Ņemot vērā Krievijas un Ukrainas konflikta sekas, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad bijusi noturīga, uzskata eksperti.
Nākotnē gan paredzams, ka uzņēmēji aizvien piesardzīgāk investēs attīstībā, un ekonomikas vilcējs lielā mērā būs tieši privātais patēriņš.
Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014. gada otrajā ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,9 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada otro ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,3%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2014. gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 0,9%.
Ar sīkāku ekspertu vērtējumu un prognozēm par IKP izaugsmi nākotnē iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Agnese Rutkovska Latvijas Bankas ekonomiste
Kopumā var secināt, ka, ņemot vērā Krievijas-Ukrainas konflikta un Krievijas sankciju negatīvo ietekmi, IKP izaugsme Latvijā ir bijusi salīdzinoši noturīga. Bet šis noturīgums ir ar īstermiņa raksturu, un ilgstoši izaugsmi nedz privātais patēriņš, nedz dažādu iemeslu dēļ augošā būvniecības nozare nespēs uzturēt. Joprojām gan kā pozitīvā vēsts jāatzīmē mūsu eksportētāju spēja samērā elastīgi un ātri piemēroties situācijai un mainīt eksporta tirgus. Tomēr bažas par ārējo pieprasījumu un izaugsmei nepieciešamajām investīcijām ražojošajā sektorā saglabājas, un Latvijas Bankas IKP prognoze 2014. gadam ir atkārtoti samazināta – no 3,3% uz 2,9%.
#2/4
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Ņemot vērā ārējās vides neviennozīmīgās perspektīvas, izaugsmes izredzes ir krietni piezemētas. Tuvākajos ceturkšņos galvenais vilcējs turpinās būt privātais patēriņš, kas lielā mērā būs pakārtots iedzīvotāju noskaņojumam, kas savukārt ietekmēsies no ģeopolitiskajiem un iekšzemes politikas notikumiem. Piezemēta aktivitāte būs vērojama investīcijās uzņēmējdarbībā. Aktivitātes kāpums sagaidāms ES fondu ietekmē, visdrīzāk nākamgad, tomēr ārējās nenoteiktības dēļ straujš kāpums nav gaidāms. Visticamāk, ka nākamajai valdībai, lai sekmētu straujāku attīstību, nāksies veicināt dažādu fondu apguvi un gādāt par patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu. Tas nozīmēs nemētāties ar nepārdomātiem paziņojumiem, bet pieķerties daudzu fundamentālu, bet iesīkstējušu problēmu atrisināšanai.
Tikmēr eksportā ar jaunu virsotņu sasniegšanu būs grūti, jo primārie mērķi būs jaunu alternatīvu un perspektīvu tirgu apgūšana. Tas prasīs adaptācijas periodu. Eirozonas izaugsme stabilizēsies gausi, bet Krievijas ekonomika saskarsies ar grūti paredzamiem, bet pieaugošiem lejupslīdes un politiskās nestabilitātes riskiem. Tādejādi jaunās valdības primārais uzdevums būs akcentēt reformu virzīšanu, tai skaitā tieslietu jomā, palīdzību uzņēmējiem eksporta tirgu apguvē, kā arī mērķtiecīgu fondu apguvi. Tas ļaus atgūt potenciālu jaunam izaugsmes posmam, jo pašreizējais pēckrīzes atsitiena efekts izčākst. Izaugsmes prognozes šim gadam ir 2,5%, bet 2015.gadam tā ir 2,7%.
#3/4
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Šogad turpinās tendence, ka viens no galvenajiem IKP virzītājiem ir būvniecības sektors (pieaugums par 15,8% otrajā ceturksnī). Būtiski auguši arī valdības tēriņi, kas salīdzināmajās cenās ir bijuši par 4,9% lielāki nekā pērn otrajā ceturksnī. Savukārt, pieauguma tempi samazinājušies privātajam galapatēriņam, kas pēdējos gados bijis galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Šī gada otrajā ceturksnī salīdzināmajās cenās privātais galapatēriņš audzis par 2,3%. Tā kā atalgojuma līmenis šogad pirmajos divos ceturkšņos pieaudzis daudz straujāk, var secināt, ka vai nu iedzīvotāji sākuši aktīvāk veidot uzkrājumus, vai arī, palielinoties minimālajai algai, legalizējusies daļa no iedzīvotāju ienākumiem.
Vājus datus uzrāda Latvijas apstrādes rūpniecība, kur izvairīšanos no krituma izaugsmes tempos nodrošina faktiski tikai labie rādītāji koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (+7,2%) kā arī pārtikas produktu ražošana (+3,9%). Protams, no viena ceturkšņa datiem nevar spriest par industriju kopumā, taču ir skaidrs, ka ar zemu investīciju aktivitāti būs grūti uzrādīt augstus izaugsmes tempus nākotnē.
Pēdējā laikā strauju izaugsmi uzrāda izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sfēras, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumi, taču šo nozaru īpatsvars kopējā IKP struktūrā ir samērā neliels.
#4/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Runājot par tagadni un nākotni, vairākums analītiķu samazinājuši 2013.gada izaugsmes prognozes nedaudz zem 3% un sagaida, ka situācija nākamgad būs līdzīga. Šodien publicētie dati neapšaubāmi apstiprina izaugsmes bremzēšanos šogad, tā ir bijusi vēl nedaudz izteiktāka. Ļoti bieži tiek sacīts, ka ar prognozēm saistīta liela nenoteiktība un tas skan visnotaļ banāli, bet šobrīd šie vārdi ir tiešām aktuāli. Var gadīties, ka izaugsme nākamgad ir tuva nullei, taču ir iespējams arī spēcīgs izaugsmes paātrinājums, IKP pieaugums par 5% nākamgad neradītu ne mazāko pārsteigumu.
Faktori iespējamam situācijas pasliktinājumam ir pašsaprotami, tie ir ģeopolitiskie riski un tirdzniecības ierobežojumu risks. Augšupvērstais potenciāls galvenokārt slēpjas divos apstākļos. Pirmkārt, jau vairāk nekā gadu nav bijis nozīmīga kāpuma preču eksportā, par spīti tam, ka uzņēmumi ir rūpīgi strādājuši pie attīstības projektiem, kāpinājuši ražošanas un pārdošanas spējas. Iemesls ir neveiksmīgu sakritību virkne, visvairāk metālu ražošanas nozarē, bet arī citās. Otrkārt, kā jaunākajā apskatā par norisēm finanšu sistēmā norāda Latvijas Banka, ir pazīmes, ka parādsaistību samazināšanas process pamazām tuvojas beigām. Nenoliedzami, pirmās pavasara bezdelīgas pērn jau bija un izbija, taču kaut kad šim procesam ir jābeidzas. Jo zemāk krīt kopējais nefinanšu sektora parādsaistību apjoms, jo lielāka enerģija tiek uzkrāta svārsta kustībai pretējā virzienā. Šajā ziņā risks gan ir hipotekāro kreditēšanu regulējošo likumu izmaiņas. Ja tie stāsies spēkā, mājsaimniecību kredītportfelis var turpināt samazināties vēl daudzus gadus.