ārkārtas situāciju, informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Tā šodien nolemts pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA Tukuma ūdens, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils vides pārvaldes vadība.

Patlaban tiek sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kas notiks šovakar plkst.19, un šajā sēdē plānots novadā izsludināt ārkārtas situāciju, kas paredz attiecīgu rīcību un uzdevumus dažādiem dienestiem un speciālistiem, skaidroja pašvaldības pārstāve.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Flyvision liek uzsvaru uz pakalpojumu sniegšanu, ne lidaparātu ražošanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esmu pilots konsultants un netaisos mēroties spēkiem ne ar Ķīnas fabrikām, ne Latvijas uzņēmumiem, bet varu pārdot savas zināšanas, iesakot, kā, ko un ar ko darīt multirotoru sistēmu (MRS) jomā,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda Flyvision īpašnieks, vadītājs un pilots vienā personā Gvido Puķe. Viņš nav izvēlējies MRS (pasaulē tiek ieviests termins – tālvadības gaisa kuģu sistēmas – RPAS) «skarbo» ražotāja un tirgotāja ceļu, cerot, ka kādu dienu pārdošana būs veiksmīga.

G. Puķes gaitas šajā jomā sākušās pirms septiņiem gadiem kā vieglās aviācijas pilotam. Savukārt MRS jomā izglītība gūta «Youtube akadēmijā un internetā», jo par to pagaidām nekur nemācot. Nozare strauji attīstās, un ir nepieciešami lieli līdzekļi, lai visus jaunievedumus izmēģinātu. Vaicāts par Rīgas Tehniskās universitātes kompetenci, viņš norāda, ka nezinot nevienu tur izveidotu MRS. Viņaprāt, līdzīgi, kā nevienu neiemāca būt par biznesmeni, tāpat arī šajā jomā ir jābūt kaut kam vairāk par formālu izglītību, lai veiksmīgi darbotos. Tai pašā laikā Latvijā esot pietiekami daudz gudru cilvēku, kas spēj piesaistīt ievērojamu finansējumu savām idejām kā, piemēram, Air Dog gadījumā.

A/s Tukuma Mežrūpniecības saimniecība (MRS), pret kuru šogad aprīlī ierosināta maksātnespējas lieta un kas izslēgta no biržas, nav sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatējusi, ka Tukuma MRS pretēji Finanšu instrumentu likumam nav sasaukusi akcionāru ārkārtas sapulci, kas uzņēmuma valdei vai padomei bija jāizdara mēneša laikā pēc izslēgšanas no biržas. Šajā sapulcē bija jāizskata jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, lēmumu pieņemot ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu.

Tukuma MRS akcijas no biržas izslēgtas jau 2008. gada oktobrī, jo sabiedrība pēc atkārtota pieprasījuma nebija samaksājusi biržas noteikto kotēšanas maksu.

2008. gada pavasarī, kā liecināja kompānijas paziņojums biržā, Tukuma MRS apsvēra iespēju prasīt tiesisko aizsardzību un atteicās no uzņēmuma darbības pārstrukturizācijas.

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

«AS Tukuma Straume saņēmusi neatkarīgas, akreditētas, starptautiskas laboratorijas Agrolab Group oficiālos analīžu rezultātus, kuros konstatēts, ka Tukuma Straumes ražotajā barībā suņiem Dogo un kaķu barībā nav urīnvielas jeb karbamīda. Uzņēmums ir atsācis ražošanu,» teikts šodien izplatītā uzņēmuma paziņojumā.

Tas turpinot sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu barības kvalitātes standartu nodrošināšanā.

AS Tukuma Straume savā paziņojumā arī izsaka pateicību visiem tirgotājiem, kas esot palikuši uzticīgi Dogo produkcijai.

«Mēs jau sākotnēji bijām pārliecināti, ka mūsu ražotajā barībā karbamīda klātbūtne nav iespējama, tādēļ bijām pārsteigti par aizdomīgajiem analīžu rezultātiem. Taču esam pārliecināti, ka jau tuvākajā laikā viss nostāsies savās vietās un mēs varēsim apliecināt savas produkcijas augsto kvalitāti un nekaitīgumu,» vēsta AS Tukuma Straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Tukuma Straumei jau esot bijis precedents, kad pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pasūtījuma veiktajās Bior analīzēs tika konstatēta kļūda.

Somijas tekstilizstrādājumu servisa uzņēmums Lindstrom, veicot investīcijas, nolēmis izveidot jaunu darba apģērbu ražotni Tukumā, Melnezera ielā, pārņemot vietējā uzņēmuma SIA GPT Production biznesu, aģentūru LETA informēja SIA GPT Production direktore Inga Jākola.

Viņa skaidroja, ka šā gada decembra beigās vietējais uzņēmums SIA GPT Production beigs ražošanu Tukumā, bet Lindstrom nodarbinās visus šī uzņēmuma ražošanā strādājošos. Turklāt Lindstrom paplašina savu darbību Latvijā un sāk darba apģērbu ražošanu Tukumā. Uzņēmums uzbūvēs jaunu darba apģērbu ražotni un tajā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku.

«Ieguldījums ir daļa no mūsu darbības stratēģijas, lai nodrošinātu vēl ātrāku darba apģērbu piegādi mūsu klientiem tuvējā reģionā. Tukums atrodas lieliskā centrālā vietā. No jaunās rūpnīcas mēs apkalposim klientus visā Ziemeļeiropā,» skaidroja Lindstrom grupas prezidents un ģenerāldirektors Juha Laurio.

Tukuma rajona tiesa ierosinājusi a/s Tukuma Mežrūpniecības saimniecība maksātnespējas lietu, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

2008. gada pavasarī, kā liecināja kompānijas paziņojums Fondu biržā, Tukuma mežrūpniecības saimniecība (Tukuma MRS) apsvēra iespēju prasīt tiesisko aizsardzību un atteicās no uzņēmuma darbības pārstrukturizācijas.

2008. gada oktobrī uzņēmumu izslēdza no biržas, jo sabiedrība pēc atkārtota pieprasījuma nebija samaksājusi biržas noteikto kotēšanas maksu.

2007. gadā Tukuma MRS strādāja ar 80 tūkstoš latu zaudējumiem un 0.4 milj. ls apgrozījumu.

Tukuma MRS galvenais darbības virziens bija mežizstrādes pakalpojumu veikšana.

No 2016.gada 1.oktobra Tukuma novada iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties vienoto biļeti, kas paredzēta braucienam ar diviem transportlīdzekļiem – autobusu un vilcienu. Pasažieris, iegādājoties biļeti Pasažieru vilciena biļešu kasē vai pie konduktora, varēs tikt no Rīgas līdz Tukuma stacijai ar vilcienu un pēc tam, uzrādot šo pašu biļeti, pārsēsties SIA Tukuma auto apkalpotā maršruta autobusā. Šo biļeti varēs nopirkt arī autobusā, lai tiktu no apdzīvotas vietas Tukuma novadā līdz Rīgai.

Iegādājoties vienoto biļeti, pasažieris par braucienu maksās lētāk un sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantot būs ērtāk, jo pasažierim, pārsēžoties no viena transportlīdzekļa otrā, būs jāuzrāda tikai viena biļete. Iedzīvotājiem tiek piedāvāta arī vienotā abonementa biļete, kas pielāgota pasažieru braukšanas paradumiem un kas nodrošina vēl papildu atlaides. Tāpat pasažieri var nopirkt vienu bagāžas biļeti, kas paredzēta braucienam gan ar vilcienu, gan autobusu.

Vienoto biļeti varēs izmantot Pasažieru vilciena maršrutā Rīga–Tukums un piecos SIA Tukuma auto apkalpotajos maršrutos – Nr.3211 Jauntukums–MRS, Nr.3212 Jauntukums–Tukuma Lauktehnika, Nr.3213 Durbe–L.Dzelzceļa iela–Tukuma Lauktehnika, Nr.3214 Durbe–Tukuma Lauktehnika un Nr.3215 Jauntukums–Ozoliņi–MRS.

Sabiedrisko attiecību kompānijas "MRS Grupa" direktors Jēkabs Krastiņš "Dienas biznesam" paziņoja, ka apstrīd Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) publiskotos finanšu rādītājus attiecībā uz kompāniju "MRS Grupa". J.Krastiņš norādīja, ka LSAKA publiskotie uzņēmuma "MRS Grupa" ieņēmumu (revenue) rādītāji, kas ir publicēti arī medijos, neatbilst realitātei. LSAKA paziņotie "MRS Grupa" ieņēmumi 2004.gadā bijuši 116 854 Ls, bet pēc "MRS Grupa" aprēķiniem kompānijas ieņēmumi bijuši 274 146 Ls. LSAKA atzina pieļauto kļūdu publiskotajos datos, attiecībā uz "MRS Grupa". Tas nozīmē, ka kompānija ieņem nevis 9.vietu pēc ieņēmumiem starp LSAKA ietilpstošajām kompānijām, kā tika ziņots agrāk, bet gan 5.vietu.

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Jaunajā Tukuma pilsētas teritorijas plānojumā mājas Slocenes ielā 1 un Slocenes ielā 2 iekrāsotas kā ražošanas teritorija, un problēma saistās ar a/s Tukuma Piens paplašināšanās plāniem. Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma paplašināšanās plānus jau atbalstījuši Tukuma novada domes deputāti, savukārt novada iedzīvotāji aicina uzsākt parakstu vākšanu, lai apstiprinātais plānojums netiktu izsludināts, raksta Neatkarīgās Tukuma Ziņas (NTZ).

Vēstulē, ko saņēmusi NTZ redakcija, aicināts parakstīties pret 23. martā Tukuma novada domes deputātu apstiprināto novada teritorijas plānojuma gala redakciju, un to interesentu vārdā parakstījusi Ina Kuļikovska.

Par «vairākām nepilnībām plānojumā» jau informēta Tukuma dome, kā arī Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts Vides dienests (VVD).

Vēstules autore norāda, ka jaunajā Tukuma pilsētas teritorijas plānojumā divas mājas Slocenes ielā atzīmētas kā ražošanas teritorija.

«Ja šo māju iedzīvotāji prastu orientēties apzīmējumos, viņi būtu sapratuši, ka uzņēmuma darbība paplašināšanās virzienā bijusi mērķtiecīga un ka viņu izlikšana bijusi sagaidāma jau sen, norādījusi I. Kuļikovska.

Tukuma siltums noslēdzis līgumu par šķeldas piegādi ar uzņēmumu, kura piedāvātā cena ir par 20% augstāka nekā izdevīgākajā piedāvājumā. Lai gan sākotnēji Tukuma pašvaldībai piederošais siltumenerģijas ražotājs bija gatavs izvēlēties pretendentu ar zemāko cenu, vēlāk pārdomājis, ziņo Latvijas Radio.

Speciālisti norāda, ka cena, par kādu Tukuma siltums iepirks šķeldu, ir viena no augstākajām un uzskata, ka pie tā novedis nemākulīgi uzrakstītais nolikums, kas lieki sadārdzina tarifu patērētājiem.

Kasparu Ramiņu no uzņēmuma Daibi, kas šovasar startēja Tukuma siltuma izsludinātajā šķeldas iepirkumā, bez atsevišķiem nolikuma punktiem aizdomīgu darīja tas, ka konkursu pasludināja par slēgtu. Citus gadus Tukuma siltums piedāvājumus atvēra publiski, taču šoreiz lielā slepenībā. Daibi ir viens no vairākiem uzņēmumiem, kurš Tukuma siltumam šķeldu piegādājis iepriekšējos gadus. Šoreiz siltumenerģijas ražotājs nolēma šo pienākumu uzticēt vienam ražotājam. Līdz ar to Tukuma siltuma piedāvājums kļuva par vienu no lielākajiem kumosiem šķeldu iepirkumos reģionā. Konkursa pretendentiem bija obligāti jāiesniedz divas atsauksmes par šķeldas piegādi iepriekšējās sezonās no diviem patērētājiem vismaz par 40 tūkstošiem kubikmetru. Pēc Ramiņa domām šī prasība ir dīvaina, jo tas automātiski izslēdz tos pretendentus, kuri ir piegādājuši šķeldu lielākos apjomos, bet piemēram vienam siltumuzņēmumam. Šī punkta dēļ no pieciem pretendentiem konkursu nācās pamest diviem ar salīdzinoši zemām cenām, tāpēc, ka viņi bija iesnieguši atsauksmes tikai no viena klienta. Teorētiski nolikumam neatbilda arī vēlākais konkursa uzvarētājs Pata AB angļu valodā iesniegtās atsauksmes dēļ, taču uz šo nepilnību iepirkumu komisija pievēra acis, pati vēstuli pārtulkojot.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Mežistrādes apjopms 2002. un 2001. gadā (tūkst. m3) 2002. gadā 2001. gadā SIA Silva 550 438.5 SIA Latsin 453.3 345.2 A/s Saldus MR 186 148.5 A/s Latvijas Finieris 166 150 SIA Kursa MRU 133.8 97.9 A/s Lindeks 112 97.7 A/s Inčukalns Timber 103 100 SIA Tilbe 100.2 39.4 A/s Strenču MRS 87.5 96.1 SIA Holzwerke Lubāna 88.7 90.8 SIA Ošukalns 81 65 SIA Beavers 79 30 SIA Žīguru MRS 78.5 80.2 SIA Bērzkalni 75.5 72 SIA Ozolkani 66.5 62 SIA Jelgavas Mežs 65 64 SIA Mētra 62 60 SIA Rēzeknes MRS 61.3 64.1 SIA Koklats 60 55 SIA Smiltenes MRS 56.6 54.4 A/s Tukuma MRS 55 66 Avots: Latvijas mežizstrādātāju savienība un pašu uzņēmumu sniegtie dati

Protestējošajiem Tukuma iedzītovtājiem par prieku, nolemts atkārtoti veikt sabiedriskās apspriešanas un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), izvērtējot SIA Tukums Airport Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nolemts, ka iesniedzējam tas jāpapildina un jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne aģentūru LETA informēja, ka VPVB ir uzdevis lidostas uzņēmumam novērst nepilnības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un nodrošināt tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Tas nozīmē, ka atkārtoti notiks arī sabiedriskās apspriešanas sapulces, skaidroja Ulāne, piebilstot, ka, izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, VPVB tā ir ierasta prakse, ka ziņojumi netiek akceptēti ar pirmo reizi, jo apjomīgajā dokumentā uzņēmēji bieži palaižot garām atsevišķas prasības. Parasti VPVB pieprasa iesniegt papildinājumus, taču šajā lidostas ziņojumā konstatēta virkne trūkumu, tāpēc nolemts to atdot atpakaļ uzlabošanai un atkārtotai apspriešanai.

7.novembrī (vakarā) un 8.novembrī (no rīta) noteiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas un Tukuma virziena elektrovilcienu kustības sarakstos, informēja AS Pasažieru vilciens.

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens informē, ka Zasulauka stacijā paredzēto sliežu remontdarbu dēļ 7.novembrī (vakarā) un 8.novembrī (no rīta) noteiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas un Tukuma virziena elektrovilcienu kustības sarakstos.

Trešdien, 7.novembrī, nekursēs šādi vakara vilcieni:

· Nr.6443 Rīga (plkst.19:32)-Sloka (20:24);

· Nr.6445 Rīga (plkst.20:22)-Sloka (21:14);

· Nr.6523 Rīga (plkst.21:26)-Tukums-2 (22:54);

· Nr.6529 Rīga (plkst.22:55)-Ķemeri (0:00);

· Nr.6442 Sloka (plkst.20:25)-Rīga (21:19);

· Nr.6444 Sloka (plkst.20:56)-Rīga (21:49);

· Nr.6446 Sloka (plkst.21:40)-Rīga (22:32).

7.novembrī tiks mainīts vairāku elektrovilcienu saraksts.

11.oktobrī pulksten 17.30 Tukuma pilsētas kultūras nama Tradīciju zālē, Lielajā ielā 1 notiks Tukuma pilsētas teritorijas plānojuma 2007. - 2019. gadam galīgās redakcijas sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Tajā teritorijas plānošanas uzņēmums Metrum iepazīstinās ar galvenajām izmaiņām, kas veiktas galīgās redakcijas sagatavošanas gaitā, un atbildēs uz interesentu jautājumiem, liecina Metrum sniegtā informācija medijiem.

9. un 18. oktobrī no pulksten 15 - 18 skaidrojumu par galīgo redakciju varēs saņemt arī Metrum Tukuma birojā, Brīvības laukumā 14, kur interesentus konsultēs Metrum projektu vadītājs un Tukuma teritorijas plānojuma izstrādes vadītājs Andis Kublačovs.

Metrum kopīgi ar Tukuma pilsētas domi Tukuma teritorijas plānojuma galīgo redakciju sagatavojis, izvērtējot pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos iedzīvotāju iesniegumus un institūciju atzinumus. Pamatojoties uz tiem, galīgajā redakcijā precizēti teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un veiktas izmaiņas kartē par teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.

Š.g. 8.jūnijā Rīgas Fondu biržas valde, lai nodrošinātu emitenta uzraudzību atbilstoši Finanšu instrumentu kotēšanas noteikumiem, pieņēma lēmumu pieprasīt papildu informāciju no a/s “Strenču mežrūpniecības saimniecība”. Šāds lēmums pieņemts biržai iepazīstoties ar uzņēmuma 2003.gada finanšu darbības pārskatiem un salīdzinot to ar 2002.gada finanšu pārskatu.

a/s “Strenču mežrūpniecības saimniecība” līdz 2004.gada 14.jūnija darba dienas beigām Rīgas Fondu biržā jāiesniedz sekojoša informācija par uzņēmuma saimniecisko darbību un atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Kāpēc 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā radīja a/s “Strenču MRS” LVL 99 087 lielus zaudējumus un ja ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība? 2. Pēc 2003.gada finanšu pārskata redzams, ka PS “Pata AB” nav norēķinājusies ar a/s “Strenču MRS” par summu LVL 250 936. Lūdzu paskaidrot kādā ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās plānots dzēst? 3. Lūdzu paskaidrot kādēļ kopš 2002.gada a/s “Strenču MRS” ir būtiski samazinājusi skaidras naudas atlikumus. 4. Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada finanšu pārskatus, ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem (no LVL 80 828 – 2002.gadā un LVL 6 494 – 2003.gadā), ja tanī pat laikā parādu summa ir pieaugusi? 5. Kādi bija akcionāru apsvērumi, kad 2004.gada 20.maija akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt uzņēmuma revidentus un atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem? 6. Paskaidrot kādā stadijā atrodas a/s “Strenču MRS” un VAS “Latvijas valsts meži” tiesvedības process, kā arī sniegt skaidrojumu par prasības būtību, apstākļiem un sekām? A/s “Strenču MRS” akcijas kotējas Rīgas Fondu biržas Brīvajā sarakstā.

Lauksaimniecības pakalpojumu un dzīvnieku barības, tostarp suņu barības «Dogo» ražotājai AS «Tukuma straume» veiktas izmaiņas valdes sastāvā, tostarp valdes priekšsēdētāja amatu atstājis līdzšinējais valdes vadītājs Aivars Podnieks, liecina informācija «Firmas.lv».

Podnieka vietā šos amata pienākumus turpmāk pilda «Tukuma straume» valdes jaunais vadītājs, lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmuma «Baltic Agro» valdes loceklis Ainars Upmanis. Tāpat «Tukuma straume» valdē amatus atstājuši valdes locekļi Vitauts Teličens un Jānis Podnieks, kuru vietā šajos amatos stājusies Ilona Kontante un Jānis Razovickis.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas otrdien, 3.jūlijā.

Konkurences padome (KP) atļāva «Baltic Agro» iegūt izšķirošu ietekmi pār «Tukuma straumi».

«Baltic Agro», kura īpašnieks ir Dānijas koncerns «DAVA Agravis International Holding», šā gada sākumā noslēdza darījumu par «Tukuma straumes» akciju kontrolpaketes iegādi.

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Decembrī Tukuma domē ir apstiprināts Tukuma pilsētas teritorijas plānojums 2007. – 2019. gadam, informēja Metrum sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ševele.

Jaunais teritorijas plānojums paredz dzīvojamās, komerciestāžu un ražošanas apbūves teritoriju paplašināšanu uz pilsētas neapgūtās atmatu zemes, kā arī vietās, kur ir pamesti objekti un bijušo mazdārziņu teritorijās. Vairākās pilsētas daļās paredzēti jauni savrupmāju rajoni un daudzstāvu dzīvojamā apbūve pārsvarā līdz pieciem stāviem. Būtisks jaunums ir plānojuma sniegtā iespēja attīstīt dzīvojamo un darījumu apbūvi Slocenes upes labajā krastā.

Komercapbūves teritoriju paplašināšana plānota dzelzceļa tuvumā un pamestu objektu teritorijās (bijusī naftas bāze, auto – moto trase). Slocenes upes labajā krastā paredzēta vieta viesnīcām un atpūtas objektiem. Ievērojama ražošanas teritoriju paplašināšana plānota pilsētas dienvidu daļā, abpus dzelzceļam. Paredzēta arī pilsētas transporta tīkla pilnveidošana un jaunas maģistrālās ielas. Plānojumā ir atzīmēta potenciālā Tukuma ezera teritorija, kuras tuvumā, uz pašvaldībai piederošas zemes ir atļauta dzīvojamā apbūve.