Biznesa augstskola Turība - pirmā augstskola Baltijā, kas saņēmusi Pasaules tūrisma organizācijas akreditāciju. Biznesa augstskolas Turība Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības studiju programma ir vienīgā Baltijā, kurai piešķirta Pasaules tūrisma organizācijas (PTO/WTO -World Tourism Organization) akreditācija - WTO TedQual sertifikāts. Iegūtais TedQual sertifikāts apliecina starptautiskajā mērogā atzītu izglītības un apmācību kvalitāti tūrisma un viesmīlības nozarē. Iegūtais PTO TedQuel sertifikāts Biznesa augstskolai Turība dod tiesības kļūt arī par Pasaules tūrisma organizācijas izglītības padomes locekli. Neatkarīgu starptautisko ekspertu atzinīgais novērtējums apliecina Turība Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības studiju programmas kvalitāti un atbilstību starptautiskā tūrisma darba tirgus prasībām. Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāne Zinaida Melbārde uzsver: “Esam gandarīti, ka mūsu centienus sniegt topošajiem tūrisma un viesmīlības nozares speciālistiem mūsdienīgu, dinamiski mainīgā darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību un praktisko sagatavotību ir pozitīvi novērtējusi tik prestiža starptautiskā organizācijā kā Pasaules tūrisma organizācija. Tas nozīmē, ka mūsu absolventi ar savām zināšanām un profesionalitāti var dot vērtīgu pienesumu ne tikai Latvijas tūrisma nozarei, bet veiksmīgi konkurēt arī starptautiskajā darba tirgū. Jau tagad katru gadu vairāki desmiti fakultātes augstskolas studentu strādā praksē kādā no ārvalstu sadarbības partneru uzņēmumiem, kā arī ļoti bieži absolventi pēc studijām tiek aicināti darbā bijušajos prakses uzņēmumos Grieķijā, Īrijā, Šveicē, ASV u.c. TedQuel sertifikāta iegūšanu augstu novērtē visi studenti, jo tas rada lielāku pārliecību par studiju izvēles pareizību un nākamās profesijas perspektīvām. Savukārt programmas veidotāji un īstenotāji– pasniedzēji, programmas un katedras vadība, gūst pārliecību par uzsāktā darba pareizu virzību.” Līdz ar Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības programmas starptautisko akreditāciju, Biznesa augstskola Turība tuvākajā laikā plāno kļūt par pilntiesīgu PTO izglītības padomes locekli. Līdz šim Pasaules tūrisma organizācijas akreditāciju ir saņēmušas trīsdesmit divu pasaules augstskolu vairāk kā piecdesmit ar tūrismu un viesnīcu vadību saistītas studiju programmas ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Itālijā, Portugālē, Grieķijā, Spānijā u.c. Biznesa augstskola Turība dibināta 1993.gadā, un ir pirmā no Latvijas privātajām augstskolām, kurai piešķirta beztermiņa akreditācija. 2004./2005. studiju gadā Rīgā un augstskolas reģionālajās filiālēs Cēsīs, Liepājā, Talsos, Bauskā un Jēkabpilī kopējais studējošo skaits sasniedzis jau vairāk nekā 5 000. Augstskola ir Starptautiskās Biznesa augstskolu attīstības asociācijas – AACSB biedre. Avots: Biznesa augstskola Turība

Ir noticis dabisks process – Latvijas labklājības straujais pieaugums uz dažādu kredītu, tostarp patēriņa kredīta rēķina, ir apstājies. Tie, kuru kredītsaistības pārsniedz viņu reālo nodrošinājumu, nonākuši neapskaužamā situācijā.

Kā viens no risinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsmei tiek minēta pievienotās vērtības radīšana un tās eksporta veicināšana. Par to šobrīd daudz runā arī mūsu cienītā valdība. Bet kā tas izskatās praktiski?

Rietumos izglītības eksports ir labi iekopta joma, kur vidēji katrs desmitais students ir no ārvalstīm. Latvijā ir otrais lielākais studentu skaits pasaulē pēc Kanādas , tomēr izglītības kā eksporta potenciāls ir pilnīgi neizmantots, un tā rezultātā negūto ieņēmumu aprēķins sanāk visnotaļ iespaidīgs:

-Latvijā šobrīd ir aptuveni 130 000 studentu;

-Pieņemam, ka šim skaitam pievienotos aptuveni 14400 ārzemju studentu (veidojot 10% no kopējā studentu skaita), kuri par studijām un dzīvošanu Latvijā maksātu gadā aptuveni 7000 Ls;

Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Izvērtējot situāciju, kādā atrodas Igaunijas Konkordijas universitāte (Concordia International University in Estonia), Parekss banka šodien pieņēma lēmumu atteikties no šīs mācību iestādes iegādes. Pagājušajā nedēļā, ieguldot laiku un līdzekļus, bankas ekspertu komisija devās uz Igauniju, lai novērtētu radušos situāciju pašā universitātē un sniegtu priekšlikumus bankai tās turpmākajā rīcībā. Banka jau iepriekš neslēpa savu interesi iegādāties Igaunijas Konkordijas universitāti, vienlaikus pieļaujot visdažādākos notiekošo pārrunu noslēguma variantus. Novērtējot esošo situāciju Igaunijas universitātē, atklājās vairāki papildu faktori, kuri iepriekš nebija zināmi. Izanalizējot informāciju, kas tika iegūta mācību iestādē, bankas vadība pieņēma lēmumu — risks, ka saistīts ar Igaunijas Konkordijas universitātes iegādi, ir krietni vien augstāks, nekā to pieļauj apstiprinātā bankas politika.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piedāvā iegādāties Majoru muižu ar 525 142 eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole īpašumam Konkordijas ielā, Jūrmalā, notiks no 5.marta līdz 4.aprīlim. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Īpašums atrodas Lielupes krastā, Konkordijas ielas malā, kvartālā, ko veido Konkordijas, Jaunā, Ormaņu un Jāņa Pliekšāna ielas. Nekustamā īpašuma objektā ietilpst zemesgabals ar kopējo platību 23 845 kvadrātmetri un uz tā izvietotajām būvēm.

Īpašumā ietilpst administratīvā ēka ar kopējo platību 533,9 kvadrātmetri. Ēkas tehniskais stāvoklis ir daļēji apmierinošs, proti, ir nepieciešami remontdarbi, it īpaši saistībā ar ēkas konstrukciju un inženiertīkliem.

Tāpat īpašumā ietilpst dzīvojamā ēka ar platību 95,4 kvadrātmetri. Ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, proti, tai ir nepieciešami būtiski remontdarbi gan ēkas konstrukcijā, gan iekštelpās.

Ir noticis dabisks process – Latvijas labklājības straujais pieaugums uz dažādu kredītu, tostarp patēriņa kredīta rēķina, ir apstājies. Tie, kuru kredītsaistības pārsniedz viņu reālo nodrošinājumu, nonākuši neapskaužamā situācijā.

Kā viens no risinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsmei tiek minēta pievienotās vērtības radīšana un tās eksporta veicināšana. Par to šobrīd daudz runā arī mūsu cienītā valdība. Bet kā tas izskatās praktiski?

Rietumos izglītības eksports ir labi iekopta joma, kur vidēji katrs desmitais students ir no ārvalstīm. Latvijā ir otrais lielākais studentu skaits pasaulē pēc Kanādas , tomēr izglītības kā eksporta potenciāls ir pilnīgi neizmantots, un tā rezultātā negūto ieņēmumu aprēķins sanāk visnotaļ iespaidīgs:

-Latvijā šobrīd ir aptuveni 130 000 studentu;

-Pieņemam, ka šim skaitam pievienotos aptuveni 14400 ārzemju studentu (veidojot 10% no kopējā studentu skaita), kuri par studijām un dzīvošanu Latvijā maksātu gadā aptuveni 7000 Ls;

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Biznesa augstskola Turība saņēmusi licenci doktora studiju programmas Uzņēmējdarbības vadība īstenošanai.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija 26. maijā izsniedza licenci par tiesībām Biznesa augstskolai Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātē īstenot doktora studiju programmu Uzņēmējdarbības vadība, Db.lv informē Biznesa augstskolas Turība sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Blaune.

Licences derīguma termiņš ir 2011. gada 15. maijs. Šī ir trešā doktora studiju programma, kas tiek realizēta Biznesa augstskolā Turība - doktora studiju programma Komunikāciju vadība licenci saņēma 2007. gada 24. maijā, bet Juridiskā zinātne – 2007. gada 2. oktobrī.

Doktora studiju programmas Uzņēmējdarbības vadība realizācija ir saskaņā gan ar Biznesa augstskolas Turība stratēģisko attīstības plānu, kas paredz visu līmeņu studiju programmu nodrošinājumu Turībā, gan ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007 - 2013 gadam, kas paredz augstākās kvalifikācijas speciālistu skaita palielināšanu valstī.

Līdz šā gada 19.decembrim turpinās uzņemšana Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes doktora studiju programmā Juridiskā zinātne. Topošajiem doktorantiem nepieciešams akadēmiskais vai profesionālais maģistra, profesionālā maģistra grāds vai tam pielīdzināma izglītība, liecina augstskolas sniegtā informācija medijiem.

Studiju ilgums ir trīs gadi, kuru laikā doktoranti apgūs tiesību teorijas aktualitātes, tiesību vēstures problēmjautājumus, augstskolu pedagoģiju un vadību u.c. studiju kursus. Studentiem tiks piedāvāti arī dažādi izvēles kursi, bet pēdējais studiju gads tiks veltīts promocijas darba izstrādei. Pēc sekmīgas tā aizstāvēšanas tiks iegūts doktora grāds juridiskajā zinātnē.

LR Izglītības un zinātnes ministrijas licence studiju programmai izsniegta līdz 2010. gada 27.septembrim. Šī ir otrā doktora studiju programma, kas 2007./2008. studiju gadā tiek realizēta Biznesa augstskolā Turība - doktora studiju programma Komunikāciju vadība licenci saņēma 2007. gada 24.maijā.

Janvāra sākumā, sākoties jaunajam studiju gadam, tika sasaukta Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulces ārkārtas sēde, kuras laikā notika rektora vēlēšanas. Rektora amatā 20 Satversmes sapulces pārstāvji vienbalsīgi ievēlēja pašreizējo Biznesa augstskolas Turība rektora vietas izpildītāju, inženierzinātņu doktoru, profesoru Antonu Kiščenko, Db.lv informēja Biznesa augstskolas Turība sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Blaune.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegti dokumenti tālākai virzībai Antona Kiščenko apstiprināšanai rektora amatā.

Jaunievēlētajam rektoram ir bagātīga darba pieredze akadēmiskajā vidē, viņš ir daudzu zinātnisko rakstu, mācību grāmatu un citu publikāciju autors un laika gaitā savas zināšanas papildinājis izglītības iestādēs ārzemēs.

Antons Kiščenko ir ilggadējs Biznesa augstskolas Turība darbinieks – savu darbību augstskolā uzsācis 1997. gadā. Līdz šim augstskolā ieņēmis tādus amatus kā Informātikas katedras vadītājs, profesors Informāciju tehnoloģiju katedrā, prorektors akadēmiskajā un zinātniskajā darbā.

Turības rektora pienākumus A. Kiščenko pārņēma 2006. gada augustā pēc rektora Jāņa Āboltiņa pēkšņās nāves.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

No 1. jūnija Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubators ir pāraudzis jaunā kapacitātē - Turība Business HUB, radot kopā strādāšanas (co-working) vidi, kurā ir iespēja darboties dažāda mēroga uzņēmumiem: no jaunizveidotiem līdz stabiliem uzņēmumiem, kas meklē ērtu un labi aprīkotu biznesa atbalsta mehānismu, vēsta augstskola.

Turība Business HUB Latvijā turpina ārvalstīs jau popularitāti iemantojušo biznesa koncepciju un filozofiju, piedāvājot vietu, kurā gan jaundibināts, gan jau tirgū nostiprinājies uzņēmums var iegūt ērtu, pilnībā aprīkotu darba vietu un iespēju ikdienā darboties radošā vidē kopā ar citiem uz biznesu orientētiem profesionāļiem. Šāda darba vide sniedz iespēju būt sociāli aktīvam, piedāvā mijiedarbību ar citiem uzņēmējiem, paplašina kontaktu loku. Turība Business HUB priekšrocības novērtējusi arī Mārupes uzņēmēju biedrība, ar kuriem noslēgts sadarbības memorands.

«Biznesa inkubators jaunā kvalitātē nozīmē ne tikai orientēšanos uz uzņēmējdarbības vidi, biznesa kontaktu pasākumiem, semināriem un radošām izpausmēm gan studentiem, gan arī uzņēmējiem. Turības Business HUB komanda, organizējot kvalitatīvus biznesa kontaktu apmaiņas pasākumus, nodrošinās klientus ar plašiem, biznesā noderīgiem resursiem. Savukārt klientiem būs iespēja atrast spējīgus, zinošus sadarbības partnerus, iespējams arī no to studentu loka, kuri šeit rada un attīsta savas idejas, kā arī labprāt iesaistās pieredzējušu uzņēmēju projektos. Ar mūsu prasmēm biznesa vadībā, mārketingā, tehnoloģijās un finansēs varam palīdzēt veidot partnerību ar visdažādākajām kompānijām - no start-up līdz TOP 500 Latvijas uzņēmumiem,» stāsta Turība Business HUB idejas līdzautors Ralfs Minkevičs.

SIA Biznesa augstskola Turība vēl arvien gaida Igaunijas Konkordijas universitātes mācībspēku apvienības KO Konkordijas universitāte atbildi par turpmāku sadarbību. Turības valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks informēja, ka igauņu pārstāvjiem atbilde bija jādod jau pagājušajā nedēļāš, pēc tam, kad pārstāvji ieradās Rīgā, lai precizētu sadarbības priekšlikumu. Viņš norādīja, ka uz investora statusu šobrīd pretendē arī cita Igaunijas privātā augstskola Audentes Mainor. Šobrīd izstrādāti četri sadarbības varianti, no kuriem viens paredz arī abu investoru kooperēšanos universitātes darbības atjaunošanai. Pagājušajā nedēļā universiātes bankrotējošais īpašnieks mācību iestādes durvis slēdza. Db jau rakstīja (08.04.), ka no plāna iegādāties Konkordiju atteicās Parekss banka.

Šā gada deviņos mēnešos Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā dzēstas 288 uzturlīdzekļu parāda prasības, kurās parādnieki pilnībā nomaksājuši valstij radušos parādu, liecina administrācijas sniegtā informācija medijiem.

Bailes no kriminālsoda, mantas izsole vai oficiālas darba algas noformēšana ir daži no apstākļiem, kuri mudina parādniekus nokārtot uzturlīdzekļu parādsaistības ar valsti – šādus secinājumus ļauj izdarīt fonda administrācijas apkopotie dati par parādniekiem. Tāpat var secināt, ka pieaug to personu skaits, kuras steidz atmaksāt radušos parādus.

Laikā no šā gada 1.janvāra līdz 30.septembrim kopumā izbeigtas 288 lietas pret parādniekiem, jo viņi pilnībā nomaksājuši uzturlīdzekļu parādus un tiem aprēķinātos procentus. Turklāt vairāki parādnieki ir dzēsuši savu parādu vairākās uzturlīdzekļu parāda lietās – tas nozīmē, ka valsts apgādājusi ar uzturlīdzekļiem viņu bērnus vairākās ģimenēs. To uzturlīdzekļu parādnieku vidū, kuri pilnībā norēķinājušies ar valsti, ir 286 vīrieši un 2 sievietes.

Zinātnisko institūciju reģistrā 2007. gada 29. jūnijā reģistrēta Biznesa augstskolas Turība struktūrvienība Biznesa tehnoloģiju institūts, kura mērķis ir nodrošināt zinātnisko un konsultatīvo darbību augstskolā, Db.lv informēja Biznesa augstskolas Turība prorektors zinātniskajā darbā Ilmārs Vīksne.

Biznesa augstskolas Turība prorektors zinātniskajā darbā Ilmārs Vīksne ir pārliecināts, ka institūts dos ieguldījumu ne tikai augstskolas attīstībā, bet veicinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmi: "Viens no būtiskiem Biznesa tehnoloģiju institūta uzdevumiem ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ko mēs kā biznesa augstskola varam veicināt, attīstot savu intelektuālo potenciālu pilnveidojot studiju programmas atbilstoši mūsdienu zinātnes sasniegumiem. Šogad Biznesa augstskola Turība sāk realizēt arī doktora studiju programmu, un Biznesa tehnoloģiju institūts šīs programmas studentiem būs lieliska iespēja iesaistīties zinātniskajā darbā."

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Vieni no darba devēju visvairak meklētākajiem darbiniekiem ir pārdošanas speciālisti – vismaz viena ceturtā daļa vakanto darba vietu Latvijas darba tirgū ir saistīta ar pārdošanas prasmi. Tādēļ 2007./2008. studiju gadā Biznesa augstskola Turība piedāvā jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu “Pārdošanas vadība”.

Pārdošana kļūst aizvien sarežģītāka

Studiju programma dod iespēju aktīviem un mērķtiecīgiem cilvēkiem iegūt zināšanas un prasmes, lai gūtu panākumus šajā dinamiskajā un peļņu nesošajā darbības jomā. “Mūsdienās labam pārdošanas vadītājam ir jāprot atlasīt lojālu personālu, motivēt un attīstīt to. Perfekti jāpārzina mārketings, nepieciešama spēja saprast un analizēt tirgus norises un klientus, jāsaprot loģistika. Ļoti svarīgas ir valodu prasmes un komunikācijas iemaņas, un jābūt pašam par sevi pārliecinātam. To visu var un vajag mācīties,” uzskata Zita Siliņa, t/c Mols direktore. Solvita Vītola, Biznesa augstskolasTurība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne ieskicē pārmaiņas, kas notiek mūsu sabiedrībā un ietekmē arī pārdošanas procesu: “Veikals vairs nav tikai preču iegādes vieta, bet arī estētisks un emocionāls baudījums. Tādēļ pārdevējam arvien vairāk uzmanības jāvelta ne tikai pašam pārdošanas faktam, bet arī visiem pārējiem apstākļiem, kas pārdošanas – pirkšanas procesu padara tīkamu, ērtu un sniedz pircējam gandarījumu.”

Piena lopkopības uzņēmuma SIA «Agrofirma «Turība»» neto apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis 2,6 reizes, salīdzinot ar 2017.gadu, un bija 3,481 miljons eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa gan samazinājusies - tā pērn pēc nodokļu nomaksas bija 103,8 tūkstoši eiro, kas bija par 17,1% mazāk nekā 2017.gadā.

SIA «Agrofirma «Turība»» vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmuma apgrozījums pieaudzis, jo 2018.gada sākumā tam tikai pievienots uzņēmums SIA «Sēļi», kas nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu, sivēnu audzēšanu un piena ražošanu. Abu uzņēmumu lielākais dalībnieks ir AS «Preiļu siers", un reorganizācija tika veikta lai atvieglotu abu sabiedrību darbību un vienkāršotu to organizatorisko struktūru.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.

Šī gada oktobrī Biznesa augstskola Turība saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas pilna laika akreditāciju uz sešiem gadiem divām studiju programmām: profesionālā maģistra programmai Publiskā pārvalde un profesionālā bakalaura programmai Mārketinga un tirdzniecības vadība.

"Lai veicinātu valsts stabilitāti un attīstību, tai nepieciešami profesionāli vadītāji, kuri izprot un spēj nodrošināt publiskās pārvaldes darbā tik nepieciešamo caurskatāmību un efektivitāti," komentē Jānis Načisčionis, Juridiskās fakultātes dekāns, kā arī programmas direktors.

Būtiska jaunās programmas sastāvdaļa ir prakses valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī komercsabiedrībās. Publiskās pārvaldes studiju programmas saturs ir strukturēts trīs moduļos. Pirmais no tiem dod iespēju iegūt padziļinātas zināšanas publiskās pārvaldes tiesiskajā regulējumā Latvijā un Eiropas Savienībā. Otrajā modulī jāapgūst prasmes, kā veidot organizāciju struktūru un tās pārvaldīt," stāsta dekāns. Savukārt trešajā modulī studentiem jāapgūst publiskās pārvaldes darba ētika, sabiedriskās attiecības un prasmes, kā veidot uz klientu orientētu publiskās pārvaldes organizāciju.

Piektdien, 23. novembrī plkst. 21.00 Volvo ledus hallē Biznesa augstskolas Turība Studentu pašpārvalde augstskolas studentus, pasniedzējus un dekānus aicina apmeklēt tradicionālo sesijas atklāšanas pasākumu Ieslido sesijā!.

Biznesa augstskolā Turība ziemas sesija paredzēta no 26. novembra līdz 15. decembrim, lai studenti Ziemassvētkus un Jauno gadu var sagaidīt bez uztraukuma par gaidāmajiem eksāmeniem. Ieslido sesijā! kļuvis par tradīciju un jau ceturto reizi jaunieši ziemas sesiju sagaida slidojot, siltos cimdos un šallēs saģērbušies.

Ieslido sesijā! apmeklētāji varēs piedalīties dažādos sporta, izklaides pasākumos uz ledus, kā arī sacensties vārtu gūšanā ar dekāniem. Pasākuma gaitā notiks konkursi, atrakcijas, hokeja spēle un labākajiem - balvas. Ikvienam būs iespēja parādīt savu talantu, piedaloties karaoke kopā ar Frīdi, dzirdēt Markusa Rivas dziesma un ļauties dejām uz ledus Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātes studentu DJ DC, DJ Teddy pavadībā.

Pirmās formulas nākotne, joprojām ir miglā tīta, jo 12. jūnijā Starptautiskā Automobiļu Federācija (FIA) jānosauc nākamā čempionāta dalībnieces, bet astoņas komandas no Formula 1 komandu asociācijas (FOTA) kategoriski iebilst pret jauno nolikumu un draud ar aiziešanu.

Db.lv jau ziņoja, ka FIA nolēma piedāvāt risinājumu, kurš paredz, ka komandām, kuras iekļausies 60 miljonu ASV dolāru budžetā, ieskaitot vadītāju algas, kā arī mārketinga un tehniskos izdevumus, būs mazāk tehnisko ierobežojumu nekā komandām, kas tērēs vairāk par noteikto 60 miljonu dolāru robežu.

FOTA pagājušajā nedēļā paziņoja, ka visas pašreizējās vienības arī noteikti piedalīsies čempionātos līdz pat 2012. gadam, ja līdz 12. jūnijam tiks parakstīts jauns Konkordijas līgums. Savukārt, ja par 2010. gada čempionāta reglamenta pamatu kļūs noteikumi, kādi ir spēkā šosezon, kuri tiks koriģēti, balstoties uz FOTA priekšlikumiem, tad visām asociācijas komandām būs vienota nostāja, teikts FOTA paziņojumā.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēt iespēju sabiedrisko pakalpojumu tarifos iekļaut neatgūstamos parādus.

Valdībā iesniegtajos dokumentos iekļauts priekšlikums tarifos paredzēt «izmaksu posteni neatgūstamo parādu kompensēšanai», par ko SPRK savs viedoklis būtu jāpauž līdz šī gada 15. aprīlim.

Regulators gan nav kavējusies ar savas nostājas izteikšanu, vēl pirms valdības sēdes medijiem izplatot paziņojumu, kurā EM ierosinājumu dēvē par absurdu.

Šāds priekšlikums kārtējo reizi apliecinot EM nekompetenci, turklāt «tādējādi ministrija kārtējo reizi iejaucas SPRK darbā, mēģinot to ietekmēt un pēc savas izpratnes uzspiest risinājumu SPRK kompetences jautājumos», regulatora viedokli pauž komisijas sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane.